Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kad kopā domājam un bvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.1997., Nr. 95/96 (810/811) https://www.vestnesis.lv/ta/id/29734

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Valsts pamatrūpe - Likums par valsts dropšību un Nacionālās drošības koncepcija

Vēl šajā numurā

15.04.1997., Nr. 95/96 (810/811)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Kad kopā domājam un būvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā un Vācijā sākusies

Vizītes otrā diena

Latvijas Valsts prezidents:

Turpinājums no 1.lpp.

Interesanti, ka jau XVII gadsimtā franču tirgotāji aktīvi interesējās par Rīgu, Kurzemi un Livoniju. Latvija tika uztverta kā dabiskais tilts uz plašo Krievijas tirgu. 1628. gadā Parīzes tirgotāji iesniedza kardinālam Rišeljē memorandu ar vēlējumu izvērst tirdzniecību ar Krieviju caur Livonijas ostām. Kardināls Rišeljē nosūtīja speciālu misiju uz Baltijas jūras valstīm un Krieviju, Maskavu diplomāta barona Kurmenēna Deē vadībā. Misijas pozitīvo atsauksmju rezultātā aktīvi palielinājās franču kuģu skaits Rīgas ostā. Izvērsās plašāki kontakti arī ar leģendāro Kurzemes hercogu Jēkabu, kas Francijā meklēja atbalstu saviem iespaidīgajiem ārpolistiskajiem un ārējās tirdzniecības plāniem. Tomēr konkurences dēļ franču panākumi nebija tik iespaidīgi kā citiem tirgotājiem.

Pašreiz Francijai rodas jauna vēsturiska iespēja kādreiz nerealizēto veiksmīgi novest līdz galam.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir izveidojusies demokrātiska sabiedrība un valsts ekonomika darbojas pēc tirgus ekonomikas principiem.

Latvijas ekonomika ir atvērta, un mūsu valsts ir ieinteresēta uz abpusēji izdevīgiem pamatiem sadarboties ar visām pasaules valstīm. Latvijas ārējai tirdzniecībai ir raksturīga izteikta prioritāte — Eiropas Savienība, vairāk nekā 50 procenti no kopējā tirdzniecības apjoma pašreiz jau ir saistīti ar Eiropas Savienības valstīm, vienlaikus saglabājot noteiktas pozīcijas svarīgajā Krievijas tirgū — kā izejvielu avotā un bezgalīgā preču noieta tirgū.

Būtiska ir investīciju piesaiste — nepieciešama saimniecības pārstrukturēšana, tehnoloģiskā atjaunošana, jaunu “high–tech” nozaru attīstība. Nepieciešamas modernas vadības sistēmas un zināšanas par eksporta tirgiem.

Kāpēc investēt? Tāpēc ka

— investīcijas Latvijā pēc būtības ir arī investīcijas kopējā Eiropas un arī Francijas ekonomikā. Tas ir dinamiski augošs tirgus, kas stimulē saimniecisko aktivitāti un jaunu darbavietu radīšanu arī Francijā;

— daudzsološi makroekonomiskie rādītāji — stabils nacionālā kopprodukta pieaugums un apjoms uz vienu iedzīvotāju, zema inflācija, valūtas stabilitāte, tirdzniecības bilance, zems bezdarbs ir tikai daži raksturojošie elementi attīstības dinamikai Latvijā;

— skaidra, uz atvērtu tirgus ekonomiku vērsta valdības politika, ko tik augstu, pat augstāk nekā atsevišķām pašreizējām ES valstīm, novērtējis autoritatīvais “Standart&Poors”, nosakot Latvijas kredītreitingu;

— laba, izvērsta un droša infrastruktūra, kas strauji stimulē preču tranzītu (ostas, dzelzceļi, lidostas, autoceļi);

— labvēlīga biznesa vide, kas tiek sakārtota pēc ES iekšējā tirgus prasībām.

Brīvostas izveidošanās Ventspilī un Rīgā, kā arī speciālā ekonomiskā zona citā neaizsalstošajā ostas pilsētā Liepājā dod plašas iespējas izveidot eksportpreču sadales centrus plašam Ziemeļeiropas reģionam — potenciālam 35 miljonu tirgum.

Latvija var piedāvāt Francijas uzņēmējiem ne tikai 2,5 miljonus iedzīvotāju lielu Latvijas tirgu, bet arī 8 miljonus lielo Baltijas tirgu, jo starp Baltijas valstīm darbojas brīvās tirdzniecības līgums un trīs Baltijas valstis turpina veidot vienotu ekonomisko telpu.

Jāatzīmē, ka Latvija vēlas būt daudzpusējā investīciju līguma, ko pašlaik izstrādā OECD, pirmo parakstītāju vidū.

Sadarbībai ar Franciju jau ir un turpina veidoties laba līgumtiesiskā bāze — noslēgti vairāki nozīmīgi līgumi: par sapratni, draudzību un sadarbību, par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību kravas pārvadājumu jomā un pat par sadarbību aizsardzības sfērā. Un jau tuvākajā nākotnē būs arī līgums par izvairīšanos no nodokļu dubultaplikšanas, par kuģniecību un pasažieru pārvadājumiem. Abas valstis pakāpeniski tuvojas bezvīzu režīmam un padziļinātai sadarbībai tā sauktā trešā pīlāra ietvaros.

