Par Latvijas zemkopības ministres darba vizīti Briselē

23.janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, turpinot darbu Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvībā, lai panāktu taisnīgus tiešos maksājumus pēc 2013.gada, tikās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dačanu Čološu un Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju Paolo de Kastro.

“Latvijai ir svarīgs jautājums, kā tiks nodrošināta lauksaimniekiem izdevīgāka un līdzsvarotāka pāreja uz Eiropas Savienības jauno plānošanas periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Kā zināms, jautājums par to, cik un kādā veidā būs iespējams nodrošināt pienācīgus papildu tiešos maksājumus no valsts budžeta, vēl nav izlemts, taču es ļoti augstu vērtēju komisāra D.Čološa izpratni par šo jautājumu un pretimnākšanu tā risināšanā,” pēc tikšanās sacīja zemkopības ministre L.Straujuma.

Tikšanās laikā ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju P.de Kastro viņa uzsvēra, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir jāreformē tā, lai nākotnē KLP veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un tiktu nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, kā arī sekmētu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstību. Lai P.de Kastro iepazītos ar situāciju Latvijas lauksaimniecībā, zemkopības ministre uzaicināja viņu apmeklēt Latviju.

Kā zināms, Latvija turpina sarunas ar citām ES dalībvalstīm un EP par EK pašreizējo priekšlikumu par tiešo maksājumu sadali pēc 2013.gada, prasot ieviest taisnīgu tiešo maksājumu sadali visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

23.janvārī L.Straujuma piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē, kurā apsprieda priekšlikumus grozījumiem regulā, kas attiecas uz dažādiem ES tirgus kopējās organizācijas aspektiem un instrumentiem un to uzlabošanu – tirgus intervenci, privāto uzglabāšanu, cukura ražošanas kvotām, atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām.

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē zemkopības ministre pauda Latvijas viedokli, ka cukura ražošanas kvotas ir jāatceļ, sākot ar 2015.gada 1.oktobri, kā to paredz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums.

Savukārt attiecībā uz krīžu vadības instrumentiem L.Straujuma norādīja, ka tiem ir jābūt efektīviem un ātri reaģētspējīgiem līdzekļiem ārkārtas stāvokļa novēršanai un tirgus radītā šoka absorbcijai un amortizācijai.

Sēdes laikā citu ES dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministriem neoficiāli tika iesniegta 20.janvārī Berlīnē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministru un triju Baltijas valstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadības pārstāvju parakstītā kopīgā deklarācija “Par godīgu Kopējo lauksaimniecības politiku visām Eiropas Savienības dalībvalstīm”. Deklarācijā Baltijas valstis pieprasa, lai, sākot ar Eiropas Savienības (ES) nākamā daudzgadu finansēšanas perioda no 2014. līdz 2020.gadam pirmo dienu, būtu nodrošināti taisnīgi un godīgi konkurences apstākļi visā ES tirgū un visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu līdzvērtīgus tiešos maksājumus.

24.janvārī zemkopības ministre L.Straujuma tikās ar Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisāru Džonu Dalli, lai paustu Latvijas viedokli divos svarīgos jautājumos: kautuvju laboratoriju akreditācija trihinelozes izmeklēšanai un oficiālās kontroles maksas iekasēšana pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.

Tikšanās laikā zemkopības ministre komisāram Dž.Dalli uzsvēra nepieciešamību pēc 2013.gada atcelt regulas prasību, kas šobrīd mazām kautuvēm palielina administratīvo slogu un izdevumus, nosakot obligātu kautuves akreditāciju trihinelozes laboratoriskiem izmeklējumiem. Latvija jau ir iesniegusi Eiropas Komisijai priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem, kas skar kautuvju laboratoriju akreditāciju, piemērojot atkāpes mazajām laboratorijām, un lūdz rast iespēju piemērot atzīšanas procesu, ko veic kompetentā iestāde vai references laboratorija, vai abas kopā. Dž.Dalli sarunas laikā pauda izpratni par L.Straujumas ierosinājumiem, un ministre no komisāra saņēma apliecinājumu, ka Latvijas viedoklis tiks ņemts vērā, lai nākotnē rastu optimālu risinājumu esošajai problēmai.

Tāpat komisāram tika pausts Latvijas viedoklis par oficiālās kontroles finansēšanas kārtību pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, par ko šobrīd ES ir sāktas diskusijas. “Regulā jānosaka vienīgi oficiālās kontroles pamatprincipi un minimālie kritēriji, taču oficiālās kontroles maksas noteikšana un apmērs jāatstāj katras dalībvalsts ziņā, tas ļautu dalībvalsts oficiālās kontroles iestādei iekasēt samaksu par veikto oficiālo kontroli pēc vienotiem principiem un atbilstoši faktiskajām kontroles izmaksām dalībvalstī vai to daļēji līdzfinansēt no valsts budžeta,” komisāram sacīja L.Straujuma.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa