Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 14. jūnija likums "Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2001., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25744

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā

Vēl šajā numurā

28.06.2001., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.06.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu
1.pants. 1999.gada 26.jūnija Protokols par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu (turpmāk — Protokols) un tā 1. un 2.pielikums (turpmāk — Pielikumi) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols un Pielikumi angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Protokols un Pielikumi stājas spēkā Protokola 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 14.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 28.jūnijā
Protocol
of Amendment to the International Convention on the Simplification and Harmonization of Customs Procedures

(Done at Brussels on 26th June 1999)

The Contracting Parties to the International Convention on the simplification and harmonization of Customs procedures (done at Kyoto on 18th May 1973 and entered into force on 25th September 1974), hereinafter "the Convention", established under the auspices of the Customs Co-operation Council, hereinafter "the Council",

CONSIDERING that to achieve the aims of:

— eliminating divergence between the Customs procedures and practices of Contracting Parties that can hamper international trade and other international exchanges;

— meeting the needs of international trade and the Customs for facilitation, simplification and harmonization of Customs procedures and practices;

— ensuring appropriate standards of Customs control; and

— enabling the Customs to respond to major changes in business and administrative methods and techniques,

the Convention must be amended,

CONSIDERING also that the amended Convention:

— must provide that the core principles for such simplification and harmonization are made obligatory on Contracting Parties to the amended Convention;

— must provide the Customs with efficient procedures supported by appropriate and effective control methods; and

— will enable the achievement of a high degree of simplification and harmonization of Customs procedures and practices which is an essential aim of the Council, and thus make a major contribution to facilitation of international trade,

Have agreed as follows:

Article 1

The Preamble and the Articles of the Convention are amended as set out in the text contained in Appendix I hereto.

Article 2

The Annexes of the Convention are replaced by the General Annex contained in Appendix II and by the Specific Annexes contained in Appendix III hereto.

Article 3

1. Any Contracting Party to the Convention may express its consent to be bound by this Protocol, including Appendices I and II, by:

(a) signing it without reservation of ratification;

(b) depositing an instrument of ratification after signing it subject to ratification; or

(c) acceding to it.

2. This Protocol shall be open until 30th June 2000 for signature at the Headquarters of the Council in Brussels by the Contracting Parties to the Convention. Thereafter, it shall be open for accession.

3. This Protocol, including Appendices I and II, shall enter into force three months after forty Contracting Parties have signed this Protocol without reservation of ratification or have deposited their instrument of ratification or accession.

4. After forty Contracting Parties have expressed their consent to be bound by this Protocol in accordance with paragraph 1, a Contracting Party to the Convention shall accept the amendments to the Convention only by becoming a party to this Protocol. For such a Contracting Party, this Protocol shall come into force three months after it signs this Protocol without reservation of ratification or deposits an instrument of ratification or accession.

Article 4

Any Contracting Party to the Convention may, when it expresses its consent to be bound by this Protocol, accept any of the Specific Annexes or Chapters therein contained in Appendix III hereto and shall notify the Secretary General of the Council of such acceptance and of the Recommended Practices in respect of which it enters reservations.

Article 5

After the entry into force of this Protocol, the Secretary General of the Council shall not accept any instrument of ratification or accession to the Convention.

Article 6

In relations between the Parties hereto, this Protocol with its Appendices shall supersede the Convention.

Article 7

The Secretary General of the Council shall be the depositary of this Protocol and shall perform the functions as provided for in Article 19 contained in Appendix I to this Protocol.

Article 8

This Protocol shall be open for signature by the Contracting Parties to the Convention at the Headquarters of the Council in Brussels from 26th June 1999.

Article 9

In accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations, this Protocol and its Appendices shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Secretary General of the Council.

In witness whereof the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Protocol.

Done at Brussels, this twenty-sixth day of June nineteen hundred and ninety-nine, in the English and French languages, both texts being equally authentic, in a single original which shall be deposited with the Secretary General of the Council who shall transmit certified copies to all the entities referred to in paragraph 1 of Article 8 contained in Appendix I to this Protocol.

Appendix I

International Convention on the Simplification and Harmonization of Customs Procedures

(as amended)

PREAMBLE

The Contracting Parties to the present Convention established under the auspices of the Customs Co-operation Council,

ENDEAVOURING to eliminate divergence between the Customs procedures and practices of Contracting Parties that can hamper international trade and other international exchanges,

DESIRING to contribute effectively to the development of such trade and exchanges by simplifying and harmonizing Customs procedures and practices and by fostering international co-operation,

NOTING that the significant benefits of facilitation of international trade may be achieved without compromising appropriate standards of Customs control,

RECOGNIZING that such simplification and harmonization can be accomplished by applying, in particular, the following principles:

• the implementation of programmes aimed at continuously modernizing Customs procedures and practices and thus enhancing efficiency and effectiveness,

• the application of Customs procedures and practices in a predictable, consistent and transparent manner,

• the provision to interested parties of all the necessary information regarding Customs laws, regulations, administrative guidelines, procedures and practices,

• the adoption of modern techniques such as risk management and audit-based controls, and the maximum practicable use of information technology,

• co-operation wherever appropriate with other national authorities, other Customs administrations and the trading communities,

• the implementation of relevant international standards,

• the provision to affected parties of easily accessible processes of administrative and judicial review,

CONVINCED that an international instrument incorporating the above objectives and principles that Contracting Parties undertake to apply would lead to the high degree of simplification and harmonization of Customs procedures and practices which is an essential aim of the Customs Co-operation Council, and so make a major contribution to facilitation of international trade,

Have agreed as follows:

Chapter I

Definitions

Article 1

For the purposes of this Convention:

(a) "Standard" means a provision the implementation of which is recognized as necessary for the achievement of harmonization and simplification of Customs procedures and practices;

(b) "Transitional Standard" means a Standard in the General Annex for which a longer period for implementation is permitted;

(c) "Recommended Practice" means a provision in a Specific Annex which is recognized as constituting progress towards the harmonization and the simplification of Customs procedures and practices, the widest possible application of which is considered to be desirable;

(d) "National legislation" means laws, regulations and other measures imposed by a competent authority of a Contracting Party and applicable throughout the territory of the Contracting Party concerned, or treaties in force by which that Party is bound;

(e) "General Annex" means the set of provisions applicable to all the Customs procedures and practices referred to in this Convention;

(f) "Specific Annex" means a set of provisions applicable to one or more Customs procedures and practices referred to in this Convention;

(g) "Guidelines" means a set of explanations of the provisions of the General Annex, Specific Annexes and Chapters therein which indicate some of the possible courses of action to be followed in applying the Standards, Transitional Standards and Recommended Practices, and in particular describing best practices and recommending examples of greater facilities;

(h) "Permanent Technical Committee" means the Permanent Technical Committee of the Council;

(ij) "Council" means the Organization set up by the Convention establishing a Customs Co-operation Council, done at Brussels on 15 December 1950;

(k) "Customs or Economic Union" means a Union constituted by, and composed of, States which has competence to adopt its own regulations that are binding on those States in respect of matters governed by this Convention, and has competence to decide, in accordance with its internal procedures, to sign, ratify or accede to this Convention.

Chapter II

Scope and Structure

Scope of the Convention

Article 2

Each Contracting Party undertakes to promote the simplification and harmonization of Customs procedures and, to that end, to conform, in accordance with the provisions of this Convention, to the Standards, Transitional Standards and Recommended Practices in the Annexes to this Convention. However, nothing shall prevent a Contracting Party from granting facilities greater than those provided for therein, and each Contracting Party is recommended to grant such greater facilities as extensively as possible.

Article 3

The provisions of this Convention shall not preclude the application of national legislation with regard to either prohibitions or restrictions on goods which are subject to Customs control.

Structure of the Convention

Article 4

1. The Convention comprises a Body, a General Annex and Specific Annexes.

2. The General Annex and each Specific Annex to this Convention consist, in principle, of Chapters which subdivide an Annex and comprise:

(a) definitions; and

(b) Standards, some of which in the General Annex are Transitional Standards.

3. Each Specific Annex also contains Recommended Practices.

4. Each Annex is accompanied by Guidelines, the texts of which are not binding upon Contracting Parties.

Article 5

For the purposes of this Convention, any Specific Annex(es) or Chapter(s) therein to which a Contracting Party is bound shall be construed to be an integral part of the Convention, and in relation to that Contracting Party any reference to the Convention shall be deemed to include a reference to such Annex(es) or Chapter(s).

Chapter III

Management of the Convention

Management Committee

Article 6

1. There shall be established a Management Committee to consider the implementation of this Convention, any measures to secure uniformity in the interpretation and application thereof, and any amendments proposed thereto.

2. The Contracting Parties shall be members of the Management Committee.

3. The competent administration of any entity qualified to become a Contracting Party to this Convention under the provisions of Article 8 or of any Member of the World Trade Organization shall be entitled to attend the sessions of the Management Committee as an observer. The status and rights of such Observers shall be determined by a Council Decision. The aforementioned rights cannot be exercised before the entry into force of the Decision.

4. The Management Committee may invite the representatives of international governmental and non-governmental organizations to attend the sessions of the Management Committee as observers.

5. The Management Committee:

(a) shall recommend to the Contracting Parties:

(i) amendments to the Body of this Convention;

(ii) amendments to the General Annex, the Specific Annexes and Chapters therein and the incorporation of new Chapters to the General Annex; and

(iii) the incorporation of new Specific Annexes and new Chapters to Specific Annexes;

(b) may decide to amend Recommended Practices or to incorporate new Recommended Practices to Specific Annexes or Chapters therein in accordance with Article 16;

(c) shall consider implementation of the provisions of this Convention in accordance with Article 13, paragraph 4;

(d) shall review and update the Guidelines;

(e) shall consider any other issues of relevance to this Convention that may be referred to it;

(f) shall inform the Permanent Technical Committee and the Council of its decisions.

6. The competent administrations of the Contracting Parties shall communicate to the Secretary General of the Council proposals under paragraph 5 (a), (b), (c) or (d) of this Article and the reasons therefor, together with any requests for the inclusion of items on the Agenda of the sessions of the Management Committee. The Secretary General of the Council shall bring proposals to the attention of the competent administrations of the Contracting Parties and of the observers referred to in paragraphs 2, 3 and 4 of this Article.

7. The Management Committee shall meet at least once each year. It shall annually elect a Chairman and Vice-Chairman. The Secretary General of the Council shall circulate the invitation and the draft Agenda to the competent administrations of the Contracting Parties and to the observers referred to in paragraphs 2, 3 and 4 of this Article at least six weeks before the Management Committee meets.

8. Where a decision cannot be arrived at by consensus, matters before the Management Committee shall be decided by voting of the Contracting Parties present. Proposals under paragraph 5 (a), (b) or (c) of this Article shall be approved by a two-thirds majority of the votes cast. All other matters shall be decided by the Management Committee by a majority of the votes cast.

9. Where Article 8, paragraph 5 of this Convention applies, the Customs or Economic Unions which are Contracting Parties shall have, in case of voting, only a number of votes equal to the total votes allotted to their Members which are Contracting Parties.

10. Before the closure of its session, the Management Committee shall adopt a report. This report shall be transmitted to the Council and to the Contracting Parties and observers mentioned in paragraphs 2, 3 and 4.

11. In the absence of relevant provisions in this Article, the Rules of Procedure of the Council shall be applicable, unless the Management Committee decides otherwise.

Article 7

For the purpose of voting in the Management Committee, there shall be separate voting on each Specific Annex and each Chapter of a Specific Annex.

(a) Each Contracting Party shall be entitled to vote on matters relating to the interpretation, application or amendment of the Body and General Annex of the Convention.

(b) As regards matters concerning a Specific Annex or Chapter of a Specific Annex that is already in force, only those Contracting Parties that have accepted that Specific Annex or Chapter therein shall have the right to vote.

(c) Each Contracting Party shall be entitled to vote on drafts of new Specific Annexes or new Chapters of a Specific Annex.

Chapter IV

Contracting Party

Ratification of the Convention

Article 8

1. Any Member of the Council and any Member of the United Nations or its specialized agencies may become a Contracting Party to this Convention:

(a) by signing it without reservation of ratification;

(b) by depositing an instrument of ratification after signing it subject to ratification; or

(c) by acceding to it.

2. This Convention shall be open until 30th June 1974 for signature at the Headquarters of the Council in Brussels by the Members referred to in paragraph 1 of this Article. Thereafter, it shall be open for accession by such Members.

3. Any Contracting Party shall, at the time of signing, ratifying or acceding to this Convention, specify which if any of the Specific Annexes or Chapters therein it accepts. It may subsequently notify the depositary that it accepts one or more Specific Annexes or Chapters therein.

4. Contracting Parties accepting any new Specific Annex or any new Chapter of a Specific Annex shall notify the depositary in accordance with paragraph 3 of this Article.

5. (a) Any Customs or Economic Union may become, in accordance with paragraphs 1, 2 and 3 of this Article, a Contracting Party to this Convention. Such Customs or Economic Union shall inform the depositary of its competence with respect to the matters governed by this Convention. Such Customs or Economic Union shall also inform the depositary of any substantial modification in the extent of its competence.

(b) A Customs or Economic Union which is a Contracting Party to this Convention shall, for the matters within its competence, exercise in its own name the rights, and fulfil the responsibilities, which the Convention confers on the Members of such a Union which are Contracting Parties to this Convention. In such a case, the Members of such a Union shall not be entitled to individually exercise these rights, including the right to vote.

Article 9

1. Any Contracting Party which ratifies this Convention or accedes thereto shall be bound by any amendments to this Convention, including the General Annex, which have entered into force at the date of deposit of its instrument of ratification or accession.

2. Any Contracting Party which accepts a Specific Annex or Chapter therein shall be bound by any amendments to the Standards contained in that Specific Annex or Chapter which have entered into force at the date on which it notifies its acceptance to the depositary. Any Contracting Party which accepts a Specific Annex or Chapter therein shall be bound by any amendments to the Recommended Practices contained therein, which have entered into force at the date on which it notifies its acceptance to the depositary, unless it enters reservations against one or more of those Recommended Practices in accordance with Article 12 of this Convention.

Application of the Convention

Article 10

1. Any Contracting Party may, at the time of signing this Convention without reservation of ratification or of depositing its instrument of ratification or accession, or at any time thereafter, declare by notification given to the depositary that this Convention shall extend to all or any of the territories for whose international relations it is responsible. Such notification shall take effect three months after the date of the receipt thereof by the depositary. However, this Convention shall not apply to the territories named in the notification before this Convention has entered into force for the Contracting Party concerned.

2. Any Contracting Party which has made a notification under paragraph 1 of this Article extending this Convention to any territory for whose international relations it is responsible may notify the depositary, under the procedure of Article 19 of this Convention, that the territory in question will no longer apply this Convention.

Article 11

For the application of this Convention, a Customs or Economic Union that is a Contracting Party shall notify to the Secretary General of the Council the territories which form the Customs or Economic Union, and these territories are to be taken as a single territory.

Acceptance of the provisions and reservations

Article 12

1. All Contracting Parties are hereby bound by the General Annex.

2. A Contracting Party may accept one or more of the Specific Annexes or one or more of the Chapters therein. A Contracting Party which accepts a Specific Annex or Chapter(s) therein shall be bound by all the Standards therein. A Contracting Party which accepts a Specific Annex or Chapter(s) therein shall be bound by all the Recommended Practices therein unless, at the time of acceptance or at any time thereafter, it notifies the depositary of the Recommended Practice(s) in respect of which it enters reservations, stating the differences existing between the provisions of its national legislation and those of the Recommended Practice(s) concerned. Any Contracting Party which has entered reservations may withdraw them, in whole or in part, at any time by notification to the depositary specifying the date on which such withdrawal takes effect.

