Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2001. gada 13. jūnija likums "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2001., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25739

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

Vēl šajā numurā

28.06.2001., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 13.06.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

1.pants. 1997.gada 12.septembra Protokols par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem (turpmāk — Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē Protokola izpildi.

4.pants. Saskaņā ar 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijas par civilo atbildību par kodolkaitējumiem V panta 1.punkta “c” apakšpunktu, kas tiek grozīts ar šo Protokolu, operatora atbildība uz 15 gadiem tiek ierobežota līdz 100 miljoniem SVF norēķinu vienību.

5.pants. Protokols stājas spēkā tā 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 13.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 28. jūnijā

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 28.jūniju.

Protocol To Amend The Vienna Convention

On Civil Liability For Nuclear Damage

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

CONSIDERING that it is desirable to amend the Vienna Convention on Civil Liability for Nuclear Damage of 21 May 1963, to provide for broader scope, increased amount of liability of the operator of a nuclear installation and enhanced means for securing adequate and equitable compensation,

HAVE AGREED as follows,

Article 1

The Convention which the provisions of this Protocol amend is the Vienna Convention on Civil Liability for Nuclear Damage of 21 May 1963, hereinafter referred to as the “1963 Vienna Convention”.

Article 2

Article I of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. Paragraph 1(j) is amended as follows:

(a) the word “and” is deleted at the end of sub-paragraph (ii) and is inserted at the end of sub-paragraph (iii);

(b) a new sub-paragraph (iv) is added as follows:

(iv) such other installations in which there are nuclear fuel or radioactive products or waste as the Board of Governors of the International Atomic Energy Agency shall from time to time determine.

2. Paragraph 1(k) is replaced by the following text:

(k) “Nuclear Damage” means —

(i) loss of life or personal injury;

(ii) loss of or damage to property;

and each of the following to the extent determined by the law of the competent court —

(iii) economic loss arising from loss or damage referred to in sub-paragraph (i) or (ii), insofar as not included in those sub-paragraphs, if incurred by a person entitled to claim in respect of such loss or damage;

(iv) the costs of measures of reinstatement of impaired environment, unless such impairment is insignificant, if such measures are actually taken or to be taken, and insofar as not included in sub-paragraph (ii);

(v) loss of income deriving from an economic interest in any use or enjoyment of the environment, incurred as a result of a significant impairment of that environment, and insofar as not included in sub-paragraph (ii);

(vi) the costs of preventive measures, and further loss or damage caused by such measures;

(vii) any other economic loss, other than any caused by the impairment of the environment, if permitted by the general law on civil liability of the competent court,

in the case of subparagraphs (i) to (v) and (vii) above, to the extent that the loss or damage arises out of or results from ionizing radiation emitted by any source of radiation inside a nuclear installation, or emitted from nuclear fuel or radioactive products or waste in, or of nuclear material coming from, originating in, or sent to, a nuclear installation, whether so arising from the radioactive properties of such matter, or from a combination of radioactive properties with toxic, explosive or other hazardous properties of such matter.

3. Paragraph 1(l) is replaced by the following text:

(l) “Nuclear incident” means any occurrence or series of occurrences having the same origin which causes nuclear damage or, but only with respect to preventive measures, creates a grave and imminent threat of causing such damage.

4. After paragraph 1(l) four new paragraphs 1(m), 1(n), 1(o) and 1(p) are added as follows:

(m) “Measures of reinstatement” means any reasonable measures which have been approved by the competent authorities of the State where the measures were taken, and which aim to reinstate or restore damaged or destroyed components of the environment, or to introduce, where reasonable, the equivalent of these components into the environment. The law of the State where the damage is suffered shall determine who is entitled to take such measures.

(n) “Preventive measures” means any reasonable measures taken by any person after a nuclear incident has occurred to prevent or minimize damage referred to in sub-paragraphs (k)(i) to (v) or (vii), subject to any approval of the competent authorities required by the law of the State where the measures were taken.

(o) “Reasonable measures” means measures which are found under the law of the competent court to be appropriate and proportionate having regard to all the circumstances, for example —

(i) the nature and extent of the damage incurred or, in the case of preventive measures, the nature and extent of the risk of such damage;

(ii) the extent to which, at the time they are taken, such measures are likely to be effective; and

(iii) relevant scientific and technical expertise.

(p) “ Special Drawing Right”, hereinafter referred to as SDR, means the unit of account defined by the International Monetary Fund and used by it for its own operations and transactions.

5. Paragraph 2 is replaced by the following text:

2. An Installation State may, if the small extent of the risks involved so warrants, exclude any nuclear installation or small quantities of nuclear material from the application of this Convention, provided that —

(a) with respect to nuclear installations, criteria for such exclusion have been established by the Board of Governors of the International Atomic Energy Agency and any exclusion by an Installation State satisfies such criteria; and

(b) with respect to small quantities of nuclear material, maximum limits for the exclusion of such quantities have been established by the Board of Governors of the International Atomic Energy Agency and any exclusion by an Installation State is within such established limits.

The criteria for the exclusion of nuclear installations and the maximum limits for the exclusion of small quantities of nuclear material shall be reviewed periodically by the Board of Governors.

Article 3

After Article I of the 1963 Vienna Convention two new Articles I A and I B are added as follows:

Article I A

1. This Convention shall apply to nuclear damage wherever suffered.

2. However, the legislation of the Installation State may exclude from the application of this Convention damage suffered —

(a) in the territory of a non-Contracting State; or

(b) in any maritime zones established by a non-Contracting State in accordance with the international law of the sea.

3. An exclusion pursuant to paragraph 2 of this Article may apply only in respect of a non-Contracting State which at the time of the incident —

(a) has a nuclear installation in its territory or in any maritime zones established by it in accordance with the international law of the sea; and

(b) does not afford equivalent reciprocal benefits.

4. Any exclusion pursuant to paragraph 2 of this Article shall not affect the rights referred to in sub-paragraph (a) of paragraph 2 of Article IX and any exclusion pursuant to paragraph 2(b) of this Article shall not extend to damage on board or to a ship or an aircraft.

Article I B

This Convention shall not apply to nuclear installations used for non-peaceful purposes.

Article 4

Article II of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. At the end of paragraph 3(a) the following text is added:

The Installation State may limit the amount of public funds made available per incident to the difference, if any, between the amounts hereby established and the amount established pursuant to paragraph 1 of Article V.

2. At the end of paragraph 4 the following text is added:

The Installation State may limit the amount of public funds made available as provided for in sub-paragraph (a) of paragraph 3 of this Article.

3. Paragraph 6 is replaced by the following text:

6.No person shall be liable for any loss or damage which is not nuclear damage pursuant to sub-paragraph (k) of paragraph 1 of Article I but which could have been determined as such pursuant to the provisions of that sub-paragraph.

Article 5

After the first sentence in Article III of the 1963 Vienna Convention the following text is added:

However, the Installation State may exclude this obligation in relation to carriage which takes place wholly within its own territory.

Article 6

Article IV of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. Paragraph 3 is replaced by the following text:

3. No liability under this Convention shall attach to an operator if he proves that the nuclear damage is directly due to an act of armed conflict, hostilities, civil war or insurrection.

2. Paragraph 5 is replaced by the following text:

5.The operator shall not be liable under this Convention for nuclear damage —

(a) to the nuclear installation itself and any other nuclear installation, including a nuclear installation under construction, on the site where that installation is located; and

(b) to any property on that same site which is used or to be used in connection with any such installation.

3. Paragraph 6 is replaced by the following text:

6.Compensation for damage caused to the means of transport upon which the nuclear material involved was at the time of the nuclear incident shall not have the effect of reducing the liability of the operator in respect of other damage to an amount less than either 150 million SDRs, or any higher amount established by the legislation of a Contracting Party, or an amount established pursuant to sub-paragraph (c) of paragraph 1 of Article V.

4. Paragraph 7 is replaced by the following text:

7.Nothing in this Convention shall affect the liability of any individual for nuclear damage for which the operator, by virtue of paragraph 3 or 5 of this Article, is not liable under this Convention and which that individual caused by an act or omission done with intent to cause damage.

Article 7

1. The text of Article V of the 1963 Vienna Convention is replaced by the following text:

1. The liability of the operator may be limited by the Installation State for any one nuclear incident, either —

(a) to not less than 300 million SDRs; or

(b) to not less than 150 million SDRs provided that in excess of that amount and up to at least 300 million SDRs public funds shall be made available by that State to compensate nuclear damage; or

(c) for a maximum of 15 years from the date of entry into force of this Protocol, to a transitional amount of not less than 100 million SDRs in respect of a nuclear incident occurring within that period. An amount lower than 100 million SDRs may be established, provided that public funds shall be made available by that State to compensate nuclear damage between that lesser amount and 100 million SDRs.

2. Notwithstanding paragraph 1 of this Article, the Installation State, having regard to the nature of the nuclear installation or the nuclear substances involved and to the likely consequences of an incident originating therefrom, may establish a lower amount of liability of the operator, provided that in no event shall any amount so established be less than 5 million SDRs, and provided that the Installation State ensures that public funds shall be made available up to the amount established pursuant to paragraph 1.

3. The amounts established by the Installation State of the liable operator in accordance with paragraphs 1 and 2 of this Article and paragraph 6 of Article IV shall apply wherever the nuclear incident occurs.

2. After Article V, four new Articles V A, V B, V C and V D are added as follows:

Article V A

1. Interest and costs awarded by a court in actions for compensation of nuclear damage shall be payable in addition to the amounts referred to in Article V.

2. The amounts mentioned in Article V and paragraph 6 of Article IV may be converted into national currency in round figures.

Article V B

Each Contracting Party shall ensure that persons suffering damage may enforce their rights to compensation without having to bring separate proceedings according to the origin of the funds provided for such compensation.

Article V C

1. If the courts having jurisdiction are those of a Contracting Party other than the Installation State, the public funds required under sub-paragraphs (b) and (c) of paragraph 1 of Article V and under paragraph 1 of Article VII, as well as interest and costs awarded by a court, may be made available by the first-named Contracting Party. The Installation State shall reimburse to the other Contracting Party any such sums paid. These two Contracting Parties shall agree on the procedure for reimbursement.

2. If the courts having jurisdiction are those of a Contracting Party other than the Installation State, the Contracting Party whose courts have jurisdiction shall take all measures necessary to enable the Installation State to intervene in proceedings and to participate in any settlement concerning compensation.

Article V D

1. A meeting of the Contracting Parties shall be convened by the Director General of the International Atomic Energy Agency to amend the limits of liability referred to in Article V if one-third of the Contracting Parties express a desire to that effect.

2. Amendments shall be adopted by a two-thirds majority of the Contracting Parties present and voting, provided that at least one-half of the Contracting Parties shall be present at the time of the voting.

3. When acting on a proposal to amend the limits, the meeting of the Contracting Parties shall take into account, inter alia, the risk of damage resulting from a nuclear incident, changes in the monetary values, and the capacity of the insurance market.

4. (a) Any amendment adopted in accordance with paragraph 2 of this Article shall be notified by the Director General of the IAEA to all Contracting Parties for acceptance. The amendment shall be considered accepted at the end of a period of 18 months after it has been notified provided that at least one-third of the Contracting Parties at the time of the adoption of the amendment by the meeting have communicated to the Director General of the IAEA that they accept the amendment. An amendment accepted in accordance with this paragraph shall enter into force 12 months after its acceptance for those Contracting Parties which have accepted it.

(b) If, within a period of 18 months from the date of notification for acceptance, an amendment has not been accepted in accordance with sub-paragraph (a), the amendment shall be considered rejected.

5. For each Contracting Party accepting an amendment after it has been accepted but not entered into force or after its entry into force in accordance with paragraph 4 of this Article, the amendment shall enter into force 12 months after its acceptance by that Contracting Party.

6. A State which becomes a Party to this Convention after the entry into force of an amendment in accordance with paragraph 4 of this Article shall, failing an expression of a different intention by that State —

(a) be considered as a Party to this Convention as so amended; and

(b) be considered as a Party to the unamended Convention in relation to any State Party not bound by the amendment.

Article 8

Article VI of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. Paragraph 1 is replaced by the following text:

1. (a) Rights of compensation under this Convention shall be extinguished if an action is not brought within —

(i) with respect to loss of life and personal injury, thirty years from the date of the nuclear incident;

(ii) with respect to other damage, ten years from the date of the nuclear incident.

(b) If, however, under the law of the Installation State, the liability of the operator is covered by insurance or other financial security including State funds for a longer period, the law of the competent court may provide that rights of compensation against the operator shall only be extinguished after such a longer period which shall not exceed the period for which his liability is so covered under the law of the Installation State.

(c) Actions for compensation with respect to loss of life and personal injury or, pursuant to an extension under sub-paragraph (b) of this paragraph with respect to other damage, which are brought after a period of ten years from the date of the nuclear incident shall in no case affect the rights of compensation under this Convention of any person who has brought an action against the operator before the expiry of that period.

2. Paragraph 2 is deleted.

3. Paragraph 3 is replaced by the following text:

3.Rights of compensation under the Convention shall be subject to prescription or extinction, as provided by the law of the competent court, if an action is not brought within three years from the date on which the person suffering damage had knowledge or ought reasonably to have had knowledge of the damage and of the operator liable for the damage, provided that the periods established pursuant to sub-paragraphs (a) and (b) of paragraph 1 of this Article shall not be exceeded.

Article 9

Article VII is amended as follows:

1. In paragraph 1, the following two sentences are added at the end of the paragraph and the paragraph so amended becomes sub-paragraph (a) of that paragraph:

Where the liability of the operator is unlimited, the Installation State may establish a limit of the financial security of the operator liable, provided that such limit is not lower than 300 million SDRs. The Installation State shall ensure the payment of claims for compensation for nuclear damage which have been established against the operator to the extent that the yield of the financial security is inadequate to satisfy such claims, but not in excess of the amount of the financial security to be provided under this paragraph.

2. A new sub-paragraph (b) is added to paragraph 1 as follows:

(b) Notwithstanding sub-paragraph (a) of this paragraph, where the liability of the operator is unlimited, the Installation State, having regard to the nature of the nuclear installation or the nuclear substances involved and to the likely consequences of an incident originating therefrom, may establish a lower amount of financial security of the operator, provided that in no event shall any amount so established be less than 5 million SDRs, and provided that the Installation State ensures the payment of claims for compensation for nuclear damage which have been established against the operator by providing necessary funds to the extent that the yield of insurance or other financial security is inadequate to satisfy such claims, and up to the limit provided pursuant to sub-paragraph (a) of this paragraph.

3. In paragraph 3, the words “or sub-paragraphs (b) and (c) of paragraph 1 of Article V” are inserted after the words “of this Article”.

Article 10

Article VIII of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. The text of Article VIII becomes paragraph 1 of that Article.

2. A new paragraph 2 is added as follows:

2.Subject to application of the rule of sub-paragraph (c) of paragraph 1 of Article VI, where in respect of claims brought against the operator the damage to be compensated under this Convention exceeds, or is likely to exceed, the maximum amount made available pursuant to paragraph 1 of Article V, priority in the distribution of the compensation shall be given to claims in respect of loss of life or personal injury.

Article 11

In Article X of the 1963 Vienna Convention, a new sentence is added at the end of the Article as follows:

The right of recourse provided for under this Article may also be extended to benefit the Installation State insofar as it has provided public funds pursuant to this Convention.

Article 12

Article XI of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. A new paragraph 1bis is added as follows:

1bis. Where a nuclear incident occurs within the area of the exclusive economic zone of a Contracting Party or, if such a zone has not been established, in an area not exceeding the limits of an exclusive economic zone, were one to be established, jurisdiction over actions concerning nuclear damage from that nuclear incident shall, for the purposes of this Convention, lie only with the courts of that Party. The preceding sentence shall apply if that Contracting Party has notified the Depositary of such area prior to the nuclear incident. Nothing in this paragraph shall be interpreted as permitting the exercise of jurisdiction in a manner which is contrary to the international law of the sea, including the United Nations Convention on the Law of the Sea.

2. Paragraph 2 is replaced by the following text:

2.Where a nuclear incident does not occur within the territory of any Contracting Party, or within an area notified pursuant to paragraph 1bis, or where the place of the nuclear incident cannot be determined with certainty, jurisdiction over such actions shall lie with the courts of the Installation State of the operator liable.

3. In paragraph 3, first line, and in sub-paragraph (b), after the figure “1”, insert “, 1bis”.

4. A new paragraph 4 is added as follows:

4. The Contracting Party whose courts have jurisdiction shall ensure that only one of its courts shall have jurisdiction in relation to any one nuclear incident.

Article 13

After Article XI a new Article XI A is added as follows:

Article XI A

The Contracting Party whose courts have jurisdiction shall ensure that in relation to actions for compensation of nuclear damage —

(a) any State may bring an action on behalf of persons who have suffered nuclear damage, who are nationals of that State or have their domicile or residence in its territory, and who have consented thereto; and

(b) any person may bring an action to enforce rights under this Convention acquired by subrogation or assignment.

Article 14

The text of Article XII of the 1963 Vienna Convention is replaced by the following text:

Article XII

1. A judgment that is no longer subject to ordinary forms of review entered by a court of a Contracting Party having jurisdiction shall be recognized, except —

(a) where the judgment was obtained by fraud;

(b) where the party against whom the judgment was pronounced was not given a fair opportunity to present his case; or

(c) where the judgment is contrary to the public policy of the Contracting Party within the territory of which recognition is sought, or is not in accord with fundamental standards of justice.

2. A judgment which is recognized under paragraph 1 of this Article shall, upon being presented for enforcement in accordance with the formalities required by the law of the Contracting Party where enforcement is sought, be enforceable as if it were a judgment of a court of that Contracting Party. The merits of a claim on which the judgment has been given shall not be subject to further proceedings.

Article 15

Article XIII of the 1963 Vienna Convention is amended as follows:

1. The text of Article XIII becomes paragraph 1 of that Article.

2. A new paragraph 2 is added as follows:

2. Notwithstanding paragraph 1 of this Article, insofar as compensation for nuclear damage is in excess of 150 million SDRs, the legislation of the Installation State may derogate from the provisions of this Convention with respect to nuclear damage suffered in the territory, or in any maritime zone established in accordance with the international law of the sea, of another State which at the time of the incident, has a nuclear installation in such territory, to the extent that it does not afford reciprocal benefits of an equivalent amount.

Article 16

The text of Article XVIII of the 1963 Vienna Convention is replaced by the following text:

This Convention shall not affect the rights and obligations of a Contracting Party under the general rules of public international law.

Article 17

After Article XX of the 1963 Vienna Convention a new Article XX A is added as follows:

Article XX A

1. In the event of a dispute between Contracting Parties concerning the interpretation or application of this Convention, the parties to the dispute shall consult with a view to the settlement of the dispute by negotiation or by any other peaceful means of settling disputes acceptable to them.

2. If a dispute of this character referred to in paragraph 1 of this Article cannot be settled within six months from the request for consultation pursuant to paragraph 1 of this Article, it shall, at the request of any party to such dispute, be submitted to arbitration or referred to the International Court of Justice for decision. Where a dispute is submitted to arbitration, if, within six months from the date of the request, the parties to the dispute are unable to agree on the organization of the arbitration, a party may request the President of the International Court of Justice or the Secretary-General of the United Nations to appoint one or more arbitrators. In cases of conflicting requests by the parties to the dispute, the request to the Secretary-General of the United Nations shall have priority.

3. When ratifying, accepting, approving or acceding to this Convention, a State may declare that it does not consider itself bound by either or both of the dispute settlement procedures provided for in paragraph 2 of this Article. The other Contracting Parties shall not be bound by a dispute settlement procedure provided for in paragraph 2 of this Article with respect to a Contracting Party for which such a declaration is in force.