Francija ir aizkavējusies, bet nav vēl tirgu galīgi zaudējusi. Pēdējais laiks uzsākt ekspansiju. Tas labi sasauktos ar prezidenta Žaka Širaka izvirzīto prioritāti — Francijas eksporta stimulēšanu. Francijai jau ir labs aģents — banka “Societe General” un divu gadu biznesa pieredze Latvijā. Var vaicāt “Sagem”, “Thomson”, “Alcatel”.

Latvijas dinamiskā attīstība nezina paguruma. Tiek gatavoti lieli projekti — celulozes kombināta celtniecība (6 miljardi franku), “Via Baltica” attīstība. Un kāpēc gan lai Francija tajos nepiedalītos?

Francijas un Latvijas ekonomiskajai sadarbībai ir plašas iespējas. Savstarpējai tirdzniecībai ir visas potences aktivizēties un pieaugt.

Vakar, 14.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās arī ar Parīzes mēru Žanu Tiberī ( Jean Tiberi ).

Ž.Tiberī savā uzrunā atzīmēja kultūras sakaru nozīmi starp abām valstīm, īpaši atzīmējot UNESCO Baltijas dienas Parīzē pagājušā gada vasarā.

Latvijas Valsts prezidents Parīzes mērijā 1997.gada 14.aprīlī:

Augsti godātais mēra kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Tautieši!

Ir simboliski viesoties pavasarīgajā Parīzē un vērot atlikušo dienu atskaiti jaunajai tūkstošgadei. Īpaši dziļi simboliski tas sasaucas ar Francijas inženierdomas šedevru — Eifeļa torni.

Ir patīkami viesoties un atrasties starp draugiem, starp cilvēkiem, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu tuvinājuši šo demokrātisko pārmaiņu laiku, starp cilvēkiem, kas sirdī nes Latvijas vārdu, — Francijas latviešiem.

Latvija savā sadarbībā ir atvērta un mērķtiecīga uz tālāko Eiropas integrāciju. Latvijas starptautiskās darbības principi vienmēr ir bijuši un arī būs orientēti uz augstajiem brīvības un neatkarības ideāliem. Eiropas mazās tautas savas identitātes saglabāšanos redz atvērtībā un tālākā integrācijā jaunajā XXI gadsimta kategoriju Eiropā. Eiropā, kas ciena katras valsts, katras tautas savdabīgumu un vienreizīgumu. Savstarpējā kultūru mijiedarbība un bagātināšanās ir bijis un paliks Eiropas nākotnes ceļš.

Šobrīd, kad kopā domājam un būvējam vienoto XXI gadsimta Eiropu, vēl aktuālāk priekšplānā iznāk cilvēks. Tāpēc vēlētos aicināt aktīvāk tieši kopt mūsu cilvēciskos kontaktus. Draudzība un sapratne, kas veidojas cilvēciskajos kontaktos, ir droša ķīla valstu attiecību tālākai pilnīgākai izaugsmei.

Saiknes starp tautām, starp pilsētām, starp ģimenēm un starp cilvēkiem padziļina izpratni un veido tālāko skatu uz nākotnes, jauno, integrēto Eiropu, Eiropu, kuru tuvina Francijas un Latvijas tautu radošais darbs.

Aktīvāk veidosim un attīstīsim kontaktus starp divām kultūras pilsētām un neapšaubāmām metropolēm! Parīzes un Rīgas kontaktiem ir lielas nākotnes izredzes. Tās ir pilsētas ar savu īpašo vietu un lomu, kas iet pāri šaurajām nacionālajām robežām.

Ticam, ka tikšanās kultūras mekā — Parīzē ar tās enerģisko vadību dos nepieciešamo impulsu savstarpējo kontaktu padziļināšanai. Dos iespēju veidot savstarpēji izdevīgus bagātinošus kontaktus, un notiks Rīgas tikšanās ar brīnišķīgo Parīzi.

Godātais mēra kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Parīzes ģerbonis — kuģis un viļņi — tikpat labi varētu simbolizēt arī Rīgu, kuras astoņsimtgadi drīz svinēsim. Ceru, ka Parīzes mērs ar savu klātbūtni pagodinās šīs svinības un mūsu sirmo Rīgu — Baltijas metropoli, kura, tāpat kā Parīze, ir sena pilsēta un nākotnes zemes mūžam jaunā sirds.

Latvijas Valsts prezidents Francijas Armijas aizsardzības koledžā 1997.gada 14.aprīlī

Augsti godātais admirāļa kungs!

Ekselences!

Godātie ģenerāļi un virsnieku kungi!

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods uzrunāt profesionāļus jautājumos, kas skar drošības garantēšanu. It īpaši tādēļ, ka mēs Latvijā jūtam jūsu vēlmi dalīties ar mums savā bagātajā pieredzē. Lielā mērā pateicoties jūsu padomam un praktiskajai palīdzībai, mums Latvijā veidojas efektīvas struktūras, kuras būs spējīgas gan iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, gan garantēt stabilitāti valsts iekšienē.

Starptautiskās drošības garantēšana nav iedomājama bez atsevišķu valstu iekšējās drošības garantēšanas. Sakārtotību šajā jomā Latvija uztver kā svarīgu priekšnoteikumu savai dalībai Eiropas Savienībā un arī NATO.

