Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 10.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.04.2012., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/246488

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 5.aprīlī

Vēl šajā numurā

12.04.2012., Nr. 57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 10.aprīlī

AM: Par finansējuma piešķiršanu Virsnieku saieta nama restaurācijai Liepājā

10.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt Aizsardzības ministrijai 112 578 latus Virsnieku saieta nama restaurācijai Liepājā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1999.gada 21.oktobra rīkojumu “Par nekustamā īpašuma Liepājā, Atmodas bulvārī 9, saglabāšanu valsts īpašumā”, Aizsardzības ministrijas valdījumā ir nodots nekustamais īpašums Liepājā, Atmodas bulvārī 9. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zeme 85 544 m2 platībā un 17 ēkas, to skaitā valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis – Virsnieku saieta nams, kas reģistrēts valsts kultūras pieminekļu sarakstā ar vēsturisko nosaukumu “Jūras virsnieku sapulču ēka”.

Virsnieku saieta nama pamatakmens likts 1898.gada martā, celtniecība pabeigta 1907.gadā. Gandrīz visu ēkas pastāvēšanas laiku tajā saimniekojuši karavīri. Pirmā pasaules kara gados pilī atradās vācu kara hospitālis. Latvijas brīvvalsts laikā pils bija iznomāta kaulu tuberkulozes sanatorijas vajadzībām, bet jau 1939.gada oktobrī sanatoriju pārņēma PSRS karaflotes hospitālis, kas ar pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā darbojās līdz 1994.gada maijam.

Apsekojot Virsnieku saieta namu, tika konstatēti vairāki ēkas konstrukciju bojājumi. Ja tie netiks novērsti, ir iespējama gan Virsnieku saieta nama centrālās ieejas terases sabrukšana, gan ziemeļu spārna bēniņu iebrukšana.

Ņemot vērā, ka terases un bēniņu pārseguma atjaunošanas izmaksas pēc sabrukšanas būs ievērojami lielākas nekā to tūlītēja restaurācija, to atlikšana līdz nākamajam budžeta gadam nav pieļaujama.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

ĀM: Par Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

Valdība 10.aprīlī par Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās iecēla Kristīni Līci, kura jaunos pienākumus sāks pildīt 14.maijā.

K.Līce ir dzimusi 1974.gadā un absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 1996.gadā. Kopš K.Līce 1994.gadā sāka darbu diplomātiskajā dienestā, viņa ir vadījusi Ārlietu ministrijas Juridisko departamentu, strādājusi Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā un Ņujorkā. Bijusi Eiropas Padomes Vadības grupas cilvēktiesību jautājumos biroja locekle un ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas (cilvēktiesību jautājumi) priekšsēdētāja vietniece. No 2001.gada septembra līdz 2002.gada oktobrim pārstāvējusi Ministru kabinetu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Kopš 2011.gada maija K.Līce ir Ārlietu ministrijas padomniece. K.Līce pārvalda angļu, krievu, franču un spāņu valodu.

Ministru kabineta pārstāvja uzdevums ir pārstāvēt Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO speciālo procedūru ietvaros, pārraudzīt starptautisko cilvēktiesību institūciju pieņemto Ministru kabinetam saistošo lēmumu izpildi un rekomendāciju ievērošanu, nodrošināt nacionālo ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Ministru kabinets savam pārstāvim izsniedz pilnvarojumu uz trim gadiem, to var izsniegt arī atkārtoti.

Līdz 13.maijam Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās ir Inga Reine. I.Reine pārstāv Latviju starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās kopš 2003.gada.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

FM: Par Publiskās un privātās partnerības līgumu izpildi

10.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu par noslēgto Publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumu izpildi.

Pārskats aptver laika periodu no 2010.gada 1.augusta līdz 2011.gada 30.decembrim, un tajā ir sniegta informācija par pārskata periodā virzītajiem PPP projektiem, uzraudzības institūcijas konstatētajām problēmām un attiecīgi tām izstrādātajiem priekšlikumiem PPP attīstības veicināšanai.

Tāpat pārskatā ir iekļauta informācija par uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem, ietverot informāciju par PPP jomā izstrādātiem metodiskajiem materiāliem, PPP jautājumos sniegtām konsultācijām, kā arī par sadarbību ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pārskatā ir atspoguļots Finanšu ministrijas (FM) viedoklis un tā pamatojums attiecībā uz paustajiem priekšlikumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu PPP projektos, norādot, ka Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij normatīvie akti ir jāsaskaņo ar ES noteiktajām prasībām.

Tāpat ir atspoguļots FM viedoklis attiecībā uz PPP projektu prioritāro tautsaimniecības nozaru atsevišķu noteikšanu, norādot, ka šo nozaru noteikšana atsevišķi PPP projektu īstenošanai nav nepieciešama. FM norāda, ka Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam ir paredzēts precīzi formulēt ierobežotu valsts prioritāšu skaitu un to īstenošanai plānoto attīstības projektu un pasākumu kopumu, līdz ar to arī PPP projektu īstenošanas prioritāte skatāma Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam noteikto valsts attīstības projektu un pasākumu kontekstā.

Lai veicinātu PPP attīstību, FM piedāvā noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, izstrādājot valsts investīciju normatīvo regulējumu, izvērtēt iespēju visiem lielajiem valsts investīciju projektiem noteikt PPP piemērojamības izvērtējumu kā obligātu, vienlaikus nosakot arī investīciju robežvērtību, pie kuras projekts tiek uzskatīts kā “lielais valsts investīciju projekts”.

 

FM: Par VAS “Latvijas dzelzceļš” ziedojumu jautājumu

10.aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” dāvinājumu jeb ziedojumu Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram 200 tūkstošu latu apmērā un nodibinājumam “Latvijas Bērnu fonds” 50 tūkstošu latu apmērā. Lēmums par ziedojumu piešķiršanu vēl jāpieņem finanšu ministram Andrim Vilkam.

Dāvinājums Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram paredzēts tādu kultūras projektu īstenošanai kā XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki.

Savukārt dāvinājums Latvijas Bērnu fondam ir paredzēts sociālās palīdzības veicināšanas projektu īstenošanai, lai varētu veikt rehabilitācijas centru materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu Allažu bērnu un ģimeņu atbalsta centrā, Zantes ģimeņu krīžu centrā, Vidzemes reģionālajā atbalsta centrā “Dardedze”, Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrā, Dobeles sociālo pakalpojumu centrā, Ventspils krīžu centrā ģimenēm ar bērniem “Paspārne”, kā arī Latgales reģionālajā atbalsta centrā “Rasas pērles”.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai informētu MK par būtiskiem valsts kapitālsabiedrību dāvinājumiem, kas ietekmē valsts budžeta ieņēmumus (gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, gan dividenžu ieņēmumus valsts budžetā), tāpat arī, ņemot vērā sabiedrības lielo ieinteresētību par katru valsts kapitālsabiedrību veikto dāvinājumu, lai jau šobrīd valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesu padarītu pietiekoši atklātu un caurspīdīgu.

Ziņojums sagatavots, arī balstoties uz Finanšu ministrijas izstrādāto koncepcijas “Koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu politikas uzlabošanu” projektu.

Koncepcijas projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu fiskāli atbildīgas politikas īstenošanu, panāktu valsts finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu atbilstoši sabiedrības interesēm, novērstu valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī lai ievērotu labas pārvaldības principus. Koncepcijas projekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 27.oktobrī, un šobrīd turpinās darbs pie tā saskaņošanas.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasībām

Lai ieviestu Eiropas Komisijas (EK) prasības stiprināt vadošās iestādes pilnvaras, tādējādi mazinot risku, ka EK arī nākotnē varētu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai, 10.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumos divos MK noteikumos.

Lai nodrošinātu pārliecību par atbilstošu ES fondu vadības un kontroles sistēmas darbību, projektu ietvaros veikto izdevumu atbilstību deklarēšanai EK, tika apstiprināti grozījumi noteikumos par ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasībām.

