• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.03.1995., Nr. 33 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēlreiz par Skrundas "Monstru

Vēl šajā numurā

02.03.1995., Nr. 33

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1. marta ārkārtas sēde

Kopsavilkums

Saeimas ārkārtas sēdē deputāti izskatīja "Pensiju reformas koncepciju", Saeimas lēmuma projektus par "Pensiju reformas koncepciju", kā arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Noklausījušies Ministru prezidenta Māra Gaiļa ziņojumu par "Pensiju reformas koncepciju" (z.s. dok. nr.199), kā arī izteikuši savu viedokli debatēs, deputāti pieņēma Latvijas Zemnieku savienības frakcijas iesniegto lēmuma projektu par "Pensiju reformas koncepciju" (z.s. dok. nr.243; balsojums: 65 par, 1 pret, 5 atturas), kurā paredzēts lūgt deputātus līdz 10.martam iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par "Pensiju reformas koncepciju", uzdot Ministru kabinetam līdz 20.martam apkopot deputātu iesniegtos priekšlikumus un iepazīstināt Saeimas frakcijas un Sociālo un darba lietu komisiju ar "Pensiju reformas koncepciju", kā arī uzdot Ministru kabinetam līdz 1.maijam iesniegt Saeimai atbilstoši papildinātajai "Pensiju reformas koncepcijai" izstrādātus likumprojektus.

Saeima steidzamības kārtā vienbalsīgi (70 par) 1.lasījumā un arī 2.lasījumā (balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas) pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (z.s. dok. nr.243).

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu visus ieņemt vietas! Vēlreiz lūdzu ieņemt vietas!

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Paziņoju par atklātu Saeimas 1.marta ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Kārtības ruļļa 38.pantu Saeimas Prezidijs ir sasaucis pēc Ministru prezidenta prasības. Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums — "Pensiju reformas koncepcija".

Lūdzu referentu tribīnē! Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējā Latvijas valdība ir veikusi vairākas Latvijas valstij un sabiedrībai ļoti būtiskas reformas, bet ir aizkavējusies reforma sociālajā sfērā, tādēļ pašreizējai valdībai sociālās sfēras reformas realizācija kļūst par prioritāru uzdevumu un ir pēdējais brīdis beigt diskutēt par reformas nepieciešamību, lai, balstoties uz vienotiem principiem, iecerēto īstenotu.

Sociālais nodoklis jāsadala konkrētos apdrošināšanas veidos, lai būtu zināms, cik un par ko — pensijām, pabalstiem, bezdarba apdrošināšanu un tā tālāk — katram ir jāmaksā. Sociālā nodokļa maksājumi arī sadalāmi citās proporcijās starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Svarīgākā sociālās reformas sadaļa, protams, ir pensiju reforma, un tā realizējama pašreizējās sociālā nodokļa likmes ietvaros. Vienīgais izņēmums varētu būt nodokļa paaugstinājums veselības apdrošināšanas reformas realizēšanai.

Pensiju sistēma valstī ir spogulis, kurā redzama sabiedrības izpratne par sociālo taisnīgumu, tās atbildības pakāpe par vecajiem ļaudīm un invalīdiem, tās attieksme pret sevi nākotnē un saviem vecākiem jau šodien. Valdība, pieņemot lēmumu uzsākt sarunu ar Saeimu par pensiju reformas koncepciju, apzinās, ka tai priekšā ir atbildīgs un ļoti grūts darbs, kura augļus pilnā mērā varēs novērtēt tikai tās paaudzes, kuras sekos šodienas divdesmitgadniekiem. Reformējot pensiju sistēmu, mēs ceram atrast to iespējami labāko sociālekonomisko attiecību modeli, kas kalpotu katra Latvijas iedzīvotāja sociālajai drošībai, vienlaikus stiprinot saskaņu starp darbiniekiem un viņu darba devējiem, solidaritāti starp dažādām paaudzēm, stimulējot katra cilvēka līdzdalību savu vecumdienu nodrošinājumā.

