DOMAS. CILVĒKI. LAIKS Pirmpublikācija

"Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli"

Dokumentos, atmiņās, dienasgrāmatās — latviešu jaunatnes patriotiskā kustība "Nacionālā sardze"

Nobeigums. Sākumu sk. "LV" nr. 40, 11.02.99.; nr. 41/42, 12.02.99.;

nr. 43/44, 16.02.99.; nr. 45/46, 17.02.99.; nr. 47, 18.02.99.; nr. 48/49, 19.02.99.;

nr. 50/51, 23.02.99.; nr. 52/53, 24.02.99.; nr. 54, 25.02.99.; nr. 55/56, 26.02.99.;

nr. 60/61, 3.03.99.; nr. 62/63, 4.03.99.

Pielikums

Evakuācijas grupas sastāvs

Pieaugušie

Jūlijs Bračs, priekšnieks. Vēlāk bija skolotājs Vācijā. Miris.

Egīdijs Romāns Bračs, saukts Edzis; Jūlija Brača brālis. Viens no priekšnieka vietniekiem. Miris.

Irma Brača. Abu iepriekšējo māte, saukta "māma". Rīgā nebija NS sastāvā. Mirusi.

Erna Brezovska, Irmas Bračas māsa, saukta "tante". Rīgā nebija NS sastāvā. Mirusi.

Nikolajs Namnieks, skolotājs, viens no priekšnieka palīgiem, saukts "Namniektēvs". Miris.

Visi iepriekšminētie dzīvoja pēc kara Vācijā.

Toreiz gados jaunākie

Džilda Birzgale–Brača, saukta Džilduks, Uks. Ilgus gadus Jūlija Brača sekretāre; apprecējās ar J.Braču. Dzīvo Hannoverē, Vācijā.

Ģedimīns Ciemītis — dzīvo Austrālijā.

Zigrīda Gertnere — dzīvo ASV.

Modris Gulbis — dzīvo ASV.

Skaidrīte Rulle–Brača. Apprecējās Vācijā ar Eģīdiju Braču. Mirusi.

Ilga Knēte — dzīvesvieta nav zināma.

Vanda Korna–Treimane. Apprecējās ar Jāni Treimani. Dzīvo Austrālijā.

Juris Kreilis — apprecējās ar Dagmāru Kreišmani. Dzīvoja Argentīnā. Miris.

Dagmāra Kreišmanis–Kreilis. Apprecējās ar Juri Kreili. Dzīvo Argentīnā.

Lilija Unterberga — dzīvo Kanādā. Dzīvesvieta nav zināma.

Vēlāk evakuācijas grupai

pievienojās:

Osvalds Cielava — dzīvoja Kanādā. Miris.

Jānis Treimanis — apprecējās ar Vandu Kornu. Dzīvo Austrālijā.

Karina Kreišmanis — dzīvo Austrālijā.

Viens no brāļiem Zuzēm — uz īsu laiku.

Bez augstāk minētajiem bija vēl arī daži citi, kas nebija NS darbinieki Latvijā, bet kas kļuva par tādiem trimdā.

Vēl citi darbojās NS pēc tam, kad Evakuācijas grupa kā tāda vairs neeksistēja.

1953. g. 18. jūlijs

Apkārtraksts

1) Nacionālā sardze paplašina darbību un aktīvi ieslēdzas Antiboļševistiskajā nāciju blokā, uzņemot par biedriem ABN Latviešu sektora darbiniekus, kas izteikuši vēlēšanos iestāties Nacionālajā sardzē.

2) Nacionālo sardzi līdz jaunu statūtu izstrādāšanai un jaunu vadības orgānu izvēlēšanai turpina vadīt Latvijas laika prezidijs šādā sastāvā: mag. hist. Jūlijs Bračs — prezidija priekšsēdis, tautsaimnieks Arvīds Kroms — vicepriekšsēdis, redaktore Latve Straume — sekretāre.

3) Nacionālās sardzes prezidijs savā š.g. 17. jūlija sēdē atzina par nepieciešamu Nacionālās sardzes iekārtu piemērot darbībai brīvās pasaules apstākļos. Prezidijs nolēma atcelt Nacionālās sardzes kara laikā pretestības darbam zem okupācijas varas radīto militarizēto iekārtu un izstrādāt jaunus civilai dzīvei atbilstošus statūtus saskaņā ar demokrātiskiem principiem.

4) Nacionālās sardzes prezidijs pilnvaro ABN Latviešu centrālajā delegācijā šādus NS pārstāvjus: Jūliju Braču, Arvīdu Kromu, kapteini Valdemāru Kēlenbeku, skolotāju Jāni Rītiņu (Čikāgā) un kapteini Jāni Purmali (Toronto).