3. Each Contracting Party bound by a Specific Annex or Chapter(s) therein shall examine the possibility of withdrawing any reservations to the Recommended Practices entered under the terms of paragraph 2 and notify the Secretary General of the Council of the results of that review at the end of every three-year period commencing from the date of the entry into force of this Convention for that Contracting Party, specifying the provisions of its national legislation which, in its opinion, are contrary to the withdrawal of the reservations.

Implementation of the provisions

Article 13

1. Each Contracting Party shall implement the Standards in the General Annex and in the Specific Annex(es) or Chapter(s) therein that it has accepted within 36 months after such Annex(es) or Chapter(s) have entered into force for that Contracting Party.

2. Each Contracting Party shall implement the Transitional Standards in the General Annex within 60 months of the date that the General Annex has entered into force for that Contracting Party.

3. Each Contracting Party shall implement the Recommended Practices in the Specific Annex(es) or Chapter(s) therein that it has accepted within 36 months after such Specific Annex(es) or Chapter(s) have entered into force for that Contracting Party, unless reservations have been entered as to one or more of those Recommended Practices.

4. (a) Where the periods provided for in paragraph 1 or 2 of this Article would, in practice, be insufficient for any Contracting Party to implement the provisions of the General Annex, that Contracting Party may request the Management Committee, before the end of the period referred to in paragraph 1 or 2 of this Article, to provide an extension of that period. In making the request, the Contracting Party shall state the provision(s) of the General Annex with regard to which an extension of the period is required and the reasons for such request.

(b) In exceptional circumstances, the Management Committee may decide to grant such an extension. Any decision by the Management Committee granting such an extension shall state the exceptional circumstances justifying the decision and the extension shall in no case be more than one year. At the expiry of the period of extension, the Contracting Party shall notify the depositary of the implementation of the provisions with regard to which the extension was granted.

Settlement of disputes

Article 14

1. Any dispute between two or more Contracting Parties concerning the interpretation or application of this Convention shall so far as possible be settled by negotiation between them.

2. Any dispute which is not settled by negotiation shall be referred by the Contracting Parties in dispute to the Management Committee which shall thereupon consider the dispute and make recommendations for its settlement.

3. The Contracting Parties in dispute may agree in advance to accept the recommendations of the Management Committee as binding.

Amendments to the Convention

Article 15

1. The text of any amendment recommended to the Contracting Parties by the Management Committee in accordance with Article 6, paragraph 5 (a) (i) and (ii) shall be communicated by the Secretary General of the Council to all Contracting Parties and to those Members of the Council that are not Contracting Parties.

2. Amendments to the Body of the Convention shall enter into force for all Contracting Parties twelve months after deposit of the instruments of acceptance by those Contracting Parties present at the session of the Management Committee during which the amendments were recommended, provided that no objection is lodged by any of the Contracting Parties within a period of twelve months from the date of communication of such amendments.

3. Any recommended amendment to the General Annex or the Specific Annexes or Chapters therein shall be deemed to have been accepted six months after the date the recommended amendment was communicated to Contracting Parties, unless:

(a) there has been an objection by a Contracting Party or, in the case of a Specific Annex or Chapter, by a Contracting Party bound by that Specific Annex or Chapter; or

(b) a Contracting Party informs the Secretary General of the Council that, although it intends to accept the recommended amendment, the conditions necessary for such acceptance are not yet fulfilled.

4. If a Contracting Party sends the Secretary General of the Council a communication as provided for in paragraph 3 (b) of this Article, it may, so long as it has not notified the Secretary General of the Council of its acceptance of the recommended amendment, submit an objection to that amendment within a period of eighteen months following the expiry of the six-month period referred to in paragraph 3 of this Article.

5. If an objection to the recommended amendment is notified in accordance with the terms of paragraph 3 (a) or 4 of this Article, the amendment shall be deemed not to have been accepted and shall be of no effect.

6. If any Contracting Party has sent a communication in accordance with paragraph 3 (b) of this Article, the amendment shall be deemed to have been accepted on the earlier of the following two dates:

(a) the date by which all the Contracting Parties which sent such communications have notified the Secretary General of the Council of their acceptance of the recommended amendment, provided that, if all the acceptances were notified before the expiry of the period of six months referred to in paragraph 3 of this Article, that date shall be taken to be the date of expiry of the said six-month period;

(b) the date of expiry of the eighteen-month period referred to in paragraph 4 of this Article.

7. Any amendment to the General Annex or the Specific Annexes or Chapters therein deemed to be accepted shall enter into force either six months after the date on which it was deemed to be accepted or, if a different period is specified in the recommended amendment, on the expiry of that period after the date on which the amendment was deemed to be accepted.

8. The Secretary General of the Council shall, as soon as possible, notify the Contracting Parties to this Convention of any objection to the recommended amendment made in accordance with paragraph 3 (a), and of any communication received in accordance with paragraph 3 (b), of this Article. The Secretary General of the Council shall subsequently inform the Contracting Parties whether the Contracting Party or Parties which have sent such a communication raise an objection to the recommended amendment or accept it.

Article 16

1. Notwithstanding the amendment procedure laid down in Article 15 of this Convention, the Management Committee in accordance with Article 6 may decide to amend any Recommended Practice or to incorporate new Recommended Practices to any Specific Annex or Chapter therein. Each Contracting Party shall be invited by the Secretary General of the Council to participate in the deliberations of the Management Committee. The text of any such amendment or new Recommended Practice so decided upon shall be communicated by the Secretary General of the Council to the Contracting Parties and those Members of the Council that are not Contracting Parties to this Convention.

2. Any amendment or incorporation of new Recommended Practices decided upon under paragraph 1 of this Article shall enter into force six months after their communication by the Secretary General of the Council. Each Contracting Party bound by a Specific Annex or Chapter therein forming the subject of such amendments or incorporation of new Recommended Practices shall be deemed to have accepted those amendments or new Recommended Practices unless it enters a reservation under the procedure of Article 12 of this Convention.

Duration of accession

Article 17

1. This Convention is of unlimited duration but any Contracting Party may denounce it at any time after the date of its entry into force under Article 18 thereof.

2. The denunciation shall be notified by an instrument in writing, deposited with the depositary.

3. The denunciation shall take effect six months after the receipt of the instrument of denunciation by the depositary.

4. The provisions of paragraphs 2 and 3 of this Article shall also apply in respect of the Specific Annexes or Chapters therein, for which any Contracting Party may withdraw its acceptance at any time after the date of the entry into force.

5. Any Contracting Party which withdraws its acceptance of the General Annex shall be deemed to have denounced the Convention. In this case, the provisions of paragraphs 2 and 3 also apply.

Chapter V

Final provisions

Entry into force of the Convention

Article 18

1. This Convention shall enter into force three months after five of the entities referred to in paragraphs 1 and 5 of Article 8 thereof have signed the Convention without reservation of ratification or have deposited their instruments of ratification or accession.

2. This Convention shall enter into force for any Contracting Party three months after it has become a Contracting Party in accordance with the provisions of Article 8.

3. Any Specific Annex or Chapter therein to this Convention shall enter into force three months after five Contracting Parties have accepted that Specific Annex or that Chapter.

4. After any Specific Annex or Chapter therein has entered into force in accordance with paragraph 3 of this Article, that Specific Annex or Chapter therein shall enter into force for any Contracting Party three months after it has notified its acceptance. No Specific Annex or Chapter therein shall, however, enter into force for a Contracting Party before this Convention has entered into force for that Contracting Party.

Depositary of the Convention

Article 19

1. This Convention, all signatures with or without reservation of ratification and all instruments of ratification or accession shall be deposited with the Secretary General of the Council.

2. The depositary shall:

(a) receive and keep custody of the original texts of this Convention;

(b) prepare certified copies of the original texts of this Convention and transmit them to the Contracting Parties and those Members of the Council that are not Contracting Parties and the Secretary General of the United Nations;

(c) receive any signature with or without reservation of ratification, ratification or accession to this Convention and receive and keep custody of any instruments, notifications and communications relating to it;

(d) examine whether the signature or any instrument, notification or communication relating to this Convention is in due and proper form and, if need be, bring the matter to the attention of the Contracting Party in question;

(e) notify the Contracting Parties, those Members of the Council that are not Contracting Parties, and the Secretary General of the United Nations of:

— signatures, ratifications, accessions and acceptances of Annexes and Chapters under Article 8 of this Convention;

— new Chapters of the General Annex and new Specific Annexes or Chapters therein which the Management Committee decides to recommend to incorporate in this Convention;

— the date of entry into force of this Convention, of the General Annex and of each Specific Annex or Chapter therein in accordance with Article 18 of this Convention;

— notifications received in accordance with Articles 8, 10, 11,12 and 13 of this Convention;

— withdrawals of acceptances of Annexes/Chapters by Contracting Parties;

— denunciations under Article 17 of this Convention; and

— any amendment accepted in accordance with Article 15 of this Convention and the date of its entry into force.

3. In the event of any difference appearing between a Contracting Party and the depositary as to the performance of the latter's functions, the depositary or that Contracting Party shall bring the question to the attention of the other Contracting Parties and the signatories or, as the case may be, the Management Committee or the Council.

Registration and authentic texts

Article 20

In accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations, this Convention shall be registered with the Secretariat of the United Nations at the request of the Secretary General of the Council.

In witness whereof the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Convention.

Done at Kyoto, this eighteenth day of May nineteen hundred and seventy-three in the English and French languages, both texts being equally authentic, in a single original which shall be deposited with the Secretary General of the Council who shall transmit certified copies to all the entities referred to in paragraph 1 of Article 8 of this Convention.

Appendix II

General Annex

Chapter 1

GENERAL PRINCIPLES

1.1. Standard

The Definitions, Standards and Transitional Standards in this Annex shall apply to Customs procedures and practices specified in this Annex and, insofar as applicable, to procedures and practices in the Specific Annexes.

1.2. Standard

The conditions to be fulfilled and Customs formalities to be accomplished for procedures and practices in this Annex and in the Specific Annexes shall be specified in national legislation and shall be as simple as possible.

1.3. Standard

The Customs shall institute and maintain formal consultative relationships with the trade to increase co-operation and facilitate participation in establishing the most effective methods of working commensurate with national provisions and international agreements.

Chapter 2

DEFINITIONS

For the purposes of the Annexes to this Convention:

E1./ F23. "appeal" means the act by which a person who is directly affected by a decision or omission of the Customs and who considers himself to be aggrieved thereby seeks redress before a competent authority;

E2./ F19. "assessment of duties and taxes" means the determination of the amount of duties and taxes payable;

E3./ F4. "audit-based control" means measures by which the Customs satisfy themselves as to the accuracy and authenticity of declarations through the examination of the relevant books, records, business systems and commercial data held by persons concerned;

E4./ F15. "checking the Goods declaration" means the action taken by the Customs to satisfy themselves that the Goods declaration is correctly made out and that the supporting documents required fulfil the prescribed conditions;

E5./ F9. "clearance" means the accomplishment of the Customs formalities necessary to allow goods to enter home use, to be exported or to be placed under another Customs procedure;

E6./ F10. "Customs" means the Government Service which is responsible for the administration of Customs law and the collection of duties and taxes and which also has the responsibility for the application of other laws and regulations relating to the importation, exportation, movement or storage of goods;

E7./ F3. "Customs control" means measures applied by the Customs to ensure compliance with Customs law;

E8./ F11. "Customs duties" means the duties laid down in the Customs tariff to which goods are liable on entering or leaving the Customs territory;

E9./ F16. "Customs formalities" means all the operations which must be carried out by the persons concerned and by the Customs in order to comply with the Customs law;

E10./ F18. "Customs law" means the statutory and regulatory provisions relating to the importation, exportation, movement or storage of goods, the administration and enforcement of which are specifically charged to the Customs, and any regulations made by the Customs under their statutory powers;

E11./ F2. "Customs office" means the Customs administrative unit competent for the performance of Customs formalities, and the premises or other areas approved for that purpose by the competent authorities;

E12./ F25. "Customs territory" means the territory in which the Customs law of a Contracting Party applies;

E13./ F6. "decision" means the individual act by which the Customs decide upon a matter relating to Customs law;

E14./ F7. "declarant" means any person who makes a Goods declaration or in whose name such a declaration is made;

E15./ F5. "due date" means the date when payment of duties and taxes is due;

E16./ F12. "duties and taxes" means import duties and taxes and/or export duties and taxes;

E17./ F27. "examination of goods" means the physical inspection of goods by the Customs to satisfy themselves that the nature, origin, condition, quantity and value of the goods are in accordance with the particulars furnished in the Goods declaration;

E18./ F13. "export duties and taxes" means Customs duties and all other duties, taxes or charges which are collected on or in connection with the exportation of goods, but not including any charges which are limited in amount to the approximate cost of services rendered or collected by the Customs on behalf of another national authority;

E19./ F8. "Goods declaration" means a statement made in the manner prescribed by the Customs, by which the persons concerned indicate the Customs procedure to be applied to the goods and furnish the particulars which the Customs require for its application;

E20./ F14. "import duties and taxes" means Customs duties and all other duties, taxes or charges which are collected on or in connection with the importation of goods, but not including any charges which are limited in amount to the approximate cost of services rendered or collected by the Customs on behalf of another national authority;

E21./ F1. "mutual administrative assistance" means actions of a Customs administration on behalf of or in collaboration with another Customs administration for the proper application of Customs law and for the prevention, investigation and repression of Customs offences;

E22./ F21. "omission" means the failure to act or give a decision required of the Customs by Customs law within a reasonable time on a matter duly submitted to them;

E23./ F22. "person" means both natural and legal persons, unless the context otherwise requires;

E24./ F20. "release of goods" means the action by the Customs to permit goods undergoing clearance to be placed at the disposal of the persons concerned;

E25./ F24. "repayment" means the refund, in whole or in part, of duties and taxes paid on goods and the remission, in whole or in part, of duties and taxes where payment has not been made;

E26./ F17. "security" means that which ensures to the satisfaction of the Customs that an obligation to the Customs will be fulfilled. Security is described as "general" when it ensures that the obligations arising from several operations will be fulfilled;

E27./ F26. "third party" means any person who deals directly with the Customs, for and on behalf of another person, relating to the importation, exportation, movement or storage of goods.

Chapter 3

CLEARANCE AND OTHER CUSTOMS FORMALITIES

Competent Customs offices

3.1. Standard

The Customs shall designate the Customs offices at which goods may be produced or cleared. In determining the competence and location of these offices and their hours of business, the factors to be taken into account shall include in particular the requirements of the trade.

3.2. Standard

At the request of the person concerned and for reasons deemed valid by the Customs, the latter shall, subject to the availability of resources, perform the functions laid down for the purposes of a Customs procedure and practice outside the designated hours of business or away from Customs offices. Any expenses chargeable by the Customs shall be limited to the approximate cost of the services rendered.

3.3. Standard

Where Customs offices are located at a common border crossing, the Customs administrations concerned shall correlate the business hours and the competence of those offices.

3.4. Transitional Standard

At common border crossings, the Customs administrations concerned shall, whenever possible, operate joint controls.

3.5. Transitional Standard

Where the Customs intend to establish a new Customs office or to convert an existing one at a common border crossing, they shall, wherever possible, co-operate with the neighbouring Customs to establish a juxtaposed Customs office to facilitate joint controls.

The declarant

(a) Persons entitled to act as declarant

3.6. Standard

National legislation shall specify the conditions under which a person is entitled to act as declarant.

3.7. Standard

Any person having the right to dispose of the goods shall be entitled to act as declarant.

(b) Responsibilities of the declarant

3.8. Standard

The declarant shall be held responsible to the Customs for the accuracy of the particulars given in the Goods declaration and the payment of the duties and taxes.

(c) Rights of the declarant

3.9. Standard

Before lodging the Goods declaration the declarant shall be allowed, under such conditions as may be laid down by the Customs:

(a) to inspect the goods; and

(b) to draw samples.

3.10. Standard

The Customs shall not require a separate Goods declaration in respect of samples allowed to be drawn under Customs supervision, provided that such samples are included in the Goods declaration concerning the relevant consignment.

The Goods declaration

(a) Goods declaration format and contents

3.11. Standard

The contents of the Goods declaration shall be prescribed by the Customs. The paper format of the Goods declaration shall conform to the UN-layout key.

For automated Customs clearance processes, the format of the electronically lodged Goods declaration shall be based on international standards for electronic information exchange as prescribed in the Customs Co-operation Council Recommendations on information technology.

3.12. Standard

The Customs shall limit the data required in the Goods declaration to only such particulars as are deemed necessary for the assessment and collection of duties and taxes, the compilation of statistics and the application of Customs law.

3.13. Standard

Where, for reasons deemed valid by the Customs, the declarant does not have all the information required to make the Goods declaration, a provisional or incomplete Goods declaration shall be allowed to be lodged, provided that it contains the particulars deemed necessary by the Customs and that the declarant undertakes to complete it within a specified period.

3.14. Standard

If the Customs register a provisional or incomplete Goods declaration, the tariff treatment to be accorded to the goods shall not be different from that which would have been accorded had a complete and correct Goods declaration been lodged in the first instance.

The release of the goods shall not be delayed provided that any security required has been furnished to ensure collection of any applicable duties and taxes.

3.15. Standard

The Customs shall require the lodgement of the original Goods declaration and only the minimum number of copies necessary.

(b) Documents supporting the Goods declaration

3.16. Standard

In support of the Goods declaration the Customs shall require only those documents necessary to permit control of the operation and to ensure that all requirements relating to the application of Customs law have been complied with.

3.17. Standard

Where certain supporting documents cannot be lodged with the Goods declaration for reasons deemed valid by the Customs, they shall allow production of those documents within a specified period.

3.18. Transitional Standard

The Customs shall permit the lodgement of supporting documents by electronic means.

3.19. Standard

The Customs shall not require a translation of the particulars of supporting documents except when necessary to permit processing of the Goods declaration.

Lodgement, registration and checking of the Goods declaration

3.20. Standard

The Customs shall permit the lodging of the Goods declaration at any designated Customs office.

3.21. Transitional Standard

The Customs shall permit the lodging of the Goods declaration by electronic means.

3.22. Standard

The Goods declaration shall be lodged during the hours designated by the Customs.

3.23. Standard

Where national legislation lays down a time limit for lodging the Goods declaration, the time allowed shall be sufficient to enable the declarant to complete the Goods declaration and to obtain the supporting documents required.

3.24. Standard

At the request of the declarant and for reasons deemed valid by the Customs, the latter shall extend the time limit prescribed for lodging the Goods declaration.

3.25. Standard

National legislation shall make provision for the lodging and registering or checking of the Goods declaration and supporting documents prior to the arrival of the goods.

3.26. Standard

When the Customs cannot register the Goods declaration, they shall state the reasons to the declarant.

3.27. Standard

The Customs shall permit the declarant to amend the Goods declaration that has already been lodged, provided that when the request is received they have not begun to check the Goods declaration or to examine the goods.

3.28. Transitional Standard

The Customs shall permit the declarant to amend the Goods declaration if a request is received after checking of the Goods declaration has commenced, if the reasons given by the declarant are deemed valid by the Customs.

3.29. Transitional Standard

The declarant shall be allowed to withdraw the Goods declaration and apply for another Customs procedure, provided that the request to do so is made to the Customs before the goods have been released and that the reasons are deemed valid by the Customs.

3.30. Standard

Checking the Goods declaration shall be effected at the same time or as soon as possible after the Goods declaration is registered.

3.31. Standard

For the purpose of checking the Goods declaration, the Customs shall take only such action as they deem essential to ensure compliance with Customs law.

Special procedures for authorized persons

3.32. Transitional Standard

For authorized persons who meet criteria specified by the Customs, including having an appropriate record of compliance with Customs requirements and a satisfactory system for managing their commercial records, the Customs shall provide for:

— release of the goods on the provision of the minimum information necessary to identify the goods and permit the subsequent completion of the final Goods declaration;

— clearance of the goods at the declarant's premises or another place authorized by the Customs;

and, in addition, to the extent possible, other special procedures such as:

— allowing a single Goods declaration for all imports or exports in a given period where goods are imported or exported frequently by the same person;

— use of the authorized persons' commercial records to self-assess their duty and tax liability and, where appropriate, to ensure compliance with other Customs requirements;

— allowing the lodgement of the Goods declaration by means of an entry in the records of the authorized person to be supported subsequently by a supplementary Goods declaration.

Examination of the goods

(a) Time required for examination of goods

3.33. Standard

When the Customs decide that goods declared shall be examined, this examination shall take place as soon as possible after the Goods declaration has been registered.

3.34. Standard

When scheduling examinations, priority shall be given to the examination of live animals and perishable goods and to other goods which the Customs accept are urgently required.

3.35. Transitional Standard

If the goods must be inspected by other competent authorities and the Customs also schedules an examination, the Customs shall ensure that the inspections are co-ordinated and, if possible, carried out at the same time.

(b) Presence of the declarant at examination of goods

3.36. Standard

The Customs shall consider requests by the declarant to be present or to be represented at the examination of the goods. Such requests shall be granted unless exceptional circumstances exist.

3.37. Standard

If the Customs deem it useful, they shall require the declarant to be present or to be represented at the examination of the goods to give them any assistance necessary to facilitate the examination.

(c) Sampling by the Customs

3.38. Standard

Samples shall be taken only where deemed necessary by the Customs to establish the tariff description and/or value of goods declared or to ensure the application of other provisions of national legislation. Samples drawn shall be as small as possible.

Errors

3.39. Standard

The Customs shall not impose substantial penalties for errors where they are satisfied that such errors are inadvertent and that there has been no fraudulent intent or gross negligence. Where they consider it necessary to discourage a repetition of such errors, a penalty may be imposed but shall be no greater than is necessary for this purpose.

Release of goods

3.40. Standard

Goods declared shall be released as soon as the Customs have examined them or decided not to examine them, provided that:

— no offence has been found;

— the import or export licence or any other documents required have been acquired;

— all permits relating to the procedure concerned have been acquired; and

— any duties and taxes have been paid or that appropriate action has been taken to ensure their collection.

3.41. Standard

If the Customs are satisfied that the declarant will subsequently accomplish all the formalities in respect of clearance they shall release the goods, provided that the declarant produces a commercial or official document giving the main particulars of the consignment concerned and acceptable to the Customs, and that security, where required, has been furnished to ensure collection of any applicable duties and taxes.

3.42. Standard

When the Customs decide that they require laboratory analysis of samples, detailed technical documents or expert advice, they shall release the goods before the results of such examination are known, provided that any security required has been furnished and provided they are satisfied that the goods are not subject to prohibitions or restrictions.

3.43. Standard

When an offence has been detected, the Customs shall not wait for the completion of administrative or legal action before they release the goods, provided that the goods are not liable to confiscation or forfeiture or to be needed as evidence at some later stage and that the declarant pays the duties and taxes and furnishes security to ensure collection of any additional duties and taxes and of any penalties which may be imposed.

Abandonment or destruction of goods

3.44. Standard

When goods have not yet been released for home use or when they have been placed under another Customs procedure, and provided that no offence has been detected, the person concerned shall not be required to pay the duties and taxes or shall be entitled to repayment thereof:

— when, at his request, such goods are abandoned to the Revenue or destroyed or rendered commercially valueless under Customs control, as the Customs may decide. Any costs involved shall be borne by the person concerned;

— when such goods are destroyed or irrecoverably lost by accident or force majeure, provided that such destruction or loss is duly established to the satisfaction of the Customs;

— on shortages due to the nature of the goods when such shortages are duly established to the satisfaction of the Customs.

Any waste or scrap remaining after destruction shall be liable, if taken into home use or exported, to the duties and taxes that would be applicable to such waste or scrap imported or exported in that state.

3.45. Transitional Standard

When the Customs sell goods which have not been declared within the time allowed or could not be released although no offence has been discovered, the proceeds of the sale, after deduction of any duties and taxes and all other charges and expenses incurred, shall be made over to those persons entitled to receive them or, when this is not possible, held at their disposal for a specified period.

Chapter 4

DUTIES AND TAXES

A. ASSESSMENT, COLLECTION AND PAYMENT OF DUTIES AND TAXES

4.1. Standard

National legislation shall define the circumstances when liability to duties and taxes is incurred.

4.2. Standard

The time period within which the applicable duties and taxes are assessed shall be stipulated in national legislation. The assessment shall follow as soon as possible after the Goods declaration is lodged or the liability is otherwise incurred.

4.3. Standard

The factors on which the assessment of duties and taxes is based and the conditions under which they are determined shall be specified in national legislation.

4.4. Standard

The rates of duties and taxes shall be set out in official publications.

4.5. Standard

National legislation shall specify the point in time to be taken into consideration for the purpose of determining the rates of duties and taxes.

4.6. Standard

National legislation shall specify the methods that may be used to pay the duties and taxes.

4.7. Standard

National legislation shall specify the person(s) responsible for the payment of duties and taxes.

4.8. Standard

National legislation shall determine the due date and the place where payment is to be made.

4.9. Standard

When national legislation specifies that the due date may be after the release of the goods, that date shall be at least ten days after the release. No interest shall be charged for the period between the date of release and the due date.

4.10. Standard

National legislation shall specify the period within which the Customs may take legal action to collect duties and taxes not paid by the due date.

4.11. Standard

National legislation shall determine the rate of interest chargeable on amounts of duties and taxes that have not been paid by the due date and the conditions of application of such interest.

4.12. Standard

When the duties and taxes have been paid, a receipt constituting proof of payment shall be issued to the payer, unless there is other evidence constituting proof of payment.

4.13. Transitional Standard

National legislation shall specify a minimum value and/or a minimum amount of duties and taxes below which no duties and taxes will be collected.

4.14. Standard

If the Customs find that errors in the Goods declaration or in the assessment of the duties and taxes will cause or have caused the collection or recovery of an amount of duties and taxes less than that legally chargeable, they shall correct the errors and collect the amount underpaid. However, if the amount involved is less than the minimum amount specified in national legislation, the Customs shall not collect or recover that amount.

B. DEFERRED PAYMENT OF DUTIES AND TAXES

4.15. Standard

Where national legislation provides for the deferred payment of duties and taxes, it shall specify the conditions under which such facility is allowed.

4.16. Standard

Deferred payment shall be allowed without interest charges to the extent possible.

4.17. Standard

The period for deferred payment of duties and taxes shall be at least fourteen days.

C. REPAYMENT OF DUTIES AND TAXES

4.18. Standard

Repayment shall be granted where it is established that duties and taxes have been overcharged as a result of an error in their assessment.

4.19. Standard

Repayment shall be granted in respect of imported or exported goods which are found to have been defective or otherwise not in accordance with the agreed specifications at the time of importation or exportation and are returned either to the supplier or to another person designated by the supplier, subject to the following conditions:

— the goods have not been worked, repaired or used in the country of importation, and are re-exported within a reasonable time;

— the goods have not been worked, repaired or used in the country to which they were exported, and are re-imported within a reasonable time.

Use of the goods shall, however, not hinder the repayment if such use was indispensable to discover the defects or other circumstances which caused the re-exportation or re-importation of the goods.

As an alternative to re-exportation or re-importation, the goods may be abandoned to the Revenue or destroyed or rendered commercially valueless under Customs control, as the Customs may decide. Such abandonment or destruction shall not entail any cost to the Revenue.

4.20. Transitional Standard

Where permission is given by the Customs for goods originally declared for a Customs procedure with payment of duties and taxes to be placed under another Customs procedure, repayment shall be made of any duties and taxes charged in excess of the amount due under the new procedure.

4.21. Standard

Decisions on claims for repayment shall be reached, and notified in writing to the persons concerned, without undue delay, and repayment of amounts overcharged shall be made as soon as possible after the verification of claims.

4.22. Standard

Where it is established by the Customs that the overcharge is a result of an error on the part of the Customs in assessing the duties and taxes, repayment shall be made as a matter of priority.

4.23. Standard

Where time limits are fixed beyond which claims for repayment will not be accepted, such limits shall be of sufficient duration to take account of the differing circumstances pertaining to each type of case in which repayment may be granted.

4.24. Standard

Repayment shall not be granted if the amount involved is less than the minimum amount specified in national legislation.

Chapter 5

SECURITY

5.1. Standard

National legislation shall enumerate the cases in which security is required and shall specify the forms in which security is to be provided.

5.2. Standard

The Customs shall determine the amount of security.

5.3. Standard

Any person required to provide security shall be allowed to choose any form of security provided that it is acceptable to the Customs.

5.4. Standard

Where national legislation provides, the Customs shall not require security when they are satisfied that an obligation to the Customs will be fulfilled.

5.5. Standard

When security is required to ensure that the obligations arising from a Customs procedure will be fulfilled, the Customs shall accept a general security, in particular from declarants who regularly declare goods at different offices in the Customs territory .

5.6. Standard

Where security is required, the amount of security to be provided shall be as low as possible and, in respect of the payment of duties and taxes, shall not exceed the amount potentially chargeable.

5.7. Standard

Where security has been furnished, it shall be discharged as soon as possible after the Customs are satisfied that the obligations under which the security was required have been duly fulfilled.

Chapter 6

CUSTOMS CONTROL

6.1. Standard

All goods, including means of transport, which enter or leave the Customs territory, regardless of whether they are liable to duties and taxes, shall be subject to Customs control.

6.2. Standard

Customs control shall be limited to that necessary to ensure compliance with the Customs law.

6.3. Standard

In the application of Customs control, the Customs shall use risk management.

6.4. Standard

The Customs shall use risk analysis to determine which persons and which goods, including means of transport, should be examined and the extent of the examination.

6.5. Standard

The Customs shall adopt a compliance measurement strategy to support risk management.

6.6. Standard

Customs control systems shall include audit-based controls.

6.7. Standard

The Customs shall seek to co-operate with other Customs administrations and seek to conclude mutual administrative assistance agreements to enhance Customs control.

6.8. Standard

The Customs shall seek to co-operate with the trade and seek to conclude Memoranda of Understanding to enhance Customs control.

6.9. Transitional Standard

The Customs shall use information technology and electronic commerce to the greatest possible extent to enhance Customs control.

6.10. Standard

The Customs shall evaluate traders' commercial systems where those systems have an impact on Customs operations to ensure compliance with Customs requirements.