Iecerētā reforma skars gan tos, kuri jau saņem pensiju, gan tos, kuri maksā nodokļus cerībā vecumdienām nopelnīt pienācīgu pensiju, gan to paaudzi, kura pagaidām vēl sēž skolas solos. Tieši tāpēc, ka izmaiņas pensiju sistēmā praktiski skar ikvienu valsts iedzīvotāju, tā nav un nevar būt tikai valdības lieta, tā nav vienas vai dažu partiju lieta, tas ir jautājums, kura izlemšanas smagums jāuzņemas visiem kopā vai vismaz vairākumam politisko spēku. Tikai tā mēs varam cerēt uz veiksmi, uz atbalstu un izpratni visplašākajā sabiedrībā.

Pašreizējā pensiju sistēma saņēmusi daudz kritikas. Latvijā šobrīd ir 654 tūkstoši pensionāru. Pensija vidēji tikai nedaudz pārsniedz 30 latus mēnesī (Ls 30,40). Acīmredzot šāds pensijas apmērs neapmierina tās saņēmējus. Principi, pēc kuriem tiek aprēķināta pensija (arī tas, ka netiek ņemts vērā konkrētās personas ieguldījums valsts ekonomikā), bieži vien tiek uzskatīti par netaisnīgiem un kārtīga darba cilvēka cieņu pazemojošiem. Savukārt tie, kas šobrīd maksā sociālo nodokli, kurš vairākumā gadījumu ir 38 procenti no darbinieka algas, apgalvo, ka nodoklis ir pārāk augsts un tajā pašā laikā nespēs pasargāt viņus no trūkuma vecumdienās.

Šobrīd laikam neviens vairs nav jāpārliecina par to, ka pienācis laiks vērtību pārvērtēšanai un nopietnai reformai. Svarīgākais ir jautājums — kādai tai jābūt. Valdības piedāvātajā variantā jauno pensionēšanas sistēmu Latvijā paredzēts veidot četros līmeņos, no kuriem pēdējais ir laikā ierobežota pārejas perioda līmenis.

Pirmā līmeņa shēma paredz, ka valsts ar obligātu apdrošināšanas iemaksu starpniecību, kuras izdarīs katrs darba devējs par saviem darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātās personas par sevi, uz paaudžu līguma jeb solidaritātes principa nodrošinās ar pensiju visus valsts iedzīvotājus, kad tie būs sasnieguši pensijas vecumu. Pensijas apmēru noteiks gan tas, cik gadus katrs nostrādājis, gan tas, cik liela bijusi viņa izpeļņa un attiecīgi arī apdrošināšanas iemaksas. Sevišķi svarīgs šīs pensiju sistēmas uzdevums ir panākt materiālā stāvokļa uzlabošanos. Kopumā pirmā līmeņa pensiju shēma kā pārdales shēma savos pamatprincipos daudz neatšķirsies no tās, kas darbojās Latvijā līdz 1993.gadam, kad tika faktiski apturēta Latvijas pensiju likuma aprēķinu daļas darbība. Vienlaikus valdības piedāvātais modelis mēģina neatkārtot tās kļūdas un nekonsekvences, kas tika pieļautas iepriekšējās pensiju likumdošanas izstrādāšanā.

Otrais pensiju sistēmas līmenis paredz, ka tiks ieviesta obligātā fondētā shēma, kas nodrošinās iepriekšējā ienākuma aizvietojumu tiem strādājošajiem, kuri no saviem ienākumiem būs izdarījuši iemaksas uzkrājumu fondos. Rezultātā katras personas pensija būs atkarīga no tā, cik daudz savas dzīves laikā viņa būs fondā iemaksājusi, no tā, cik lielu peļņu fonds gūs no šo līdzekļu investēšanas, cik stabila un fondiem labvēlīga būs ekonomiskā vide valstī.

Tas, ka otrā līmeņa pensiju shēma ir pilnīgi jauns un Latvijai nezināms ceļš, kurš gan izskatās daudzsološs, bet kura darbības rezultātus redzēsim tikai pēc ilga laika, uzliek mums pienākumu sevišķi rūpīgi strādāt pie šo shēmu regulējošu likumdošanas aktu izstrādāšanas un ekonomisko prognožu izvērtēšanas.

Ja valsts nosaka, ka iemaksas pensiju uzkrājumu fondos ir obligātas, tad jābūt arī mehānismam, kas garantētu šo fondu drošumu. Tādēļ valstij jārada stingri reglamentēta pensiju fondu uzraudzības sistēma, lai samazinātu ieguldītāju risku. Šo iemeslu dēļ praktiska otrā līmeņa shēmas ieviešana sāksies nedaudz vēlāk par pārējo pensiju reformu sastāvdaļu ieviešanu.

Iedzīvotājiem, kuri dod priekšroku augstam patēriņa līmenim vecumdienās vai kuriem jau šodien ir vai nākotnē būs augsti ienākumi, ir reāla iespēja un motivācija veidot papildu uzkrājumus vecumdienām. Šim mērķim kalpos pensiju sistēmas trešais līmenis — brīvprātīgie privātie pensiju fondi.

Vissarežģītākā jebkuras visaptverošas pensiju reformas sastāvdaļa ir pārejas posma kārtības noteikšana. Šis uzdevums ir īpaši sarežģīts, ja notiek pāreja, kaut arī daļēja, no nefondētās uz fondēto nodrošināšanu, kā tas ir paredzēts apspriešanai piedāvātajā koncepcijā.

Cilvēki, kuri ir strādājuši un maksājuši nodokļus vai iemaksas nefondētajai shēmai pēc savas dzīves laikā pastāvējušajiem "spēles noteikumiem", ir rēķinājušies ar to, ka valsts viņiem garantēs iemaksām atbilstošu pensijas apmēru no nākamās paaudzes strādājošo iemaksām vai nodokļiem. Ja tiek pārskatīts šis paaudžu līgums, valstij jāuzņemas zināmas saistības šī parāda nosegšanā. To paredzēts darīt ar speciāla mehānisma palīdzību, kuru nosacīti mēs saucam par ceturtā līmeņa shēmu.

Reformas ieviešanai nepieciešams veikt daudz organizatorisku pasākumu un pārkārtojumu, tajā skaitā apdrošināšanas maksājumu administrēšanas reorganizāciju, personificēti uzskaitot apdrošināšanas iemaksu periodus visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomikas attīstībai jārada nepieciešamie nosacījumi tādam finansu tirgum, kas dotu iespēju pensiju fondu rentablai darbībai.

Ātri pāriet uz daļēji fondētu sistēmu, vienlaikus paaugstinot pašreizējo pensionāru dzīves līmeni, būs ļoti sarežģīti, jo pensiju reforma ir tieši saistīta ar mūsu valsts ekonomiskajām iespējām. Tomēr ir jābūt vismaz skaidrai stratēģijai. Valdība uzskata, ka nebūs iespējams sasniegt reformas pamatmērķus bez pensijas vecuma paaugstināšanas valstī. Te gan jāpiebilst, ka pensijas vecumu nāktos paaugstināt arī tad, ja saglabātos līdzšinējā pensionēšanas kārtība. Šim solim praktiski ir tikai viena iespējamā alternatīva — neizbēgama pensiju reālās vērtības tālāka krišanās.

Šodien mums visiem ir svarīgi panākt principiālu atbalstu jeb konceptuālu vienošanos par to pensiju reformas virzienu, kuru mēs esam nolēmuši uzsākt. Pēc reformas pamatprincipu akceptēšanas valdība intensīvi ķersies pie likumprojektu izstrādāšanas, īstenībā pie to pabeigšanas darba, lai visdrīzākajā laikā sagatavotu reformai nepieciešamo tiesisko bāzi un iesniegtu to Saeimai.

Mēs apzināmies, ka šodien izšķiršanās ir īpaši grūts lēmums, kura sekas ievērojami ietekmēs ne tikai mūsu pašu, bet arī mūsu bērnu sociālo labklājību, saskaņu un sociālo mieru valstī un tās ekonomisko attīstību vēl gadu desmitus pēc šodienas balsojuma.

Visiem ir skaidrs, ka, lai ietu uz priekšu, ir jāizvēlas ceļš. Mēs piedāvājam reformas ceļu un ceram, ka jūs to atbalstīsiet. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makārovs — sociālo lietu valsts ministrs. Lūdzu! Pēc tam — Viesturs Pauls Karnups.

V.Makārovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Jūsu rokās šodien ir liela vara — tiesības noteikt Latvijas pensiju sistēmas modeli. Jūsu lēmums šodien ietekmēs ikvienu valsts iedzīvotāju tuvākajos 50 vai pat 100 gados. Stabila pensiju sistēma ir sabiedrības pārliecība par savām vecumdienām. Ja cilvēks ir drošs par savu nākotni, viņa radošais potenciāls, zināšanas un pieredze pilnībā kalpo sabiedrības interesēm. Mūsu mērķis šodien ir veidot Latviju par sociālā miera valsti, radīt drošāku ķīlu ekonomikas augšupejai. Pašreizējā sociālā likumdošana ir pilnībā pierādījusi savu nespēju pastāvēt ekonomikas pārstrukturēšanas periodā. Valsts pilnīga atbildība nestimulē strādājošos līdzdarboties sociālās apdrošināšanas maksājumu kontrolē, samazināts darba stāžs pensijas pieprasīšanai sekmē izvairīšanos no sociālā nodokļa maksāšanas. To sekmē pielīdzinātie stāži — dienests armijā, virsdienests, pēcvidusskolas apmācība, bērnu audzināšana līdz astoņu gadu vecumam, pirmās grupas invalīdu kopšana un citi. Sociālā nodokļa likmes samazināšana lauksaimniecībā nodarbinātajiem, neparedzot finansēšanas avotu, faktiski radījusi budžeta deficītu sociālajā apdrošināšanā 50 miljonu latu apmērā.

Izstrādājot koncepciju, mēs paturējām prātā divas prioritātes. Pirmkārt, pensionāri saņems tādas pensijas, kas ļaus viņiem pieklājīgi pavadīt mūža nogali. Otrkārt, strādājošo rīcībā pēc nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu iekasēšanas tomēr paliks nozīmīga ienākumu daļa.

Pēdējo četru gadu laikā Latvijas valstij ir bijušas vairākas sociālās apdrošināšanas koncepcijas. Šobrīd Ministru kabinets piedāvā Saeimai diskusijai kompromisa variantu, kas varētu apmierināt visas puses. Ja mēs attīstām pašreizējo pensiju sistēmu, kas būtu balstīta uz paaudžu līguma sistēmu, mums jārēķinās, ka tās ir pensijas vecuma un pirmspensijas vecuma cilvēku interešu aizsardzībai, jo tā ir droša ķīla, ka strādājošā paaudze maksā nodokli, kas tiek tērēts pensiju izmaksām. Ja mēs piedāvājam daļēji fondēto sistēmu, tā ir garantija tam, ka pašreiz strādājošie, kas tikko uzsākuši darba gaitas vai vistuvākajā laikā uzsāks darba gaitas, būs ieinteresēti maksāt sociālās apdrošināšanas maksājumus, jo viņi katru gadu zinās, kādas sociālās garantijas viņiem ir paredzētas.

Labklājības ministrija, sagatavojot šo koncepciju, nepārtraukti sastrādājās ar ietekmīgākajiem sabiedriskajiem spēkiem. Tās ir arodbiedrības, darba devēji un Pensionāru federācija. Šonedēļ un iepriekšējā nedēļā ir panākts principiāls šo organizāciju atbalsts Labklājības ministrijas izstrādātajai koncepcijai. Lai būtu pilnīgi godīgi un atklāti, mums ir skaidri jāpasaka, ka pirmais līmenis ir orientēts uz cilvēkiem, kuru ienākumi aktīvā darba mūža laikā ir zemi vai vidēji. Pirmais, valsts garantētais līmenis viņiem nodrošinās pieticīgas, taču drošas vecumdienas.