5) Nacionālās sardzes prezidijs pilnvaro ABN Latviešu teritoriālajās delegācijās šādus NS pārstāvjus, kuru uzdevums ir izvēlēties pārējos Nacionālās sardzes delegātus un likt tos priekšā prezidijam apstiprināšanai: Vācijā — Arvīdu Kromu, ASV — Jāni Rītiņu, Kanādā — Jāni Purmali. Pārstāvji Lielbritānijā un Austrālijā tiks paziņoti vēlāk.

6) Lai radītu pilnīgu skaidrību par Nacionālās sardzes tagadējo sastāvu, NS prezidijs lūdz visus vecos darbiniekus viena mēneša laikā no šī apkārtraksta saņemšanas paziņot prezidijam, vai tie vēlas turpināt darbu Nacionālā sardzē. Nepārreģistrējušies darbinieki tiks skaitīti kā izstājušies.

7) Nacionālās sardzes prezidijs sirsnīgi sveic visus vecos un jaunos Nacionālās sardzes darbiniekus un atbildīgās amatpersonas ABN Latviešu sektorā un novēl vislabākās sekmes mūsu kopējā darbā — cīņā par brīvo latvisko Latviju vienotā Baltijā.

Mag. hist. (Jūlijs Bračs)

Prezidija priekšsēdis

 

Kā izskatījās čekas pagrabi

1992. gada novembra sākumā?

Mana Latvijas ceļojuma laikā Valentīns ar kāda Augstākās padomes deputāta palīdzību izkārtoja čekas pagrabu apskati, kurā piedalījās seši Nacionālās sardzes dalībnieki un viena darbinieka meita.

Kad 1944. gada 12. oktobrī, vēlā vakarā, es pēdējais atstāju čekas pagrabus pirms sarkanarmijas ienākšanas, sardzes istabā uz galdiņa noliku zīmīti, ka mēs atgriezīsimies. Vēlāk, ieslodzīts čekas pagrabos, Valentīns bija fantazējis, ka vēlreiz mēs nodziedāsim jundas dziesmu garajā apakšas koridorā. Mazliet kaut kas no tā piepildījās tai novembra pēcpusdienā.

Neredzējām čekas pagrabus tādus, kādus mēs tos toreiz atstājām. Tieši tai laikā, kad izdarījām apskati, notika pārbūves darbi papildus tiem, kas te darīti arī agrāk. Maz kas ir palicis pāri no tā, ar ko saistās mūsu atmiņas. Vispār uz reizi pēc pieprasījuma atļauju arī nedeva. Bija tieši šī atrunāšanās — pašlaik tur notiek pārbūve. Ar mazu uzstāšanos, informējot, ka mēs esam tie, kas te strādājuši vācu okupācijas laikā, atļauja tika dota.

Kad bijām sanākuši telpā, kurai ieeja no Stabu ielas (ne no stūra, bet no ielas), mūs informēja, ka varēsim ieiet pavadoņa pavadībā, bet tikai pa divi kopā, ne visa grupa. Pie tam nedrīkst neko fotografēt. Mūsu izvadātājs latviski nerunāja. Vai varbūt viņš tikai tā izlikās? Vispār pagrabos dzirdējām krievu valodu strādnieku sarunās.

No telpas, kurā bijām sapulcējušies, iegājām lielajā pagalmā, un mūs veda uz tās pašas ieejas pusi, pa kuru kādreiz iegājām uz darbu pagrabos. Tātad: pa priekšu esam pirmajā stāvā. Pa labi paliek gaitenis, kurā sarkanā terora skates laikā bija aprakstīta komunisma vēsture. Tur iekšā mūs nelaida. Palika iespaids, it kā šai spārnā būtu ieslodzītie. Noteikti gan to neatceros, bet — iekšā nelaida.

Neatceros, vai bija sardzes istaba. Man liekas — ne. Uz priekšu ejot, ieraudzīju tās kameras, kur bija mūsu kartotēka un čekas dokumentu istabas (kameras). Tā kā tas bija vecos laikos! Bet tad uz priekšu — sabūvētas kameras (tās bijušas jau, kad Valentīns bijis ieslodzīts), — dušas istabā, Jūlija Brača kabinetā, telpā pirms šī kabineta. Arī tur, kur bija Džildas (Birzgales) istaba, kaut ko būvēja. Citas kameras tika pārbūvētas. No agrākajiem "sobačņikiem" tikai divi bija vēl atstāti, bet ne vairs tās baltās, acu apžilbinošās sienas. Pārējā "sobačņiku" daļa atkal pārbūves stadijā. Abos atstātajos "sobačņikos" bija koša krāsa līdz vidum, man liekas — zaļa.

