Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par īpašumtiesību atzīšanu sabiedriskām organizācijām uz namīpašumu, kas uzbūvēts laikā no 1940. - 1991.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.1998., Nr. 53/54 (1114/1115) https://www.vestnesis.lv/ta/id/215040

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Par īrnieka parāda saistībām, mainoties izīrēto telpu īpašniekam

Vēl šajā numurā

27.02.1998., Nr. 53/54 (1114/1115)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Augstākā tiesa

Veids: spriedums

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lieta Nr. SKC-291

1997.gads

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Par īpašumtiesību atzīšanu sabiedriskām organizācijām uz namīpašumu, kas uzbūvēts laikā no 1940. - 1991.gadam

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators R.Krauze, senatori R.Saulīte, R.Zaķe, piedaloties Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurorei G.Kaparšmitei un zvērinātiem advokātiem I.Kaužēnam un A.Platacim, 1997.gada 22.oktobrī atklātā tiesas sēdē Rīgā izskatīja civillietu sakarā ar atbildētāja Latvijas Zinību biedrības kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1997.gada 27.maija spriedumu Latvijas Republikas Ģenerālprokurora prasības lietā pret Latvijas Zinību biedrību par īpašumtiesību atzīšanu uz namīpašumu Latvijas Republikas Finansu ministrijas interesēs un Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma atcelšanu par nostiprinājuma ierakstu attiecībā uz namīpašumu Rīgā, Brīvības ielā 104.

Noklausījies senatora R.Krauzes ziņojumu, Latvijas Zinību biedrības pārstāvja zvērināta advokāta I.Kaužēna paskaidrojumus, ka civillietu tiesu palātas spriedums atceļams, LR Finansu ministrijas pārstāvja zvērināta advokāta A.Platača paskaidrojumu, ka kasācijas sūdzība noraidāma un prokurores G.Kaparšmites atzinumu, ka Civillietu tiesu palātas spriedums atstājams negrozīts, Senāts

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka 1995.gada 17.marta lēmumu apmierināts Latvijas Zinību bierības lūgums un nostiprinātas īpašuma tiesības namīpašumam — sešstāvu dzīvojamā māja Rīgā, Brīvības ielā 104 (28. grupa, 44. grunts).

Īpašuma tiesības uz zemes gabalu 3219 m2 kopplatībā Rīgā, Brīvības ielā 104 (28. grupa, 44. grunts), nostiprinātas Latvijas valstij Finansu ministrijas personā ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka 1994.gada 20.decembra lēmumu.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 1995.gada 24.novembrī iesniegusi Rīgas apgabaltiesā prasības pieteikumu Latvijas Republikas Finansu ministrijas interesēs pret Latvijas Zinību biedrību par 1995.gada 17.marta Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka lēmuma, ar kuru īpašuma tiesības uz namīpašumu Rīgā, Brīvības ielā 104, nostiprinātas Latvijas Zinību biedrībai, atcelšanu un īpašuma tiesību atzīšanu Latvijas valstij Latvijas Republikas Finansu ministrijas personā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka īpašuma tiesības Latvijas Zinību biedrībai Zemesgrāmatā nostiprinātas nepamatoti, jo saskaņā ar LR likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmtu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" 11.panta 3.daļu ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu.

1996.gada 26.janvārī Latvijas Zinību biedrība iesniegusi Rīgas apgabaltiesā pretprasības pieteikumu, kurā norādīts, ka 1980.gada 13.februārī Rīgas pilsētas IK ar lēmumu Nr.40 ir iedalījusi mājas celtniecībai zemes gabalu Rīgā, Brīvības ielā 104.

Visi celtniecības darbi veikti un apmaksāti par Latvijas PSR Zinību biedrības līdzekļiem un māja pieņemta ekspluatācijā uz Latvijas Zinību biedrības vārda 1988.gada 30.decembrī.