Brīvprātīgā fondētā sistēma ir orientēta uz to, lai cilvēki ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, kas savlaicīgi apzinās nepieciešamību nodrošināt savas vecumdienas, varētu brīvi izvietot savus līdzekļus.

Ministru kabinets cer, ka šodien mēs saņemsim principiālu atbalstu un sadarbībā ar Saeimu varēsim izstrādāt nepieciešamos likumprojektus. Principā ir nepieciešams atbalsts atsevišķos ļoti būtiskos punktos.

Pirmais. Sociālā nodokļa tarifa likme paliek nemainīga un ir 38 procenti. Tādējādi mēs izvairītos no citu Austrumeiropas valstu prakses. Lai ātri atrisinātu pensiju palielinājuma jautājumu, tur tiek paaugstināts sociālais nodoklis.

Otrais. Mēs gribētu dzirdēt deputātu viedokli par pensijas vecuma paaugstināšanu. Jo, atrisinot šo jautājumu, mēs varētu paredzēt, kāds ir potenciālais iespējamais modelis.

Trešais. Mēs vēlētos dzirdēt jūsu viedokli par šo jaukto paaudžu līguma sistēmu un pensiju fondu sistēmu, jo tikai tādā gadījumā Labklājības ministrija varēs kvalitatīvi izstrādāt nepieciešamos dokumentus. Es lūdzu Saeimu pievērst uzmanību pārejas līmenim, pārejas periodam, jo šī perioda finansiālais un tiesiskais nodrošinājums dos drošu garantiju pašreizējiem pensionāriem. Es ceru, ka mēs saņemsim ļoti daudz konstruktīvas kritikas, kas veicinās tālāko Labklājības ministrijas darbību pie nepieciešamās likumdošanas izstrādes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Pēteris Apinis, veselības aizsardzības valsts ministrs.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Principā man nav skaidrības, kāpēc mēs vispār šodien esam šeit sapulcējušies. Skatoties uz dienas kārtību, es redzu tikai vienu likumprojektu. Vai šā likumprojekta dēļ bija vajadzīgs sasaukt ārkārtējo sēdi? Citi dokumenti, kas ir likti mums priekšā, principā ir, neskatoties uz Ministru prezidenta teikto, vienas partijas interni dokumenti, kur viņi ir apskatījuši, apsvēruši, pēc savas politiskās pārliecības sastādījuši koncepciju. Un, tā kā viņiem par laimi šīs Saeimas laikā ir bijusi arī viņu valdība, viņi var pēc savas koncepcijas iesniegt likumprojektu Saeimai, lai par to debatētu, to izsvērtu, pieņemtu vai noraidītu. Tā nav Saeimas funkcija — izskatīt vienu dokumentu, kur nevar pielikt nevienu burtu, vārdu, teikumu jeb ko izmainīt. Un tad tas, ko es uzskatu par nekaunības kalngalu, — lēmuma projekts, kas uzdod valdībai, respektīvi, "Latvijas ceļa" vadītajai valdībai, atbilstoši viņu pašu reformas koncepcijai izstrādāt likumprojektus. Kas viņiem liedza to darīt pagājušogadu? Aizpagājušo gadu? Neviens. Viņiem ir savas koncepcijas. Mums varbūt ir citas, bet tās mēs liksim priekšā, kad mēs liekam konkrētus likumprojektus, kuros ir ietvertas mūsu koncepcijas par kaut kādu lietu. Mans priekšlikums būtu izbeigt šo priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros sagatavoto ārkārtējo plenārsēdi un ķerties klāt pie tās vienas lietas — pie 3.punkta, kur ir paredzētas tiešām mūsu darbības laukā un kompetencē esoša likumprojekta izmaiņas. Par to mēs varam runāt — vai ir labi vai slikti, pieņemt vai nepieņemt. Bet nevis par kaut kādu koncepciju, kas pieder vienai frakcijai un varbūt arī viņu koalīcijas partneriem. Ja viņi grib, lai mēs kā Saeima atbalstām viņu pensiju reformas koncepciju, lai viņi liek mums priekšā likumprojektus, kur šī koncepcija ietverta, un tad mēs redzēsim, vai mēs to atbalstīsim vai neatbalstīsim. Bet atbalstīt kaut kādu koncepciju un tad it kā būt līdzdalībniekiem... Tad varbūt labāk, ja visa Saeima vienkārši iestātos "Latvijas ceļa" frakcijā, un tad nebūtu problēmu. Tad mēs varam debatēt par viņu partijas dokumentiem Saeimā. Un neskatīties ne uz kādiem likumiem vai kaut ko tādu. Pārvērtīsimies par partijas sapulci. Bet diemžēl, "Latvijas ceļa" frakcijas kolēģi, nav vecie labie laiki, kad visi pieder vienai partijai! Un jūsu koncepcijas ir jūsu, paldies par tām! Mēs varēsim vērtēt jūsu likumprojektus, zinot, kas stāv tiem aiz muguras. Likumprojektus, likumus, ko Riteņa kungs savā laikā solīja pirms gada un kas nekad nebija. Un joprojām vēl nav. Likumprojekti mums ir vajadzīgi, nevis koncepcijas! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Karnup! Neskatoties uz to, ka jūs ļoti uzstājīgi to pieprasījāt, jūsu priekšlikums pārtraukt jautājuma izskatīšanu neatbilst nevienam Kārtības ruļļa pantam un tāpēc nevar tikt izskatīts.