Chapter 7

APPLICATION OF INFORMATION TECHNOLOGY

7.1. Standard

The Customs shall apply information technology to support Customs operations, where it is cost-effective and efficient for the Customs and for the trade. The Customs shall specify the conditions for its application.

7.2. Standard

When introducing computer applications, the Customs shall use relevant internationally accepted standards.

7.3. Standard

The introduction of information technology shall be carried out in consultation with all relevant parties directly affected, to the greatest extent possible.

7.4. Standard

New or revised national legislation shall provide for:

— electronic commerce methods as an alternative to paper-based documentary requirements;

— electronic as well as paper-based authentication methods;

— the right of the Customs to retain information for their own use and, as appropriate, to exchange such information with other Customs administrations and all other legally approved parties by means of electronic commerce techniques.

Chapter 8

RELATIONSHIP BETWEEN THE CUSTOMS AND THIRD PARTIES

8.1. Standard

Persons concerned shall have the choice of transacting business with the Customs either directly or by designating a third party to act on their behalf.

8.2. Standard

National legislation shall set out the conditions under which a person may act for and on behalf of another person in dealing with the Customs and shall lay down the liability of third parties to the Customs for duties and taxes and for any irregularities.

8.3. Standard

The Customs transactions where the person concerned elects to do business on his own account shall not be treated less favourably or be subject to more stringent requirements than those Customs transactions which are handled for the person concerned by a third party.

8.4. Standard

A person designated as a third party shall have the same rights as the person who designated him in those matters related to transacting business with the Customs.

8.5. Standard

The Customs shall provide for third parties to participate in their formal consultations with the trade.

8.6. Standard

The Customs shall specify the circumstances under which they are not prepared to transact business with a third party.

8.7. Standard

The Customs shall give written notification to the third party of a decision not to transact business.

Chapter 9

INFORMATION, DECISIONS AND RULINGS SUPPLIED BY THE CUSTOMS

A. INFORMATION OF GENERAL APPLICATION

9.1. Standard

The Customs shall ensure that all relevant information of general application pertaining to Customs law is readily available to any interested person.

9.2. Standard

When information that has been made available must be amended due to changes in Customs law, administrative arrangements or requirements, the Customs shall make the revised information readily available sufficiently in advance of the entry into force of the changes to enable interested persons to take account of them, unless advance notice is precluded.

9.3. Transitional Standard

The Customs shall use information technology to enhance the provision of information.

B. INFORMATION OF A SPECIFIC NATURE

9.4. Standard

At the request of the interested person, the Customs shall provide, as quickly and as accurately as possible, information relating to the specific matters raised by the interested person and pertaining to Customs law.

9.5. Standard

The Customs shall supply not only the information specifically requested but also any other pertinent information which they consider the interested person should be made aware of.

9.6. Standard

When the Customs supply information, they shall ensure that they do not divulge details of a private or confidential nature affecting the Customs or third parties unless such disclosure is required or authorized by national legislation.

9.7. Standard

When the Customs cannot supply information free of charge, any charge shall be limited to the approximate cost of the services rendered.

C. DECISIONS AND RULINGS

9.8. Standard

At the written request of the person concerned, the Customs shall notify their decision in writing within a period specified in national legislation. Where the decision is adverse to the person concerned, the reasons shall be given and the right of appeal advised.

9.9. Standard

The Customs shall issue binding rulings at the request of the interested person, provided that the Customs have all the information they deem necessary.

Chapter 10

APPEALS IN CUSTOMS MATTERS

A. RIGHT OF APPEAL

10.1. Standard

National legislation shall provide for a right of appeal in Customs matters.

10.2. Standard

Any person who is directly affected by a decision or omission of the Customs shall have a right of appeal.

10.3. Standard

The person directly affected by a decision or omission of the Customs shall be given, after having made a request to the Customs, the reasons for such decision or omission within a period specified in national legislation. This may or may not result in an appeal.

10.4. Standard

National legislation shall provide for the right of an initial appeal to the Customs.

10.5. Standard

Where an appeal to the Customs is dismissed, the appellant shall have the right of a further appeal to an authority independent of the Customs administration.

10.6. Standard

In the final instance, the appellant shall have the right of appeal to a judicial authority.

B. FORM AND GROUNDS OF APPEAL

10.7. Standard

An appeal shall be lodged in writing and shall state the grounds on which it is being made.

10.8. Standard

A time limit shall be fixed for the lodgement of an appeal against a decision of the Customs and it shall be such as to allow the appellant sufficient time to study the contested decision and to prepare an appeal.

10.9. Standard

Where an appeal is to the Customs they shall not, as a matter of course, require that any supporting evidence be lodged together with the appeal but shall, in appropriate circumstances, allow a reasonable time for the lodgement of such evidence.

C. CONSIDERATION OF APPEAL

10.10. Standard

The Customs shall give its ruling upon an appeal and written notice thereof to the appellant as soon as possible.

10.11. Standard

Where an appeal to the Customs is dismissed, the Customs shall set out the reasons therefor in writing and shall advise the appellant of his right to lodge any further appeal with an administrative or independent authority and of any time limit for the lodgement of such appeal.

10.12. Standard

Where an appeal is allowed, the Customs shall put their decision or the ruling of the independent or judicial authority into effect as soon as possible, except in cases where the Customs appeal against the ruling.

Protokols
par grozījumiem starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

(Brisele, 26.jūnijs, 1999)

Starptautiskās konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu (parakstīta Kioto 1973.gada 18.maijā, stājusies spēkā 1974.gada 25.septembrī), turpmāk tekstā "Konvencija", kas tapusi Muitas Sadarbības Padomes, turpmāk tekstā "Padome" aizbildnībā, DALĪBVALSTIS,

ATZĪSTOT, ka, lai:

— novērstu atšķirības Dalībvalstu nacionālajās Muitas procedūrās un praksē, kas var kavēt starptautisko tirdzniecību un citus starptautiskus maiņas darījumus;

— izpildītu starptautiskās tirdzniecības un Muitas prasības pēc Muitas procedūru un prakses veicināšanas, vienkāršošanas un harmonizēšanas;

— piemērotu atbilstošus Muitas kontroles standartus; un

— sekmētu Muitu ievērot būtiskas izmaiņas biznesā un administratīvajās metodēs un tehnikā,

Konvencija ir jāgroza,

ŅEMOT VĒRĀ arī, ka grozītā Konvencija:

— nodrošinās, ka pamatprincipi šādai vienkāršošanai un harmonizēšanai ir obligāti grozītās Konvencijas Dalībvalstīm;

— nodrošinās Muitu ar efektīvām procedūrām, kuras papildina atbilstošas un efektīvas kontroles metodes; un

— veicinās augsta līmeņa Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas sasniegšanu, kas ir Padomes galvenais mērķis, tādējādi veicot lielāko ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības veicināšanā,

Vienojas par sekojošo:

1.pants

Konvencijas preambulu un pantus groza saskaņā ar šī Protokola 1.pielikuma tekstu.

2.pants

Konvencijas pielikumus aizvieto ar Vispārīgo pielikumu, kas iekļauts šī Protokola 2.pielikumā, un ar Speciālajiem pielikumiem, kas iekļauti šī Protokola 3.pielikumā.

3.pants

1. Katra Konvencijas Dalībvalsts var izteikt savu piekrišanu būt saistītai ar šo Protokolu un tā 1.un 2.pielikumu:

(a) parakstot to bez atrunas par ratifikāciju;

(b) parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un pēc parakstīšanas iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai

(c) pievienojoties tam.

2. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām Konvencijas Dalībvalstīm Padomes Ģenerālštābā Briselē līdz 2000.gada 30.jūnijam. Pēc šī datuma tam varēs pievienoties.

3. Šis Protokols ar tā 1. un 2.pielikumu stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad četrdesmit Dalībvalstis to ir parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

4. Pēc tam, kad četrdesmit Dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu būt saistītām ar šo Protokolu saskaņā ar šī panta pirmo daļu, Konvencijas Dalībvalsts pieņem Konvencijas grozījumus tikai kļūstot par šī Protokola pusi. Šādai Dalībvalstij Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā paraksta šo Protokolu bez atrunas par ratifikāciju vai iesniedz ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

4.pants

Ikviena Konvencijas Dalībvalsts, kad tā izsaka savu nodomu būt saistītai ar šo Protokolu, var pieņemt jebkuru no Speciālajiem pielikumiem vai to Nodaļām, kas ietvertas Protokola 3.pielikumā. Tā paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par šādu pieņemšanu un par Rekomendētajām praksēm, attiecībā uz kurām tā izdara atrunas.

5.pants

Pēc šī Protokola stāšanās spēkā Padomes Ģenerālsekretārs nepieņem ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu Konvencijai.

6.pants

Šī Protokola Dalībvalstu attiecībās Protokols ar tā Pielikumiem būs ar augstāku spēku nekā Konvencija.

7.pants

Padomes Ģenerālsekretārs ir šī Protokola depozitārijs. Tas pilda funkcijas, kas paredzētas Protokola 1.pielikuma 19.pantā.

8.pants

Šis Protokols būs atvērts Konvencijas Dalībvalstīm parakstīšanai Padomes Ģenerālštābā Briselē no 1999.gada 26.jūnija.

9.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu šo Protokolu un tā Pielikumus reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs pēc Padomes Ģenerālsekretāra lūguma.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Briselē tūkstoš deviņsimt deviņdesmit devītā gada divdesmit sestajā jūnijā angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Protokols sastādīts vienā oriģināleksemplārā, kas jāiesniedz Padomes Ģenerālsekretāram, kas izplatīs apstiprinātas kopijas visiem objektiem, kas atrunāti šī Protokola 1.pielikuma 8.panta pirmajā daļā.

1.pielikums

Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

(kā grozīta)

PREAMBULA

Pašreizējās Konvencijas, kas tapusi Muitas Sadarbības Padomes aizbildnībā, Dalībvalstis,

CENŠOTIES dzēst atšķirības Dalībvalstu nacionālajās muitas procedūrās un praksē, kas var kavēt starptautisko tirdzniecību un citus starptautiskus maiņas darījumus,

VĒLOTIES efektīvi darboties, lai attīstītu šādu tirdzniecību un maiņas darījumus, vienkāršojot un harmonizējot muitas procedūras un praksi, kā arī sekmējot starptautisko sadarbību,

ATZĪMĒJOT, ka starptautiskās tirdzniecības atvieglošanas nozīmīgākais guvums nevar tikt sasniegts bez muitas kontroles atbilstošu standartu saskaņošanas,

ŅEMOT VĒRĀ, ka šāda vienkāršošana un harmonizācija ir sasniedzama, galvenokārt, piemērojot šādus principus:

* ieviešot programmas, kuru mērķis ir nepārtraukta Muitas procedūru un prakses modernizēšana, tādējādi paaugstinot efektivitāti,

* piemērojot muitas procedūras un praksi iepriekš paredzamā, vienveidīgā un caurskatāmā veidā,

* nodrošinot visas ieinteresētās puses (parties) ar nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem, administratīviem aktiem, procedūrām un praksi Muitas jomā,

* ieviešot modernas tehnoloģijas, tādas kā riska analīze un pēc-muitošanas pārbaude, un maksimāli pielietojot informācijas tehnoloģiju,

* iespējami plaši sadarbojoties ar citām nacionālām institūcijām, Muitas administrācijām un tirdzniecības apvienībām,

* ieviešot attiecīgus starptautiskus standartus,

* nodrošinot iesaistītajām personām viegli pieejamu informāciju par administratīvo un tiesas procesu,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka starptautisks instruments, kurā būtu iestrādāti augstāk minētie mērķi un principi, kurus Dalībvalstis apņemas piemērot, novestu pie augsta Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas līmeņa, kas ir Padomes galvenais mērķis, un tādējādi veicot būtisku ieguldījumu starptautiskās tirdzniecības veicināšanā,

vienojas par sekojošo:

1.nodaļa

Definīcijas

1.pants

Šīs Konvencijas izpratnē:

(a) "Standarts" nozīmē normu, kuras ieviešana uzskatāma par nepieciešamu, lai sasniegtu Muitas procedūru un prakses vienkāršošanu un harmonizāciju;

(b) "Pārejas standarts" nozīmē Standartu Vispārīgajā pielikumā, kura ieviešanai ir atļauts ilgāks laika periods;

(c) "Rekomendētā prakse" nozīmē normu Speciālajā pielikumā, kas uzskatāma kā Muitas procedūru un prakses vienkāršošanas un harmonizēšanas progresu veicinoša; (tās visplašākā piemērošana tiek uzskatīta kā vēlama)

(d) "Nacionālā likumdošana" nozīmē likumus, noteikumus un citus aktus, kurus izdevusi Dalībvalsts pilnvarota institūcija un kuri piemērojami visā attiecīgās Dalībvalsts teritorijā, vai arī spēkā esošus līgumus, kuri ir saistoši attiecīgai Dalībvalstij;

(e) "Vispārīgais pielikums" nozīmē normu kopumu, kas piemērojams visām Muitas procedūrām un praksēm, kas regulētas šajā Konvencijā;

(f) "Speciālais pielikums" nozīmē normu kopumu, kas piemērojams vienai vai vairākām Muitas procedūrām un praksēm, kas regulētas šajā Konvencijā;

(g) "Komentāri" nozīmē Vispārīgā pielikuma, Speciālo pielikumu un tajos esošo Nodaļu normu skaidrojumu kopumu, kas norāda dažus no iespējamiem darbības veidiem, kuriem jāseko, piemērojot Standartus, Pārejas standartus un Rekomendēto Praksi, it īpaši aprakstot labākās prakses un iesakot efektīvākās darbības piemērus;

(h) "Pastāvīgā Tehniskā Komiteja" nozīmē Padomes Pastāvīgo Tehnisko Komiteju;

(ij) "Padome" nozīmē Organizāciju, kuru izveidojusi Konvencija par Muitas Sadarbības Padomes izveidošanu, kas parakstīta Briselē 1950.gada 15.decembrī;

k) "Muitas vai Ekonomiskā Savienība" nozīmē Savienību, kuru ir radījušas un kura sastāv no valstīm. Savienība ir pilnvarota pieņemt pati savus noteikumus, kas ir saistoši valstīm attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē šī Konvencija, un tā saskaņā ar iekšējo procedūru ir pilnvarota lemt par parakstīšanu, ratifikāciju vai pievienošanos šai Konvencijai.

2.nodaļa

DARBĪBAS SFĒRA UN STRUKTŪRA

Konvencijas darbības sfēra

2.pants

Ikviena Dalībvalsts apņemas veicināt Muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizāciju, un, lai to veiktu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ievērot Standartus, Pārejas Standartus un Rekomendēto Praksi šīs Konvencijas Pielikumos. Tomēr nekas nevar atturēt Dalībvalsti piešķirt lielākus atvieglojumus kā tos, kas noteikti šeit, un katrai Dalībvalstij ir ieteikts piešķirt pēc iespējas lielākus atvieglojumus.

3.pants

Konvencijas noteikumi nekavē nacionālās likumdošanas piemērošanu attiecībā uz aizliegumiem vai ierobežojumiem uz precēm, kas pakļautas Muitas kontrolei.

Konvencijas struktūra

4.pants

1. Konvencija sastāv no Ievada, Vispārīgā pielikuma un Speciālajiem Pielikumiem.

2. Šīs Konvencijas Vispārīgais Pielikums un katrs Speciālais Pielikums sastāv no Nodaļām, kas sadala Pielikumu un ietver sevī:

(a) definīcijas; un

(b) Standartus, no kuriem Vispārīgajā Pielikumā daži ir Pārejas Standarti.

3. Katrs Speciālais Pielikums satur arī Rekomendētās prakses.

4. Katram Pielikumam ir savs Komentārs, kura teksts nav saistošs Dalībvalstīm.

5.pants

Šīs Konvencijas mērķiem katrs Speciālais Pielikums(i) vai tā Nodaļa(s), kura ir saistoša Dalībvalstij, ir uzskatāma par neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu, un attiecībā uz šo Dalībvalsti katra atsauce uz Konvenciju ir uzskatāma arī kā atsauce uz attiecīgo(iem) Pielikumu(iem) vai Nodaļu(ām).

III nodaļa

KONVENCIJAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA

Menedžmenta komiteja

6.pants

1. Izveidotā Menedžmenta Komiteja lemj par šīs Konvencijas ieviešanu, pasākumiem, kas nodrošinātu interpretācijas un piemērošanas vienveidību par ierosinātajiem grozījumiem.

2. Dalībvalstis ir Menedžmenta Komitejas locekles.

3. Ikvienas valsts vai valstiska veidojuma pilnvarota administrācija, kas ir tiesīga kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti saskaņā ar 8.panta noteikumiem, vai ikvienas Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Dalībvalsts pilnvarota administrācija ir tiesīga apmeklēt Menedžmenta Komitejas sesijas kā novērotājs. Tāda novērotāja statusu un tiesības nosaka Padomes Lēmums. Iepriekš minētās tiesības nevar izmantot pirms Lēmuma stāšanās spēkā.

4. Menedžmenta Komiteja var ielūgt starpvaldību un starptautisko nevalstisko organizāciju pārstāvjus apmeklēt Menedžmenta Komitejas sesijas kā novērotājiem.

5. Menedžmenta Komiteja:

(a) iesniedz Dalībvalstīm priekšlikumus par:

    (i) grozījumiem Konvencijas Ievadā;

    (ii) grozījumiem Vispārīgajā Pielikumā, Speciālajos Pielikumos un to Nodaļās, kā arī jaunu Nodaļu iestrādāšanu Vispārīgajā Pielikumā; un

    (iii) jaunu Speciālo Pielikumu un Speciālo Pielikumu jaunu Nodaļu iestrādāšanu;

(b) var lemt par grozījumu izdarīšanu Rekomendētās praksēs vai jaunu Rekomendēto prakšu iestrādāšanu Speciālajos Pielikumos vai to Nodaļās saskaņā ar 16.pantu;

(c) lemj par Konvencijas noteikumu ieviešanu saskaņā ar 13.panta ceturto daļu;

(d) pārskata un papildina Komentārus;

(e) lemj par citiem jautājumiem, kas attiecas uz Konvenciju;

(f) informē Pastāvīgo Tehnisko Komiteju un Padomi par saviem lēmumiem.

6. Dalībvalstu pilnvarotās administrācijas sniedz Padomes Ģenerālsekretāram priekšlikumus saskaņā ar šī panta piektās daļas (a), (b), (c) vai (d) punktu un priekšlikumu pamatojumus, vienlaikus lūdzot šos jautājumus iekļaut Menedžmenta Komitejas sesijas darba kārtībā. Padomes Ģenerālsekretārs iepazīstina ar priekšlikumiem Dalībvalstu vai novērotāju pilnvarotās administrācijas saskaņā ar šī panta otro, trešo un ceturto daļu.

7. Menedžmenta Komiteja tiekas vismaz reizi gadā. Ik gadus tā ievēl Priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Padomes Ģenerālsekretārs nosūta ielūgumu un darba kārtību Dalībvalstu pilnvarotām administrācijām un novērotājiem saskaņā ar šī panta otro, trešo un ceturto daļu vismaz 6 nedēļas pirms Menedžmenta komitejas tikšanās.

8. Ja nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu, lietas izšķir, balsojot klātesošajām Dalībvalstīm. Priekšlikumus saskaņā ar šī panta piektās daļas (a), (b) vai (c) punktu pieņem, ja par tiem balso divas trešdaļas klātesošo. Pārējās lietas izlemj Menedžmenta Komiteja ar nodoto balsu vairākumu.

9. Ja piemēro šīs Konvencijas 8.panta piekto daļu, Muitas vai Ekonomiskās Savienības, kas ir Dalībvalstis, balsošanas gadījumā iegūs tikai tik balsis, cik atbilst kopīgajam balsu skaitam, kas piešķirtas to Locekļiem, kas ir Dalībvalstis.

10. Pirms sesijas noslēgšanas Menedžmenta komiteja sagatavo ziņojumu. Ziņojumu iesniedz Padomei, Dalībvalstīm un novērotājiem, kas minēti šī panta otrā, trešā un ceturtā daļā.

11. Ja šajā pantā nav atrunāti attiecīgi noteikumi, ir piemērojami Padomes procedūras noteikumi, ja vien Menedžmenta komiteja nelemj savādāk.

7.pants

Balsošanas mērķiem Menedžmenta komitejā pastāv atsevišķa balsošana par katru Speciālo Pielikumu un katru Speciālā Pielikuma Nodaļu.

(a) Katra Dalībvalsts ir pilnvarota balsot par lietām, kas attiecas uz Konvencijas Ievada un Vispārīgā Pielikuma interpretāciju, piemērošanu vai grozīšanu.

(b) Attiecībā uz jautājumiem, kas skar Speciālo Pielikumu vai Speciālā Pielikuma Nodaļu, kas jau ir spēkā, ir tiesīgas balsot tikai tās Dalībvalstis, kas ir pieņēmušas konkrēto Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu.

(c) Katra Dalībvalsts ir tiesīga balsot par jauniem Speciālo Pielikumu vai Speciālo Pielikumu Nodaļu projektiem.

IV nodaļa

DALĪBVALSTS

Konvencijas ratifikācija

8.pants

1. Ikviens Padomes Loceklis un ikviens Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializētās aģentūras Loceklis var kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti:

(a) parakstot to bez ratifikācijas atrunas;

(b) parakstot to ar atrunu par ratifikāciju un pēc parakstīšanas iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai

(c) pievienojoties tai.

2. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai šī panta pirmajā daļā minētajiem locekļiem līdz 1974.gada 30.jūnijam Padomes Ģenerālštābā Briselē. Pēc tam šie locekļi tai var pievienoties.

3. Ikviena Dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā norāda Speciālos Pielikumus vai to Nodaļas, kurus tā pieņem, ja vispār pieņem. Arī pēc tam tā var paziņot depozitārijam, ka pieņem vienu vai vairākus Speciālos Pielikumus vai to Nodaļas.

4. Dalībvalsts, kas pieņem jaunu Speciālo Pielikumu vai Speciālā Pielikuma Nodaļu, paziņo par to depozitārijam saskaņā ar šī panta trešo daļu.

5. (a) Ikviena Muitas vai Ekonomiskā savienība saskaņā ar šī panta pirmo, otro un trešo daļu var kļūt par šīs Konvencijas Dalībvalsti. Tāda Muitas vai Ekonomiskā Savienība ziņo depozitārijam par savām pilnvarām attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē Konvencija. Tāda Muitas vai Ekonomiskā Savienība arī ziņo depozitārijam par būtiskām izmaiņām tās pilnvaru apjomā.

(b) Muitas vai Ekonomiskā Savienība, kas ir šīs Konvencijas Dalībvalsts, savas kompetences ietvaros realizē savā vārdā tiesības un veic pienākumus, kurus Konvencija piešķir tādas Savienības locekļiem, kas ir Konvencijas Dalībvalstis. Tādā gadījumā šādas Savienības locekļiem nav tiesību individuāli realizēt šīs tiesības, tai skaitā tiesības balsot.

9.pants

1. Ikvienai Dalībvalstij, kas ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai, ir saistoši šīs Konvencijas grozījumi, ieskaitot Vispārīgo Pielikumu, kas stājies spēkā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas dienā.

2. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu, ir saistoši jebkuri grozījumi Standartos, kas iekļauti Speciālos Pielikumos vai Nodaļās, kas stājušās spēkā dienā, kad tā paziņo depozitārijam par to pieņemšanu. Ikvienai Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu, ir saistoši visi grozījumi Rekomendētās praksēs, kas tur iekļauti un, kas stājušies spēkā dienā, kad tā paziņo par pieņemšanu depozitārijam, ja vien tā neizdara atrunas attiecībā uz vienu vai vairākām Rekomendētām Praksēm saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu.

Konvencijas piemērošana

10.pants

1. Ikviena Dalībvalsts Konvencijas parakstīšanas ar piebildi par ratifikāciju vai ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas brīdī, vai jebkurā citā laikā pēc tam var paziņot ar notifikāciju depozitārijam, ka šī Konvencija tiks paplašināta līdz visām vai konkrētām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Tāda notifikācija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to ir saņēmis depozitārijs. Tomēr šī Konvencija nav piemērojama teritorijās, kas nosauktas notifikācijā pirms šī Konvencija stājas spēkā attiecīgajai Dalībvalstij.

2. Ikviena Dalībvalsts, kas saskaņā ar šī panta pirmo daļu ir ar notifikāciju paziņojusi par Konvencijas piemērošanas paplašināšanu jebkurām teritorijām, par kuru starptautiskām attiecībām tā ir atbildīga, var saskaņā ar šīs Konvencijas 19.pantu paziņot depozitārijam, ka konkrētā teritorija vairāk nepiemēros šo Konvenciju.

11.pants

Šīs Konvencijas piemērošanas nolūkā Muitas vai Ekonomiskā Savienība, kas ir Dalībvalsts, paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par teritorijām, kas veido Muitas vai Ekonomisko Savienību, un šīs teritorijas uzskatāmas par vienu teritoriju.

Noteikumu pieņemšana un atrunu izdarīšana

12.pants

1. Visām Dalībvalstīm ir saistošs Vispārīgais Pielikums.

2. Dalībvalsts var pieņemt vienu vai vairākus Speciālos Pielikumus vai vienu vai vairākas tā Nodaļas. Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu(as), ir saistoši tā Standarti. Dalībvalstij, kas pieņem Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu(as), ir saistošas visas tā Rekomendētās prakses, ja vien pieņemšanas vai jebkurā citā laikā pēc tam tā nepaziņo depozitārijam par Rekomendētām praksēm, attiecībā uz kurām tā izdara atrunas, norādot pastāvošās pretrunas nacionālajā likumdošanā un konkrētās Rekomendētās prakses noteikumos. Ikviena Dalībvalsts, kas ir izdarījusi atrunas, var tās atcelt, pilnībā vai tikai daļēji, jebkurā laikā, par to paziņojot depozitārijam un norādot dienu, kad šāda atcelšana stājas spēkā.

3. Ikviena Dalībvalsts, kurai ir saistošs Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa(s), pārbauda iespēju atcelt jebkuras atrunas uz Rekomendētajām Praksēm, kas izdarītas saskaņā ar šī panta otro daļu, un paziņo Padomes Ģenerālsekretāram par pārbaudes rezultātiem ikkatra trīs gadu perioda beigās, skaitot no dienas, kad konkrētai Dalībvalstij šī Konvencija stājās spēkā, un norādot nacionālās likumdošanas noteikumus, kuri ir pretrunā ar atrunu atcelšanu.

Noteikumu ieviešana

13.pants

1. Ikviena Dalībvalsts ievieš Vispārīgā Pielikuma Standartus un Standartus Speciālajā(os) Pielikumā(os) vai tā Nodaļu(as), kuru tā ir pieņēmusi, 36 mēnešu laikā pēc tam, kad Pielikums(i) vai Nodaļa(s) ir stājusies spēkā attiecīgai Dalībvalstij.

2. Ikviena Dalībvalsts ievieš Vispārīgā Pielikuma Pārejas Standartus 60 mēnešu laikā no dienas, kad Vispārīgais Pielikums stājies spēkā attiecīgajai Dalībvalstij.

3. Ikviena Dalībvalsts ievieš Speciālā(o) Pielikuma(u) vai tā Nodaļas(u) Rekomendētās prakses, ko tā ir pieņēmusi, 36 mēnešu laikā pēc tam, kad Speciālais(ie) Pielikums(i) vai tā Nodaļa(as) ir stājušies spēkā attiecīgajai Dalībvalstij, ja vien attiecībā uz kādu Rekomendēto praksi nav izdarītas atrunas.

4. (a) Ja šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie periodi praksē izrādītos kā nepietiekoši, lai Dalībvalsts ieviestu Vispārīgā Pielikuma noteikumus, Dalībvalsts pirms šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā perioda beigām var lūgt Menedžmenta Komiteju piešķirt perioda pagarinājumu. Lūgumā Dalībvalsts norāda Vispārīgā Pielikuma normu(as), attiecībā uz kuru lūdz perioda pagarinājumu un šī lūguma iemeslus.

(b) Izņēmuma gadījumos Menedžmenta Komiteja var lemt par šāda pagarinājuma piešķiršanu. Ikviens Menedžmenta Komitejas lēmums par pagarinājuma piešķiršanu norāda īpašos apstākļus, kuri attaisno lēmumu. Šāds pagarinājums nekādā gadījumā nevar pārsniegt vienu gadu. Pagarinājuma perioda beigās Dalībvalsts paziņo depozitārijam par noteikumu ieviešanu, attiecībā uz kuriem bija piešķirts pagarinājums.

Strīdu izšķiršana

14.pants

1. Ikviens strīds starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju pēc iespējas izšķirams sarunu ceļā.

2. Strīdu, kas nav atrisināts sarunu ceļā, strīdā iesaistītās Dalībvalstis nodod Menedžmenta Komitejai, kas izlemj strīdu un iesaka tā risināšanas veidus.

3. Strīdā iesaistītās Dalībvalstis var iepriekš norunāt, ka tās Menedžmenta Komitejas ieteikumus uzskatīs par saistošiem.

Konvencijas grozīšana

15.pants

1. Katru grozījumu tekstu, ko Menedžmenta Komiteja ieteikusi Dalībvalstīm saskaņā ar 6.panta piektās daļas (a) punkta (i) un (ii) apakšpunktu, Padomes Ģenerālsekretārs nosūta visām Dalībvalstīm un tiem Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis.

2. Konvencijas Ievada grozījumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Menedžmenta Komitejas sesijā, kurā tika ieteikti grozījumi, klātesošās Dalībvalstis iesniedz savus pievienošanās instrumentus un divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kad šādi grozījumi nosūtīti, Dalībvalstis neizvirza nekādus iebildumus.

3. Vispārīgā Pielikuma vai Speciālo Pielikumu, vai to Nodaļu ieteiktie grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem sešus mēnešus pēc dienas, kad ieteiktie grozījumi tika nosūtīti Dalībvalstīm, ja vien:

(a) Dalībvalstis vai Speciālo Pielikumu, vai Nodaļu gadījumā — Dalībvalstis, kurām ir saistošs attiecīgais Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa, nav izvirzījušas iebildumus; vai

(b) Dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretāru, ka, lai arī tā ir nolēmusi pieņemt ieteikto grozījumu, nepieciešamie nosacījumi pieņemšanai vēl nav izpildīti.

