PROBLĒMAS

Zemkopības ministrijā (ZM) 4. martā uz sanāksmi bija aicināti nozaru asociāciju un ražotāju pašpārvaldes organizāciju vadītāji. Latvijā patlaban ir 27 nozaru asociācijas, četras lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāju pašpārvaldes organizācijas un sešas lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijas. Uz diskusijām ar zemkopības ministru Pēteri Salkazanovu bija ieradies kupls zemniecības pārstāvju pulks.

Vispirms ZM valsts sekretārs Jānis Lapše klātesošos iepazīstināja ar Saeimas akceptēto likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", īpaši ar tā 2. nodaļu, kas juridiski pamato, kā jāveic pārbaude, lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtiskus zaudējumu draudus. Pārbaudei nepieciešama dokumentāri pamatota informācija, vietējo ražotāju vai nozares ražotāju asociācijas rakstveida iesniegums. Turpretī komisija pārbaudi drīkst uzsākt ne vēlāk kā 30 dienas pēc iesnieguma saņemšanas, un tā notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Līdz 5. martam bija jāizstrādā normatīvā akta projekts par līdzvērtīgu pasākumu ieviešanu ar Lietuvu muitas vērtības noteikšanā. Šo jautājumu izskatīs 9. martā Ministru kabinetā, bet normatīvajiem dokumentiem jāstājas spēkā 15. martā.

J. Lapše atgādināja, ka Latvijas lauksaimnieki ir neaktīvi, to apstiprinot ar dažiem skaitļiem. 1998. gadā no Latvijas uz Lietuvu eksports bijis 59 000 latu apjomā. Toties Lietuva uz Latviju pēc oficiālās statistikas pārtikas produktus eksportējusi par 1 770 000 latu. Latvija uz Igauniju eksportējusi pārtiku par 1 500 000 latiem, turpretī Igaunija uz Latviju — par 4,9 miljoniem latu. Tas liecina, ka vienotajā Baltijas tirgū lietuvieši un igauņi ir daudz aktīvāki nekā latvieši.

J.Lapše minēja, ka nepieciešams izstrādāt arī antidempinga likumu un tas ir Ekonomikas ministrijas pienākums. Ne mazāk pārsteidzošs fakts ir tas, ka Latvijas robežkontroles punktos nav svaru, lai gan to cena svārstās no 20 000 līdz 70 000 latu. Vismaz divos punktos — Ainažos un Grenctālē — svariem noteikti jābūt, lai zaudējumus neciestu arī valsts budžeta ieņēmumu daļa.

Arī lopkautuvēs (valstī tādu ir apmēram 300) nepieciešami cūkgaļas speķa biezuma mērīšanas aparāti. To cena ir 3000 latu, un ZM valsts sekretārs uzskata, ka kautuvju īpašnieki paši ir spējīgi iegādāties šādus aparātus, lai beidzot strādātu Eiropas Savienības (ES) līmenī.