Vārds Pēterim Apinim — veselības aizsardzības valsts ministram! Pēc tam — Ludmila Kuprijanova.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātie deputāti! Es ļoti pateicos Viesturam Paulam Karnupam par emocionālo un pārliecinošo uzstāšanos, jo tā neapšaubāmi mūs Labklājības ministrijā stimulēs nopietni pievērsties šā likumprojekta izstrādei. Visādā ziņā varētu vērtēt šo uzstāšanos kā atbalstu mums, jo ātrāk jāstrādā tieši pie paša projekta.

Tātad kāpēc mēs risinām jautājumus par konceptuālu pensiju reformas apspriešanu? Tas, pirmkārt, ir tādēļ, ka mums vajadzīgs jūsu padoms, jo kur vēl citur mēs varētu iegūt tādu palīdzību un tādu intelektuālu potenciālu kā Saeimā, kurā ir daudz dažādu viedokļu. Bet šim pensiju reformas projektam nebūt nav tikai vienpusējs skatījums un tā nav interese tikai par veciem cilvēkiem. Tā ir interese par sakārtotību visā sociālajā sfērā. Es vēlos teikt, ka es ar milzīgu interesi skatos uz šo apspriedi, jo es ceru, ka apmēram pēc mēneša man Saeima atļaus piedāvāt jaunu koncepciju arī Latvijas veselības aprūpei, proti, koncepciju par Latvijas veselības apdrošināšanu, Latvijas iedzīvotāju veselības apdrošināšanu. Es nebūt neredzu tur ne ko sliktu, ja mēs apspriežam konceptuāli jautājumu, pirms ir uzrakstīts likumprojekts. Es atceros, kādreiz no šīs pašas tribīnes ir teikts, ka labs deputāts uzraksta likumu katru dienu. Tātad papriekšu tomēr ir konceptuāla apspriešana un pēc tam — pats likumprojekts. Lai gan šis likumprojekts gandrīz ir pilnīgi gatavs.

Tātad ko es vēlos norādīt un kāpēc es lūdzu atbalstīt pašreizējo lēmuma projektu, kuru iesniegusi Latvijas Labklājības ministrija?

 

Turpinājums nākamajā numurā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!