Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Par kritisko situāciju labības tirgū" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.08.1998., Nr. 245 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32634

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 25. augusta sēdē

Vēl šajā numurā

26.08.1998., Nr. 245

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas deputātu grupas pārstāvis deputāts Edgars Bāns:

Turpinājums no 1.lpp.

Šāda zemniekiem nepieņemama situācija izveidojusies pārtikas pārstrādes uzņēmumu aplamās privatizācijas rezultātā, kad tie nokļuva priviliģētā situācijā pret graudu ražotājiem. Notiek vienpusējs diktāts.

Pret šādu kārtību iestājušās Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienība, Zemnieku federācija, Statūtsabiedrību asociācija, Zemgales, Vidzemes un Kurzemes zemnieku sabiedriskās organizācijas, asociācijas un kooperatīvās sabiedrības.

Bet vai tad situācija ir mainīta? Nebūt nē. ZM ir iesniegusi TK "Lauksaimniecības attīstības 1999.gada programmu", kurā graudu audzēšana skarta virspusēji, bez ekonomiskā pamatojuma.

LL 10.pants nosaka ekonomiskos pasākumus, ieskaitot lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo resursu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanas pasākumus.

Varbūt zemnieku prasības nav pamatotas?

Pavērtēsim divu pēdējo gadu rezultātus lauksaimniecības ekonomikā (1996., 1997.gados):

— izdevumi kopā pieauguši 1,3 reizes (uz 1 LIZ hektāru), t.sk. elektroenerģijai — 1,4 reizes, degvielai un smērvielai — 1,4 reizes, mēslojumam — 2,1 reizi, augu aizsardzības līdzekļiem — 3,4 reizes, tehnikai, rezerves daļām — 4,2 reizes, nodokļi — 2,15 reizes;

— kopējie ieņēmumi palielinājušies tikai par 20%, t.sk. augkopībā — par 2%, lopkopībā — par 8%, kokmateriālu izstrādē — 2,87 reizes, citi — 1,6 reizes;

— galaprodukcijas vērtība ir samazinājusies par 2%, t.sk. graudaugiem — (-) 10%, kviešiem — (-) 9%.

Varbūt valsts atbalsts ir tik pietiekams, ka par zemām cenām nav pamata uztraukumiem.

1) LL 16.pants nosaka subsīdiju apjomu 3% no pamatbudžeta.

1998.gada 19.jūnijā pieņemts likums "Par valsts budžetu 1998.gadam":

— valsts pamatbudžeta izdevumi noteikti 679 milj. latu,

— 3% sastāda 20,4 miljonus latu,

— subsīdijas 1998.gadam — 17,1 milj. latu.

Subsīdiju apjoms 1999.gadā — 18,5 milj. latu, vadoties pēc nākošā gada budžeta izdevumu projekta apjoma (693 miljoni), atkal būs mazāk par 3% (2,67%).

2) Naftas produktu akcīzes nodokļa atmaksai jāparedz vismaz 13 miljoni Ls (ZM aprēķins):

— paredzēts 6,0 milj.,

1997.gadā pieteikumi bija 7,0 milj.,

— pieteikts izmaksai 2,9 milj. (izmaksāts 2,2 milj.) + 2,1 milj. — atdots pag. gada parāds,

— izmaksai atlikusi nauda 897,4 t lati.

Kā zināms, lielākais pieteikums būs gada beigās, tāpēc jau FM grib šī nodokļa administrēšanu uzticēt ZM, jo jau šogad akcīzes nodokļa atmaksai naudas nepietiks un jāatmaksā būs nākošā gadā vēl vairāk, samazinot jau tā nepietiekamo summu.

ZM "Lauksaimniecības 1997.gada programma" 8.daļa 8.1. punkts. Ienākumi, ražošanas izmaksas.

Otrais neatliekamais uzdevums

ir intervences noteikumu izstrādāšana līdz 1.augustam nākošā gada ražas iepirkšanai. Zemniekam būtu jābūt skaidrībā trīs gadus uz priekšu, lai varētu risināt augu mainību. It sevišķi svarīgi tas ir pašreiz, kad lopu skaits ir samazinājies uz pusi un organiskā mēslojuma nepietiek organiskās vielas daudzuma uzturēšanai augsnē, līdz ar to noplicinās augsne, samazinās tās auglība. Tad augu sekai ir izšķiroša nozīme.

Trešais uzdevums.

Jāsakārto visa ekonomiskā ķēde no labības ražotāja līdz maizes ēdājam. Nav normāli, ka no maizes pārdošanas vērtības graudu ražotājs saņem mazāk par 10%. Tad neizpaudīsies labības pārstrādes uzņēmumu diktāts graudu ražotājiem.

Šajā jautājumu grupā izšķirošā nozīme būs iekšējā tirgus aizsardzībai. Pēc "Rīgas dzirnavnieka" ģenerāldirektora Gerharda informācijas, 25% ir nezināmas izcelsmes milti. Turpretī ZM kvotu ietvaros paredz pēc Latvijas iestāšanās PTO labības produktiem samazināt ievedmuitas tarifus no 75% līdz 30%. LL 10.panta 5.daļa paredz, ka gadījumā, ja importa darījumu rezultātā vietējiem ražotājiem rodas vai var rasties materiāli zaudējumi, MK var veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus.

Arī Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pieļauj šādu kārtību.

Ekonomiski līdzsvarotāks labības tirgus būtu, ja zemnieki atjaunotu graudu pirmapstrādes bāzi (kaltes, glabātavas) un graudus glabātu pie sevis, vēlāk saņemot augstāku samaksu. Privatizē jau arī Ostas elevatoru, kas varētu šādiem mērķiem lieti noderēt. Bet zemnieki tagad prasa valsts investīcijas labības elevatoru celtniecībai.

Ceturtkārt

— jāpalielina pieprasījums pēc labības, jo izmanto pārtikai — 200 t tonnas, lopbarībai — 600 t tonnas.

Galvenais patērētājs — lopkopība.

No 1990.gada samazinājusies ražošana:

— piens (-) 44%,

— gaļa (-) 77%.

Gaļas ražošana kritusies arī pēdējā, 1997.gadā. Attiecīgi samazinājies arī mājlopu skaits.

Iemesli

Nenosakāmas izcelsmes produkcija:

— piens — 7%,

— gaļa — 52%, t.sk. 33% — liellopu gaļa, 43% — cūkgaļa.

Krītas realizācijas cena. Pienam pēdējā gadā samazinājums 1,5 līdz 2 santīmi, gaļai — lielas svārstības.

Piemēri:

Liepājas rajona Rucavas pagasta zemnieks Jānis Vītols — 20 slaucamas govis un 6 grūsnas teles. Saņem par pienu 7 santīmus, bet pašizmaksa ir 8 santīmi. Paredz likvidēt ganāmpulku.

Statūtsabiedrība "Iecava": 400 melnraibo govju ganāmpulks ar izslaukumu 4163 litri gadā. Realizācijas cena 1997.gadā — 9,3 santīmi. Jūnijā — jūlijā 8,97 — 8,63 santīmi. Pašizmaksa — 8,87 santīmi. Tikko nozare izvelk, bet galvenais, ka ir regulāri ienākumi.

Liellopu gaļas ražošana dod pusgadā 22 tūkst. latu zaudējumu. Realizācijas cena jaunlopam — 49,17, govij — 34,19 Ls/t. Bet piensaimniecība nevar pastāvēt bez liellopu gaļas ražošanas. Cūkgaļas ražošana pa nullēm, kaut gan izmanto pašražoto spēkbarību, kas ir ievērojami lētāka par pirkto.

Šogad nerealizētie graudi sekmē cūkgaļas ražošanu 1999.gadā. Martā, aprīlī tirgū palielināsies cūkgaļas daudzums, cenas noteikti kritīsies.

Lopbarības attīstībā galvenie priekšnosacījumi

1. Iekšējā tirgus aizsardzība (robeža).

2. Cenu paritātes nodibināšana:

— jāpalētina spēkbarības ražošanas izmakas (1:2,3), Vācija (1:1,5), 40 Ls — iepirkuma, 120 Ls — spēkbarības cena par tonnu,

— realizācijas cenu izlīdzināšana,

— ar subsīdijām jāveicina valstī izaudzēto lopu pārstrāde, varbūt jāmaina nodokļu politika.

3. Lauksaimniekiem jāsaņem lēti kredīti, apgrozības līdzekļu papildināšanai jāvienkāršo kredītu saņemšanas procedūra.

Nebūs lopkopības — nebūs arī augkopības. Latvija ir lopkopības zeme, jo lēti un pietiekami var nodrošināt tilpumaino barību.

Nobeigumā gribu citēt vācu agrārista Brandeza vārdus: "Pasaules vēsture ir atkārtoti pierādījusi visu tautu dzīvē, ka svētību nenes tā maize, kuru ražojot zemnieks nonāk nelaimē un postā, pazaudē savu dzimto māju.

Un, ja kāda tauta ir akli pastāvējusi uz to, ka taisni šādu maizi vēlas ēst, tad nepagāja ilgs laiks un šī tauta bija pazudusi."

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!