Savukārt, lai stiprinātu Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes pilnvaras gadījumos, kad konstatēti būtiski trūkumi ES fondu vadības un kontroles sistēmā, piemēram, atbildīgajām iestādēm (nozaru ministrijām) vai sadarbības iestādēm (aģentūrām) deleģēto funkciju izpildē, tika apstiprināti grozījumi noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi ES fondu projektu īstenošanai.

Lai gan ES fondu vadošajai iestādei šobrīd ir noteiktas tiesības veikt ES fondu ieviešanas kontroli un revīziju, šobrīd normatīvajos aktos nav pietiekami konkrēti noteikti pasākumi, kādus vadošā iestāde var veikt, ja tā savu pārbaužu, iekšējā vai jebkura ārējā audita rezultātā secina, ka kādas atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadības un kontroles sistēma nenodrošina iestādei deleģēto funkciju pienācīgu izpildi.

Grozījumi paredz, ka, balstoties uz ES fondu vadošās iestādes lēmumu uz laiku (līdz attiecīgo trūkumu novēršanai) var tikt apturēti ES fondu maksājumu (darbības programmas, prioritātes, pasākuma, aktivitātes vai projekta ietvaros) deklarēšana Eiropas Komisijā, ja ES fondu Revīzijas iestādes vai iekšējā un ārējā audita ziņojumā tiks konstatēts, ka atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi.

Tāpat noteikts, ka vadošā iestāde varēs izmantot jebkuru informācijas avotu, kas norāda uz sistēmas trūkumiem. Attiecīgi noteikumos ieviesta standarta prasība vadošajai iestādei katru gadu pārliecināties par iestāžu procedūru atbilstību noteiktām prasībām.

Pēc šāda vadošās iestādes – Finanšu ministrijas – lēmuma pieņemšanas attiecīgajai iestādei būs pienākums izstrādāt trūkumu novēršanas rīcības plānu un, saskaņojot to ar vadošo iestādi, noteiktajos termiņos un kārtībā ieviest.

Ja vadošā iestāde secinās, ka iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti, tā pieņems lēmumu atsākt veikto izdevumu deklarēšanu EK. Savukārt, ja iestādes nespēs vienoties par trūkumu novēršanas rīcības plānu vai arī pasākumi nebūs īstenoti atbilstoši trūkumu novēršanas rīcības plānā noteiktajam, vadošā iestāde informēs MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

10.aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 219 personas, tai skaitā 5 nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 71% ir krievi, 9% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 24% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Tuvāko dienu laikā jaunie pilsoņi pa pastu saņems paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā būs informācija par personas uzņemšanu pilsonībā, kā arī tiks sniegta būtiskākā informācija par jaunās Latvijas pilsoņa pases noformēšanas iespējām. PMLP atgādina, ka līdz ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tiek mainīts personas tiesiskais statuss, tādēļ līdzšinējā nepilsoņa pase vairs nav derīga izmantošanai ne iekšzemē, ne ceļojumiem uz ārzemēm.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 138 453 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2 080; 2010.gadā – 2336; 2011.gadā – 2467; 2012.gadā – 780 personas.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai ir jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par 2012./2013. mācību gada sākuma un beigu laikiem

Nākamajā mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 1.–12.klašu skolēni uz skolu dosies 3.septembrī, pirmdienā, bet mācību gads noslēgsies 2013.gada 31.maijā. 9.klašu absolventi mācīsies un eksāmenus kārtos līdz 14.jūnijam, bet 12.klašu skolēni – līdz 21.jūnijam. To paredz 10.aprīlī valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi par 2012./2013. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku.

Noteikumi paredz, ka pirmais semestris ilgs no 2012.gada 3.septembra līdz 21.decembrim, otrais semestris 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem – no 2013.gada 7.janvāra līdz 31.maijam, 9.klašu skolēniem – no 7.janvāra līdz 14.jūnijam, savukārt 12.klašu skolēniem – no 7.janvāra līdz 21.jūnijam.

Nākamajā mācību gadā skolēni rudens brīvdienās dosies no 2012.gada 29.oktobra līdz 2.novembrim, ziemas brīvdienas būs no 2012.gada 24.decembra līdz 2013.gada 4.janvārim, pavasara brīvdienas – no 2013.gada 22.marta līdz 28.martam, bet vasaras brīvdienas 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem – no 2013.gada 3.jūnija līdz 30.augustam.

Tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klašu skolēniem otrajā semestrī. Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku katra skola nosaka pati.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darba devēju organizāciju identificēšanas problēmu novēršanu

Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) līdz 2012.gada maijam ir jāizstrādā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, biedrību un nodibinājumu reģistru papildinot ar atzīmi (ierakstu) par biedrības veidu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu darba devēju un to organizāciju nekļūdīgu identificēšanu.

Šobrīd biedrību un nodibinājumu reģistrā ir grūtības noteikt, kuras minētajā reģistrā ir darba devēju un to apvienību organizācijas. Lai to noskaidrotu, darba devēju organizācijas jānošķir no citām biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrējamām biedrībām.

Plānots, ka informāciju par piederību darba devēju organizācijām varēs iekļaut biedrību un nodibinājumu reģistrā atsevišķa ieraksta veidā. Tādējādi, atlasot tajā reģistrētās darba devēju organizācijas un to apvienības pēc kritērija “darba devēju organizācija vai to apvienība”, varēs saņemt viennozīmīgu informāciju par minētajā reģistrā reģistrētajām darba devēju organizācijām un to apvienībām. Tas savukārt būs pamats visu darba devēju un to organizāciju identificēšanai un attiecīga darba devēju un to organizāciju saraksta sagatavošanai.

Par minētajām izmaiņām 10.aprīlī vienojās valdība, izskatot LM izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību darba devēju organizāciju tiesību un pienākumu pilnveidošanai un nostiprināšanai”.

 

LM: Par vecāku lielāku uzmanību skolas vecuma bērnu drošībai

Par bērna no 7 līdz 13 gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tādēļ tiks apdraudēta viņa dzīvība vai veselība, vecākiem vai cilvēkam, kura aprūpē bērns nodots, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 100 latiem.

To paredz valdībā 10.aprīlī atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Atbilstoši grozījumiem noteikts, ka vecāku vai cilvēka, kura aprūpē bērns nodots, pienākums ir nodrošināt bērna no septiņu līdz trīspadsmit gadu vecumam uzraudzību, lai netiktu apdraudēta viņa dzīvība vai veselība. Uzraudzība nenozīmē pastāvīgu fizisku klātbūtni. Tās ir darbības, lai nodrošinātu bērna drošību, ņemot vērā bērna briedumu un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību, piemēram, izglītojot viņu par veidiem, kā izvairīties no bīstamām situācijām, nodrošinot inventāru, lai mazinātu traumas iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā atrodoties bērnam blakus.

Izmaiņas bija nepieciešamas, lai bērnu vecākus mudinātu vairāk domāt par bērnu drošību, rūpīgāk sekojot tam, kur un kādos apstākļos atrodas bērni, kādi ir iespējamie apdraudējumi. Līdz šim vecākus administratīvi sodīt nebija iespējams, ja viņi bez uzraudzības atstāja 7 gadus sasniegušu bērnu un viņš guva traumu. Par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākuma nepildīšanu atbildīgo personu loks, tāpat kā līdz šim, būs vecāki un aizbildņi, kā arī audžuģimenes un cilvēki, kuri aprūpē bērnu pirmsadopcijas periodā.

Vecākus joprojām varēs administratīvi sodīt par bērnu līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez pieaugušo vai cilvēku, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes, proti, fiziskas atrašanās bērna tuvumā.

Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz, ka par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu vecākiem vai pilngadīgam cilvēkam, kura aprūpē bērns nodots, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu līdz 100 latiem. Saskaņā ar grozījumiem par administratīvi sodāmu rīcību varēs uzskatīt arī bērna no 7 līdz 13 gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tās rezultātā būs apdraudēta viņa dzīvība vai veselība.

Atgādinām, ka par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem būs izdarījis sīko huligānismu, lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, sods būs no 50 līdz 150 latiem. Ja pārkāpums gada laikā atkārtosies, par to varēs piemērot naudas sodu no 150 līdz 250 latiem.

Administratīvo pārkāpumu lietas par bērnu uzraudzības nenodrošināšanu izskata pašvaldību administratīvās komisijas. Plānots, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sagatavos pašvaldību administratīvajām komisijām metodiskos norādījumus par šīs normas piemērošanu.

Izmaiņas nepieciešamas, jo Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem. Piemēram, ik gadu ārējo cēloņu dēļ – ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot – dzīvību zaudē ap 70 bērniem vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. 2010.gadā tika sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna līdz 7 gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības un 1598 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna aprūpes pienākuma nepildīšanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gada janvārī Latvijā bija 375,2 tūkstoši bērni un jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Bērni un jaunieši no 7 līdz 13 gadiem bija 113,9 tūkstoši.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par līdzekļu pārdali valsts autoceļu uzturēšanai, kas sakārtoti par Eiropas Savienības naudu

10.aprīlī valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos pasākumus ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu sakārtoto valsts autoceļu posmu uzturēšanai 2012.gadā, kā arī paredzējusi nepieciešamos izdevumus 2013.gadā.

SM sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) izstrādātais priekšlikums ietver divas daļas – autoceļu ikdienas uzturēšanu 2012.gadā, kā arī periodisku segumu atjaunošanu 2013.gadā. Tas nepieciešams, lai novērstu Eiropas Komisijas vēstulē norādītos trūkumus attiecībā uz ES fondu ietvaros rekonstruētajiem un izbūvētajiem autoceļu posmiem, kā arī nodrošinātu to uzturēšanas kvalitāti. Tādējādi tiks veicināta šo ceļu ilgtspēja, kā arī samazināsies valsts izdevumi to atjaunošanai nākotnē.

Paredzēto pasākumu īstenošanai 2012.gadā nepieciešami 327,3 tūkstoši latu, kas tiks pārdalīti no valsts budžetā šajā gadā paredzētajiem līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai. Savukārt nākamgad ceļu sakārtošanai valsts budžeta apakšprogrammā “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” jāieplāno 5,85 miljoni latu – par šo līdzekļu piešķiršanu jālemj valdībai 2013.gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu līdzekļu pieprasījumiem. Turpmāk plāns ar ES līdzfinansējumu sakārtoto valsts galveno un reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanai un periodiskai seguma atjaunošanai tiks izstrādāts ik gadu.

Pagājušajā nedēļā valdībā tika iesniegts informatīvais ziņojums par pasākumiem ES līdzfinansēto autoceļu būvniecības kvalitātes nodrošināšanai. Ziņojumā ir iekļauti konkrēti pasākumi ceļu projektēšanas, būvniecības, būvuzraudzības, kontroles, kā arī uzturēšanas un ekspluatācijas jomā.

Tāpat 10.aprīlī valdība atbalstīja SM izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp 74.resoru un Satiksmes ministriju”, kas paredz papildu 0,699 miljonu latu piešķiršanu no Jūrmalas pašvaldības valsts īpašumā pārņemtā valsts autoceļa A10 vissliktākajā stāvoklī esošā posma (no 38,57.kilometra līdz 41,3.kilometram) sakārtošanai drošai braukšanas kvalitātei atbilstošā stāvoklī jau šogad. Minētais ceļa posms tika pārņemts valsts īpašumā 17.janvārī, ņemot vērā tā kritisko stāvokli un pašvaldības ierobežotās iespējas veikt tā uzturēšanu un sakārtošanu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumiem rīcības spējas tiesiskā regulējuma ieviešanai

10.aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos rīcības spējas tiesiskā regulējuma ieviešanai”.

Satversmes tiesa ar spriedumu atzina Civillikuma 358. un 364.pantu par spēkā neesošiem no 2012.gada 1.janvāra. Līdz ar to Tieslietu ministrija sagatavoja grozījumus Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā, kas paredz jauna rīcībspējas institūta tiesisko regulējumu. Grozījumi attiecīgajos likumos veikti, ņemot vērā Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka, ieviešot daļēju rīcībspējas institūtu Latvijas tiesību sistēmā, jāizdara grozījumi arī citos normatīvajos aktos, TM informatīvajā ziņojumā ir apkopojusi visu ministriju iesniegtos priekšlikumus nepieciešamo grozījumu veikšanai normatīvajos aktos saistībā ar paredzēto jauno rīcības spējas tiesisko regulējumu.

Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, TM plāno Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībnespējas institūtu aizstāt ar daļējas rīcībspējas institūtu. Proti, personas ar garīgās darbības traucējumiem vai personas, kuras dzīvesveids ir izšķērdīgs vai izlaidīgs, rīcībspēja tiks ierobežota tikai tajās jomās un apmērā, kurās šī persona nespēj saprast savas darbības un vadīt tās. Rīcības spējas ierobežojumu katrai personai noteiks individuāli atkarībā no konkrētās dzīves situācijas, ja tas būs personas interesēs un ja tas būs vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa šīs personas vietā “izdos pilnvaru” aizgādnim rīkoties personas interesēs. Saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām personas rīcības spēju nevar ierobežot personiskajās tiesībās (piemēram, tiesības laulāties, adoptēt vai sastādīt testamentu).

Iepriekš Civillikums paredzēja iespēju tikai pilnībā atņemt personai rīcībspēju, ja tai trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju. Līdz ar to personas rīcībspēja tika ierobežota visās dzīves jomās un, pieņemot lēmumu par personas rīcībspējas atņemšanu, netika individuāli izvērtēts konkrētās personas spēju apjoms.

Informatīvajā ziņojumā visas ministrijas izvērtēja, ņemot vērā plānotās izmaiņas rīcībspējas institūtā, kādi grozījumi būtu nepieciešami nozares normatīvajos aktos – vai ir jāveic terminoloģiska rakstura grozījumi, vai arī ir nepieciešami grozījumi pēc būtības, nodrošinot līdzvērtīgas tiesības ar citiem indivīdiem.

 

TM: Par pašvaldību iespējām administrēt nekustamā īpašuma nodokli

10.aprīlī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”. Lai uzlabotu pašvaldību iespējas administrēt nekustamā īpašuma nodokli, turpmāk pašvaldībām būs tiesības uz deklarācijas pamata Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt tās būves, kuru īpašnieki nav izpildījuši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā uzdoto pienākumu – reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā. Kā zināms, viens no priekšnoteikumiem nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai ir būves reģistrācija, un līdz šim pirms reģistrācijas bija jāveic pilna būves kadastrālā uzmērīšana, kas pašvaldībai prasītu ievērojamus, ar potenciāli iekasētā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus.

Turpmāk būves kā nekustamā īpašuma nodokļa objektus Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, pamatojoties uz pašvaldības kā nodokļa administrācijas aizpildītu deklarāciju, kas šajā gadījumā aizstāj būves kadastrālo uzmērīšanu un nodrošina minimāli nepieciešamo datu ieguvi būves kadastrālās vērtības aprēķinam. Šim nolūkam ir izstrādātas būvju deklarācijas veidlapas, kas ar tai pievienotajiem dokumentiem būs par pamatu būvju reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā.

Tāpat noteikumi paredz vienkāršotu ieraksta par būvi dzēšanu no Kadastra informācijas sistēmas, neveicot tās apsekošanu dabā. Ierakstu par būvi turpmāk dzēsīs no Kadastra informācijas sistēmas uz pašvaldības būvvaldes izsniegtā dokumenta pamata.

Turpmāk Valsts zemes dienests nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē, savukārt Valsts zemes dienests sagatavos un nodos pašvaldībām sarakstus ar ēkām, kurās līdz šim reģistrētas patvaļīgās būvniecības pazīmes.

Tāpat noteikumi paredz, ka Kadastra informācijas sistēmā vairs neuzturēs atzīmi par atsavināšanas aizliegumu būvēm, kas nav ierakstītas Zemesgrāmatā.

Noteikumi paredz būvju kadastrālo uzmērīšanu neveikt inženierbūvēm, kuras Kadastra informācijas sistēmā tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs reģistrē uzskaites vai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Inženierbūves Kadastra informācijas sistēmā varēs reģistrēt, aizpildot inženierbūvju datu deklarāciju.

Noteikumos atsevišķām kadastra datu aktualizācijas darbībām ir samazināts izpildes termiņš no desmit uz piecām dienām, kas nodrošinās Valsts zemes dienesta klientiem aktuālas informācijas pieejamību īsākā laikā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

 

ZM: Par labturības prasībām kažokzvēru turēšanai

10.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.715 “Labturības prasības kažokzvēru turēšanai”.

Latvija 2007.gadā ir ratificējusi Eiropas Padomes konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, atbalstot vienotu noteikumu pieņemšanu lauksaimniecības intensīvas lopkopības dzīvnieku turēšanā, aprūpē un izmitināšanā. Tādēļ Latvijai saistošas ir Eiropas lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzības konvencijas pastāvīgās komitejas 1999.gada 22.jūnija rekomendācijas kažokzvēru audzēšanai.

Rekomendācijas, sadarbojoties ar Latvijas zvērkopju asociāciju, tika iestrādātas Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.715 “Labturības prasības kažokzvēru turēšanā”, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī. Noteikumi nosaka labturības prasības ūdeļu, sesku, lapsu, nutriju un šinšillu turēšanai, kā arī prasības kažok­zvēru novietnēm, tajā skaitā minimālās prasības sprostu izmēram.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par finansējuma pārdalīšanu zivsaimniecības atbalsta pasākumiem

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam īstenošanu, ko 10.aprīlī apstiprināja valdība.

Zemkopības ministrija kā Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) vadošā iestāde secinājusi, ka vairākos pasākumos ir vērojama liela projektu iesniedzēju interese un pieejamais finansējums pasākumam jau ir rezervēts esošo saistību segšanai. Savukārt ir pasākumi, kuros ievērojams pieejamā publiskā finansējuma atlikums, radot bažas par EZF publiskā finansējuma apguvi līdz plānošanas perioda beigām.

Minētais jautājums tika skatīts Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, uz kuras lēmuma pamata Zemkopības ministrija ierosināja Rīcības programmas virziena “Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” atlikušo finansējumu Ls 5 561 369 pārdalīt: 1) Ls 2 801 369 pasākumam “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings” īstenošanai un 2) Ls 2 760 000 pasākumiem “Kopīgas rīcības pasākumi” (Ls 1 760 000) un “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās” (Ls 1 000 000) īstenošanai.

Valdība atbalstīja finansējuma pārdales ierosinājumu Rīcības programmas finanšu plānā un uzdeva ZM iesniegt to apstiprināšanai Rīcības programmas Uzraudzības komitejā un Eiropas Komisijā.

 

ZM: Par Lauksaimniecības datu centra sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

10.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumos Nr.156 “Noteikumi par Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Lai motivētu suņu īpašniekus nekavēties ar sava mīluļa reģistrāciju, Lauksaimniecības datu centrs (LDC) ir radījis iespēju 2012.gadā visus ar mikroshēmu aprīkotos suņus reģistrēt bez maksas, tāpēc dzīvnieku reģistrācijas maksa (Ls 5) un maksa par mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka maiņu (Ls 3,50) stāsies spēkā tikai 2013.gada 1.janvārī.

Patīkams grozījums aitkopjiem un kazkopjiem: lielāka elektronisko krotāliju pieprasījuma dēļ ir samazināta maksa (no Ls 2,57 līdz 1,57) par elektroniskajām krotālijām aitām un kazām. Tāds pats iemesls ir arī maksas samazināšanai par elektroniskā apzīmējuma komplektu aitām un kazām – no Ls 2,99 līdz 1,90 (bez apzīmēšanas akta) un 2,00 (ar apzīmēšanas aktu). Bet samaksa par apzīmēšanas komplekta sagatavošanu aitu un kazu īpašniekiem mainīsies no Ls 0,67 līdz 0,77 tad, ja dzīvnieka apzīmēšanas komplekta sagatavošanā ietilps arī apzīmēšanas akts. Dzīvnieka īpašnieks apzīmēšanas aktu var aizpildīt elektroniski, tad maksa Ls 0,67 par dzīvnieku apzīmēšanas komplektu paliek nemainīga.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!