4. A Contracting Party which has made a declaration in accordance with paragraph 3 of this Article may at any time withdraw it by notification to the depositary.

Article 18

1. Articles XX to XXV, paragraphs 2, 3 and paragraph number “1.” of Article XXVI, Articles XXVII and XXIX of the 1963 Vienna Convention are deleted.

2. The 1963 Vienna Convention and this Protocol shall, as between the Parties to this Protocol, be read and interpreted together as one single text that may be referred to as the 1997 Vienna Convention on Civil Liability for Nuclear Damage.

Article 19

1. A State which is a Party to this Protocol but not a Party to the 1963 Vienna Convention shall be bound by the provisions of that Convention as amended by this Protocol in relation to other States Parties hereto, and failing an expression of a different intention by that State at the time of deposit of an instrument referred to in Article 20 shall be bound by the provisions of the 1963 Vienna Convention in relation to States which are only Parties thereto.

2. Nothing in this Protocol shall affect the obligations of a State which is a Party both to the 1963 Vienna Convention and to this Protocol with respect to a State which is a Party to the 1963 Vienna Convention but not a Party to this Protocol.

Article 20

1. This Protocol shall be open for signature by all States at the Headquarters of the International Atomic Energy Agency in Vienna from 29 September 1997 until its entry into force.

2. This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval by States which have signed it.

3. After its entry into force, any State which has not signed this Protocol may accede to it.

4. The instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Director General of the International Atomic Energy Agency, who shall be the depositary of this Protocol.

Article 21

1. This Protocol shall enter into force three months after the date of deposit of the fifth instrument of ratification, acceptance or approval.

2. For each State ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the fifth instrument of ratification, acceptance or approval, this Protocol shall enter into force three months after the date of deposit by such State of the appropriate instrument.

Article 22

1. Any Contracting Party may denounce this Protocol by written notification to the depositary.

2. Denunciation shall take effect one year after the date on which the notification is received by the depositary.

3. As between the Parties to this Protocol, denunciation by any of them of the 1963 Vienna Convention in accordance with its Article XXVI shall not be construed in any way as denunciation of the 1963 Vienna Convention as amended by this Protocol.

4. Notwithstanding a denunciation of this Protocol by a Contracting Party pursuant to this Article, the provisions of this Protocol shall continue to apply to any nuclear damage caused by a nuclear incident occurring before such denunciation takes effect.

Article 23

The depositary shall promptly notify States Parties and all other States of:

(a) each signature of this Protocol;

(b) each deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

(c) the entry into force of this Protocol;

(d) any notification received pursuant to paragraph 1bis of Article XI;

(e) requests for the convening of a revision conference pursuant to Article XXVI of the 1963 Vienna Convention and for a meeting of the Contracting Parties pursuant to Article V D of the 1963 Vienna Convention as amended by this Protocol;

(f) notifications of denunciations received pursuant to Article 22 and other pertinent notifications relating to this Protocol.

Article 24

1. The original of this Protocol, of which Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the depositary.

2. The International Atomic Energy Agency shall establish the consolidated text of the 1963 Vienna Convention as amended by this Protocol in the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish languages as set forth in the annex to this Protocol.

3. The depositary shall communicate to all States the certified true copies of this Protocol together with the consolidated text of the 1963 Vienna Convention as amended by this Protocol.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized thereto, have signed this Protocol.

Done at Vienna, the twelfth day of September, one thousand nine hundred and ninety-seven

Protokols par grozījumiem Vīnes konvencijā

par civilo atbildību par kodolkaitējumiem

ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,

UZSKATOT, ka 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem ir vēlams izdarīt grozījumus, lai plašākā darbības sfērā nodrošinātu, palielinātu kodoliekārtas operatora atbildību un pavairotu līdzekļus atbilstošas un taisnīgas kompensācijas nodrošināšanai,

VIENOJUŠĀS par turpmāko:

1.pants

Konvencija, kuru papildina šī Protokola nosacījumi, ir 1963.gada 21.maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem, kas turpmāk minēta kā “1963.gada Vīnes konvencija”.

2.pants

1963.gada Vīnes konvencijas I pants tiek grozīts šādi:

1. 1.j punkts tiek grozīts šādi:

(a) vārdu “un” ii apakšpunkta beigās svītro un liek iii apakšpunkta beigās;

(b) pievieno šādu jaunu iv apakšpunktu:

(iv) tādas citas iekārtas, kurās ir kodoldegviela vai radioaktīvie produkti, vai radioaktīvie atkritumi, ko laiku pa laikam nosaka Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome.

2. 1.k punktu aizstāj ar šādu tekstu:

(k) “Kodolkaitējums” nozīmē —

(i) nāvi vai miesas bojājumu;

(ii) īpašuma zaudējumu vai bojājumu;

un katrs nākamais apakšpunkts tādā mērā, kā to nosaka kompetentās tiesas likums —

(iii) ekonomisku zaudējumu, kas radies i vai ii apakšpunktā minētā zaudējuma vai bojājuma dēļ, ciktāl tas nav ietverts šajos apakšpunktos, kas cietušai personai dod tiesības uz pretenzijām neatkarīgi no tāda zaudējuma vai bojājuma;

(iv) bojātās vides atjaunošanas pasākumu izmaksas, ja vien šāda vides pasliktināšanās nav nenozīmīga un ja šādi pasākumi tiešām tiek veikti vai ir jāveic un ciktāl tas nav ietverts ii apakšpunktā;

(v) ekonomiskās interesēs jebkurā veidā izmantojot vai baudot vidi, gūstamā ienākuma zaudējumu, kas radies, nozīmīgi pasliktinoties vides stāvoklim, un ciktāl tas nav ietverts ii apakšpunktā;

(vi) aizsargpasākumu izmaksas un šādu pasākumu vēlāk izraisīto zaudējumu vai bojājumu;

(vii) jebkuru citu, ar vides stāvokļa pasliktināšanos nesaistītu, ekonomisku zaudējumu, ja to pieļauj kompetentās tiesas pielietots vispārējs likums par civilo atbildību,

attiecībā uz minētajiem, no i līdz v un vii, apakšpunktiem tādas pakāpes zaudējumu vai bojājumu rada vai izraisa jebkurš jonizējošais starojums, kas nāk no jebkura kodoliekārtas iekšējā jonizējošā starojuma avota, vai no kodoldegvielas vai radioaktīviem produktiem, vai no kodoliekārtas radioaktīvajiem atkritumiem, vai no kodolmateriāla, kas rodas tajā vai ko sūta uz kodoliekārtu, vai arī kas rodas no šādu materiālu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo īpašību kombinācijas ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām šādu materiālu īpašībām.

3. 1.l punkts aizstāts ar šādu tekstu:

(l) “Kodolincidents” nozīmē jebkuru notikumu vai vienādas izcelsmes notikumu virkni, kas izraisa kodolkaitējumu vai, neatkarīgi no veiktajiem aizsargpasākumiem, rada nopietnus un nenovēršamus šāda kaitējuma draudus.

4. Pēc 1.l punkta pievienoti četri jauni 1.m, 1.n, 1.o un 1.p punkti:

(m) “Atjaunošanas pasākumi” nozīmē jebkurus pamatotus pasākumus, ko apstiprinājušas kompetentās institūcijas valstī, kurā pasākumi tiek veikti, lai sakārtotu vai atjaunotu sapostītos vai sagrautos vides komponentus, vai, kur tas ir pamatoti, ieviestu vidē līdzvērtīgus komponentus. Kaitējuma piemeklētā valsts saskaņā ar likumu nosaka, kas tiek pilnvarots veikt šādus pasākumus.

(n) “Aizsargpasākumi” ir jebkuri pamatoti pasākumi, ko pēc kodolincidenta veikusi jebkura persona, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu k punktā no i līdz v apakšpunktam vai vii apakšpunktā minēto kaitējumu, un ko apstiprinājusi kompetentā institūcija, kā to pieprasa likums valstī, kurā pasākumi tika veikti.

(o) “Pamatotie pasākumi” ir pasākumi, kas saskaņā ar kompetentās tiesas likumu atzīti par atbilstošiem un samērīgiem, ņemot vērā visus apstākļus, piemēram —

(i) kaitējuma raksturu un apjomu vai aizsargpasākumu gadījumā — šāda kaitējuma riska raksturu un apjomu;

(ii) šādu pasākumu iespējamo efektivitātes pakāpi to veikšanas laikā; un

(iii) atbilstošu zinātnisku un tehnisku ekspertīzi.

(p) “Speciālas aizņemšanās tiesības”, turpmāk minētas kā XDR, nozīmē Starptautiskā valūtas fonda definētu norēķina vienību, ko lieto šī fonda operācijās un darījumos.

5. 2.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

2.Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var, ja ar to saistītā nelielā riska pakāpe to pieļauj, nepiemērot šo Konvenciju jebkurai kodoliekārtai vai nelieliem kodolmateriāla daudzumiem ar noteikumu, ka —

(a) attiecībā uz kodoliekārtām šādus kritērijus ir noteikusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome, un katra nepiemērošana, ko praktizējusi Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbilst šiem kritērijiem; un

(b) attiecībā uz nelieliem kodolmateriāla daudzumiem šādu daudzumu maksimālos limitus ir noteikusi Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome, un katra nepiemērošana, ko praktizē Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nepārsniedz šos noteiktos limitus.

Pārvaldnieku padome periodiski pārskata kritērijus, pēc kuriem nosaka kodoliekārtas un maksimālos kodolmateriāla daudzumus, kam šo Konvenciju nepiemēro.

3.pants

Aiz 1963.gada Vīnes konvencijas I panta pievienoti divi jauni šādi I A un I B panti:

I A pants

1. Šī Konvencija attiecas uz kodolkaitējumu neatkarīgi no tā, kur tas pieļauts.

2. Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošana var šo Konvenciju nepiemērot kaitējumam, kas pieļauts —

(a) valstī, kura nav Konvencijas dalībvalsts; vai

(b) jebkurā jūras zonā, ko, saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām, noteikusi valsts, kura nav Konvencijas dalībvalsts.

3. Nepiemērošanu atbilstoši šī panta 2.punktam var attiecināt tikai uz to valsti, kura nav šīs Konvencijas dalībvalsts un kurai incidenta laikā —

(a) tās teritorijā vai jebkurā jūras zonā ir kodoliekārta, kuru tā izveidojusi saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām; un

(b) nesniedz līdzvērtīgas atbilstošas priekšrocības.

4. Atbilstoši šī panta 2.punktam, jebkura nepiemērošana neietekmē tiesības, kas minētas IX panta 2.punkta a apakšpunktā, un, atbilstoši šī panta 2.punkta b apakšpunktam, jebkura nepiemērošana nav attiecināma uz zaudējumiem, kas radušies uz kuģa klāja, kuģī vai lidmašīnā.

I B pants

Šī Konvencija neattiecas uz kodoliekārtām, kuras lieto militāriem mērķiem.

4.pants

1963.gada Vīnes konvencijas II pants grozīts šādi:

1. 3.a punkta beigās pievienots šāds teksts:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot sabiedrisko naudas līdzekļu summu, darot to pieejamu katram incidenta gadījumam, ja vajadzīgs, starpībai starp tādējādi noteikto summu un summu, kas atbilst V panta 1.punktam.

2. 4.punkta beigās pievienots šāds teksts:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot sabiedrisko naudas līdzekļu summu, darot to pieejamu atbilstoši šī panta 3.punkta a apakšpunktam.

3. 6.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

6.Neviens nav atbildīgs par zaudējumu vai bojājumu, ko saskaņā ar I panta 1.punkta k apakšpunktu neuzskata par kodolkaitējumu, bet ko varētu noteikt kā šādu kaitējumu saskaņā ar šā apakšpunkta nosacījumiem.

5.pants

Aiz 1963.gada Vīnes konvencijas III panta pirmā teikuma pievienots šāds teksts:

Tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var nepiemērot šo pienākumu attiecībā uz pārvadājumu, kas pilnībā notiek tikai tās teritorijā.

6.pants

1963.gada Vīnes konvencijas IV pants grozīts šādi:

1. 3.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

3. Saskaņā ar šo Konvenciju operatoram netiek uzlikta atbildība, ja viņš pierāda, ka kodolkaitējumu ir tieši radījis bruņots konflikts, karadarbība, pilsoņu karš vai sacelšanās.

2. 5.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

5. Atbilstoši šai Konvencijai operators nav atbildīgs par kodolkaitējumu —

(a) pašai kodoliekārtai un jebkurai citai kodoliekārtai, tai skaitā arī kodoliekārtai būvniecības stadijā tās atrašanās vietā; un

(b) jebkuram īpašumam tajā pašā vietā, kur to lieto vai kur tas jālieto saistībā ar ikvienu šādu kodoliekārtu.

3. 6.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

6. Kompensācija par kaitējumu, kas izdarīts transporta līdzekļiem, kuros kodolincidenta laikā atradies kodolmateriāls, nesamazina operatora atbildību attiecībā uz citu kaitējumu, kura apmērs nepārsniedz 150 miljonus XDRu vai jebkuru lielāku summu, ko noteikusi Līgumslēdzējas puses likumdošana, vai summu, kas noteikta saskaņā ar V panta 1.punkta c apakšpunktu.

