Par bezdarba līmeni uz 1.oktobri

Valsts statistikas komitejas informācija liecina, ka līdz 1997.gada 1.oktobrim par bezdarbniekiem atzīti 88,6 tūkstoši cilvēku jeb 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.janvārī — attiecīgi 90,8 tūkst. un 7,2%), kas ir par 0,2% mazāk nekā līdz 1.septembrim.

Valstī reģistrēti 92,3 tūkstoši aktīvu darba meklētāju (1.janvārī — 95,4 tūkst.). 1996.gada 1.oktobrī valstī bija reģistrēti 95,5 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 88,5 tūkst. cilvēku jeb 7,0%.

1997.gada 1.oktobrī vairāk nekā puse bezdarbnieku (59%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 53,6 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 33,4 tūkst. cilvēku.

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkstošiem cilvēku, februārī — 8,1 tūkst., martā — 7,0 tūkst., aprīlī — 7,5 tūkst., maijā — 9,1 tūkst., jūnijā — 6,8 tūkst., jūlijā— 6,9 tūkst., augustā — 4,9 tūkst., septembrī — 5,8 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 30,8 tūkstošiem cilvēku jeb 34% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada septembrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 985,5 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam Ls 31,94.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 29,5%, Krāslavas — 23,9%, Preiļu — 22,7%, Balvu— 22,1%, Ludzas — 18,8%, Jēkabpils — 15,3%, Daugavpils — 14,9%.

Valsts statistikas komiteja apkopojusi datus par sabiedriskā sektora uzņēmumos (valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu) strādājošo ar nodokļu grāmatiņām un nodokļu kartēm darba laika izmantošanu 1997.gada 9 mēnešos. Minētā informācija liecina, ka šajā periodā piespiedu darba laika zudumi šo uzņēmumu grupā bija 639,2 tūkstoši cilvēkdienu. Vislielākie zudumi šī iemesla dēļ bija rūpniecības uzņēmumos — 573,9 tūkst., būvniecībā — attiecīgi 22,2 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos — 7,4 tūkst., t.i., kopumā 603,5 tūkst. cilvēkdienu jeb 94% no kopējiem piespiedu darbalaika zudumiem.

Tas nozīmē, ka vidēji 9 mēnešos minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši “slēptie bezdarbnieki”, 3,4 tūkstoši cilvēku, no tiem rūpniecībā — 3 tūkst., būvniecībā — 0,1 tūkst. cilvēku.

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Sagatavojusi

Valsts Statistikas komitejas

Darba statistikas daļa