• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2010. gada 12. jūlija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.2010., Nr. 118 https://www.vestnesis.lv/ta/id/214039-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā

Vēl šajā numurā

28.07.2010., Nr. 118

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 12.07.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apraide — darbību kopums, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošanu, izplatīšanu un tūlītēju uztveršanu, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus;

2) apraides aptveršanas zona — teritorija, kurā raidītāja signāla intensitāte atbilst kvalitatīvas uztveršanas kritērijiem, ko katram uztveršanas veidam nosaka starptautiskie līgumi par apraidi;

3) audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojums — pakalpojums, uz kuru attiecināma elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā atbildība un kura galvenais uzdevums ir, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, nodrošināt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus;

4) audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums — reklāma televīzijā vai radio, sponsorēšana, televīzijas vai radio veikals, produktu izvietošana un citi audio, vizuāli vai audiovizuāli paziņojumi, kas ievietoti raidījumā, izvietoti pirms raidījuma vai pēc tā par samaksu vai citu atlīdzību vai pašreklāmas nolūkā un tieši vai netieši reklamē to personu preces, pakalpojumus vai tēlu, kuras veic saimniecisko darbību;

5) bezmaksas televīzija — sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu nodrošināta piekļuve programmai bez maksas;

6) daļēja ekrāna reklāma — reklāma, kas kadra malā atrodas uz ekrāna vienlaikus ar raidījumu slīdošas rindas, logotipa, īsa reklāmas klipa vai citā reklāmas veidā;

7) elektroniskais plašsaziņas līdzeklis — privātpersona, kurai tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegta apraides atļauja vai retranslācijas atļauja vai kuras darbību šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome;

8) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nodrošināts pakalpojums, kas tiek sniegts pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu;

9) ierobežotas piekļuves kontrole — ierīce, programmatūra vai cits risinājums, kas ļauj pakalpojumu saņemt tikai autorizētam lietotājam;

10) ilgstoša reklāma — reklāmas sižets, kura ilgums pārsniedz 90 sekundes;

11) interaktīvā (mijiedarbības) reklāma — reklāmas forma, kuras izmantošanas laikā skatītājam tiek dota iespēja piekļūt detalizētākam reklāmas saturam;

12) kabeļtelevīzija — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli;

13) neatkarīgais producents — privātpersona, kas nav elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, bet veido filmas, reklāmu, atsevišķus radio, televīzijas raidījumus vai nodarbojas ar programmu veidošanu;

14) pašreklāma — paziņojumi, kurus elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata savā programmā vai raidījumu katalogā, informējot par savu programmu vai raidījumiem, vai par atvasinātiem darbiem, kas tieši iegūti no programmas vai raidījumiem;

15) privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība;

16) produktu izvietošana — jebkurš audio un audiovizuāls komerciāls paziņojums, kurā iekļauti produkti, pakalpojumi vai to preču zīmes, vai atsauces uz attiecīgajiem produktiem, pakalpojumiem vai to preču zīmēm un kurš tiek demonstrēts raidījumā par samaksu vai citu atlīdzību;

17) programma — elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidots raidījums vai raidījumu kopums ar kopēju nosaukumu;

18) programmu izplatīšana — programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus;

19) publiska uztveršana — iespēja uztvert elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu vai raidījumu katalogu bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkurā vietā attiecīgās programmas izplatīšanas publisko elektronisko sakaru tīkla aptveršanas zonā;

20) radio veikala skatlogs — radio veikals, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes;

21) radio veikals — tiešs sabiedrībai adresēts audio paziņojums nolūkā piedāvāt par atlīdzību preces, tai skaitā nekustamo īpašumu vai pakalpojumus, tiesības un pienākumus;

22) raidījums — audio vai audiovizuāls darbs, kas veido atsevišķu vienību programmā vai raidījumu katalogā. Raidījums ir atdalīts no kopējās programmas ar izlaiduma datiem;

23) raidīšana — programmu izplatīšana publiskai uztveršanai. Šis termins neietver pakalpojumus pēc pieprasījuma;

24) raidlaiks — diennakts laika posms, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata programmu noteiktā teritorijā;

25) raidstunda — laika posms, kas ilgst no katras attiecīgās diennakts pilnas stundas pirmās minūtes līdz pēdējai minūtei, to ieskaitot;

26) reklāma — jebkurš paziņojums, kas tiek izplatīts par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju saistīts jebkuras personas raidījums, kas tiek veidots reklāmas nolūkā, lai veicinātu preču, tai skaitā nekustamā īpašuma vai pakalpojumu, tiesību un pienākumu, piedāvājumu par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī politiskā reklāma;

27) reklāmas klips — reklāmas sižets, kura ilgums nepārsniedz 90 sekundes;

28) retranslācija — Latvijā vai ārvalstīs izplatītas programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana citā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana (dublējot vai subtitrējot), ja tā izdarīta ar programmas tiesību turētāja piekrišanu;

29) sabiedriskais pasūtījums — sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums, kuru finansē un uzrauga sabiedrība;

30) satelīttelevīzija un satelītradio — programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot satelītu;

31) slēpts audio un audiovizuāls elektroniskā plašsaziņas līdzekļa komerciāls paziņojums — preču, pakalpojumu, nosaukumu, preču zīmju, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja darbību atveidojums vārdu vai attēlu veidā, ja šādu atveidojumu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir apzināti iecerējis kā audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu, bet tas varētu maldināt sabiedrību par šā paziņojuma būtību. Šāds atveidojums jo īpaši uzskatāms par apzināti iecerētu, ja tā izvietošana notiek par samaksu vai citu atlīdzību;

32) sponsorēšana — jebkuras apraides veikšanā vai audio un audiovizuālu darbu, programmas vai raidījuma veidošanā neiesaistītas personas ieguldījums elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai raidījumu finansēšanā, lai popularizētu savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai ražojumu;

33) televīzijas veikala skatlogs — televīzijas veikals, kura ilgums pārsniedz 15 minūtes;

34) televīzijas veikals — tiešs sabiedrībai adresēts audiovizuāls paziņojums nolūkā piedāvāt par samaksu vai citu atlīdzību preces, tai skaitā nekustamo īpašumu vai pakalpojumus, tiesības un pienākumus;

35) virtuālā reklāma — reklāma, kas tiek elektroniski izvietota uz kadra attēla raidījuma laikā;

36) zemes raidītājs — raidītājs, kas pārraida elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un raidījumus, izplatot signālu ar antenas palīdzību bez mākslīga vadītāja jebkuru tādu radiosakaru nodrošināšanai, kuri nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija;

37) zemes stacija — uz zemes virsmas izvietota elektronisko sakaru tīkla galastacija elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu nogādāšanai līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem, kas atrodas izplatījumā.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likums reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus.

(2) Šā likuma mērķi ir šādi:

1) nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā;

2) noteikt Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību neatkarīgi no veida, kādā publiskai uztveršanai paredzētā informācija tiek izplatīta elektroniskajos sakaru tīklos;

3) noteikt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesisko statusu un uzraudzības kārtību, paredzot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu veidošanai un izplatīšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas kārtību;

4) veicināt sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata; pildot Valsts valodas likuma prasības, sekmēt latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā, it sevišķi rūpēties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu; nodrošināt tās saglabāšanu un lietošanu, nosakot sabiedrības interesēm atbilstošu kārtību, kādā Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi lieto valsts valodu raidlaikā, un vienlaikus paredzot tiesības lietot elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos mazākumtautību un citas valodas.

(3) Šā likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, ja attiecīgā programma tur tiek izplatīta nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus. Šā likuma noteikumi neattiecas uz citu veidu audiovizuālo informāciju, kas ir izvietota un pieejama interneta vidē.

(4) Šā likuma noteikumi nav piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, kas paredzēti uztveršanai tikai valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, un ko tieši vai netieši ar standarta galaiekārtām neuztver auditorija vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs.

II nodaļa. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

3.pants. Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Latvijas jurisdikcijā atrodas elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta otro daļu veic saimniecisko darbību Latvijā vai arī atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(2) Lai noteiktu, vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Latvijā, ir izvērtējami šādi gadījumi:

1) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta un redakcionāli lēmumi par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumiem tiek pieņemti Latvijā, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Latvijā;

2) ja Latvijā ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī, tad uzskatāms, ka saimnieciskā darbība tiek veikta tajā valstī, kurā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa strādā abās valstīs, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību tajā valstī, kurā ir tā valdes atrašanās vieta. Ja nevienā no šīm valstīm nestrādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa, tad uzskatāms, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību tajā valstī, kurā tas pirmo reizi sāka darbību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, — ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās valsts ekonomiku;

3) ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes atrašanās vieta ir Latvijā, bet redakcionālus lēmumus par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību pieņem valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai arī otrādi, tad uzskatāms, ka saimnieciskā darbība tiek veikta Latvijā, — ar nosacījumu, ka Latvijā strādā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībā iesaistītā darbaspēka nozīmīga daļa.

(3) Latvijas jurisdikcijā atrodas arī tādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem nav piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi, bet kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tie izmanto satelīta raidošo zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā;

2) tie neizmanto satelīta raidošo zemes staciju, kas atrodas Latvijas teritorijā, bet izmanto Latvijai piederošos satelīta resursus.

(4) Ja to, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā atrodas elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nevar konstatēt atbilstoši šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir dalībvalsts, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic saimniecisko darbību Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 56.panta nozīmē.

4.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidi

(1) Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala pēc to darbības mērķa un izplatīšanas veida, kā arī pēc aptveršanas zonas.

(2) Pēc darbības mērķa elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos, komerciālajos un nekomerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

(3) Pēc izplatīšanas veida elektroniskos plašsaziņas līdzekļus iedala zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta un citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

(4) Pēc aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuriem izsniegta apraides atļauja, iedala nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Iedalījums nacionālajos, reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos attiecas uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas tiek izplatītas ar zemes raidītāju.

5.pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir valsts kapitālsabiedrības, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, Komerclikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī statūtiem, kurus apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī — Padome).

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamatkapitālu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā un veic tās dalībnieku sapulces funkcijas. Padome par kapitāla daļu turēšanu atlīdzību no sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nesaņem.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana.

6.pants. Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti uzņēmējdarbības veicēji.

(2) Komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem vai abonentu maksājumiem par programmām.

7.pants. Nekomerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķis nav peļņas gūšana, un to sniegtais pakalpojums ir paredzēts konkrētai auditorijai ar kopējām interesēm.

(2) Nekomerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumā vai programmā aizliegta citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu retranslācija, kā arī audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu izplatīšana.

(3) Nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto savus pakalpojuma vai programmas izplatīšanas līdzekļus, drīkst izplatīt citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotās programmas vai raidījumus, saņemot attiecīgā komerciālā vai nekomerciālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa atļauju un iepriekš saskaņojot to ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

8.pants. Pārrobežu elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Par pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuri Latvijas teritorijā ar zemes vai satelītu raidītāju vai publisko elektronisko sakaru tīklu palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, ko tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.

(2) Uz pārrobežu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju.

9.pants. Nacionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru sniegto pakalpojumu var saņemt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vai kuru programmu apraides aptveršanas zona ir valsts teritorijas lielākā daļa un kuru programmas ir pieejamas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi.

(2) Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz 99 procenti Latvijas teritorijas.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut šā panta pirmajā daļā minētajiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija.

10.pants. Reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

(1) Par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir ne mazāk kā 20 procenti Latvijas teritorijas, ciktāl šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi.

(2) Attiecībā uz televīzijas programmu izplatīšanu par reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tādi plašsaziņas līdzekļi, kuru veidoto televīzijas programmu apraides aptveršanas zona ir vismaz viena Latvijai saistošos starptautiskajos nolīgumos paredzētam reģionālajam apraides zonu plānojumam atbilstoša apraides zona.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atļaut reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem palielināt programmu apraides aptveršanas zonu, ja to paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija.

11.pants. Vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

Par vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem uzskatāmi tie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmu apraides aptveršanas zona ir mazāka par šā likuma 10.pantā noteikto reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu aptveršanas zonu.

12.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraide veicama ciparformātā.

13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana

(1) Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” uzdevums ir nodrošināt to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību, kā arī uz zemes apraidi ciparformātā.

(2) Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā.