4. Ja Dalībvalsts nosūta Padomes Ģenerālsekretāram paziņojumu saskaņā ar šī panta trešās daļas (b) punktu, tā var tik ilgi, kamēr nav paziņojusi Padomes ģenerālsekretāram par ieteikto grozījumu pieņemšanu, iesniegt iebildumus par šiem grozījumiem astoņpadsmit mēnešu laikā no šī panta trešajā daļā minētā sešu mēnešu perioda beigām.

5. Ja iebildumi par ieteiktiem grozījumiem ir nosūtīti saskaņā ar šī panta trešās daļas (a) punkta vai ceturtās daļas noteikumiem, grozījumi uzskatāmi par nepieņemtiem, un tie nestājas spēkā.

6. Ja kāda Dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta trešās daļas (b) punktu, grozījums ir uzskatāms par pieņemtu, sākot ar agrāko no sekojošām divām dienām.

(a) dienas, kad visas Dalībvalstis, kas nosūtījušas šādu paziņojumu, ir notificējušas Padomes Ģenerālsekretāru par ieteikto grozījumu pieņemšanu, ar nosacījumu, ka tas izdarīts pirms sešu mēnešu perioda beigām saskaņā ar šī panta trešo daļu. Šī diena uzskatāma par minētā sešu mēnešu perioda beigu dienu;

(b) dienas, kad izbeidzies šī panta ceturtajā daļā minētais astoņpadsmit mēnešu periods.

7. Katrs Vispārīgā Pielikuma vai Speciālā Pielikuma vai tā Nodaļu grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu, stājas spēkā vai nu sešus mēnešus pēc datuma, kad tas uzskatāms par pieņemtu, vai, ja ieteiktajos grozījumos ir noteikts atšķirīgs periods, šī perioda beigās pēc datuma, kad šie grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem.

8. Padomes ģenerālsekretārs pēc iespējas īsā laikā paziņo Konvencijas Dalībvalstīm par visiem iebildumiem attiecībā uz ieteiktajiem grozījumiem, kas izteikti saskaņā ar šī panta trešās daļas (a) punktu un par visiem paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar trešās daļas (b) punktu. Padomes ģenerālsekretārs tad informē Dalībvalstis par to, vai Dalībvalsts vai valstis, kas ir nosūtījušas šādu paziņojumu, ceļ iebildumus pret ieteiktiem grozījumiem vai tos pieņem.

16.pants

1. Neatkarīgi no grozījumu procedūras, kas aprakstīta šīs Konvencijas 15.pantā, Menedžmenta Komiteja saskaņā ar 6.pantu var lemt par Rekomendētās prakses grozīšanu vai par jaunas Rekomendētās prakses iestrādāšanu jebkurā Speciālajā Pielikumā vai tā Nodaļā. Padomes ģenerālsekretārs aicina katru Dalībvalsti uz Menedžmenta komitejas rīkotajām pārrunām. Jebkuru šādi nolemtu grozījumu vai jaunu Rekomendēto prakšu tekstu Padomes Ģenerālsekretārs nosūta šīs Konvencijas Dalībvalstīm un Padomes locekļiem, kas nav šīs Konvencijas Dalībvalstis.

2. Šādi nolemti grozījumi vai jaunas Rekomendētās Prakses saskaņā ar šī panta pirmo daļu stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad par tiem paziņojis Padomes Ģenerālsekretārs. Katra Dalībvalsts, kurai ir saistošs Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa, kurā iekļauts grozījumu priekšmets vai jauna Rekomendētā prakse, uzskatāma kā šos grozījumus vai jaunu Rekomendēto Praksi pieņēmusi, ja vien tā neizdara atrunas saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantā noteikto kārtību.

Pievienošanās ilgums

17.pants

1. Šai Konvencijai nav ierobežots darbības ilgums, bet ikviena Dalībvalsts var to denonsēt jebkurā laikā pēc tās spēkā stāšanās dienas saskaņā ar Konvencijas 18.pantu.

2. Par denonsēšanu paziņo ar rakstisku instrumentu, ko iesniedz depozitārijam.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis denonsēšanas instrumentu.

4. Šī panta otrās un trešās daļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz Speciālajiem Pielikumiem un/vai to Nodaļām, kuru pieņemšanu katra Dalībvalsts var atcelt jebkurā laikā pēc to stāšanās spēkā.

5. Dalībvalsts, kas atceļ Vispārīgā Pielikuma pieņemšanu, uzskatāma par Konvenciju denonsējušu. Šajā gadījumā piemēro arī otrās un trešās daļas noteikumus.

V nodaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

Konvencijas spēkā stāšanās

18.pants

1. Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas no 8.panta pirmajā un piektajā daļā minētajām valstīm un valstiskiem veidojumiem ir parakstījušas Konvenciju ar piebildi par ratifikāciju vai iesniegušas ratifikācijas, vai pievienošanās instrumentu.

2. Jebkurai Dalībvalstij šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā ir kļuvusi par Dalībvalsti saskaņā ar 8.panta noteikumiem.

3. Jebkurš šīs Konvencijas Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas Dalībvalstis ir pieņēmušas attiecīgo Speciālo Pielikumu vai tā Nodaļu.

4. Pēc tam, kad jebkurš Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa ir stājusies spēkā saskaņā ar šī panta trešo daļu, šis Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa jebkurai Dalībvalstij stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tā ir paziņojusi par tā pieņemšanu. Neviens Speciālais Pielikums vai tā Nodaļa tomēr nestājas spēkā Dalībvalstij pirms Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti.

Konvencijas depozitārijs

19.pants

1. Šo Konvenciju, visus parakstus ar vai bez piebildes par ratifikāciju un visus pievienošanās vai ratifikācijas instrumentus nodod Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Depozitārijs:

(a) saņem un tur savā uzraudzībā Konvencijas oriģināltekstus;

(b) sagatavo Konvencijas oriģināltekstu sertificētas kopijas un nodod tās Dalībvalstīm un Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram;

(c) saņem visus parakstus ar vai bez piebildes par ratifikāciju un visus Konvencijas pievienošanās vai ratifikācijas instrumentus un tur savā uzraudzībā notifikācijas un paziņojumus, kas saistīti ar Konvenciju;

(d) pārbauda, vai paraksts, visi instrumenti, notifikācijas vai paziņojumi, kas saistīti ar Konvenciju, ir pienācīgā un atbilstošā kārtībā noformēti un neatbilstības gadījumā par to informē attiecīgo Dalībvalsti;

(e) paziņo Dalībvalstīm, Padomes locekļiem, kas nav Dalībvalstis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par:

— parakstiem, ratifikācijām, pievienošanos un Pielikumu un Nodaļu pieņemšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 8.pantu;

— Vispārīgā Pielikuma jaunām Nodaļām un jauniem Speciālajiem Pielikumiem vai to Nodaļām, par kuru iestrādāšanu Konvencijā lemj Menedžmenta Komiteja;

— šīs Konvencijas, Vispārīgā Pielikuma un katra Speciālā Pielikuma vai tā Nodaļas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar šīs Konvencijas 18.pantu;

— notifikācijām, kas saņemtas saskaņā ar šīs Konvencijas 8.,10.,11.,12. un 13.pantu;

— Dalībvalstu atteikumiem pieņemt Pielikumus/Nodaļas;

— denonsēšanu saskaņā ar šīs Konvencijas 17.pantu; un

— jebkuriem grozījumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs Konvencijas 15.pantu un spēkā stāšanās dienu.

3. Ja parādās kādas nesaskaņas starp Dalībvalstīm un depozitāriju attiecībā uz depozitārija funkciju pildīšanu, depozitārijs vai konkrētā Dalībvalsts vērš uz šo jautājumu citu Dalībvalstu vai parakstītāju, atkarībā no gadījuma, arī Menedžmenta Komitejas vai Padomes uzmanību.

Reģistrācija un autentiskie teksti

20.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu šo Konvenciju reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā pēc Padomes Ģenerālsekretāra pieprasījuma.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.

Parakstīta Kioto tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada astoņpadsmitā maijā angļu un franču valodās, abiem tekstiem esot vienādi autentiskiem, vienā oriģinālā, kuru nodod Padomes Ģenerālsekretāram, kurš tālāk nodod sertificētas kopijas visām valstīm un valstiskiem veidojumiem, kas minēti Konvencijas 8.panta pirmajā daļā.

2.pielikums

Vispārīgais pielikums

1.nodaļa

VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.1. Standarts

Šī Pielikuma Definīcijas, Standartus un Pārejas Standartus piemēro Muitas procedūrām un praksēm, kas norādītas šajā Pielikumā un, ciktāl iespējams, arī procedūrām un praksēm Speciālajos Pielikumos.

1.2. Standarts

Izpildāmie nosacījumi un aizpildāmās muitas formalitātes procedūrām un praksēm šajā Pielikumā un Speciālajos Pielikumos norādāmi nacionālajā likumdošanā, un tiem jābūt pēc iespējas vienkāršiem.

1.3. Standarts

Muita nodibina un uztur formālas konsultatīvas attiecības ar tirdzniecības pārstāvjiem, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu piedalīšanos visefektīvāko darba metožu ieviešanā atbilstoši nacionālajiem noteikumiem un starptautiskiem līgumiem.

2.nodaļa

DEFINĪCIJAS

Šī Konvencijas Pielikuma izpratnē:

E1./F23. "pārsūdzība" nozīmē darbību, ar kuru persona, kuru ir tieši ietekmējis muitas pieņemtais lēmums vai nolaidība un kura tā ietekmē uzskata sevi par cietušu, meklē kompensāciju pie kompetentas varas iestādes;

E2./F19. "muitas maksājumu lieluma noteikšana" nozīmē maksājamo muitas maksājumu lieluma noteikšana;

E3./F4. "pēc-muitošanas pārbaude" nozīmē pasākumus, ar kuriem Muita pārliecinās par deklarāciju precizitāti un autentiskumu, pārbaudot attiecīgu grāmatvedības uzskaiti, oficiālus dokumentus, biznesa sistēmu un tirdzniecības informāciju, kas ir attiecīgās personas pārvaldījumā;

E4./F15. "preču deklarācijas pārbaude" nozīmē darbību, ko veic muita, lai pārliecinātos, ka preču deklarācija ir precīzi aizpildīta, un pieprasītie pavaddokumenti atbilst norādītajiem nosacījumiem;

E5./F9. "muitošana" nozīmē nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu, lai preces varētu pieteikt brīvam apgrozījumam, izvešanai vai citai muitas procedūrai;

E6./F10. "Muita" nozīmē valsts pārvaldes dienestu, kas ir atbildīgs par Muitas likuma administrēšanu un muitas maksājumu iekasēšanu un kas ir arī atbildīgs par citu likumu un noteikumu, kas saistīti ar preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu, piemērošanu;

E7./F3. "Muitas kontrole" nozīmē pasākumus, kurus piemēro Muita, lai nodrošinātu atbilstību Muitas likumam;

E8./F11. "Muitas nodoklis" nozīmē nodokli, kuru nosaka Muitas tarifs, kurš piemērojams precēm, kuras ienāk vai atstāj Muitas teritoriju;

E9./F16. "Muitas formalitātes" nozīmē visas darbības, kas jāveic attiecīgai personai un Muitai, lai piemērotu Muitas likumu;

E10./F18. "Muitas likums" nozīmē ar likumu noteiktas imperatīvas normas, kas attiecas uz preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu, un kura administrēšana un ieviešana ir Muitas pārziņā un Muitas izdotos noteikumus — ar likumu noteiktajās pilnvarās;

E11./F2. "Muitas iestāde" nozīmē Muitas administratīvo vienību, kuras pārziņā ir Muitas formalitāšu veikšana un telpas vai cita platība, kuru apstiprinājusi kompetenta institūcija šim nolūkam;

E12./F25. "Muitas teritorija" nozīmē teritoriju, kurā piemērojams Dalībvalsts Muitas likums;

E13./F6. "lēmums" nozīmē individuālu aktu, ar kuru Muita lemj par jautājumu, kas saistīts ar Muitas likumu;

E14./F7. "deklarētājs" nozīmē personu, kura aizpilda preču deklarāciju, vai kuras vārdā šādu deklarāciju aizpilda;

E.15./F5. "termiņš" nozīmē dienu, kad maksājami muitas maksājumi;

E16./F12. "muitas maksājumi" nozīmē ievedmuitas maksājumus un/vai izvedmuitas maksājumus;

E17./F27. "preču pārbaude" nozīmē Muitas veiktu fizisku preču apskati, lai pārliecinātos, ka preču īpašības, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst ziņām, kas sniegtas preču deklarācijā;

E18./F13. "izvedmuitas (eksporta) maksājumi" nozīmē muitas nodokli un citus nodokļus, kā arī citus maksājumus, kurus iekasē par vai saistībā ar preču izvešanu, bet neiekļaujot maksājumus, kuru summa ir ierobežota līdz aptuvenām izmaksām par pakalpojumiem, ko Muita sniedz vai saņem no citām valsts varas iestādēm;

E19./F8. "Preču deklarācija" nozīmē paziņojumu, kas veikts Muitas noteiktā veidā, ar ko attiecīgā persona norāda Muitas procedūru, kas piemērojama precēm un sniedz ziņas, kuras Muita pieprasa tās piemērošanai;

E20./F14. "ievedmuitas (importa) maksājumi" nozīmē muitas nodokli un citus nodokļus, kā arī citus maksājumus, kurus iekasē par vai saistībā ar preču ievešanu, bet neiekļaujot maksājumus, kuru summa ir ierobežota līdz aptuvenām izmaksām par pakalpojumiem, ko Muita sniedz vai saņem no citām valsts varas iestādēm;

E21./F1. "savstarpēja administratīva palīdzība" nozīmē Muitas administrācijas darbību citas Muitas administrācijas labā vai sadarbībā ar citu Muitas administrāciju Muitas likuma atbilstošai piemērošanai un Muitas pārkāpumu novēršanai, izmeklēšanai un apspiešanai;

E22./F21. "nolaidība" nozīmē darbības neveikšanu vai lēmuma nesniegšanu par Muitai piekritīgu jautājumu saprātīgā laika periodā, ja to par pienākumu Muitai uzliek Muitas likums;

E23./F22. "persona" nozīmē gan juridisku, gan fizisku personu, ja vien konteksts neparedz savādāk;

E24./F20. "preču izlaišana" nozīmē Muitas rīcību, atļaujot attiecīgai personai, kas preces nomuitojusi, ar tām rīkoties;

E25./F24. "atmaksāšana" nozīmē pilnīgu vai daļēju samaksāto muitas maksājumu atmaksāšanu un daļēja vai pilnīga atbrīvojuma no muitas maksājumu samaksas piešķiršanu;

E26./F17. "galvojums" nozīmē līdzekli, ar kuru Muita nodrošinās, ka personas saistības pret Muitu tiks izpildītas. Galvojums ir "vispārējs", ja tas nodrošina, ka saistības, kas izriet no vairākām operācijām, tiks izpildītas.

E27./F26. "trešā persona" nozīmē personu, kas tieši sadarbojas ar Muitu kādas citas personas vārdā vai labā attiecībā uz preču ievešanu, izvešanu, uzglabāšanu un pārvietošanu.

3. nodaļa

MUITOŠANA UN CITAS MUITAS FORMALITĀTES

Kompetentas muitas iestādes

3.1. Standarts

Muita nosaka Muitas iestādes, kurās preces var uzrādīt vai muitot. Nosakot šo iestāžu kompetenci, atrašanās vietu un darba laiku, īpaši ņem vērā tirdzniecības prasības.