Latvija uzskata, ka mūsdienu pasaulē Latvijas kā nelielas valsts pastāvēšana nevar tikt saistīta ar neitralitātes statusu. Mums ir jāņem vērā gan pagātnes mācības, gan uzmanīgi jāanalizē šodienas attīstības tendences.

Vēsture liecina, ka pastāv tikai tās tautas, kurām ir spēcīga griba dzīvot, nacionālā un vienotības apziņa un kuras grib un spēj aizsargāt sevi un savu zemi.

Latvija 1918.gadā kļuva par neatkarīgu valsti. Latviešu tauta pirmo reizi jaunākajos laikos kļuva noteicēja savā zemē, galvenokārt pateicoties Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kam pievienojās spēja izmantot toreizejo starptautisko situāciju. Ja nebūtu Latvijas nacionālās armijas, Latvija būtu zaudējusi savu neatkarību jau pašos pirmajos valsts pastāvēšanas gados.

Gadsimta beigās drošības jēdziens kļūst aizvien kompleksāks, un tas sevī ietver skaidri sazīmējamas politiskas un militāras dimensijas. Protams, tikpat svarīgas ir arī ekonomikas, ekoloģijas, antikriminalitātes jomas. Drošība arī Latvijā vairs nav jēdziens, kuru saistām tikai ar valsts neatkarību, suverenitāti. Katra valsts iedzīvotāja labsajūta, viņa pārliecība par drošu nākotni, viņa sajūta par neapdraudētību ikdienā — arī šie ir svarīgi aspekti. Stabilas un abpusēji izdevīgas attiecības ar kaimiņvalstīm — arī tas ir nozīmīgi, runājot par jēdzienu “drošība” šī vārda modernajā izpratnē. Drošību jau sen vairs nevar izmērīt un izteikt tikai ieroču skaitā, valsts neaizskaramība un indivīda brīva attīstība ir varbūt jau svarīgāki faktori, runājot par šī gadsimta beigu sabiedrību.

Taču ļaujiet man šodien koncentrēties uz diviem aspektiem — politisko un militāro. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku veidošanas process ir skatāms gan kā politisks, gan arī kā militāri praktisks process.

Runājot par politisko dimensiju Latvijas drošībā, speciāli akcentēšu gan mūsu attiecības ar NATO valstīm, gan arī mūsu izpratni par tām vērtībām, kuras liekam pamatā, veidojot savus bruņotos spēkus. Mums ir svarīgi vairāki principi — savietojamība, bruņotie spēki kā integrēta daļa gan valstī, gan sabiedrībā, civilā kontrole un vadība, transparence un atvērtība.

No militāri ģeopolitiskā viedokļa Latvijas situācijā pilnīga militāra drošība ir iespējama tikai starptautiskas drošības institūcijas ietvaros. Mūsdienu Eiropā ir tikai viena šāda organizācija, kas dod pietiekamas garantijas un ir spējīga tās izpildīt — tā ir NATO, tādēļ viena no Latvijas prioritātēm drošības politikā ir iekļaušanās šīs organizācijas sastāvā.

Pakāpenisku iekļaušanos NATO uztveram kā procesu, kurā sasniedzam savietojamību gan politiskajā, gan militāri praktiskajā aspektā. Savietojamība ir kā mērķis un princips. Ciešā NATO dalībvalstu palīdzība un pieredzes izmantošana ļāvusi mums izveidot labu, caurskatāmu civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem, ļāvusi īpašu uzmanību pievērst karavīru un virsnieku izglītībai, jo mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu valstu militārpersonas varētu sarunāties un domāt vienā un tajā pašā valodā un jēdzienos. Svarīgas ir kopējās mācības un militārie vingrinājumi, kuros piedalāmies kopā ar dalībvalstu bruņoto spēku vienībām. Savietojamību uztveram dažādos līmeņos — tā ir jāsasniedz gan starp Baltijas valstīm, gan kopā ar donorvalstīm. Piedalīšanās programmā “Partnerattiecības mieram” sniegusi daudz, lai mēs aizvien dziļāk izprastu un aptvertu savietojamību kā mūsu Nacionālo bruņoto spēku uzbūves pamatprincipu.

Lai arī varētu runāt par zināmu paradoksu, taču tas ir šim laikam raksturīgi — Nacionālie bruņotie spēki ir vienmēr bijuši viens no centrālajiem elementiem atsevišķās valsts identitātē, taču tagad tiem ir jābūt pilnībā savietojamiem ar citu draudzīgo valstu vienībām gan domāšanā, gan rīcības plānošanā, gan vērtību izpratnē.

Savietojamības sasniegšana ir aktīvs darbs, un tas prasa no mums koncentrēt spēkus un pūliņus — gan materiālos, gan mūsu gribu un organizētību. Šogad NATO ir piedāvājusi Latvijai konkrēti izstrādātus pasākumus, kas iekļaujas visaptverošā savietojamībā, kas ietveti izstrādātajā individuālajā partnerattiecību programmā.

Lieliska iespēja sagatavoties dalībai NATO un parādīt savu apņēmību un spējas ir programma “Partnerattiecības mieram”. Darbojoties programmā “Partnerattiecības mieram”, Latvijai ir divi pamatmērķi: sasniegt Latvijas savietojamību ar NATO un palielināt Latvijas pašaizsardzības spējas.

