Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kad kopā domājam un bvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.1997., Nr. 95/96 (810/811) https://www.vestnesis.lv/ta/id/29733

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Kad kopā domājam un bvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu" (turpinājums)

Vēl šajā numurā

15.04.1997., Nr. 95/96 (810/811)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Kad kopā domājam un būvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā un Vācijā sākusies

Vizītes pirmā diena

Latvijas Valsts prezidents laikrakstam “Le Monde”

Svētdien, 13.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis devās oficiālā vizītē uz Franciju. Parīzē G.Ulmanis sniedza interviju lielākā Francijas laikraksta “Le Monde” starptautiskās nodaļas vadītājam Danielam Vernē.

D.Vernē jautāja G.Ulmanim, ko viņš sagaida no tikšanās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku. G.Ulmanis atbildēja, ka jau no pirmajām Latvijas neatkarības atgūšanas dienām Francija ir nešaubīgi atbalstījusi Latvijas brīvības centienus un atgriešanos Eiropas valstu saimē. Šī vizīte būs jau aizsāktās sadarbības veiksmīgs turpinājums. G.Ulmanis uzsvēra, ka viņa vizīte notiek laikā, kad diezgan ievērojami ir mainījusies situācija Eiropā, tādēļ rītdienas saruna ar Ž.Širaku būs daudz detalizētāka un konkrētāka. Šādam viedoklim ir vairāki iemesli: Francija savā politikā pēdējos gados ir akcentējusi ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm; Francija ir viena no tām ES valstīm, kas atbalsta viedokli par ES paplašināšanu; Francija uzskata, ka visām asociētajām dalībvalstīm, kas vēlas iestāties ES, ir jādod vienādas iespējas, nedalot tās grupās.

G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas būtu jāuzņem ES bez jebkādām iebildēm un atrunām, kādas varētu izskanēt no Krievijas puses. G.Ulmanis uzsvēra, ka Baltijas reģions ir viens no Eiropas jutīgākajiem un kritiskākajiem punktiem. To nosaka reģiona ģeopolitiskā situācija un šī gadsimta vēsturiskā pieredze, Jaltas konferences lēmumi un Jaltas konferences gars. “Vai Eiropa pametīs to, kas ir viskritiskākais punkts, un turpinās stiprināt to, kas jau tā ir striprs?” jautāja Valsts prezidents. G.Ulmanis pauda pārliecību, ka no vizītes Francijā viņš atgriezīsies kā vēl lielāks optimists.

D.Vernē jautāja, vai iestāšanās ES nevarētu būt alternatīva NATO. “Nē,” sacīja G.Ulmanis, “jo ES ir savas funkcijas un NATO ir savas funkcijas. Tomēr iestāšanās ES neapšaubāmi radīs daudzus priekšnoteikumus drošības politikai Baltijas valstīs.” Bez tam G.Ulmanis atzīmēja, ka divu vai trīs lielu Francijas uzņēmumu ienākšana Latvijā būtu ne tikai ekonomisks, bet arī drošības garants visai Baltijai. Jautāts par attiecībām ar Krieviju, Valsts prezidents sacīja, ka viņš aizstāv viedokli, ka rietumvalstu sarunām ar Krieviju jānotiek ļoti intensīvi, jo jautājums par demokrātiju Krievijā lielā mērā ir jautājums par Eiropas nākotni. G.Ulmanis uzsvēra, ka Francijas labās attiecības ar Krieviju vienlaikus ir pozitīvs faktors Francijas un Latvijas attiecību veidošanā.

D.Vernē uzdeva jautājumu, vai Krievijas izvairīgā politika attiecībā uz robežlīgumu ar Latviju nav apzināts mēģinājums aizkavēt Latvijas iestāšanos ES un NATO un vai tas pats neattiecas uz Krievijas centieniem akcentēt Latvijā dzīvojošo minoritāšu jautājumu. G.Ulmanis sacīja, ka Latvija nav ieinteresēta veidot tādus apstākļus, lai mūsu valstī būtu iedzīvotāju grupas, kas darbotos pret Latvijas neatkarību. Attieksme pret minoritātēm Latvijā ir daudz labākā līmenī nekā vienā otrā Eiropas valstī. “Latvija ir izdarījusi visu, lai varētu tikt noslēgts Latvijas un Krievijas robežlīgums. Ir vajadzīga tikai Krievijas labā griba apsēsties pie galda un iemērkt spalvu tintē,” sacīja G.Ulmanis. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka tuvāko mēnešu laikā līgums tiks parakstīts. Šāda pārliecība balstās uz gaidāmo galotņu tikšanos Madridē, bijušo Helsinku tikšanos un ES stingro nostāju.

Vizītes otrā diena

Vakar, 14.aprīlī, turpinājās Valsts prezidenta G.Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā. Parīzes Tirdzniecības un rūpniecības kamerā G.Ulmanis tikās ar franču uzņēmējiem. Darba brokastīs piedalījās pārstāvji no Francijas uzņēmumiem “EDF”, “Lionas ūdens”, “Thomson”, “Alcatel” un no Latvijā jau divus gadus darbojošās bankas “Societe General”, u.c. Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs savā runā teica, ka situācija Latvijā pašlaik ir viena no perspektīvākajām Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš atzina, ka Francijā pieaug interese par Baltijas reģionu, Francijas uzņēmēji ir ieinteresēti tuvākajā laikā ieguldīt līdzekļus Latvijā. Sakaru uzņemšanas posms starp abu valstu uzņēmējiem ir beidzies, sākusies sadarbība kopējai Eiropas nākotnei.

Savu viedokli par divu gadu darba pieredzi Latvijā izteica arī Francijas uzņēmēji. Viņi atzina, ka sākotnēji franču biznesmeņi Latvijā ienākuši visai piesardzīgi, taču tagad sadarbības iespējas ir ievērojami paplašinājušās.

Latvijas Valsts prezidents Parīzes Tirdzniecības un rūpniecības kamerā 1997. gada 14. aprīlī:

Augsti godātie Parīzes Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekļi!

Dāmas un kungi!

Patīkami piedalīties šajās darba brokastīs, kurās ir klāt pasaulē pazīstamu un cienījamu uzņēmumu pārstāvji. Mūsdienu pasaulē savstarpējā komunikācija un biznesa sakari arvien vairāk iegūst ārkārtēju nozīmi — tuvina valstis un cilvēkus, kāpina tautu labklājību un savstarpējo sapratni.

Turpinājums — 2.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!