3.2. Standarts

Pēc ieinteresētās personas lūguma, ja viņa norāda, pēc Muitas ieskatiem, pamatotus iemeslus, Muita, ņemot vērā savas iespējas, var veikt funkcijas, kas nepieciešamas Muitas procedūru piemērošanai, arī ārpus Muitas iestāžu darba laika un telpām. Muitas iekasējamā samaksa ir samērīga sniegtajiem pakalpojumiem.

3.3. Standarts

Ja Muitas iestādes atrodas uz kopējas robežpārejas, attiecīgās Muitas administrācijas saskaņo darba laiku un šo iestāžu kompetenci.

3.4. Pārejas Standarts

Kopējās robežpārejās attiecīgās Muitas administrācijas pēc iespējas veido vienoto kontroli.

3.5. Pārejas Standarts

Ja Muita vēlas izveidot jaunu Muitas iestādi vai pārveidot esošo, kas atrodas uz kopējas robežpārejas, tā pēc iespējas sadarbojas ar kaimiņos esošo Muitu, lai nodibinātu kopēju Muitas iestādi, tādējādi veicinot vienoto kontroli.

Deklarētājs

(a) Personas, kuras ir pilnvarotas rīkoties kā deklarētāji

3.6. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem persona ir pilnvarota rīkoties kā deklarētājs.

3.7. Standarts

Persona, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm, var būt deklarētājs.

(b) Deklarētāja atbildība

3.8. Standarts

Deklarētājs atbild Muitai par Preču deklarācijā sniegto ziņu patiesumu un muitas maksājumu samaksu.

(c) Deklarētāja tiesības

3.9. Standarts

Pirms deklarācijas iesniegšanas deklarētājam Muitas noteiktos apstākļos ir tiesības:

(a) veikt preču pārbaudi; un

(b) ņemt preču paraugus.

3.10. Standarts

Muita neprasa atsevišķu Preču deklarāciju par Muitas uzraudzībā ņemtajiem paraugiem, ar noteikumu, ka šādi paraugi ir iekļauti Preču deklarācijā par attiecīgo sūtījumu.

Preču deklarācija

(a) Preču deklarācijas forma un saturs

3.11. Standarts

Preču deklarācijas saturu nosaka Muita. Preču deklarācijas rakstiska forma ir Apvienoto Nāciju forma (UN-layout key ).

Automatizētiem muitošanas procesiem elektroniski iesniegtās Preču deklarācijas forma ir balstīta uz elektroniskās informācijas apmaiņas starptautiskiem standartiem saskaņā ar Muitas Sadarbības Padomes Rekomendācijām par Informācijas tehnoloģiju.

3.12. Standarts

Muita ierobežo informācijas daudzumu, kas sniedzams Preču deklarācijā, līdz ziņām, kas nepieciešamas muitas maksājumu noteikšanai un iekasēšanai, statistikas vākšanai un Muitas likuma piemērošanai.

3.13. Standarts

Ja personas rīcībā nav visa informācija, kas nepieciešama Preču deklarācijas sastādīšanai, un persona norāda, pēc Muitas ieskatiem, pamatotus šādas situācijas iemeslus, viņa var iesniegt pagaidu vai nepilnu Preču deklarāciju, ar noteikumu, ka tā satur visas ziņas, kas nepieciešamas Muitai un ka deklarētājs apņemas to aizpildīt noteiktā laika periodā.

3.14. Standarts

Ja Muita reģistrē pagaidu vai nepilno deklarāciju, piemērojamais tarifu režīms ir tāds pats, kā gadījumā, ja persona jau sākumā iesniegtu pilnu un precīzu Preču deklarāciju.

Preču izlaišanu nevar aizkavēt, ja ir iesniegts galvojums, kas pieprasīts, lai nodrošinātu piemērojamo muitas maksājumu iekasēšanu.

3.15. Standarts

Muita pieprasa Preču deklarācijas oriģināla un tikai minimāla skaita nepieciešamo kopiju iesniegšanu.

(b) Preču deklarācijas pavaddokumenti

3.16. Standarts

Preču deklarācijas papildināšanai Muita pieprasa tikai tos dokumentus, kas ļautu veikt operācijas kontroli un nodrošinātu, ka visas prasības attiecībā uz Muitas likuma piemērošanu ir izpildītas.

3.17. Standarts

Ja kādus pavaddokumentus nevar iesniegt ar Preču deklarāciju tāda iemesla dēļ, kas pēc Muitas ieskatiem ir attaisnojošs, tos ļauj iesniegt noteiktā laika periodā.

3.18. Pārejas Standarts

Muita ļauj pavaddokumentus iesniegt elektroniski.

3.19. Standarts

Muita neprasa pavaddokumentā ietverto ziņu tulkojumu, izņemot, ja nepieciešams noformēt Preču deklarāciju.

Preču deklarācijas iesniegšana, reģistrēšana un pārbaude

3.20. Standarts

Muita ļauj iesniegt Preču deklarāciju jebkurā norādītā Muitas iestādē.

3.21. Pārejas Standarts

Muita ļauj iesniegt Preču deklarāciju elektroniski.

3.22. Standarts

Preču deklarāciju iesniedz Muitas noteiktajā laikā.

3.23. Standarts

Ja nacionālā likumdošana nosaka laika periodu Preču deklarācijas iesniegšanai, atvēlētajam laikam jābūt pietiekošam, lai deklarētājs varētu aizpildīt Preču deklarāciju un iegūt pieprasītos pavaddokumentus.

3.24. Standarts

Pēc deklarētāja lūguma, ja pēc Muitas ieskatiem tas ir pamatots, tā ļauj pagarināt Preču deklarācijas iesniegšanas laika periodu.

3.25. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz Preču deklarācijas un pavaddokumentu iesniegšanas un reģistrēšanas vai pārbaudes noteikumus pirms preču ierašanās.

3.26. Standarts

Ja Muita nevar reģistrēt Preču deklarāciju, tai jāpamato šāds lēmums.

3.27. Standarts

Muita ļauj deklarētājam izdarīt grozījumus tādā Preču deklarācijā, kas ir jau iesniegta, ar nosacījumu, ka brīdī, kad lūgums ir saņemts, Muita vēl nav sākusi pārbaudīt preču deklarāciju vai veikt preču apskati.

3.28. Pārejas Standarts

Muita ļauj deklarētājam izdarīt grozījumus Preču deklarācijā, ja šāds lūgums ir saņemts pēc tam, kad preču deklarācijas pārbaude ir sākusies, ja šādas rīcības iemeslus Muita uzskata par pamatotiem.

3.29. Pārejas Standarts

Deklarētājs var atcelt Preču deklarāciju un pieteikt preces citai muitas procedūrai, ar nosacījumu, ka šāds lūgums Muitai ir izteikts pirms preces ir izlaistas un ka iemeslus Muita uzskata par pamatotiem.

3.30. Standarts

Preču deklarācijas pārbaudi veic tajā pašā laikā vai cik drīz vien iespējams pēc Preču deklarācijas reģistrēšanas.

3.31. Standarts

Lai veiktu Preču deklarācijas pārbaudi, Muita veic tikai tādas darbības, kuras tā uzskata par būtiskām, lai nodrošinātu Muitas likuma izpildi.

Speciāli pasākumi pilnvarotām personām

3.32. Pārejas Standarts

Pilnvarotām personām, kas atbilst Muitas noteiktiem kritērijiem, tai skaitā, kurām ir atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību Muitas noteiktiem kritērijiem un kurām ir apmierinoša tirdzniecības uzskaites sistēma, Muita ļauj:

— izlaist preces, apmierinoties ar minimālu informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu preces un vēlāk aizpildītu noslēguma Preču deklarāciju;

— preču muitošanu deklarētāja telpās vai citā Muitas atļautā vietā;

un papildus, pēc iespējas veikt arī citus pasākumus, tādus kā:

— izmantot vienu Preču deklarāciju visām ievešanas un izvešanas procedūrām noteiktā laika periodā, ja preces ieved vai izved regulāri un to dara viena un tā pati persona;

— izmantot pilnvarotās personas tirdzniecības uzskaiti, lai viņa pati noteiktu savas muitas maksājumu saistības un, ja nepieciešams, nodrošinātu atbilstību Muitas prasībām;

— iesniegt Preču deklarāciju, informāciju ievadot pilnvarotās personas uzskaites reģistros un vēlāk iesniedzot papildu Preču deklarāciju.

Preču apskate

(a) Laiks, kas nepieciešams preču apskates veikšanai

3.33. Standarts

Ja Muita nolemj, ka deklarētās preces ir jāapskata, apskate notiek iespējami ātri pēc Preču deklarācijas reģistrēšanas brīža.

3.34. Standarts

Kad nosaka preču apskates laikus, priekšroka dodama dzīviem dzīvniekiem un precēm, kas bojājas, kā arī citām precēm, kurām nepieciešams steidzams Muitas apstiprinājums.

3.35. Standarts

Ja preces pārbauda citas kompetentas varas iestādes un arī Muita vēlas preces apskatīt, Muita nodrošina, ka abas apskates saskaņo, un, ja iespējams, tās veic vienlaikus.

(b) Deklarētāja klātbūtne preču apskates laikā

3.36. Standarts

Muita ņem vērā deklarētāja lūgumu būt klāt vai tikt pārstāvētam preču apskates laikā. Šāds lūgums ir apmierināms, ja vien nepastāv ārkārtēji apstākļi.

3.37. Standarts

Ja Muita to uzskata par nepieciešamu, tā var lūgt deklarētāju būt klāt vai tikt pārstāvētam preču apskates laikā, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību apskates atvieglošanā.

(c) Muitas veiktā paraugu ņemšana

3.38. Standarts

Paraugus var ņemt tikai tad, ja Muita to uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu tarifa aprakstu un/vai deklarēto preces vērtību, vai nodrošinātu citu nacionālo likumdošanas noteikumu piemērošanu. Ņemtajiem paraugiem jābūt pēc iespējas mazākiem.

Kļūdas

3.39. Standarts

Muita nenosaka reālus sodus par kļūdām, ja tā ir pārliecināta, ka šīs ir neuzmanības kļūdas un ka nav bijis kontrabandas nolūks vai rupja nolaidība. Ja Muita uzskata, ka ir nepieciešams novērst šādu kļūdu atkārtošanos, tā var noteikt sodu, bet tam jābūt samērīgam ar nodarījumu.

Preču izlaišana

3.40. Standarts

Deklarētās preces izlaiž tiklīdz Muita ir tās apskatījusi vai nolēmusi tās neapskatīt, ar nosacījumu, ka:

— nav atklāti nekādi pārkāpumi;

— ievešanas vai izvešanas licence vai cits nepieciešamais dokuments ir saņemts;

— visas atļaujas, kas attiecas uz konkrēto procedūru, ir saņemtas; un

— jebkuri muitas maksājumi ir samaksāti vai ir veiktas atbilstošas darbības, lai nodrošinātu to iekasēšanu.

3.41. Standarts

Ja Muita piekrīt, ka deklarētājs vēlāk aizpilda visas muitošanas formalitātes, tā izlaiž preces ar nosacījumu, ka deklarētājs uzrāda tirdzniecības vai oficiālu dokumentu, kurā ir galvenās ziņas par attiecīgo sūtījumu un kurš ir pieņemams Muitai, kā arī iesniedz galvojumu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu muitas maksājumu iekasēšanu.

3.42. Standarts

Ja Muita uzskata, ka tai ir nepieciešama paraugu laboratoriskā analīze, detalizēti dokumenti vai ekspertu viedoklis, tā izlaiž preces pirms šādu pārbaužu rezultāti ir zināmi, ar noteikumu, ka nepieciešamais galvojums ir iesniegts, un Muita ir pārliecinājusies, ka preces nav pakļautas aizliegumiem vai ierobežojumiem.

3.43. Standarts

Ja ir atklāts pārkāpums, Muita izlaiž preces līdz administratīvā vai tiesas procesa beigām, ar nosacījumu, ka preces nav pakļautas konfiskācijai vai arī tās nebūs vajadzīgas kā pierādījums vēlākā procesa stadijā, un deklarētājs samaksā visus muitas maksājumus, kā arī iesniedz galvojumu, kas nodrošinātu jebkādu papildu muitas maksājumu samaksu un uzlikto sodu izpildi.

Atteikšanās par labu valstij vai preču iznīcināšana

3.44. Standarts

Ja preces vēl nav izlaistas brīvam apgrozījumam vai tās ir pieteiktas citai Muitas procedūrai ar nosacījumu, ka nav atklāti pārkāpumi, attiecīgai personai nepieprasa samaksāt muitas maksājumus vai viņai ir tiesības saņemt muitas maksājumu atmaksu, ja:

— viņa vēlas atteikties no šīm precēm par labu valstij vai iznīcināt, vai atdot preces bez tirdzniecības vērtības Muitas kontrolei (piemērojamo veidu izlemj Muita). Jebkādus radušos izdevumus sedz attiecīgā persona;

— šādas preces ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas negadījuma vai nepārvaramas varas rezultātā, ar nosacījumu, ka iznīcināšanas vai pazušanas faktu Muita ir pienācīgi konstatējusi;

— precēm to īpašību dēļ ir trūkumi, un šādus trūkumus pienācīgi ir konstatējusi Muita.

Jebkurus atkritumus un lūžņus, kas radušies iznīcināšanas rezultātā, ja tos pēc tam izlaiž brīvam apgrozījumam vai izved (eksportē), apliek ar muitas maksājumiem, kas būtu maksājami par tādiem atkritumiem un lūžņiem, ja tos ievestu vai izvestu no šīs valsts.

3.45. Pārejas Standarts

Ja Muita pārdod preces, kas nav deklarētas atļautajā laika periodā, vai preces, kuras nevar izlaist, kaut arī nekādi pārkāpumi nav atklāti, ieņēmumi no realizācijas pēc visu muitas maksājumu un citu radušos izdevumu atskaitīšanas, piešķirami personām, kas tos ir tiesīgas saņemt, vai ja tas nav iespējams — jāpatur savā rīcībā noteiktu laika periodu.

4.nodaļa

MUITAS MAKSĀJUMI

A. MUITAS MAKSĀJUMU LIELUMA NOTEIKŠANA, IEKASĒŠANA UN SAMAKSA

4.1. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka gadījumus, kad maksājami muitas maksājumi.

4.2. Standarts

Laika periodu, kurā nosaka piemērojamo muitas maksājumu lielumu, paredz nacionālā likumdošana. Tam jānotiek pēc iespējas drīz, kad Preču deklarācija ir iesniegta vai saistības tos samaksāt ir radušās savādāk.

4.3. Standarts

Faktorus, uz kuriem balstās muitas maksājumu lieluma noteikšana un noteikumus, pēc kuriem tos nosaka, paredz nacionālā likumdošanā.

4.4. Standarts

Muitas maksājumu likmes publicē oficiālā laikrakstā.

4.5. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka brīdi, kas ņemams vērā, nosakot muitas maksājumu likmes.

4.6. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka metodes, ar kurām maksājami muitas maksājumi.

4.7. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka personu(as), kas atbildīga(s) par muitas maksājumu samaksu.

4.8. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka termiņu un vietu, kurā veicami maksājumi.

4.9. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz, ka samaksas termiņš var būt pēc preču izlaišanas, šim termiņam ir jābūt vismaz desmit dienas pēc preču izlaišanas. Nekādi procenti nav iekasējami par periodu starp preču izlaišanas dienu un samaksas dienu.

4.10. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka laika posmu, kurā Muita var uzsākt tiesiskas darbības, lai iekasētu muitas maksājumus, kas nav samaksāti noteiktā termiņā.

4.11. Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka procentu likmi, kas maksājama par muitas maksājumiem, kas nav samaksāti noteiktā termiņā, un šādu procentu piemērošanas noteikumus.

4.12. Standarts

Ja muitas maksājumi ir samaksāti, kvīts, kas kalpo kā samaksas pierādījums, izsniedzama maksātājam, ja vien nav cita samaksas pierādījuma.

4.13. Pārejas Standarts

Nacionālā likumdošana nosaka minimālo vērtību un/vai minimālo muitas maksājumu summu, zem kuras muitas maksājumi nav iekasējami.

4.14. Standarts

Ja Muita konstatē, ka kļūdas Preču deklarācijā vai muitas maksājumu lieluma noteikšanā radīs vai ir radījušas muitas maksājumu summas, kas mazāka par likumīgi maksājamo, iekasēšanu vai atlīdzināšanu, tā izlabo kļūdas un iekasē nesamaksāto summu. Tomēr, ja minētā summa ir mazāka par nacionālajā likumdošanā noteikto minimālo summu, Muita neiekasē, kā arī neatlīdzina šo summu.

B. MUITAS MAKSĀJUMU SAMAKSAS ATLIKŠANA

4.15. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz muitas maksājumu samaksas atlikšanu, tā izvirza arī noteikumus, kurus izpildot ir atļauta šādas iespējas izmantošana.

4.16. Standarts

Atliktais maksājums, cik iespējams, ir jāļauj bez procentu piemērošanas.

4.17. Standarts

Muitas maksājumu samaksas atlikšanas periods ir vismaz četrpadsmit dienas.

C. MUITAS MAKSĀJUMU ATMAKSĀŠANA

4.18. Standarts

Atmaksāšana ir piešķirama, ja konstatē, ka muitas maksājumi ir pārmaksāti to kļūdaina lieluma noteikšanas rezultātā.

4.19. Standarts

Atmaksāšanu piešķir ievestām vai izvestām precēm, kuras atzīst par bojātām vai kuras citādā veidā neatbilst līgumā noteiktām specifikācijām ievešanas vai izvešanas laikā, un tās atgriež piegādātājam vai citai piegādātāja nozīmētai personai saskaņā ar šādiem noteikumiem:

— preces nav apstrādātas, remontētas vai lietotas ievešanas valstī un ir atpakaļizvestas (reeksportētas) saprātīgā laika posmā;

— preces nav apstrādātas, remontētas vai lietotas valstī, uz kuru tās ir izvestas un ir atpakaļievestas (reimportētas) saprātīgā laika posmā.

Preču izmantošana tomēr netraucē atmaksāšanu, ja tā ir nepieciešama, lai atklātu bojājumus vai citus apstākļus, kuri izraisījuši preču atpakaļievešanu vai atpakaļizvešanu.

Kā alternatīvu atpakaļievešanai vai atpakaļizvešanai var izmantot, pēc Muitas izvēles, atteikšanos par labu valstij, preču iznīcināšanu vai preču bez tirgus vērtības nodošanu Muitas kontrolei. Šāda atteikšanās vai iznīcināšana nedrīkst radīt valstij zaudējumus.

4.20. Standarts

Ja Muita izsniedz atļauju preces, kas sākotnēji deklarētas Muitas procedūrai, kuru piemērojot maksājami muitas maksājumi, pieteikt citai Muitas procedūrai, atmaksāšana veicama par visiem muitas maksājumiem, kas iekasēti papildus summai, kas maksājami par jauno procedūru.

4.21. Standarts

Lēmumus par atmaksāšanas prasību apmierināšanu rakstiski paziņo ieinteresētajām personām bez nepamatotas kavēšanās, un pārmaksāto summu atmaksāšana veicama iespējami īsā laikā pēc prasību pārbaudes.

4.22. Standarts

Ja Muita konstatē, ka pārmaksāšana ir kļūdas, ko Muita pieļāvusi, nosakot muitas maksājumu lielumu, rezultāts, atmaksāšana veicama prioritārā kārtībā.

4.23. Standarts

Ja ir noteikts laika periods, pēc kura atmaksāšanas prasības vairs nepieņem, šāds periods ir pietiekoši ilgs, lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus, kas attiecas uz katru gadījumu, kad tiek piešķirta atmaksāšana.

4.24. Standarts

Atmaksu nepiešķir, ja summa ir mazāka par minimālo summu, kas noteikta nacionālā likumdošanā.

5.nodaļa

GALVOJUMS

5.1. Standarts

Nacionālā likumdošana uzskaita gadījumus, kuros galvojums ir nepieciešams un nosaka formas, kādās galvojums iesniedzams.

5.2. Standarts

Muita nosaka galvojuma apmēru.

5.3. Standarts

Ikviena persona, kura iesniedz galvojumu, var izvēlēties jebkuru galvojuma sniegšanas formu, kuru Muita uzskata par pieņemamu.

5.4. Standarts

Ja nacionālā likumdošana paredz, Muita nepieprasa galvojumu, ja tā ir pārliecināta, ka saistības pret Muitu tiks izpildītas.

5.5. Standarts

Ja galvojumu pieprasa, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas no Muitas procedūras izrietošas saistības, Muita pieņem vispārējo galvojumu, īpaši no deklarētājiem, kuri regulāri deklarē preces dažādās iestādēs Muitas teritorijā.

5.6. Standarts

Ja pieprasa galvojumu, iesniedzamā galvojuma summa ir pēc iespējas mazāka un attiecībā uz muita maksājumu samaksu nepārsniedz iespējami maksājamo summu.

5.7. Standarts

Ja galvojums ir iesniegts, tā saistības izbeidzas iespējami drīz pēc tam, kad Muita ir pārliecinājusies, ka saistības, kuru izpildei pieprasīts galvojums, ir pienācīgi izpildītas.

6.nodaļa

MUITAS KONTROLE

6.1. Standarts

Visas preces, tai skaitā, transporta līdzekļi, kas ienāk vai atstāj Muitas teritoriju, neatkarīgi no tā, vai tie ir pakļauti muitas maksājumu samaksai, atrodas Muitas kontrolē.

6.2. Standarts

Muitas kontrole ir noteikta tādā mērā, cik nepieciešams, lai nodrošinātu Muitas likuma normu izpildi.

6.3. Standarts

Muitas kontroles piemērošanā Muita izmanto riska vadību.

6.4. Standarts

Muita izmanto riska analīzi, lai noteiktu, kuras personas un kuras preces, tai skaitā, transporta līdzekļi ir pārbaudāmi un to pārbaudes apjomu.

6.5. Standarts

Muita pieņem saskaņotu pasākumu programmu, lai atbalstītu riska vadību.

6.6. Standarts

Muitas kontroles sistēma sevī ietver arī pēc-muitošanas pārbaudi.

6.7. Standarts

Muita cenšas sadarboties ar citām Muitas administrācijām un slēdz savstarpējus administratīvas palīdzības līgumus, lai stiprinātu muitas kontroli.

6.8. Standarts

Muita cenšas sadarboties ar tirdzniecības operāciju dalībniekiem un slēdz Saprašanās Memorandus, lai stiprinātu muitas kontroli.

6.9. Pārejas standarts

Muita pēc iespējas vairāk izmanto informācijas tehnoloģiju un elektroniskos sakarus, lai stiprinātu Muitas kontroli.

6.10. Standarts

Muita novērtē klientu tirdzniecības sistēmas, ja tām ir ietekme uz Muitas darbību, lai nodrošinātu to atbilstību Muitas prasībām.

7.nodaļa

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS PIELIETOŠANA

7.1. Standarts

Muita pielieto informācijas tehnoloģiju, lai uzturētu Muitas darbību, ja tas ir rentabli un produktīvi Muitai un tirdzniecības operācijām. Muita paredz noteikumus tās pielietošanai.

7.2. Standarts

Ieviešot datoru lietošanu, Muita izmanto atbilstošus starptautiski pieņemtus standartus.

7.3. Standarts

Informācijas tehnoloģijas ieviešanu veic, pēc iespējas konsultējoties ar tieši iesaistītajām pusēm.

7.4. Standarts

Jauna vai grozīta nacionālā likumdošana paredz:

— elektroniskās tirdzniecības metodes kā alternatīvu papīra dokumentiem;

— elektroniskās un papīra autentifikācijas metodes;

— tiesības Muitai paturēt informāciju pašu lietošanai un, ja nepieciešams, veikt informācijas apmaiņu ar citām Muitas administrācijām un visām citām tiesiski apstiprinātām pusēm, izmantojot elektronisko sakaru tehniku.

8.nodaļa

MUITAS UN TREŠO PERSONU ATTIECĪBAS

8.1. Standarts

Attiecīgās personas var izvēlēties, vai kārtot darījumus ar Muitu tieši vai nozīmējot trešo personu, kas rīkosies viņu vārdā.

8.2. Standarts

Nacionālā likumdošana izvirza noteikumus, saskaņā ar kuriem persona var rīkoties citas personas labā un citas personas vārdā attiecībās ar Muitu un paredz trešo personu atbildību Muitas priekšā par muitas maksājumu samaksu un par jebkādām nekārtībām.

8.3. Standarts

Darījumi ar Muitu, kuros attiecīgā persona izvēlas kārtot lietas pati, nevar tikt uztverti mazāk labvēlīgi vai tikt pakļauti stingrākām prasībām, kā tie darījumi, kurus veic attiecīgās personas pārstāvis (trešā puse).

8.4. Standarts

Personai, kas nozīmēta par trešo pusi, ir tādas pašas tiesības jautājumos, kas saistīti ar darījumu veikšanu ar Muitu, kā personai, kas viņu nozīmējusi.

8.5. Standarts

Muita paredz trešajām pusēm iespēju piedalīties Muitas un tirdzniecības operāciju dalībnieku formālās konsultācijās.

8.6. Standarts

Muita nosaka apstākļus, kuros tā nav gatava kārtot darījumus ar trešo pusi.

8.7. Standarts

Muita sniedz rakstisku paziņojumu trešajai pusei par lēmumu nekārtot darījumus.

9.nodaļa

MUITAS SNIEGTĀ INFORMĀCIJA, MUITAS PIEŅEMTIE LĒMUMI UN AKTI

A. VISPĀRĪGI PIELIETOJAMA INFORMĀCIJA

9.1. Standarts

Muita nodrošina, ka būtiskā, vispārīgi pielietojamā informācija, kas saistīta ar Muitas likumu, ir vienmēr pieejama jebkurai ieinteresētai personai.

9.2. Standarts

Ja vispārēji pieejama informācija ir labojama saskaņā ar grozījumiem Muitas likumā, administratīvajā kārtībā vai prasībās, Muita jauno informāciju rada pieejamu samērīgu laika periodu pirms grozījumu stāšanās spēkā, lai ieinteresētās personas varētu to izvērtēt, izņemot gadījumus, ja iepriekšējs paziņojums nav iespējams.

9.3. Pārejas standarts

Muita izmanto informācijas tehnoloģiju, lai veicinātu informācijas apriti.

B. ĪPAŠA RAKSTURA INFORMĀCIJA

9.4. Standarts

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma Muita pēc iespējas ātri un precīzi sniedz informāciju par īpašiem jautājumiem, kas radušies ieinteresētai personai un kas attiecas uz Muitas likumu.

9.5. Standarts

Muita sniedz ne tikai īpaši pieprasīto informāciju, bet arī jebkuru citu, pēc Muitas uzskatiem, ieinteresētai personai svarīgu informāciju.

9.6. Standarts

Kad Muita sniedz informāciju, tā nodrošina ar Muitu vai trešajām personām saistītu privātu vai konfidenciālu ziņu neizpaušanu, ja vien to izpaušanu nepieprasa vai nepieļauj nacionālā likumdošana.

9.7. Standarts

Ja Muita nevar nodrošināt personas ar bezmaksas informāciju, maksa par tām ir ierobežota līdz aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām.

C. LĒMUMI UN AKTI

9.8. Standarts

Pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma Muita par savu lēmumu rakstiski paziņo nacionālā likumdošanā noteiktā laikposmā. Ja lēmums ir attiecīgai personai nelabvēlīgs, ir norādāmi tā pieņemšanas iemesli un pārsūdzības iespēja.

9.9. Standarts

Muita izdod saistošus aktus pēc ieinteresētās personas lūguma, ar nosacījumu, ka Muitai ir visa nepieciešamā informācija.

10.nodaļa

PĀRSŪDZĪBA MUITAS LIETĀS

A. PĀRSŪDZĪBAS TIESĪBAS

10.1. Standarts

Nacionālā likumdošana nodrošina lēmumu pārsūdzības tiesības muitas jautājumos.

10.2. Standarts

Ikviena persona, kuru ir tieši ietekmējis Muitas lēmums vai rīcība, ir tiesīga šādu lēmumu vai rīcību pārsūdzēt.

10.3. Standarts

Ikvienai personai, kuru ir tieši ietekmējis Muitas lēmums vai rīcība, ja viņa iesniedz lūgumu Muitā, sniedz šāda lēmuma vai rīcības iemeslus nacionālā likumdošanā noteiktā laikposmā. Persona pēc savas izvēles var tomēr šādu rīcību vai lēmumu pārsūdzēt.

10.4. Standarts

Nacionālā likumdošana paredz sākotnēju pārsūdzības iespēju Muitā.

10.5. Standarts

Ja sūdzību Muitā noraida, personai ir tālākas pārsūdzības tiesības no Muitas administrācijas neatkarīgā institūcijā.

10.6. Standarts

Pēdējā instancē personai ir pārsūdzības tiesības tiesā.

B. SŪDZĪBAS FORMA UN PAMATOJUMS

10.7. Standarts

Sūdzību noformē rakstiski un tā satur iesniegšanas pamatojumu.

10.8. Standarts

Ir nosakāms laika periods, kurā iespējams pārsūdzēt Muitas lēmumu, un tas ir tāds, kas atvēl personai pietiekamu laiku strīdīgā jautājuma izpētei un sūdzības sagatavošanai.

10.9. Standarts

Ja lēmumu pārsūdz Muitā, tā kā pašsaprotamu nepieprasa papildu pierādījumu iesniegšanu kopā ar sūdzību, bet atbilstošos apstākļos atļauj šādu pierādījumu iesniegšanu saprātīgā laika periodā.

C. SŪDZĪBAS IZSKATĪŠANA

10.10. Standarts

Muita pēc iespējas īsā laikā rakstiski paziņo personai savu lēmumu par sūdzību.

10.11. Standarts

Ja Muita noraida sūdzību, tā rakstiski sniedz šāda lēmuma pamatojumu un informē personu par tiesībām to tālāk pārsūdzēt administratīvā vai neatkarīgā institūcijā un par laikposmu, kurā veicama šāda pārsūdzība.

10.12. Standarts

Ja sūdzība ir apmierināta, Muita neatkarīgas vai tiesu institūcijas lēmumu vai spriedumu realizē iespējami īsā laikā, izņemot gadījumus, ja Muita pārsūdz lēmumu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!