Šogad Latvija pirmā no Baltijas valstīm uzņems pilnu vingrinājumu “Cooperative Best Effort”, kas Latvijā notiks programmas “Partnerattiecību mieram” ietvaros. Ar savām bruņotajām vienībām šajos vingrinājumos piedalīsies piecpadsmit valstis. Ārpus Latvijas robežām Latvijas bruņotie spēki savukārt piedalīsies šogad aptuveni divdesmit vingrinājumos.

Latvija sniedz savu ieguldījumu starptautiskajā miera nodrošināšanas procesā, musu vienības ir piedalījušās gan IFOR operācijā, gan piedalās un turpmāk piedalīsies SFOR spēkos.

Ļoti svarīgs aspekts Latvijas aizsardzības stiprināšanā ir divpusējā sadarbība aizsardzības jomā. Latvijai norisinās aktīva sadarbība ar 15 valstīm. Tas mums ir svarīgi, runājot gan par politisko, gan par praktiski militāro dimensiju mūsu drošībā, jo tādējādi mēs paplašinām kontaktus ar visām NATO dalībvalstīm. Šogad plānojam noslēgt sadarbības līgumus ar visām NATO valstīm. Pagājušogad ārzemēs īsāku vai garāku apmācību izgāja vairāk nekā 120 aizsardzības struktūras pārstāvji. Īpaši šajā jomā var minēt tādas valstis kā Francija, Vācija, ASV, Dānija, Zviedrija, Lielbritānija.

Paralēli tam, kā attīstās Latvijas bruņoto spēku izaugsme un sadarbības process ar NATO valstīm un mūsu ziemeļu kaimiņvalstīm, īpašu akcentu liekam uz padziļinātu kooperāciju trīs Baltijas valstu reģionā. Tas mums ir svarīgi kā politisks princips un vērtība. Divpusējo sadarbību jomā īpaši nozīmīgas ir mūsu attiecības ar Baltijas kaimiņiem — Lietuvu un Igauniju. Aizsardzības koncepcijā ir teikts, ka apdraudējums vienai no Baltijas valstīm ir apdraudējums tām visām. Militārā sadarbība starp trim Baltijas valstīm ir kā prioritāte pašaizsardzības veidošanā.

Šajos nedaudzajos gados esam spējuši izkristalizēt un jau lielā mērā arī īstenot vairākus nozīmīgus kopējas darbības projektus. Kā nozīmīgākos es vēlos minēt trīs. Simboliski ir arī tas, ka katra valsts koordinē viena kopējā projekta vadīšanu. Kopējais Baltijas bataljons, kopējā jūras spēku vienība “Baltron”, kā arī kopējā Gaisa telpas kontroles sistēma Baltijas valstīm, kas iegūst nosaukumu “Baltnet”.

Ļoti nozīmīgs un plaši pazīstams Baltijas valstu sadarbības projekts ir Baltijas bataljons. Daudzas no Eiropas valstīm un ASV šo projektu ir atzinušas par vienu no veiksmīgākajiem jaunās Eiropas sadarbības projektiem drošības jomā. Šeit ir realizēti mūsdienu Eiropas drošības centrālie politiskie principi. Tā ir reģionāla sadarbība, tā ir gatavība būt iesaistītam starptautiskajās miera nodrošināšanas akcijās, tā ir mērķtiecīga citu valstu pieredzes apguve, tā ir savietojamība politiskajā domāšanā un praktiskajā darbībā.

Latvija plāno maksimāli izmantot pieredzi, ko karavīri iegūst Baltijas bataljonā, — šīs vienības augsto profesionalitāti ieviešam arī citās Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

“Baltron” projekta centrs atradīsies Igaunijā, un vadošo lomu tanī no donorvalstu puses ir uzņēmusies Vācija. Lai sekmīgi īstenotu šo projektu, nepieciešams noslēgt sadarbības līgumus gan ar donorvalstīm, gan arī Baltijas valstīm savstarpēji. Francija ir izteikusi vēlmi būt novērotājstatusā, līdz ar to demonstrējot, ka tās iesaistījums Eiropas Ziemeļaustrumu reģionā skars arī Baltijas vienotās jūras vienības izveidi un attīstību.

Trešais nozīmīgais projekts ir kopējais Baltijas valstu gaisa telpas kontroles projekts. Saskaņojot šī projekta galvenos elementus, mūsu valstīm izdevās vienoties par to, kur atradīsies šīs sistēmas centrs. Pēc mūsu kopējā lēmuma, ka šim centram jāatrodas Lietuvā, projekts tagad sāks strauji attīstīties.

Admirāļa kungs!

Dāmas un kungi!

Tagad, kad pēc piecdesmit okupācijas gadiem mēs atkal sākam veidot savu karaspēku, tas notiek, atsakoties no pagātnes mantojuma. Tas prasa no mums augstus materiālos pūliņus. Taču tā šajos pēdējos gados nav bijusi vienīgā grūtība. Ilgstoša sveša karaspēka atrašanās mūsu zemē stipri iedragāja arī sabiedrības attieksmi pret bruņotajiem spēkiem. Mums jāveic liels izskaidrošanas darbs, lai bruņotajos spēkos galvenie būtu šādi principi: lojalitāte, sadarbība, disciplīna. Mūsu politiķi un visa sabiedrība ir iesaistījusies, lai izveidotu Latvijas bruņotos spēkus gan kā valsts suverenitātes izteicēju, gan kā iekļautu daļu mūsu sabiedrībā.

