Likumprojekts
Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums
Saeimas dok. nr. 501; likumprojekts nr. 195
Nacionālās drošības komisijas izstrādāts
un 1999. gada 24. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai.
1. pants
(1) Parlamentāro izmeklēšanas komisiju (turpmāk — izmeklēšanas komisija) ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem, lai izmeklētu lietas, kuras Saeimas deputāti vēlas noskaidrot.
(2) Izmeklēšanas komisiju nevar iecelt un izmeklēšanas komisijas nevar izmeklēt:
1) pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas procesu;
2) tiesas spriedumu pamatotību un likumību;
3) lietas par fiziskās personas privāto dzīvi;
4) lietas par komercnoslēpumiem.
2. pants
(1) Tiesības iesniegt priekšlikumu par izmeklēšanas komisijas iecelšanu ir ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu.
(2) Priekšlikums iesniedzams Saeimas Prezidijam un priekšlikumā norāda, kādam noteiktam gadījumam izmeklēšanas komisija ieceļama. Pēc šāda priekšlikuma saņemšanas Saeimas Prezidijs ne vēlāk kā trīs dienu laikā sasauc Frakciju padomes sēdi.
3. pants
(1) Izskatot saņemto priekšlikumu, Frakciju padome sagatavo attiecīgu Saeimas lēmuma projektu, kurā:
1) pēc iesniedzēja priekšlikuma:
a) nosaka, kādam konkrētam gadījumam izmeklēšanas komisija ieceļama;
b) nosaka, kurš no iesniedzējiem tiek izvirzīts par jaunveidojamās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju;
2) pēc frakciju pārstāvju priekšlikuma:
a) nosaka jaunveidojamās izmeklēšanas komisijas nosaukumu un iecelšanas principu;
b) nosaka jaunveidojamās izmeklēšanas komisijas skaitlisko apjomu;
c) nosaka jaunveidojamās izmeklēšanas komisijas sastāvu;
d) nosaka termiņu, līdz kuram komisijai jāiesniedz galaziņojums.
(2) Termiņš, līdz kuram izmeklēšanas komisijai jāsniedz galaziņojums, nevar būt īsāks par vienu mēnesi.
4. pants
Par izmeklēšanas komisijas locekli nevar iecelt Saeimas deputātu:
1) kas vienlaikus ieņem Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu;
2) uz kuru atteicas likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi;
3) kuriem, darbojoties izmeklēšanas komisijā, var izveidoties interešu konflikta situācija.
5. pants
(1) Izmeklēšanas komisijai izvirzīto kandidatūru sarakstu Saeimas Prezidijs nekavējoties nosūta Satversmes aizsardzības birojam, kas piecu dienu laikā pārbauda kandidatūru atbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām un sniedz atbildi, vai izvirzītajām kandidatūrām ir tiesības saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju.
(2) Ja kāda no izvirzītajām kandidatūrām neatbilst likuma "Par valsts noslēpumu" 9. panta trešās daļas prasībām, attiecīgās kandidatūras vietā var tikt izvirzīta cita kandidatūra.
6. pants
(1) Frakciju padomes sagatavotais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu un Saeimas Prezidijs to iekļauj Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā vai sasauc Saeimas ārkārtas sēdi šā lēmuma projekta izskatīšanai.
(2) Par frakciju padomes sagatavoto Saeimas lēmuma projektu referē Frakciju padomes iecelts referents.
(3) Ja nevienam Saeimas deputātam nav iebildumu, lēmuma projektu izskata vienā lasījumā. Ja tiek celti iebildumi, Saeima nosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma dienu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu nevar noteikt garāku par trīs dienām.
(4) Priekšlikumi par grozījumiem Saeimas lēmuma projektā var tikt iesniegti tikai par to Saeimas lēmuma projekta daļu, kas sagatavota pēc frakciju pārstāvju priekšlikuma.
7. pants
(1) Izmeklēšanas komisijas pirmo sēdi sasauc komisijas priekšsēdētājs. Izmeklēšanas komisija ievēlē no saviem locekļiem sekretāru, ja nepieciešams — arī priekšsēdētāja biedru.
(2) Komisijas sēdes ir atklātas, ja komisija nav pieņēmusi citu lēmumu.
8. pants
(1) Pēc izmeklēšanas komisijas priekšlikuma Saeima var uz noteiktu laiku iecelt īpašu prokuroru, kas pakļaujas tikai izmeklēšanas komisijai un ir tai atbildīgs. Par īpašo prokuroru var iecelt tikai prokuroru, kas ieņem kādu no Prokuratūras likuma 30. pantā norādītajiem amatiem.
(2) Īpašajam prokuroram viņa darbības laikā izmeklēšanas komisijā saglabājas viņa iepriekšējā darba vieta, bet viņu šajā laikā algo no Saeimas līdzekļiem.
(3) Īpašā prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija nesatur norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā pierādījumu vākšanai īpašajam prokuroram ir tiesības veikt šādas darbības:
1) pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus;
2) noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu;
3) noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu;
4) pieaicināt speciālistus.
(4) Atrodot pietiekamu pamatu, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, īpašais prokurors ierosina krimināllietu, kuru pieņem izmeklēšanai vai nosūta to izziņas iestādei.
(5) Īpašā prokurora veiktās pārbaudes gaitā savāktie pierādījumi ir vērtējami kā pierādījumi.
9. pants
Izmeklēšanas komisijai atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai valsts un pašvaldību amatpersonas, kā arī privātpersonas.
10. pants
(1) Valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, tiesām un to amatpersonām ir jāsniedz nepieciešamā palīdzība parlamentārajai izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai, tajā skaitā jāuzrāda tai visi nepieciešamie dokumenti, kas attiecas uz komisijas izmeklējamo jautājumu.
(2) Uzņēmējsabiedrībām un citām privātām juridiskajām personām ir pienākums uzrādīt parlamentārajai izmeklēšanas komisijai visus to rīcībā esošus dokumentus, kuriem ir publiskā nozīme.
(3) Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai un īpašajam prokuroram ir tiesības iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām, kas attiecas uz viņas izmeklējamajiem jautājumiem. Šādas informācijas var notikt tikai kārtībā, kādu nosaka likums "Par valsts noslēpumu".
11. pants
Advokāti ir tiesīgi neizpaust parlamentārajai izmeklēšanas komisijai tās ziņas, kuras viņi ir saņēmuši no sava klienta, saskaņā ar viņu noslēgto vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu.
12. pants
(1) Personas, kas ir sniegušas parlamentārajai izmeklēšanas komisijai vai īpašajam prokuroram nepatiesas liecības, atzinumu, tulkojumu, var tikt sauktas pie kriminālatbildības atbilstoši Krimināllikumam.
(2) Personas, kas nepamatoti atsakās dot liecību, atzinumu, izdarīt tulkojumu, var tikt sauktas pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 302. panta.
(3) Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas vai īpaša prokurora likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu vainīgās personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1752. panta.
(4) Personas, kas bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradušās pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma uz tās sēdi vai pie īpašā prokurora, var pēc komisijas lēmuma tikt atvestas piespiedu kārtā. Šādu lēmumu izpilda policija.
13. pants
Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir tiesīga nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par revīzijas izdarīšanu valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kā arī privātajās uzņēmējsabiedrībās un citās organizācijās, ja tie tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus, pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
14. pants
(1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki ir pilnā mērā atbildīgi par valsts nolēmumu, privātu komercnoslēpumu, kā arī ziņu par privātpersonu personisko dzīvi neizpaušanu.
(2) Ja kāds komisijas loceklis ir pieļāvis pārkāpumu, kas norādīts šā panta pirmajā daļā, komisija ir tiesīga atstādināt viņu no tālākas darbības un ierosināt Saeimai nomainīt viņu ar citu deputātu.
15. pants
(1) Nobeidzot savu darbību, parlamentārā izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā norāda:
1) komisijas sastāvu;
2) Saeimas doto uzdevumu komisijai;
3) komisijas veikto darbu Saeimas uzdevuma izpildei;
4) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;
5) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.
(2) Komisija vienlaicīgi ar galaziņojumu var sagatavot likumprojektu vai Saeimas lēmuma projektu konstatēto trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai attiecīgajā jomā un iesniegt to Saeimai kopā ar galaziņojumu.
(3) Komisijas galaziņojumu izskata Saeimas sēdē. Saeima pieņem lēmumu par galaziņojuma apstiprināšanu un izlemj jautājumu par komisijas iesniegto likumprojektu un lēmumu projektu nodošanu attiecīgajām Saeimas komisijām.
(4) Ar galaziņojumu apstiprināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvaras izbeidzas.
Par likumprojektu
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likums ir nepieciešams, lai noteiktu parlamentāro izmeklēšanas komisiju lomu un vietu Saeimas kopējā struktūrā, kā arī, lai sniegtu pilnīgas iespējas parlamenta deputātiem realizēt Satversmē un Saeimas Kārtības rullī noteiktās tiesības Saeimas iecelto parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbības ietvaros.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
Nav nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos, izņemot nākotnē iespējamos papildinājumus Saeimas Kārtības rullī vai Satversmē.
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiek nodrošināta, ievērojot LR normatīvos aktus.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs A.Panteļējevs