Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par NATO veiktās gaisa telpas kontroles nozīmīgumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2011., Nr. 189 https://www.vestnesis.lv/ta/id/240522

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Nīderlandes, Austrijas un Ukrainas vēstnieku vizīti Saeimā

Vēl šajā numurā

01.12.2011., Nr. 189

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par NATO veiktās gaisa telpas kontroles nozīmīgumu

Latvija ir ieinteresēta arī turpmāk sadarboties ar NATO Baltijas gaisa telpas kontrolē, tādēļ jālūdz NATO to turpināt arī pēc 2014.gada, kad beigsies līdzšinējā vienošanās. Par to Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti vienojās 22.novembrī, tiekoties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.

“NATO partnervalstu sniegtais ieguldījums Latvijas gaisa telpas kontrolē ir nenovērtējams. Diemžēl mūsu valsts finansiālās iespējas tuvākajā laikā neļaus pašai uzturēt tik finansiāli ietilpīgus gaisa spēkus, lai nodrošinātu gaisa telpas pārraudzību. Tādēļ arī parlamentārā līmenī, tiekoties ar NATO valstu vēstniekiem un parlamentāriešiem, runāsim par iespēju NATO pagarināt gaisa telpas kontroli arī turpmāk,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Tādēļ jau 13.decembrī komisijas deputāti tiksies ar ASV vēstnieci Džūditu Gārberi.

Kā 22.novembra sēdē deputātus informēja aizsardzības ministrs, patlaban Latvija sākusi sarunas par gaisa telpas kontroles pagarināšanu vēl par četriem gadiem līdz 2018.gadam. Tomēr Latvijas interesēs būtu šo sadarbību turpināt arī vēl ilgāk, jo pārskatāmā nākotnē mūsu rīcībā nebūs tik lielu finansiālo līdzekļu, lai pilnībā to pārņemtu pašiem, atzīmēja A.Pabriks.

“Ja mēs vēlētos visu darīt bez NATO ar to pašu rezultātu, kas mums patlaban pieejams ar četrām lidmašīnām Šauļos, tad mums šim mērķim vajadzētu atvēlēt apmēram pusotru miljardu eiro. Tā būtu nelietderīga Baltijas valstu līdzekļu šķērdēšana,” teica ministrs, norādot, ka viss Latvijas aizsardzības budžets ir aptuveni 200 miljonu eiro liels.

Vienlaikus ministrs akcentēja, ka Latvijai jādomā, kā pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, lai tas 2020.gadā sasniegtu NATO prasītos divus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvija nevar tikai paļauties uz NATO sniegtajām kolektīvās drošības garantijām un prasīt no alianses dažādas finansiālas pretimnākšanas, pati neizrādot vēlmi ieguldīt aizsardzības budžeta palielināšanā, pauda A.Pabriks. Protams, aizsardzības budžeta pieaugumam jābūt cieši saistītam ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, kā arī ar spēju efektīvi izmantot šos līdzekļus un par tiem atskaitīties, piebilda ministrs.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!