Mūsu bruņoto spēku atdzimšanai ir nepieciešams laiks. Lai nodrošinātu savu neatkarību, mums ir jāatrod savs politiskās un ekonomiskās attīstības ceļš, jāmeklē suverenitātes garantijas, jāizvēlas valsts drošības un aizsardzības modelis un savi sabiedrotie, ar kuriem kopā varētu nodrošināt mieru, stabilitāti un uzplaukumu savā valstī, reģionā un kontinentā.

Latvijā ir izstrādāta jauna drošības koncepcija, top likums par valsts drošību, tiek veikta krīzes kontroles plānošana, kas plānota uz Baltijas reģionālo drošību. Šie pasākumi lielā mērā ir veikti, paredzot Latvijas virzību uz NATO.

Admirāļa kungs!

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man minēt vēl vienu Latvijas drošības aspektu, kurš cieši saistīts ar starptautisko politiku. Ar gandarījumu atzīmējam to, ka Francija vēlas kāpināt savu iesaisti Ziemeļaustrumeiropā. Tas norāda uz kādu svarīgu principu XX gadsimta beigu politikā — neraugoties uz spēcīgu un rīcībspējīgu starptautisko organizāciju esamību, atsevišķas nacionālas valsts atbildība starptautiskajā politikā pieaug. Nav vairs iespējams runāt par to, ka kāda valsts vēlētos interesēties tikai par Dienvideiropu vai Ziemeļeiropas attīstību un drošību, drošības intereses aptver visas valstis un visu kontinentu, par tām atbildīgas ir visas valstis vienādā mērā.

Tāpēc augstu vērtējam Francijas vēlmi iesaistīties arī Eiropas Ziemeļaustrumos — šeit drošības izkārtojums vēl meklējams. Atsevišķas nacionālās valsts loma ir — nākt ar iniciatīvām, ar savu iesaistījumu — mēs priecājamies, ka pēdējā laikā Francija atkal spēcīgi atjauno savu vēsturisko iesaisti Baltijā.

Savu atbildību izprotam tādējādi, ka nedrīkstam atkāpties no principa par brīvu izvēli drošības risinājumam. Arī rietumvalstis un īpaši ASV nesen to stingri aizstāvēja Helsinkos. Domāju, ka Baltijas valstu stingrā nostāja ļāva arī ASV neatkāpties. Baltija ir kritisks punkts eiroatlantiskajā drošības telpā, un mēs nedrīkstam svārstīties centrālo vērtību un tiesību apliecināšanā.

Šeit es vēlos akcentēt vēl vienu iezīmi Eiropas drošības politikā — gan politiskajā, gan militārajā aspektā. Runa ir par to, ka atsevišķas nacionālas valstis apzināti izrāda politisko un praktisko solidaritāti kā principu kopējā eiroatlantiskajā drošības stratēģijā. Francijai šeit ir līderloma. Tā uzsver savu aktīvo iniciatīvu kontinenta drošības veidošanā.

Admirāļa kungs!

Dāmas un kungi!

NATO valstis, uzsākot paplašināšanās procesu, ir uzņēmušās atbildību, lai šis process novestu pie nostiprinātas drošības un stabilitātes Eiropā. Savukārt Latvija un Baltijas valstis kopumā, izvēloties dalību Ziemeļatlantijas aliansē kā savas drošības politikas prioritāti, arī ir uzņēmušās šo atbildību.

Tas tātad ir abpusējās atbildības princips. Mums ir kopīgi jāstrādā ar dalībvalstīm, lai tuvinātos kopīgajam mērķim — drošas, stabilas un nedalītas Eiropas izveidei.

NATO valstu vadītāju Madrides tikšanās laikā tiks spriests par uzaicinājumu kandidātvalstīm pievienoties šai organizācijai. Apzināmies, ka visu pretendentvalstu uzņemšana aliansē varbūt var nenotikt vienlaikus. Latvija tiecas iespējami skaidrākā formā tikt atzīta par valsti, kas būs NATO dalībvalsts. Skaidrai dalības perspektīvai jābūt institucionāli un instrumentāli balstītai.

Uzsāktais NATO paplašināšanās process nedrīkst tikt pārtraukts, nosaucot un uzņemot pirmās jaunās dalībvalstis. Durvīm uz NATO ir ne tikai jāpaliek atvērtām, bet arī šis princips ir jāpadara redzams un jārada instrumenti tā praktiskajai realizācijai. Konsultācijām par paplašināšanos starp sabiedrotajiem un ieinteresētajiem partneriem ir jāturpinās arī pēc Madrides. Domāju, ka PfP+ saturēs iespēju PfP dalībvalstīm aktīvi identificēt sevi kā valstīm, kas gatavojas dalībai aliansē, tādējādi būtu pilnvērtīgs instruments visu kandidātvalstu, kandidātpartneru sagatavošanā pilntiesīgai dalībai aliansē.

Admirāļa kungs!

Dāmas un kungi!

