• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par netradicionālajām reliģiskajām kustībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.1998., Nr. 28/29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31347

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents darba brokastīs ar Ministru prezidentu

Vēl šajā numurā

03.02.1998., Nr. 28/29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par netradicionālajām reliģiskajām kustībām

Piektdien, 30. janvārī, Rīgā, Kongresu namā, Latvijas Kriminoloģijas centrs un evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmija rīkoja konferenci “Netradicionālās reliģiskās kustības (NRK) un to sociāli nelabvēlīgā ietekme: garīgais, sociālais un tiesiskais aspekts”. Tā faktiski iesākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, bet turpinājās visu dienu, konferences dalībniekiem noklausoties daudzus referātus, iesaistoties diskusijās, kā arī konferences nobeigumā pieņemot rezolūciju (to publicējam atsevišķi) un organizatoriem tiekoties ar žurnālistiem kopīgās pārdomās par nozīmīgo notikumu.

Konferencē nolasītie referāti ietvēra netradicionālo reliģisko kustību trīs aspektus: garīgo, sociālo un tiesisko. Par pirmo no tiem runāja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Dr. Jānis Vanags, Dr. Juris Rubenis un mācītājs no ASV Misūri Sinodes Lerijs Nikolss (Larry Nichols). Par tādu tematu kā psihoanalītiskie uzskati par slepeno radikālo reliģisko kultu veidošanos un nozīmi stāstīja Medicīnas akadēmijas pasniedzējs Artūrs Utināns, bet par mūsdienu psihotehnikas izmantošanu NRK darbībā — Latvijas Ārstu asociācijas verbālās rezonanses sekcijas vadītājs ārsts Igors Kudrjavcevs. Konferences darba kārtībā bija referāti un diskusijas par dažādu sektu sociāli postošo ietekmi uz jaunatni, NRK socioloģisko portretu, reliģijas sociālo lomu dažādās civilizācijās, par ko runāja Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Jānis Gulbis, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere un LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents Aivars Straume. Savukārt valsts un netradicionālo reliģisko kustību juridiskos aspektus savā referātā izanalizēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors Ringolds Balodis, bet Kriminoloģijas centra direktors Dr. iur. Andrejs Vilks un šī centra darbinieks kriminologs Artūrs Šulcs sniedza konkrētu ieskatu netradicionālo reliģisko kustību un sektu darbībā, kuru skaitā dažas ir destruktīvas. Tieši tām piemīt antisociāls raksturs. Šie grupējumi vistiešāk negatīvi ietekmē jaunatni, cilvēku garīgo pasauli un tikumību. Pseidoreliģija tiek izmantota arvien plašāk kā piesegums primitīvu vajadzību un interešu apmierināšanai, veicina kriminālu rīcību. Tieši šo iemeslu dēļ pret destruktīvu rīcību vienaldzīga nedrīkst būt ne tikai valsts, sabiedrība, bet arī tradicionālās reliģiskās konfesijas, tāpēc saprotama luteriskās baznīcas, Lutera akadēmijas lielā ieinteresētība šīs konferences organizēšanā. Kā konferences dalībnieki pauž rezolūcijā, “ir nepieciešams izveidot sabiedriski valstisku struktūru, kura veiktu pastāvīgu netradicionālo reliģisko kustību un sektu izpēti”.

Preses konferencē piedalījās LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Lutera akadēmijas prorektors Guntis Kalme, Baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns, Kriminoloģisko pētījumu centra direktors Andrejs Vilks un kriminologs Artūrs Šulcs, ārsts Igors Kudrjavcevs, viesis no ASV — mācītājs Lerijs Nikolss, kā arī Saeimas deputāti Andrejs Naglis, Paulis Kļaviņš un Kārlis Čerāns un vēl citi. Izvērsās aktīva saruna ar žurnālistiem, tika izteiktas dažādas domas, taču kopsaucējs bija nepārprotams: sabiedrībai jāsniedz vairāk konkrētas informācijas par netradicionālo reliģisko kustību, sektu darbību, lai pasargātu bērnus, jaunatni, visus cilvēkus no atsevišķu sektu nelabvēlīgās ietekmes uz personas veselību, psihi, tikumību.

Lūk, arhibīskapa Jāņa Vanaga vārdi: — Par šiem jautājumiem bija jārunā atklāti, bija jāierosina diskusija. Problēma ir tā, ka mūsu valstī piecdesmit gadus cilvēki tika apzināti nogriezti no viņu vēsturiskajām saknēm, no vēsturiskajām tradīcijām, lai ar cilvēkiem varētu vieglāk manipulēt. Tas tika darīts padomju nolūkiem un mērķiem, bet tagad, kad šis režīms beidzis pastāvēt, sekas joprojām jūtamas. Eiropas valstu lielākajā daļā, kur ir konkrētas tradīcijas, pārmantota vēsturiskā atmiņa, ir pieredze, kā rīkoties līdzīgā situācijā, un arī tad problēmu tur pietiek. Mums tas vakuums ir vēl lielāks. Īpaši jaunie cilvēki ir neaizsargāti pret vervēšanu, šajā nolūkā tiek izstrādāta perfekta tehnika. Konferencē bija runa pārsvarā par destruktīvām sektām vai kultiem. Nedrīkst jau visas netradicionālās kustības samest vienā maisā un rīkoties vienādā veidā. Nav tik bīstami, ka cilvēks izvēlējies kādu sektu, tā ir brīva viņa izvēle, taču bīstami ir šo sektu rīcības veidi, — tas, kā tiek meklēti, vervēti šie piekritēji un kas pēc tam notiek ar viņiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!