Latvijas Zinību biedrība 1996.gada 24.oktobrī iesniegusi papildinājumu savai pretprasībai, lūdzot konstatēt faktu, ka Latvijas Zinību biedrība ir Latvijas PSR Zinību biedrības tiesību pārmantotāja.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 1997.gada 10.janvāra spriedumu prasību apmierināja un pretprasību noraidīja, atcēla Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka 1995.gada 17.marta lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Latvijas Zinību biedrībai uz namīpašumu Rīgā, Brīvības ielā 104, un atzina īpašuma tiesības uz strīdus namīpašumu Latvijas valstij Latvijas Republikas Finansu ministrijas personā.

Apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu iesniegusi Latvijas Zinību biedrība.

LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma, bet pretprasība kā nepamatota noraidāma.

Civillietu tiesu palāta, atsaucoties uz LR likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" 11.p.3.d., atzinusi, ka Zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam nebija pamata apmierināt Latvijas Zinību biedrības lūgumu nostiprināt īpašuma tiesības uz 1988.gadā uzcelto mājīpašumu Brīvības ielā 104, jo likumā ir noteikts, ka ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam, uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu.

Latvijas PSR Zinību biedrība bija PSRS pakļautības organizācija. Latvijas PSR Zinību biedrība darbojās saskaņā ar PSRS Zinību biedrības statūtiem.

Civillietu tiesu palāta spriedumā norādījusi, ka uz strīdus namīpašuma īpašumtiesību reģistrācijas brīdi netika iesniegts valdības vai tās noteiktās valsts pārvaldes institūcijas apliecinājums, ka valsts nepretendē uz šo īpašumu. Pilnīgi pretēji, LR Finansu ministrija valsts vārdā uztur prasību par īpašuma tiesību reģistrēšanu uz strīdus ēku valstij.

Norādīts arī, ja ēkas, ko uzcēlušas PSRS pakļautības organizācijas, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu, tad faktam, kādi līdzekļi ieguldīti celtniecībā, nav būtiskas nozīmes, līdz ar to, pretprasība ir noraidāma, jo arī juridiskā fakta konstatēšana par tiesību pārmantošanu bija nepieciešama nolūkam par īpašuma tiesību atzīšanu, bet tā kā īpašuma tiesības nav pareizi nostiprinātas atbildētājam, tad pretprasība noraidāma pilnībā.

Latvijas Zinību biedrība kasācijas sūdzībā lūdz LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu spriedumu atcelt un LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora prasību noraidīt.

Kasācijas sūdzībā norādīts, ka apelācijas tiesa nepareizi interpretējusi Latvijas PSR Zinību biedrības pakļautību PSRS Zinību biedrībai. Šīm biedrībām esot bijis tai laikā spēkā esošais koprepublikāniskais pakļautības režīms, bet faktiski LPSR Zinību biedrība esot bijusi republikāniskas pakļautības organizācija. Norādīts arī, ka gadījumos, kad bija nepieciešams pārņemt sabiedrisko organizāciju īpašumus, tika pieņemti speciāli Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumi, piemēram, par arodbiedrību pārziņā esošā īpašuma statusu. Par Zinību biedrību tādi nav pieņemti. Likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" 11.pants, uz kuru tiesa pamato savu spriedumu, ir atcelts 1996.gada 9.aprīlī. Kasācijas sūdzībā norādīts, ka LR Ministru kabineta noteikumos nr.140, kas pieņemti 1996.gada 10.aprīlī, paredzēta speciāla norma, kas attiecināma uz Vissavienības sabiedriskām organizācijām (Noteikumu 39.pants), bet Latvijas PSR Zinību biedrība nekad nav bijusi Vissavienības Zinību biedrības nodaļa. Tiesa šo noteikumu pantu tulkojusi paplašināti.

Senāts atrod, ka kasācijas sūdzība noraidāma. LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta likumu piemērojusi un iztulkojusi pareizi.

Ēku Rīgā, Brīvības ielā 104, par saviem līdzekļiem uzbūvējusi un astoņdesmitajos gados nodevusi ekspluatācijā Latvijas PSR Zinību biedrība, par ko lietā strīda nav. Par šādā veidā uzbūvētām ēkām jau likuma "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" 11.panta 3.daļā noteikts, ka ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, iestādes un organizācijas, atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu. Šādām organizācijām īpašumtiesības pēc 1993.gada 5.aprīļa, kad stājās spēkā norādītais likums, Zemesgrāmatu nodaļa nostiprināt nevarēja, kādēļ Latvijas Zinību biedrībai izdarītais nostiprinājuma uzraksts, kas datēts ar 1995.gada 17.martu, ir nelikumīgs, ja Latvijas Zinību biedrība tiek atzīta kā pakļauta PSRS Zinību biedrībai. Pēc tam LR Ministru kabienta noteikumi Satversmes 81.panta kārtībā, kas apstiprināti 1996.gada 10.aprīlī, un arī Saeimas 1997.gada 30.janvāra likuma 37.pants, precizējot iepriekšējo likuma redakciju, nosaka, ka uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāmas ēkas (būves), ko laikā no 1940.gada 21.jūlija ir uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi un organizācijas, arī PSRS sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas.

No tā secināms, ka vienīgi būtiskais strīda jautājums ir jautājums par LPSR Zinību biedrības tiesisko statusu laikā, kad tā pastāvēja, pamatojoties uz Vissavienības Zinību biedrības statūtiem, kas pieņemti šīs biedrības 4. un 5. kongresā, ar grozījumiem 6.,8. un 9.kongresā. Tas, ka Vissavienības un savienoto republiku Zinību biedrības darbojās uz vienotu Vissavienības statūtu pamata, apstiprina pakļautības statusu LPSR Zinību biedrībai. Ka LPSR Zinību biedrība pastāvējusi kā PSRS Zinību biedrības nodaļa, secināms no šo statūtu 14. panta, kur norādīts, ka savienoto republiku Zinību biedrības ir Vissavienības Zinību biedrības organizācijas.

Norāde kasācijas sūdzībā uz padomju koncepciju pakļautības jautājumā, proti, uz sadalījumu Vissavienības, koprepublikāniskajās un republikāniskajās pakļautības organizācijās, nav piemērojama, tulkojot iepriekš norādītos Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas pieņemti pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Pie tam Vissavienības pakļautība LPSR Zinību biedrībai izriet tieši no tajā laikā spēkā esošās likumdošanas, konkrēti no Vissavienības Zinību biedrības statūtiem. Nepamatots ir secinājums kasācijas sūdzībā, ka pēc padomju koncepcijas LPSR Zinību biedrība iekļaujama koprepublikāniskās pakļautības režīmā, bet faktiski — republikāniskās pakļautības režīmā. Faktiskā stāvokļa patieso būtību atsedz Vissavienības Zinību biedrības statūtu 13.(19.) pants, formulējot tā saucamo "demokrātiskā centrālisma" principu visas biedrības struktūrā no augšas līdz lejai, t.i., zemākstāvošo organizāciju pakļautību augstākstāvošām organizācijām.

Civillietu tiesu palāta izvērtējusi Vissavienības Zinību biedrības statūtus pakļautības jautājumā no dažādiem aspektiem, tai skaitā arī no biedrības organizatoriskās pakļautības aspekta, budžeta, štatu un darba algas fonda veidošanās nosacījumiem. Nav pamata uzskatīt, ka palāta būtu sniegusi nepareizu, paplašinātu statūtu noteikumu tulkojumu. Šo apsvērumu dēļ Civillietu tiesu palātas spriedums atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz Latvijas CPK 3423.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda:

LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1997.gada 27.maija spriedumu atstāt negrozītu, Latvijas Zinību biedrības kasācijas sūdzību noraidīt.

Priekšsēdētājs senators R.Krauze

Senatori: R.Saulīte, R.Zaķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!