Mūsu kontinents iegūst jaunus un demokrātiskākus vaibstus. Katra cilvēka un valstu drošība ir Eiropas svarīgākā iezīme un tās atpazīstamības pamatelements. Šo mūsu kopējo mērķi sasniegsim, saprotot drošību gan kā militāri praktisku problēmu, gan aizvien vairāk kā politisku virzību. Tā ir virzība Eiropas vienotības vārdā, un mēs esam aicināti ieguldīt savus spēkus un zināšanas.

Vakar, 14. aprīlī, Valsts prezidents G.Ulmanis tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku.

Ž.Širaks uzsvēra, ka Francijas interese par Baltijas reģionu ir pieaugusi arī saimnieciskajā ziņā. Baltijas reģions ir dinamisks reģions, kur Francijai kā eksportētājai valstij stratēģiski ir jābūt klāt. Francijas prezidents atzīmēja, ka šajā reģionā ir jāpieaug investīcijām.

Kā viens no centrālajiem jautājumiem sarunā tika skarta ES paplašināšanās un kopā veidojamais Eiropas XXI gadsimta modelis. Pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Francijas un Latvijas divpusējām attiecībām.

Ž.Širaks sacīja, ka ir politiski izlemts jautājums par ES paplašināšanos un tas šobrīd ir tikai laika jautājums, cik labi Eiropas Savienība spēs sagatavot sevi paplašināšanai. Francijas puse uzskata, ka visām asociētajām valstīm ir jādod vienādas iespējas uzsākt pārrunas un sarunas par iestāšanos ES. Francija uzskata, ka ES veido miera telpu Eiropā, jo tā dod stabilitāti, demokrātiju, labklājību. ES sākums bija mēģinājums atrisnāt pretrunas. Tagad tā ir globāla un nozīmīga organizācija.

Tika pārrunāti arī drošības jautājumi. Ž.Širaks uzsvēra, ka Baltijas valstu, Centrāleiropas un Austrumeiropas drošība ir Francijas uzmanības centrā. Līdz NATO paplašināšanai Eiropa nonāks pakāpeniski un dabiski, uzsvēra Ž.Širaks. Viņš izteica cerību, ka 27. maijā Parīzē tiks parakstīta NATO un Krievijas vienošanās, kas kļūs par “ceļu uz NATO paplašināšanos”. Tas savukārt nozīmē, ka Krievija ir akceptējusi NATO paplašināšanos.

Pārrunāts jautājums par Baltijas valstu drošības garantijām, kuras jau tiek risinātas un tiks risinātas. Ž.Širaks teica, ka ir dažādi ceļi, kā to panākt, no kuriem tikai jāatrod optimālākie.

Abu prezidentu sarunā tika uzsvērts, ka svarīgi ir veidot uzticību starp valstīm Eiropā un pasaulē. Tika pārrunāti arī Eiropas drošības un partnerības jautājumi. Krievijas loma Eiropas drošības modeļa veidošanā. G.Ulmanis uzsvēra, ka Krievijas un Latvijas attiecības veidojas pakāpeniski, likvidējot okupācijas sekas. Šajā procesā ir iezīmējusies abpusēja sapratne, un Latvija ir gatava risināt visus jautājumus ar Krieviju. G.Ulmanis uzsvēra, ka nav nekādu problēmu, kas varētu traucēt Latvijas integrāciju ES.

Ž.Širaks sacīja, ka saskata lielu politisku opozīciju Krievijas prezidentam B.Jeļcinam. Ž.Širaks pasvītroja Francijas īpašās attiecības ar Krieviju, kas nosaka, ka Francija ir starpniece dialogā starp NATO un Krieviju.

Ž.Širaks atzīmēja, ka Francija ir gatava uz praktiskiem soļiem tieši militārajā jomā, lai palīdzētu Latvijai. Francija ir ieinteresēta iesaistīties Baltijas Jūras valstu padomē kā novērotāja un palīdzēt, lai Latvija reāli tuvotos ES drošības sistēmai.

Notika nozīmīga tikšanās un saruna ar Francijas Republikas prezidentu Žaku Širaku un valsts vadību — ārlietu ministru Ervē de Šaretu, aizsardzības ministru Šarlu Mijonu, kas būtiski paplašina un paceļ abu valstu attiecības jaunā pakāpē. Sarunas noritēja draudzīgā, partnerattiecību un savstarpējā atbalsta garā, kas ievērojami padziļina Francijas un Latvijas divpusējās attiecības un kopējo izpratni par procesiem kontinentā. Notika svarīga domu apmaiņa, kas vitāli nozīmīga, kopā veidojot jauno XXI gadsimta Eiropu.

Tika parakstīti divi jauni līgumi: saimnieciskajā sfērā — par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem un kultūrā — par plašāku sadarbību kultūrā un izglītībā, kas būtiski papildina esošo savstarpējo attiecību līgumtiesisko pamatu.

Ar gandarījumu var konstatēt, ka pieaug Francijas interese par drošību un stabilitāti Baltijas reģionā. Francija kāpina savu iesaisti Eiropas ziemeļaustrumos, pastiprinot savu vēsturisko klātbūtni reģionā. Francijas iniciatīvas par drošības un stabilitātes izkārtojumu reģionā liecina par izpratni, ka Baltijas valstīm ir nepieciešama skaidra dalības perspektīva NATO.