(3) Šā likuma 72.pantā noteiktā komersanta uzdevums ir nodrošināt to elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanu ciparformātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas darbību.

(4) Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina savu infrastruktūru šā likuma 72.pantā noteiktajam komersantam elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu zemes apraidei ciparformātā.

14.pants. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Nav pieļaujama elektroniskā plašsaziņas līdzekļa dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Par dominējošo stāvokli šā likuma izpratnē uzskatāms tāds stāvoklis, kad Latvijā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus.

III nodaļa. Apraides atļauja, retranslācijas atļauja un elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrācija

15.pants. Apraides tiesības

(1) Apraides tiesības ir tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā, ģeogrāfiskā teritorijā un veidā.

(2) Apraides tiesības piešķir atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai. Piešķirtās apraides tiesības nav nododamas citai personai, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir tiesīga nodot koncesijā citai personai (arī jau pastāvošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim) atsevišķas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas veidošanu un sākotnējo izplatīšanu. Šajā gadījumā apraides atļauju izsniedz uz koncesijas līguma darbības laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Par šādas apraides atļaujas izsniegšanu valsts nodeva nav maksājama.

(4) Apraides tiesības tiek piešķirtas uz personas iesnieguma pamata. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbībai ir nepieciešams radiofrekvenču resurss, apraides tiesības piešķir konkursa kārtībā.

(5) Ja paredzamā programmu apraides aptveršanas zona pilnībā vai galvenokārt ir citas Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts teritorija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms apraides tiesību piešķiršanas konsultējas ar attiecīgās valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi.

(6) Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju, apraides tiesības bez konkursa un termiņa ierobežojuma vispirms tiek piešķirtas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par apraides atļaujas izsniegšanu sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts nodevu nemaksā.

(7) Apraides frekvenču spektra tehnisko izmantošanu saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu plāno valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija”. Par frekvenču spektra izmantošanas tehnisko plānu, kā arī brīvajiem frekvenču piešķīrumiem, kuru izmantošanai var piešķirt apraides tiesības, valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” sniedz informāciju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

16.pants. Apraides tiesību piešķiršanas konkursa kārtība

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar šo likumu un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju izsludina konkursu uz apraides tiesību piešķiršanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nacionālajiem, reģionālajiem vai vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (9., 10. un 11.pants).

(2) Sludinājums par konkursu publicējams Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes mājaslapā internetā, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Sludinājumā norāda šādas ziņas:

1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis);

2) prasības attiecībā uz programmu (elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apjoms), raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteikusi konkursa nolikumā;

3) aptveršanas zona;

4) apraides atļaujas termiņš;

5) darbības uzsākšanas laiks;

6) konkursa dalības maksa;

7) iesnieguma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

(4) Konkursa dalībnieks iesniedz iesniegumu, kurā norādāms:

1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskajai personai un personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un informācija par īpašniekiem.

(5) Iesniegumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, kā arī citas ziņas, kuras Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir noteikusi konkursa nolikumā vai kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām;

2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam;

3) dokuments par konkursa dalības maksas samaksu.

(6) Ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, to piedāvāto programmu pamatnosacījumiem un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē savā mājaslapā internetā, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei. Padome nepublicē ziņas, kuras konkursa dalībnieks ir norādījis kā komercnoslēpumu.

17.pants. Konkursa rezultātu noteikšana

(1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie iesniegumi. Vērtēšanas pamatkritēriji ir koncepcijas radošais, finansiālais un tehniskais nodrošinājums, kā arī valsts valodas apjoms raidlaikā.

(2) Konkursa rezultāti nosakāmi ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

(3) Par konkursa rezultātiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu, ko 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālajai vai vietējai apraidei.

(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(5) Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

18.pants. Apraides atļauja

(1) Apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Apraides atļauju izsniedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(2) Apraides atļauja tiek izsniegta uz 10 gadiem.

(3) Par apraides atļaujas izsniegšanu maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai saņemtu apraides atļauju, persona (tai skaitā konkursa uzvarētājs) iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu, kuram pievienojams attiecīgās programmas vai pakalpojumu izplatīšanu nodrošinošā elektronisko sakaru komersanta apliecinājums par šīs programmas vai pakalpojumu izplatīšanas nodrošināšanu. Ja programmas veidošanai un izplatīšanai nav nepieciešams radiofrekvenču resurss, iesniegumam pievienojami darbības pamatnosacījumi, kuros norāda paredzamo programmas nosaukumu, darbības mērķi, programmas formātu, valodu, informāciju par īpašniekiem, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām; elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam.

(5) Ja konkursa uzvarētājs 12 mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par konkursa rezultātiem, neizņem apraides atļauju vai 15 mēnešu laikā neuzsāk darbību, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto lēmumu atceļ un izsludina jaunu konkursu.

(6) Apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tā darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

(7) Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta apraides atļauja apraidei analogajā formātā, ir tiesības saņemt frekvenču spektra piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus un izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.

(8) Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem izsniegta apraides atļauja, ir pienākums nodrošināt atļaujā noteikto programmas apraides aptveršanas zonu.

(9) Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība tiek izbeigta, apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

19.pants. Retranslācijas atļauja

(1) Programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju.

(2) Retranslācijas atļaujas saņemšanai iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei attiecīgu iesniegumu, retranslējamo programmu sarakstu, ja nepieciešams, — dokumentu, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, un samaksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja retranslācijai nepieciešams frekvenču resurss, retranslācijas atļauja tiek izsniegta šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Par tādu retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcija, atbild Latvijas jurisdikcijā esošs elektronisko sakaru komersants, kas saņēmis attiecīgās programmas retranslācijas atļauju.

(5) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

1) citas valsts audio vai audiovizuālā raidījumā ir nepārprotami, nopietni un būtiski pārkāpti šā likuma 24.panta devītās un desmitās daļas, kā arī 26.panta noteikumi;

2) citas valsts audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma rada nopietnu vai īpaši nopietnu risku:

a) sabiedriskajai kārtībai, jo īpaši noziedzīga nodarījuma novēršanai, izmeklēšanai un atklāšanai, nepilngadīgo personu aizsardzībai un cīņai pret naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas, valstspiederības vai etniskās piederības dēļ un personu cieņas aizskaršanu,

b) sabiedrības veselības aizsardzībai,

c) sabiedrības drošībai, tai skaitā valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai,

d) patērētāju aizsardzībai, tai skaitā ieguldītāju aizsardzībai.

(6) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga.

(7) Par šā panta sestajā daļā minēto televīzijas programmu retranslācijas nodrošināšanu attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekasē maksu no tā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programmas tas retranslē, tāpat kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas saskaņā ar šā panta sesto daļu tiek retranslētas, neiekasē maksu no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kas tā programmas retranslē.

20.pants. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukums

(1) Apraides atļauju vai retranslācijas atļauju var izsniegt, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukums:

1) nepārprotami atšķiras no cita Latvijā jau reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukuma;

2) atbilst Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) nepārprotami atšķiras no tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukuma, kura darbība izbeigta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu;

4) nepārkāpj šā panta otrajā daļā minētās prasības.

(2) Latvijā, Eiropas Savienībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, kuri attiecas uz Latviju, reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukumā aizliegts izmantot ārvalstīs reģistrēta elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai programmas nosaukumu vai preču zīmi, vai tās sastāvdaļas tādā veidā, kas maldina auditoriju. Šādu preču zīmi ir atļauts lietot gadījumos, kad ārvalstīs reģistrētam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir būtiska ietekme uz Latvijas jurisdikcijā esošā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību vai persona, kurai ir izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, atļāvusi to lietot Latvijas teritorijā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ievērojami arī pēc apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas izsniegšanas.