Aizgājām līdz sanāksmju telpai: tur tagad ir lifta telpa. Griezāmies atpakaļ. Valentīns atvēra pastaigas laukuma durvis. Laukumiņš kļuvis vēl mazāks nekā agrāk. Viens laukuma gals, pa kreisai rokai, "nocirsts nost" ar kādu piebūvi pie ēkas. Virs pastaigas laukuma režģu siets, lai uztvertu jebko, kas tiktu sviests no mājas augšējiem stāviem.

Tad ejam uz pagrabu. Trepes svaigi krāsotas — gaišās krāsās. Nokāpjot zemē, pazīstams koridors. Kā atceraties, koridors pagriežas pa labi. Apgaismošana niecīga. Koridors patumšs. Labi, ja pēc pagrieziena pagājām garām kādām trim vai četrām kamerām, kad pretī bija uguns kādā kamerā, pie kuras gaitenis noslēdzās. Jā, tā garā koridora, kur jundā stāvējām, vairs nav. Bet kas noticis ar to? Mūsu pavadonis nezināja atbildēt. Teica, lai prasot nama pārvaldei.

Apjautājāmies vēl par šautuvi, aprakstot šo telpu. Tur esot ierīkots Iekšlietu ministrijas darbinieku veikals.

Pirmie, kas iegāja, bija Lielais Zigis (Raiskums) ar savu meitu, pēc tam Valentīns un es, tad Bruno Ruģēns, Miermīlis Akers un Valdemārs Ērglis. Kad Zigis ar meitu iznāca atpakaļ, mēs ar humoru uzsaucām: "Nu tevi tad nepaturēja vis!" — diezin’ vai pirms pāris gadiem, apstākļu maiņu laikā, mēs būtu varējuši tik bravūrīgi izrunāties.

Izgājām uz Stabu ielas. Piestājāmies pie dzelzs vārtiem. Izdarījām pāris foto uzņēmumus.

Kamēs runājāmies, pie mums piestājās kāds augstāks Iekšlietu ministrijas darbinieks Latvijas policista uniformā. Viņš runāja latviski. Valentīns viņu ar mani iepazīstināja. Pateicos viņam par iespēju čekas pagrabus redzēt. Pieliekot roku pie cepures, viņš ātri atkal aizgāja.

Mēs vēl turpinājām runāties — turpat uz Stabu ielas. Varēju manīt gandarījumu, ka Latvija atkal ir neatkarīga valsts, bet tai pašā laikā — arī zināma veida bažas: diez kā vēl viss tālāk veidosies...

M.K.Gulbis

 

Liepājā atrasta kartotēka

par 1940./1941. gadā represētajiem

1995. gada 19. jūlijā

D. Chr., Rīga, 12. jūl. (BNS) — Liepājas rajona Centrālajos kapos atrasta kartotēka par 1940./41. gadā represētajiem un izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem. Rokot kapu, skārda kastē atrasta organizācijas "Tautas palīdzība" darbinieku Otrā pasaules kara laikā veidotās kartotēkas kopija. Kara laikā no oriģināla to pārrakstījuši Latvijas Statistikas pārvaldes darbinieki.

Kartotēkā ir aptuveni 10 tūkstoši kartīšu par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri gāja bojā laikā no 1940. gada jūnija līdz 1941. gada jūnijam. Tās izveidē izmantotas galvenokārt Latvijas pagastu un apriņķu vadības un iedzīvotāju ziņas par saviem draugiem, kaimiņiem un paziņām. Šo kartotēkas kopiju uz ārzemēm bija plānots izvest 1944./45. gadā, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Tomēr tas acīmredzot nav paspēts, tādēļ materiāli aprakti.

Atrastā kartotēka ir daļa no septiņdesmito gadu sākumā tajos pašos kapos atrastās kartotēkas. Arī tajā bija aptuveni 10 tūkstoši kartīšu ar līdzīgām ziņām. Iepriekš atrastā kartotēka patlaban atrodas Latvijas Vēstures muzejā Rīgas pilī. Pēc atrašanas to izmantojuši arī Valsts drošības komitejas darbinieki. Iespējams, ka Liepājas Centrālajos kapos ir apraktas vēl vairākas kastes ar šāda veida kartotēkām.

