Pie Valsts prezidenta : Latvijas vēstniece

Turpinājums no 1.lpp.

—Kāda ir jūsu galvenā misija Ženēvā?

— Kopš tās dienas, kad ierados Ženēvā, es saskatu sev vienu galveno uzdevumu: tas ir Latvijas vārda spodrināšana, jo Ženēvā ir praktiski visas ANO cilvēktiesību institūcijas. Kā zināt, tas ir viens no trikiem vai ieročiem, kas vienmēr tiek vērsts pret mums, pat ja fakti tam neatbilst. Un esmu rūpīgi un skrupulozi sekojusi, lai tas nenotiktu. Domāju, ka divos gados ir padarīts daudz. Un šogad, kad mūsu prezidents uzrunāja 51. cilvēktiesību sesiju, tā bija pirmā runa šajā institūcijā, kad Latvija netaisnojās. Latvija sevi pasniedza kā valsti Eiropā, kurai ir sava pozīcija, savi panākumi un savi plāni šajā jomā.

— Ko jūs negribētu Ženēvā darīt šajā amatā? Vai ir tāda situācija, ko jūs nekad nevēlētos redzēt piepildāmies?

— Jā, savos pateicības vārdos prezidentam, saņemot akreditācijas vēstuli, pieminēju vēstnieku Jūliju Feldmani, — pēdējo Latvijas vēstnieku Šveicē un Tautu Savienībā (viņa tituls gan toreiz bija sūtnis, jo mazām valstīm tolaik bija sūtņi, lielām — vēstnieki). Es nekad negribētu būt Jūlija Feldmaņa vietā. Es negribētu, lai mana valsts vēlreiz ir tur, kur mēs bijām.

Zināmu disonansi intervijā ieviesa kāda kolēģe (kura gan nepapūlējās nosaukt izdevumu, ko pārstāv). Viņas jautājums bija — cik Latvijas valstij izmaksājot Sandras Kalnietes darbs ārzemēs. Domāju, ka visnotaļ zīmīga un jaunajai kolēģei pamācoša bija vēstnieces pašcieņas pilnā atbilde:

— Ja jūs domājat manu algu, tad — es saņemu tik, cik Šveicē saņem mazkvalificēta sekretāre. Bet tas man netraucē veikt savus pienākumus.

Mēs ar maniem kolēģiem Ženēvā veicam ļoti lielu darbu, lai Latviju pārstāvētu līmenī, it kā mūsu ekonomiskā situācija būtu pietiekami laba. Starp citu, oficiālajām pieņemšanām es vakariņas gatavoju pati, kā pavārs — to gan laikam nedara neviens cits vēstnieks.

Šo rindu autors no savas puses varētu piebilst: grūti pateikt, cik bezgala dārgi mūsu valstij izmaksātu savas diplomātiskās pārstāvniecības trūkums tādā svarīgā pasaules politisko norišu vietā kā Ženēva.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors