• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lauksaimnieki spēku meklēs vienotībā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1999., Nr. 66/67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22538

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ganas Republikā

Vēl šajā numurā

06.03.1999., Nr. 66/67

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Lauksaimnieki spēku meklēs vienotībā

Turpinājums no 1.lpp.

Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs sarunā ar nozaru asociāciju un lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju vadītājiem skaidroja jēdzienu "sociālie partneri", kura loma aizvien būtiskāk pieaug Eiropas Savienības valstīs. Sociālie partneri ir darba devēji un darba ņēmēji. Ministrs atgādināja, ka Latvijā iedzīvotāji politisko domu ietekmē tikai vienu reizi četros gados — vēlēšanu laikā. Turpretī Rietumeiropas valstīs aktīvi strādā sociālo partneru institūti, tur process nav stihisks, jo visi jautājumi apdomīgi tiek saskaņoti ar darba devējiem un ņēmējiem.

P. Salkazanovs informēja, ka valstī labi strādā Mežu konsultatīvā padome, normāla situācija veidojas arī zivsaimniecībā. Taču lauksaimniecībā kopumā ir nedaudz savādāk, tādēļ nozaru konsultatīvajām padomēm, kurās deleģēti asociāciju pārstāvji, starp minētajiem sociālajiem partneriem labvēlīgā gaisotnē ir jāsāk veidot dialogs. Zemkopības ministrs pauda viedokli, ka tā ir pašu lauksaimniecības nozaru pārstāvju vaina, ja Latvijā nav izveidota visus vienojoša jumta organizācija. Pēteris Salkazanovs skaidroja, ka jāizveido divi virzieni — sabiedriska starpnozaru organizācija un arī attiecīgas institūcijas pēc teritoriālā principa rajonos un pagastos. Būtiskākos jautājumus, kuri sasāpējuši lauksaimniecībā un kuri izskatīti nozaru konsultatīvajās padomēs, varētu izlemt Lauksaimniecības nozares pārstāvju padome. Sociālo partneru problēmu atšķetināšanā valsts līmenī aktīvi jāiesaistās Labklājības ministrijai un tās ministram Vladimiram Makarovam. Darba ņēmēju problēmu atbalstītāja bija un būs arodbiedrība, tāpat arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija. Arī rajonu lauksaimniecības departamentu darbiniekiem jākonsultējas ar sociālajiem partneriem, jo kopumā ir vajadzīgas trīspusējas konsultācijas.

Konsultatīvajām padomēm nepieciešami trīs līmeņi — padome pie Ministru kabineta, Zemkopības ministrijā un rajonos. Turklāt visi diskutējamie jautājumi jāsasaista ar Ārlietu, Finansu un Tieslietu ministriju. Pēteris Salkazanovs ir pārliecināts, ka lauksaimnieku pārstāvniecība Ministru kabinetā ir noteikti nepieciešama. Lai atrisinātu sociālo partneru problēmas, valstij jādeleģē ne tikai funkcijas, bet arī nauda.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka lauksaimniekiem jābūt stipriem arī ārējā tirgū, bet tam nepieciešama ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju vienotība, jo tad nebūtu iespējama citu apkrāpšana un peļņa uz sadarbības vai līgumu partneru rēķina, kā tas notiek līdz šim. Valstī jāveido vertikāli integrēta uzņēmumu darbība, lai palielinātu konkurenci tirgū.

Sanāksmes turpinājumā zemkopības ministrs vēlējās dzirdēt nozaru asociāciju vadītāju viedokļus par izteiktajiem priekšlikumiem un attieksmi pret tiem.

Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters atbalstīja nepieciešamību veidot nopietnas pašpārvaldes struktūras, jo šis darbs aizkavējies jau ilgus gadus. Viņš arī atgādināja, ka sabiedriskajām pašpārvaldes organizācijām jāaizstāv savu biedru intereses, jo ikvienam laukos jāzina, kā attīstīsies lauksaimniecība un ar ko cilvēkiem mērķtiecīgi nodarboties. S. Šķesters atbalstīja ideju nodrošināt nozaru interešu aizstāvību reģionu, rajonu un pagastu līmenī, taču, lai to panāktu, jāmācās no Eiropas un citu pasaules valstu pieredzes un prakses.

Savu pārliecību pauda arī Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, norādot, ka sadarbības partneriem jāzina citu "draugu" mērķi, plāni, ekonomiskās darbības pamatojums un finansiālās iespējas. Par problēmām runāja arī Jānis Bērziņš, asociācijas "Latvijas Dārznieks" priekšsēdētājs, ārstniecības augu audzētāju asociācijas "Mētra" priekšsēdētāja Edīte Saleniece, kooperatīvās sabiedrības "Kartupeļi" vadītājs Agris Everss, Sēklaudzētāju asociācijas vadītājs Augusts Brigmanis, Lauku atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Andris Kāposts un vēl daudzi citi. Nozaru asociāciju vadītāju pārliecība bija, ka tūdaļ un tagad par vienotību izlemt neizdosies, tam vēl nopietni jānobriest, jāsaskaņo uzskati un pārliecības. Vispirms kopīgs viedoklis lauksaimniekiem jāpanāk valsts ekonomiskās situācijas un brīvā tirgus nosacījumu un prasību izpratnē, jo pārliekas emocijas problēmu sapratnē un to atrisināšanā dažādu nozaru ražotāju vienotību un saliedētību neradīs. Procesam jānotiek demokrātiski.

Starp citu, 5. martā Zemkopības ministrijā notika sanāksme, kurā cūku audzētāji, ZM Lopkopības nodaļas vecākās referentes Skaidrītes Aleksejevas rosināti, nāca vienkopus, lai dibinātu kooperatīvo sabiedrību "Latvijas Cūku audzētāju asociācija". Cūkkopība ir viena no nozarēm, kuras darbība cieši saistīta ar citām lauksaimniecības nozarēm un nodrošina vairākus tūkstošus darbavietu Latvijas laukos. Sagatavojot Latvijai ceļu uz Eiropas Savienību, arī cūkkopības līmenim mūsu valstī jāatbilst Eiropas standartiem un pasaules tirgū pastāvošajai konkurencei. Kooperatīvās sabiedrības nodibināšana palīdzēs nozarei veidot ciešākus kontaktus ar Zemkopības ministriju un citām valsts institūcijām. Cūku audzētāju un jaundibinātās kooperatīvās sabiedrības pienākumos būs attīstīt nozari par rentablu, nopietni strādājot selekcijā, fermu un to aprīkojuma modernizācijā. Cūkkopības speciālistiem būs jāiesaistās arī veterināro normatīvo dokumentu izstrādē un ES līmeņa prasību izpildē. Cūku audzētāju vienotība sekmēs produkcijas realizāciju, pozitīvi varēs attīstīties palīgnozares — cūku barības ražošana un ES standartiem atbilstošas cūkgaļas pirmapstrāde.

Plašāk jāizvērš informācijas apmaiņa par nozares situāciju Latvijā, Baltijas valstīs kopumā, NVS valstīs, Skandināvijā, Eiropā un pasaulē. Jāizpēta arī Latvijas, Baltijas valstu un ES likumdošana, kas saistīta ar cūkkopības nozari. Kopīgiem spēkiem jāanalizē aktuālās problēmas, jāsaista tās ar Latvijas likumdošanu, jāizstrādā priekšlikumi LR likumdošanas papildināšanai un izmaiņām. Svarīga būs sadarbība ar dažādām organizācijām Latvijā, kuras var sekmēt cūkkopības attīstību. Kooperatīvajai sabiedrībai un nozarei kopumā būs jāveido kontakti ar citu valstu cūkkopības nozaru organizācijām, bet asociācijas biedri jāinformē par aktuāliem jautājumiem un izmaiņām nozarē. Jācer, ka nopietns un mērķtiecīgs nozares darbs saliedēs to ar citām lauksaimniecības tradicionālajām un netradicionālajām nozarēm Latvijā, lai tās visas turpmāk mērķtiecīgi un mūsdienīgi strādātu "zem viena jumta", kādu izveidot lauksaimniekus aicina zemkopības ministrs.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!