4. 7.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

7.Nekas šajā Konvencijā neietekmē jebkura indivīda atbildību par kodolkaitējumu, par ko, pamatojoties uz šī panta 3. vai 5.punktu, operators saskaņā ar šo Konvenciju nav atbildīgs, un ko šis indivīds ar kādu darbību vai bezdarbību ir izraisījis apzināti, lai izdarītu kaitējumu.

7.pants

1. 1963.gada Vīnes konvencijas V panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

1. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot operatora atbildību par ikvienu kodolincidentu, vai nu —

(a) ne mazāk kā 300 miljoni XDRu; vai

(b) ne mazāk kā 150 miljoni XDRu ar noteikumu, ka vairāk par noteikto summu un vismaz līdz 300 miljoniem XDRu lielus sabiedriskos naudas līdzekļus šī valsts darīs pieejamus kodolkaitējumu kompensēšanai; vai

(c) no šī Protokola spēkā stāšanās datuma maksimāli 15 gadus uz īslaicīgām summām ne mazāk kā 100 miljonu XDRu apmērā attiecībā uz kodolincidentu, kas noticis šajā periodā. Par 100 miljoniem XDRu mazāku summu var noteikt ar noteikumu, ka starp šo mazāko noteikto summu un 100 miljoniem XDRu lielus sabiedriskos naudas līdzekļus šī valsts dara pieejamus kodolkaitējuma kompensēšanai.

2. Neraugoties uz šī panta 1.punktu, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora atbildību ar noteikumu, ka šādi noteiktā summa nevienā gadījumā nebūs mazāka par 5 miljoniem XDRu un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pieejamību sabiedriskajiem naudas līdzekļiem līdz summai, kas noteikta atbilstoši 1.punktam.

3. Summas, kuras saskaņā ar šī panta 1. un 2.punktu un IV panta 6.punktu noteikusi operatora Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, uzliek neatkarīgi no tā, kur kodolincidents notiek.

2. V pantam pievienoti šādi četri jauni V A, V B, V C un V D panti:

V A pants

1. Kodolkaitējuma kompensācijas prāvās tiesas piespriestie procenti un izmaksas maksājami papildus summām, kas minētas V pantā.

2. Summas, kuras minētas V pantā un IV panta 6.punktā, drīkst konvertēt nacionālajā valūtā noapaļotos skaitļos.

V B pants

Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina iespēju kaitējumā cietušajām personām bez speciālas tiesas prāvas īstenot savas tiesības uz kompensāciju saskaņā ar naudas līdzekļu avotu, kas paredzēts šādām kompensācijām.

V C pants

1. Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kurām lieta piekritīga, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, sabiedriskos naudas līdzekļus, kas pieprasīti saskaņā ar V panta 1.punkta b un c apakšpunktu un VII panta 1.punktu, kā arī tiesas piespriestos procentus un tiesas izdevumus, var darīt pieejamus pirmā nosauktā Līgumslēdzēja puse. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atmaksā otrai Līgumslēdzējai pusei jebkuru šādu samaksāto summu. Šīs abas Līgumslēdzējas puses vienojas par kompensācijas izmaksas procedūru.

2. Ja Līgumslēdzējas puses tiesas, kurām lieta piekritīga, nav Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesas, Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, iejaukšanos tiesas prāvā un piedalīšanos jebkura ar kompensāciju saistīta jautājuma risināšanā.

V D pants

1. Ja viena trešdaļa Līgumslēdzēju Pušu izsaka lūgumu izdarīt grozījumus V pantā minētajos atbildības ierobežojumos, tad Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors sasauc Līgumslēdzēju pušu sanāksmi.

2. Grozījumus pieņem ar divu trešdaļu Līgum-slēdzēju pušu vairākumu, kas piedalās sanāksmē un balso, ar noteikumu, ka vismaz viena puse Līgumslēdzēju pušu piedalās balsošanā.

3. Reaģējot uz ierosinājumu veikt grozījumus ierobežojumos, Līgumslēdzēju pušu sanāksme ņem vērā, citstarp, kodolincidenta kaitējuma risku, naudas kursa maiņas un apdrošināšanas tirgus stāvokli.

4. (a) Par jebkura grozījuma, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 2.punktu, SAEA ģenerāldirektors paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm. Grozījumu uzskata par pieņemtu, beidzoties 18 mēnešu periodam pēc tā paziņošanas, ja vismaz viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu līdz grozījumu pieņemšanas sanāksmes brīdim ir paziņojušas SAEA ģenerāldirektoram, ka tās grozījumu akceptē. Saskaņā ar šo punktu pieņemtais grozījums Līgumslēdzējām pusēm, kuras to akceptējušas, stājas spēkā 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

(b) Ja 18 mēnešu laikā no pieņemšanas paziņošanas datuma saskaņā ar a apakšpunktu grozījums nav pieņemts, grozījums jāuzskata par noraidītu.

5. Katrai Līgumslēdzējai pusei, kura akceptē grozījumu pēc tam, kad tas ir pieņemts, bet nav stājies spēkā vai pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, grozījums stājas spēkā 12 mēnešus pēc tam, kad to akceptējusi šā Līgumslēdzēja puse.

6. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas pusi, pēc tam, kad grozījums stājies spēkā saskaņā ar šī panta 4.punktu, ja šī valsts neizsaka atšķirīgu viedokli, —

(a) tiek uzskatīta par šīs Konvencijas pusi, kā teikts grozījumā; un

(b) tiek uzskatīta par negrozītās Konvencijas pusi, kā attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas nav saistīta ar grozījumu.

8.pants

1963.gada Vīnes konvencijas VI pants ir grozīts šādi:

1. 1.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

1. (a) Saskaņā ar šo Konvenciju tiesības uz kompensāciju anulē, ja nav ierosināta prasība —

(i) nāves vai miesas bojājumu gadījumā trīsdesmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas;

(ii) citādāka kaitējuma gadījumā desmit gadu laikā kopš kodolincidenta dienas.

(b) Ja tomēr Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, saskaņā ar likumu operatora atbildību sedz ar apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, ieskaitot valsts ilgtermiņa naudas līdzekļus, kompetentās tiesas likums var paredzēt, ka pret operatoru vērstās tiesības uz kompensācijas saņemšanu tiek zaudētas tikai pēc tāda laika posma, kas nepārsniedz laiku, kurā operatora atbildību sedz Valsts, kura saskaņā ar likumu atbildīga par kodoliekārtu.

(c) Nāves un miesas bojājumu gadījumā vai, atbilstoši šī punkta b apakšpunkta paplašinājumam, cita kaitējuma gadījumā kompensācijas prasības, kas ierosinātas pēc 10 gadu posma kopš kodolincidenta dienas, saskaņā ar šo Konvenciju nekādā ziņā neietekmē tiesības uz kompensāciju nevienai personai, kas ir ierosinājusi lietu pret operatoru pirms šī laika posma beigām.

2. 2.punkts tiek izsvītrots.

3. 3.punkts aizvietots ar šādu tekstu:

3.Ja prasība nav ierosināta trīs gadu laikā no dienas, kad no kodolkaitējuma cietusī persona ir uzzinājusi vai droši vien tai vajadzējis zināt par šādu kaitējumu un par kaitējumu atbildīgo operatoru, saskaņā ar Konvenciju tiesības uz kompensāciju pakļauj noilguma tiesībām vai tiesību zaudējumam uz prasības pieteikumu, kā paredzēts kompetentās tiesas likumā, ar noteikumu, ka netiek pārsniegts laika posms, kas noteikts saskaņā ar šī panta 1.punkta a un b apakšpunktiem.

9.pants

VII pants tiek grozīts šādi:

1. 1.punkta beigās pievienoti šie divi teikumi, un tādējādi grozītais punkts kļūst par šī punkta a apakšpunktu:

Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu un kurā operatora atbildība nav ierobežota, var noteikt operatora atbildības finansiālā nodrošinājuma ierobežojumus ar noteikumu, ka šāda ierobežojuma summa nav mazāka par 300 miljoniem XDRu. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību tādā apmērā, kādā šādu pretenziju apmierināšanai finansiālā nodrošinājuma nepietiek, bet ne vairāk par finansiālā nodrošinājuma summu, kas paredzēta saskaņā ar šo punktu.

2. 1.punktam pievienots šāds jauns b apakšpunkts:

(b) Neņemot vērā šī punkta a apakšpunktu, kurā operatora atbildība nav ierobežota, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, novērtējot kodoliekārtas vai tajā esošo kodolvielu raksturu un iespējamās to izraisītā incidenta sekas, var noteikt mazāku operatora finansiālā nodrošinājuma summu ar noteikumu, ka nevienā gadījumā summa nedrīkst būt mazāka par 5 miljoniem XDRu un ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina pret operatoru celto kodolkaitējuma kompensācijas pretenziju atlīdzību, sagādājot nepieciešamos naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma nepietiek šādu pretenziju apmierināšanai, un palielinot operatora atbildību līdz robežai, kas paredzēta atbilstoši šī punkta a apakšpunktam.

3. 3.punktā aiz vārdiem “šī panta” ieraksta vārdus “vai V panta 1.punkta b un c apakšpunktiem”.

10.pants

1963.gada Vīnes konvencijas VIII pants tiek grozīts šādi:

1. VIII panta teksts kļūst par šī panta 1.punktu.

2. Pievienots šāds jauns 2.punkts:

2. Piemērot VI panta 1.punkta c apakšpunkta noteikumu, kurā, attiecībā uz prasībām, ko izvirza pret operatoru, kaitējums, kas saskaņā ar šo Konvenciju pārsniedz vai, iespējams, pārsniegtu atbilstoši V panta 1.punktam maksimāli pieejamo summu, prioritāte kompensācijas sadalē tiek piešķirta prasībām nāves vai miesas bojājumu gadījumos.

11.pants

1963.gada Vīnes konvencijas X panta beigās pievienots šāds jauns teikums:

Regresa tiesības, ko paredz šis pants, var tikt izmantotas arī Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbalstīšanai, ciktāl tas ir paredzēts sabiedriskajos naudas līdzekļos saskaņā ar šo Konvenciju.

12.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XI pants ir grozīts šādi:

1. Pievienots šāds jauns 1.bis punkts:

1.bis Ja kodolincidents notiek Līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai, ja šāda zona nav izveidota, teritorijā, kas nepārsniegtu ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežas, ja tās ir noteiktas, tad šīs Konvencijas mērķiem prasības par kodolincidenta izraisīto kodolkaitējumu, ir tikai šīs puses tiesu jurisdikcijā. Iepriekšminētais tiek piemērots, ja šī Līgumslēdzēja puse ir paziņojusi depozitārijam par šādu teritoriju pirms kodolincidenta. Neko no šajā punktā minētā nevar interpretēt kā tādu, kas ļautu kādai pusei īstenot jurisdikciju pretēji starptautisko jūras tiesību noteikumiem, tai skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumiem.

2. 2.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

2. Ja kodolincidents nav noticis kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā vai teritorijā, kas pieteikta atbilstoši 1.bis punktam, vai ja kodolincidenta vieta nav precīzi nosakāma, tad lieta par šādām prasībām piekritīga Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, tiesām.

3. 3.punkta pirmajā rindā un (b) apakšpunktā aiz cipara “1” ierakstīts “, 1.bis”.

4. Pievienots šāds jauns 4.punkts:

4. Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, nodrošina, ka tikai vienai tās tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz jebkuru vienu kodolincidentu.

13.pants

Aiz XI panta pievienots šāds jauns XI A pants:

XI A pants

Līgumslēdzēja puse, kuras tiesām lieta piekritīga, nodrošina, ka attiecībā uz kodolkaitējuma kompensācijas prasībām —

(a) jebkura valsts var ierosināt prasību to personu vārdā, kuras ir cietušas no kodolkaitējuma un ir šīs valsts pilsoņi, vai tās teritorija ir viņu pastāvīga vai pagaidu dzīvesvieta un, kuras ir tam piekritušas; un

(b) jebkura persona var ierosināt prasību, lai īstenotu tiesības saskaņā ar šo Konvenciju, kas iegūtas tiesību pārņemšanas vai pārrakstīšanas ceļā.

14.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XII panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

XII pants

1. Spriedums, ko pieņēmusi Līgumslēdzējas puses tiesa, kurai lieta piekritīga, un kas vairs nav pakļauts parastai pārskatīšanas kārtībai, tiek atzīts par spēkā esošu, izņemot gadījumus, kad —

(a) spriedums panākts ar krāpšanu;

(b) pusei, pret kuru pasludināts spriedums, netika dota taisnīga iespēja izklāstīt savu lietu; vai

(c) spriedums ir pretrunā ar tās Līgumslēdzējas puses sabiedriskām interesēm, kuras teritorijā prasa sprieduma atzīšanu, vai arī tas nav saskaņots ar tiesību pamatprincipiem.

2. Spriedums, kas tiek atzīts saskaņā ar šī panta 1.punktu, tiek nodots izpildei saskaņā ar formalitātēm, kādas paredz Līgumslēdzēja puse saskaņā ar likumu, kur sprieduma izpilde tiek pieprasīta, un ir izpildāms tā, it kā tas ir šīs Līgumslēdzējas puses tiesas spriedums. Prasība, par kuru tika pieņemts tiesas spriedums, nav pakļaujama turpmākām tiesas prāvām.

