Ekonomikas ministrs: Par industriālās politikas izstrādi

Šogad industriālās politikas izstrādes procesā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju un pieeju, Ekonomikas ministrija veiks pētījumus, lai identificētu perspektīvākos produktus, pakalpojumus un to nišas, kuru attīstība ar koordinētiem valsts atbalsta instrumentiem veicinātu Latvijas eksportu ar augstāku pievienoto vērtību, padarītu komplicētāku eksporta struktūru, kā arī radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas.

“Nacionālā attīstības plāna (NAP) vadmotīvs ir “ekonomiskais izrāviens”, bet Latvijas ekonomikas attīstības iepriekšējā pieredze rāda, ka izrāvienam ir vajadzīgs stabils pamats un mugurkauls. Industriālā politika ir pasaulē atzīts instruments, kā valsts atbalstu fokusēt uz “izrāvienu” ražošanas apjomā un produktivitātē, nodarbinātībā, eksporta pieaugumā un atbilstoši arī ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē. Valsts nevis ierobežos vai atbalstīs individuālus uzņēmumus, bet gan īstenos terminētu atbalsta instrumentu kopumu, kas uzlabos kopējo konkurētspēju visos ekonomikas līmeņos. Valstij nav jānodarbojas ar protekcionismu, bet ir jāsniedz gudrs un analīzē balstīts atbalsts uzņēmējiem, lai viņu attīstība būtu straujāka un efektīvāka,” uzsver ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Industriālās politikas izstrādes procesu 4.aprīlī ekonomikas ministrs D.Pavļuts pārrunāja arī ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurš pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas iniciatīvām un bija atvērts turpmākai sadarbībai, tostarp arī iesaistot Latvijas Bankas ekspertus industriālās politikas vadlīniju izstrādē.

Ekonomikas ministrijas pētījumu mērķis būs novērtēt ar ražošanas diversifikāciju saistītus riskus un izmaksas. Attiecīgi pētījumu rezultātā tiks identificētas tirgus un arī valsts līdzšinējos darbību nepilnības, kuru novēršanai EM izstrādās priekšlikumus. Tāpat pētījuma laikā veikto uzņēmumu aptauju rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu industriālās politikas rīcības virzienus, pilnveidojot valsts atbalsta instrumentus un sasaistot tos ar konkrētās problēmas risinājumu. Attiecīgi plānots izveidot valsts atbalsta sistēmu, kas veicina privātās investīcijas progresīvās tehnoloģijās un jaunu tehnoloģiju radīšanā, palielina Latvijas rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% 2020.gadā, kāpina darba ražīgumu jeb produktivitāti ražošanā par 40%, salīdzinot ar 2010.gadu, kā arī nodrošina ieguldījuma izpētē un attīstībā pakāpenisku pieaugumu līdz 1,5% no IKP. Industriālās politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, kas radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas, kā arī labklājības pieaugumu.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre