Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par energoresursu dažādošanu un efektīvāku izmantošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2011., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227576

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lielo investīciju koordinācijas padome: Par infrastruktūras attīstību un projektu realizāciju

Vēl šajā numurā

23.03.2011., Nr. 46

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par energoresursu dažādošanu un efektīvāku izmantošanu

Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes ārkārtas sanāksmē 21.martā tika secināts, ka šobrīd Eiropas Savienībai ir būtiski sniegt nepieciešamo palīdzību Japānai un Lībijas iedzīvotājiem, izvērtējot visu informāciju par situācijas attīstību un apstākļiem.

Padomes sanāksmē secināts, ka nemieriem Ziemeļāfrikā un Japānas katastrofai ir spēcīga ietekme uz enerģijas resursu cenām pasaules tirgos. ES pietiek naftas un gāzes resursu, taču energoresursu cenu svārstības rada politiskā nestabilitāte. Tāpēc Padomes ārkārtas sanāksmē vienlaikus tika nolemts aktīvi turpināt ES iesāktās jaunās iniciatīvas, kas vērstas uz energoresursu dažādošanu, energoresursu piegādātāju un piegāžu ceļu diversifikāciju, kā arī energoresursu efektīvāku izmantošanu. Lībija ir piemērs ES un trešo valstu savstarpējai atkarībai, tāpēc Latvija kārtējo reizi uzsvēra ES vienotā enerģētikas tirgus, kas pamatā saistās ar jaunu starpsavienojumu projektu īstenošanu, izveides nozīmīgumu ES apgādes drošības un enerģijas avotu dažādošanas kontekstā.

2011.gads vairākās valstīs un reģionos iesācies ar satraucošiem notikumiem, sākot no notikumu pavērsiena Ziemeļāfrikas valstīs un beidzot ar Japānas piedzīvoto traģēdiju. Šie notikumi ir nostādījuši būtisku sociālo un ekonomisko izaicinājumu priekšā gan skarto valstu iedzīvotājus un valdības, gan ietekmējuši arī ES. Ņemot vērā ES atkarību no enerģijas importa, kā arī dažādo faktoru savstarpējo korelāciju un ietekmi uz pasaules enerģijas tirgu, enerģētikas joma ir viena no visvairāk ietekmētajām.

Notikumi Ziemeļāfrikā un Japānā nav ietekmējuši energoresursu pieejamību un piegādes Latvijā. Taču tāpat kā daudzās citās valstīs, arī Latvijā šo notikumu ietekme pamatā atspoguļojas energoresursu cenās, galvenokārt naftas produktu cenās. Tāpēc Padomes ārkārtas sēdē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, paužot Latvijas viedokli, atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas un Prezidentūras sāktās aktivitātes, lai izvērtētu pēdējos starptautiskos notikumus, īpaši Japānas kodolenerģētikas krīzi, un to ietekmi uz enerģijas tirgiem pasaulē un ES enerģētikas sektoru.

ES sanāksmē tika atzīts, ka notikumi Japānā ietekmēs plānoto atomelektrostaciju (AES) projektus Eiropā. Tā kā vienā no šādiem projektiem – Visaginas AES Lietuvā – ir iesaistīta arī Latvija, J.Pūce norādīja, ka "drošības apsvērumiem ir jābūt prioritāriem, attīstot AES projektus. Ir rūpīgi jāizvērtē iesaistītās tehnoloģijas, kā arī nepārtraukti jāuzlabo drošības sistēmas, kas ļautu maksimizēt šīs enerģijas iegūšanas un izmantošanas drošību. Latvija atbalsta nepieciešamību veikt t.s. drošības pārbaudes arī jau esošajās Eiropas AES."

Tāpat J.Pūce vienlaikus aicināja Eiropas Komisiju "aktīvāk komunicēt un panākt vienošanos ar ES kaimiņvalstīm, ka līdzvērtīgas drošības pārbaudes tiek veiktas arī to teritorijās esošās AES, kā prioritāti izvirzot stacijas, kas ir ES ārējo robežu tuvumā. Uzmanība jāpievērš augstāko drošības standartu ievērošanai plānotajās AES. Ārpus ES projektiem jānodrošina līdzvērtīgi drošības standarti kā Eiropas AES. Kā zināms, šobrīd tiek plānots būvēt vairākas jaunas AES pie ES ārējās robežas (projekti Baltkrievijā, Krievijā, Turcijā), tāpēc būtu jāpārbauda seismisko un plūdu noturība šajās plānotajās AES".

Šajā ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes ārkārtas sanāksmē tika novērtēts pašreizējais, reālais enerģijas sektora stāvoklis valstīs, kuras minētie notikumi skar tieši, kā arī šo notikumu ietekme uz enerģijas tirgu (piemēram, energoresursu piegādes no Ziemeļāfrikas, energoresursu pieprasījuma attīstība Japānā); kā arī notika viedokļu apmaiņu attiecībā uz ES reakciju, sāktajiem vai plānotajiem pasākumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī.

Tālākās diskusijas par šiem jautājumiem tiks turpinātas Eiropadomes 24.–25.marta sanāksmē.

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!