15.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XII pants ir grozīts šādi:

1. XIII panta teksts kļūst par šī panta 1.punktu.

2. Pievienots šāds jauns 2.punkts:

2.Neraugoties uz šī panta 1.punktu, kad kodolkaitējuma kompensācijas summa ir lielāka par 150 miljoniem XDRiem, Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošanas ietvaros attiecībā uz kodolkaitējumu, kas pieļauts citas valsts teritorijā vai jebkurā jūras zonā, kas noteikta saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām, ja incidenta laikā šai valstij attiecīgajā teritorijā ir kodoliekārta, var mīkstināt šīs Konvencijas noteikumus tādā mērā, ka tā nesniedz atbilstošus ekvivalentas summas pabalstus.

16.pants

1963.gada Vīnes konvencijas XVIII panta teksts aizstāts ar šādu tekstu:

Šī Konvencija neietekmē Līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumus, kas tai ir saskaņā ar vispārējiem starptautisko publisko tiesību noteikumiem.

17.pants

Pēc 1963.gada Vīnes konvencijas XX panta pievienots šāds jauns XX A pants:

XX A pants

1. Ja starp Līgumslēdzējām pusēm rodas strīds par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, strīda puses konsultējas, lai izšķirtu strīdu sarunas vai jebkurā citā tām pieņemamā miermīlīgā strīda nokārtošanas veidā.

2. Ja strīdu, kas minēts šī panta 1.punktā, nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no dienas, kad izvirzīta konsultācijas prasība atbilstoši šā panta 1.punktam, tad jebkuras strīdā iesaistītās puses prasību iesniedz šķīrējtiesā vai sprieduma saņemšanai griežas Starptautiskās Justīcijas tiesā. Ja strīds iesniegts šķīrējtiesā un sešu mēnešu laikā no prasības iesniegšanas dienas strīda puses nav spējušas vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puse var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Strīda pušu pretrunīgu prasību gadījumos prioritāte pieder prasībai, kura iesniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Kad valsts šo Konvenciju ratificējusi, pieņēmusi, atzinusi vai pievienojusies tai, tā var paziņot, ka neuzskata sevi saistītu ar kādu no vai abām strīda atrisināšanas procedūrām, kas paredzētas šī panta 2.punktā. Citas Līgumslēdzējas puses netiek iesaistītas strīda atrisināšanas procedūrās, ko paredz šī panta 2.punkts attiecībā uz Līgumslēdzēju pusi, kurai šāda prasība ir spēkā.

4. Līgumslēdzēja puse, kura saskaņā ar šī panta 3.punktu ir izvirzījusi prasību, jebkurā laikā var to anulēt, iesniedzot paziņojumu depozitārijam.

18.pants

1. 1963.gada Vīnes konvencijā svītro: no XX līdz XXV pantam, XXVI panta 2., 3.punktu un punkta skaitli “1.”, XXVII un XXIX pantu.

2. 1963.gada Vīnes konvenciju un šo Protokolu šī Protokola puses lasa un interpretē kopā kā vienu vienotu tekstu, proti, 1997.gada Vīnes konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumiem.

19.pants

1. Valsts, kas ir šī Protokola puse, bet nav 1963.gada Vīnes konvencijas puse, ir pakļauta šīs Konvencijas noteikumiem, kā grozīts šajā Protokolā attiecībā uz citām dalībvalstīm un, ja šī valsts nepauž citādas domas, reizē ar 20.pantā minētā dokumenta nodošanu, tā ir pakļauta 1963.gada Vīnes konvencijas noteikumiem, kas attiecas uz valstīm, kuras ir tikai Vīnes konvencijas puses.

2. Nekas šajā Protokolā neietekmē valsts, kas ir puse gan 1963.gada Vīnes konvencijai, gan šim Protokolam, saistības pret valsti, kas ir 1963.gada Vīnes konvencijas puse, bet nav šī Protokola puse.

20.pants

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai visām valstīm Starptautiskās atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē no 1997.gada 29.septembra līdz tā spēkā stāšanās dienai.

2. Šo Protokolu ratificē, pieņem vai atzīst valstis, kas ir to parakstījušas.

3. Pēc tā spēkā stāšanās jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo Protokolu, var tam pievienoties.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš ir šī Protokola depozitārijs.

21.pants

1. Šis protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad piektais ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokuments tiek nodots glabāšanā.

2. Katrai valstij, kas ratificē, akceptē, pieņem šo Protokolu vai pievienojas tam pēc piektā ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokumenta nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem kopš dienas, kad šīs valsts attiecīgais dokuments nodots glabāšanā.

22.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var šo Protokolu denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad depozitārijs saņēmis šo paziņojumu.

3. Kas attiecas uz šī Protokola pusēm, tad 1963.gada Vīnes konvencijas denonsēšana, par ko paziņojusi jebkura no pusēm saskaņā ar Konvencijas XXVI pantu, nav jāskaidro citādi kā 1963.gada Vīnes konvencijas denonsēšana kopā ar šī Protokola grozījumiem.

4. Neraugoties uz šī Protokola denonsēšanu, ko atbilstoši šim pantam veic kāda Līgumslēdzēja puse, šī Protokola noteikumi joprojām piemērojami jebkuram kodolkaitējumam, kuru izraisījis kodolincidents, kas noticis pirms šādas denonsēšanas spēkā stāšanās.

23.pants

Depozitārijs nekavējoties paziņo dalībvalstīm un visām citām valstīm par:

(a) katru šī Protokola parakstu;

(b) katru ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā;

(c) šī Protokola stāšanos spēkā;

(d) jebkuru paziņojumu, kas saņemts atbilstoši XI panta 1.bis punktam;

(e) lūgumiem pēc pārskata konferences sasaukšanas atbilstoši 1963.gada Vīnes konvencijas XXVI pantam un pēc Līgumslēdzēju pušu sanāksmes atbilstoši 1963.gada Vīnes konvencijas V D pantam, kā grozīts šajā Protokolā;

(f) denonsēšanas paziņojumiem, kas saņemti atbilstoši 22.pantam, un citiem attiecīgiem ar šo Protokolu saistītiem paziņojumiem.

24.pants

1. Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, nododams glabāšanā depozitārijam.

2. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra izveido ar šī Protokola grozījumiem apvienotu 1963.gada Vīnes konvencijas tekstu arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, kā turpmāk izklāstīts šī Protokola pielikumā.

3. Depozitārijs izplata visām valstīm sertificētas pareizas šī Protokola kopijas, kā arī ar šī Protokola grozījumiem apvienotu 1963.gada Vīnes konvencijas tekstu.

TO APSTIPRINOT, apakšā parakstījušies, būdami tam atbilstoši pilnvaroti, parakstījuši šo Protokolu.

Sastādīts Vīnē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada divpadsmitajā septembrī.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!