Francijas iniciatīvas drošības jomā ir savstarpēji papildinošas un pastiprinošas darbības virzieni kopējam drošības izkārtojuma meklējumam Eiropā un būtiski veicina visu atlantisko sabiedroto izpratni par Baltijas objektīvajām drošības interesēm, kopumā virza uz Baltijas valstu dalību NATO.

Francijas priekšlikumi Baltijas reģiona drošības nostiprināšanā ir spilgts politiskās solidaritātes princips kopējās Eiropas drošības un stabilitātes kontekstā, demokrātisko EDSO principu un jebkuras valsts drošības līdzekļu brīvas izvēles garantēšanā. Tie vairo uzticību un atbildību, stiprina demokrātiju un savstarpējo cieņu starp visām valstīm — mazām un lielām. Latvijas stratēģiskais mērķis ir noteikti turpināt stiprināt demokrātiju un veicināt stabilitātes zonas paplašināšanos reģionā, labas kaimiņvalstu attiecības un labklājības pieaugums.

Kopš 90. gadu sākuma atgūtās dabiskās vēsturiskās saites ar Franciju, to intensitāte un veidojamais pamatīgums virza uz Latvijas pilntiesīgu drošību visās Eiropas institūcijās, kā arī nodrošina demokratizācijas procesu neatgriezeniskumu visā kontinentā. Divpusējās attiecības nostiprinās, tālāk attīstot nepārtrauktu politisko dialogu un līdz ar to plašu saimniecisko sadarbību.

Eiropas Savienības paplašināšanai jānotiek uz objektīvu attīstības kritēriju bāzes. Latvija ir gatava sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Latvija izprot Francijas realizēto Eiropas politiku. Latvija apzinās sevi kā neatņemamu Eiropas integrācijas sastāvdaļu un izprot, ka 1997. gadā pieņemtajiem taktiskajiem lēmumiem būs ārkārtēja nozīme Eiropas vienotības procesa nostiprināšanā. Līdz ar to taktiskie risinājumi iegūst vitālu un izšķirošu nozīmi. Latvija ir Eiropas politikas optimiste.

Latvijas Valsts prezidents Francijas prezidenta Žaka Širaka rīkotajās pusdienās Elizejas pilī 1997. gada 14. aprīlī:

Prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Ir patiess prieks jaukajā dabas atmodas laikā — pavasarī — viesoties skaistajā Francijā un tās pērlē Parīzē! Francija ir kā sapnis, bet tās sirds — Parīze — neapšaubāmi ir tā ilgu pilsēta, kur kaut reizi savā mūžā vēlas nokļūt katrs.

Francijas tautas radošais spēks ir apbrīnas vērts. Francija patiesi var lepoties ar domu un ideju bagātību. To ģenialitātes apliecinājums ir realizēts un iemiesots tūkstošos darbu, ko visa cilvēce patiesi uzskata jau par savu garīgo mantojumu.

Jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes pašreiz, ir svarīga daļa no visa tālākā attīstības procesa. Tas, kas aizsākās pirms pāris gadiem, sabrūkot cilvēcei naidīgajai komunisma sistēmai, reālākus apveidus iegūst tagad, līdz ar NATO transformāciju un atvēršanos jaunām dalībvalstīm, līdz ar jaunu attiecību veidošanos ar kontinenta lielvalsti Krieviju.

Lēmumi, kas tiks pieņemti tuvākajos gados, nepārspīlējot noteiks to, kā izskatīsies Eiropa XXI gadsimtā. Eiropas Savienība ir viens no elementiem, kas atsevišķos gadījumos ir izšķirošs šajā jaunajā veidojamajā kopainā. Eiropas Savienība dod mieru un labklājību, iedrošina politiskām konsultācijām un sadarbībai jomās, kas līdz šim bijušas īpaši jūtīgas, — ārlietas un drošības politika. ES un NATO nav saistītas institūcijas, bet to paplašināšanās uz Eiropas jaunatgūto daļu tomēr ir kopēja procesa divas straumes, jo abas padziļina drošību kontinentā un pasaulē.

Katrai valstij likumīgas ir tās bažas par drošību. Drošības būtība ir uzticība starp cilvēkiem, starp tautām, starp sabiedrību un indivīdu. Demokrātija ir ceļš uz drošību, jo tas ir arī ceļš uz uzticību. Cilvēciskie kontakti, kontakti starp tautām veido izpratni un uzticību. Diemžēl draudi starptautiskajai drošībai turpina eksistēt. Konflikti un spriedze dažādos Eiropas reģionos spilgti apliecina, ka miers un stabilitāte vēl pamatīgi jāveido. Pašreiz vēl ir pietiekams potenciāls labākai pasaulei XXI gadsimtā, stabilai Eiropai, kas balstītos uz demokrātiskām struktūrām un atvērtu tirgus sistēmu. Taču tas ir vēl jāveido, automātiski nekas pats no sevis neradīsies. Civilizētajām nācijām ar pilnu sparu jāvēršas pret un jāattur ekstrēmisms, netolerance un nespēja domāt jaunās kategorijās.

NATO kā demokrātiska valstu militāra savienība ir Eiropas drošības stūrakmens. NATO funkcijas ir daudz plašākas, un aliances loma sniedzas tālu pāri militārajiem aizsardzības jautājumiem. NATO ir demokrātijas un stabilitātes garants vārda tiešā nozīmē. NATO ir kā apdrošināšanas polise pret jebkuriem draudiem nākotnē. Neviens nav pasargāts no jaunu, pašreiz neapzinātu draudu rašanās nākotnē. Labāk ir būt tam gataviem nekā nesagatavotiem un pašapmierināti snaudulīgiem. NATO uzrāda arī jaunas kvalitātes — tas kļūst par miera realizētāju un ieviesēju, kā tas veiksmīgi, arī ar Latvijas palīdzību, norit Bosnijā. Turklāt tikai NATO, nevis kāda cita struktūra bija un ir spējīga veikt šādas sarežģītas, delikātas operācijas.

No totalitārisma valgiem atbrīvojušās valstis tiecas uz demokrātiskās Eiropas struktūrām — Eiropas Savienību un NATO — ne jau tiešu militāru draudu iespaidā. Tās tiecas iegūt iekšējas stabilitātes garantu un justies droši. Tas ir tas, kas šīm nācijām bija liegts gadsimtu garumā. NATO politiskā vienojošā funkcija dod kopēju iespēju apvienot spēkus un paplašināt to, ko lepni dēvējam par stabilitātes zonu. Jo plašāka ir šī demokrātiskā, brīvprātīgā stabilitātes zona, jo stabilāk attīstīsies viss kontinents. NATO dod arī garantiju kopējām vispārcilvēciskajām vērtībām — demokrātiju un brīvību.

Nāk prātā izcilie eiropieši — Ludvigs van Bēthovens un Frīdrihs Šillers, kas “Odu priekam” — skanīgo mūsdienu demokrātiskās Eiropas himnu — savā pirmsākumā veltīja Francijas ģēnijam — brīvības garam un demokrātijas liesmai, kas deva cerības staru visām pasaules tautām un plašu atblāzmu guva arī Latvijā.

Prezidenta kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Modernā, vienotā Eiropa, ko kopā veidojam šodien, savas saknes rod kopā izdzīvotajā dramatiskajā vēsturē, — lai vairs nekad neatkārtotos tās necilvēciskajās, barbariskajās un postu nesošajās izpausmēs. Pravietiski ir latviešu domas ģēnija Raiņa vārdi, ka “pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Būvēsim kopā jaunu, drošu Eiropu, kas dos dabisko vidi visām tautām — lielām un mazām, kas nodrošinās visu kultūru un savdabīguma dabisku saglabāšanos un savstarpēju bagātināšanos!

Vēlos pacelt šo glāzi uz Jūsu, prezidenta kungs, veselību, par Francijas tālāko labklājību un radošās domas ģēniju, par draugiem un rītdienas Eiropu, ko kopā būvējam šodien!

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 14. aprīlī, Parīzē LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministru Mišelu Barnjē ( Michel Barnier ).

V. Birkavs un M. Barnjē lietišķi apsprieda ES starpvaldību konferences sagatavošanu, kā arī ES paplašināšanās stratēģiju. Sarunas dalībnieki aplūkoja jautājumus, kas skar ES komisijas ziņojumu izstrādi par ES asociētajām valstīm. M. Barnjē pozitīvi novērtēja dinamismu Latvijas attīstībā, kā arī apstiprināja Francijas vēlmi aktīvāk iesaistīties Baltijas reģiona procesos un norisēs. M. Barnjē darīja zināmu Francijas gatavību paplašināt sadarbību starp abu valstu ministrijām, institūcijām un nozarēm. Francijas valdības pārstāvis informējis, ka 1997. gada 14. maijā Francijas Republikas Nacionālā asambleja paredz ratificēt Latvijas un ES asociācijas līgumu.

V. Birkavs atzinīgi izteicās par Francijas atbalstu Latvijas eirointegrācijas politikai un pauda pārliecību, ka Latvijas un Francijas sadarbība vērsīsies plašumā.

M. Barnjē informēja, ka plāno apmeklēt Latviju atbildīgajā laikā, kad ES komisija būs sagatavojusi ziņojumu par ES asociētajām valstīm un kad ES valdības sāks apspriest lēmumu par sarunām ar nākamajām ES dalībvalstīm.

V. Birkava un M. Barnjē saruna notikusi LR Valsts prezidenta G. Ulmaņa oficiālās vizītes laikā.

ĀM preses centrs

Vizītes trešā diena

Šodien, 15. aprīlī, turpinās Valsts prezidenta G.Ulmaņa oficiālā vizīte Francijā. No rīta Valsts prezidents ieradīsies Kolombrē. G.Ulmanis tiksies ar Augšmarnas departamenta prefekti Elīzabeti Alēru (E lisabeth Allaire ) un mēru Žanu Rolē ( Jean Raullet ). Valsts prezidents noliks ziedus uz Šarla de Golla kapa, apskatīs memoriālo muzeju un Šarla de Golla māju “la Bisserie”.

Valsts prezidents ieradīsies Truā mērijā, tiksies ar Obas departamenta prefektu un Truā pilsētas mēru, kā arī ar Ardenas Šampaņas reģiona rūpniekiem.

Pēcpusdienā G.Ulmanis Parīzē tiksies ar Senāta prezidentu un Francijas iekšlietu ministru. Vakarā prezidents Parīzes Garnjē (G arnier ) operā noskatīsies izrādi “Jūlijs Cēzars”.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!