Apvienojot Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un Iekšlietu ministrijas Rehabilitācijas centra rīcībā esošās ziņas, savu tuvinieku likteni izdosies uzzināt daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

"Laiks"

 

1995. gada 26. jūlijā Liepājā

atrasto kartotēku aprakusi

jauniešu kustība "Nacionālā sardze"

D. Chr., Rīga, 18. jūl. — 1940./1941. gadā represēto kartotēku, ko nesen atrada apraktu Liepājas kapos, 1944. gadā, latviešu pašpārvaldei pārceļoties uz Liepāju, aprakuši līdz šim maz zināmās jauniešu kustības "Nacionālā sardze" aktīvisti.

Atkāpjoties Vācijas virzienā, daļa līdzpaņemto dokumentu — divās vai trīs kastēs — aprakti Liepājas kapos, pārējie paņemti līdzi uz Vāciju. "Nacionālā sardze" bijusi skolu jaunatnes kustība, ko vadījis skolotājs Jūlijs Bračs pēc savas iniciatīvas, jo vācieši par čekas pamestiem materiāliem neesot likušies ne zinis. Kustība neesot bijusi nedz oficiāla (statūtu tai nav bijis), nedz arī gluži pagrīdes organizācija. "Nacionālā sardze" savā laikā no 1941. gada decembra līdz 1943. gada aprīlim rīkojusi arī ekskursijas čekas pagrabos — tos apskatījuši vairāk nekā 12 000 apmeklētāju. Jaunieši apkopojuši un nofotografējuši ap 300 uzrakstu uz kameru sienām, ko atstājuši ieslodzītie.

Nesen atraktajā kastē atrastas A5 formāta rozā veidlapas, kas iespiestas izdevniecībā un spiestuvē "Tēvija". Kartītē ierakstīts vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un laiks, pēdējā dzīvesvieta, pavalstniecība, tautība, ticība, dati par izglītību, nodarbošanos pirms 1940. gada 17. jūnija, boļševiku laikā, pēdējo darbavietu, piederību pie organizācijām, ģimenes sastāvu. Atsevišķā rāmītī ierakstīts liktenis. Par kartītes satura informācijas avotu uzrādīta Latvijas statistikas pārvalde.

Kastē vēl atradušās mazāka izmēra balta papīra kartītes, kas sauktas par anketām, ar numuru, tajās ierakstīts mazāks daudzums informācijas, kas galvenokārt iegūta no prefektūrām. Arī šo kartīšu izcelsme šķiet tikpat neskaidra. Iespējams, kartotēku veidojusi "Tautas palīdzība", kuras nosaukums pirms tam bijis Latvijas Sarkanais Krusts. Domājams, ka Latvijas Statistikas pārvaldes dati, no kuriem acīmredzot veidota atrastā kartotēka, patlaban atrodas Hūvera institūta archīvā Kalifornijā.

"Laiks"

Simboli

Mērķu zīme salikta no četriem "L":

Latviešu Latviju!

Latvisko Latviju!

 

Latviešu antikomunistiskās kustības zīme, iegravēta čekas kamerās Rīgā, "sobačņikā" nr. 1, 5. jūnijā, 1941. g.

 

Uz Lietuvas un Livonijas apvienotāja (1561. g. 28. nov.) Sigismunda Augusta vairoga —

Aistijas ģerbonis — sastādīts no Senlietuvas ģerboņa un Latvijas trim zvaigznēm:

Aistijas karoga krāsas: (līmeniski) balts, sarkans, dzeltens.

Pret svešnieku ļaunu

Pret svešnieku ļaunu, kas tumsu še sēja,

Iet latvietis cīņā, iet cīņā bez vilts.

Nav varas, kas brīvību atņemt tam spētu:

Iz aizmūžu mūžiem būs latviešu cilts.

Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli

Un likās, ka sabruks viss debesu jums,

Kad skaidrāko latviešu tikumu vietā

Bij’ meļos un neliešos jāklausās mums.

Tais dienās, tad latvietis cēlās no jauna,

Tam doma tik viena, tam mērķis tik viens:

Kā atbrīvot tēvzemi savu no kauna,

Lai paceltu galvu iet latviet’s ikviens.

Pie bijušās čekas vārtiem Brīvības un Stabu ielas stūrī 1992. gada rudenī. No kreisās: Miermīlis Akers, Voldemārs Ērglis, Modris Gulbis un Bruno Rūģēns

Jūlija Brača parakstītā apkārtraksta veidlapa

Tekstu un melodiju nezināms patriots sacerējis Rīgas čekas kamerās Baigajā gadā un paslēpis kamerā aiz ventilācijas šahtas režģa. Iespējams, ka teksta autors ir dzejnieks Leonīds Breikšs