21.pants. Apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšana, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšana un izbeigšana

(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:

1) savu darbību izbeidzis, bet izsniegto apraides atļauju vai retranslācijas atļauju nav nodevis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei;

2) darbojas neregulāri, tādējādi nepildot apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumus, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, ja tas gada laikā atkārtoti:

1) pārkāpis šo likumu;

2) izplatījis programmu, kas neatbilst apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas pamatnosacījumiem.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome anulē apraides atļauju vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis:

1) trīs reizes gada laikā ir administratīvi sodīts par šā likuma pārkāpumu;

2) gada laikā no dienas, kad Padome pieņēmusi lēmumu par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanu, ir izdarījis šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus;

3) pārkāpis apraides atļaujā ietvertos noteikumus;

4) neievēro šā likuma 18.panta astotās daļas noteikumus;

5) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, nepārtrauc attiecīgā noteikuma pārkāpšanu;

6) mēneša laikā no dienas, kad Padome izteikusi brīdinājumu par apraides atļaujā ietverto noteikumu pārkāpumu, atkārtoti pārkāpis attiecīgo noteikumu;

7) saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīts par vainīgu noziegumos pret valsti vai par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tam noteikts juridiskajām personām piemērojamais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paziņojums par apraides atļaujas vai retranslācijas atļaujas anulēšanu vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības izbeigšanu publicējams Padomes mājaslapā internetā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekli — arī vietējā laikrakstā.

IV nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi pēc pieprasījuma

22.pants. Tiesības sniegt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma

(1) Lai sniegtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma, šo pakalpojumu sniedzējam nepieciešams reģistrēties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu sniedzēja reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Reģistrācijas iesniegumā norādāms:

1) fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods;

2) juridiskajai personai, personu apvienībai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

(4) Iesniegumam pievienojami:

1) darbības pamatnosacījumi, kuros norāda kataloga nosaukumu, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi, kataloga formātu, kā arī citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām;

2) informācija par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets).

(5) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus nepiemēro, ja nepieciešams frekvenču resurss, lai sniegtu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt apraides atļauju atbilstoši kārtībai, kāda noteikta šā likuma 16. un 17.pantā.

23.pants. Pēc pieprasījuma sniedzamu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kataloga veidošanas nosacījumi

(1) Katalogā nedrīkst ietvert pakalpojumus, kas mudina uz naida kurināšanu vai aicina diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ.

(2) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem.

(3) Katalogā un raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.

(4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, sniedzot pēc pieprasījuma tādus pakalpojumus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, nodrošina šiem pakalpojumiem ierobežotas piekļuves kontroli (lai parastos apstākļos tie nebūtu uztverami).

(5) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, savā katalogā iekļauj Eiropas audiovizuālos darbus.

(6) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas sniedz pakalpojumus pēc pieprasījuma, nodrošina pastāvīgu piekļuvi vismaz šādai informācijai:

1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums;

2) adrese, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic uzņēmējdarbību;

3) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kontaktinformācija, tostarp elektroniskā pasta adrese vai mājaslapa internetā;

4) atbildīgās uzraudzības iestādes — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes — kontaktinformācija.

V nodaļa. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un raidījumu veidošana un retranslācija

24.pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(2) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, ievēro cilvēktiesības un darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro darbības pamatnosacījumus, kurus tie iesnieguši Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saņemtu apraides atļauju. Ja apraides tiesības iegūtas konkursa kārtībā, darbības pamatnosacījumus var mainīt ar Padomes piekrišanu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai programmu valoda un programmu formāts ir nemaināma pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā.

(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.

(5) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda savas darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību, kā arī norāda pasākumus, kas veicina pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Rīcības kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz bērniem paredzētiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls un cukurs, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama.

(6) Filmas pārraida laikā, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem. Raidīšanas laikā filmas atzīmē ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmu klasifikācijas indeksu.

(7) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši likumam “Par izņēmuma stāvokli” un Civilās aizsardzības likumam ir pienākums ārkārtējās situācijās savos pakalpojumos vai programmās dot iespēju atbildīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus iedzīvotājiem.

(8) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumu.

(9) Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.

(10) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neizplata tāda satura audio un audiovizuālus darbus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli. Ja ierobežotas piekļuves kontrole netiek nodrošināta, pirms šādiem audiovizuāliem darbiem jādod akustisks brīdinājuma signāls un tiem jābūt speciāli atzīmētiem ar vizuālu simbolu.

(11) Ja elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto programmu izplatīšanu savos elektronisko sakaru tīklos, ir elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas veido savas programmas vai ar savu ieguldījumu piedalās citos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, šāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidoto programmu izplatīšanai piemēro nosacījumus, kuri nediskriminē citus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

25.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uzņemas redakcionālo atbildību. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība šā panta izpratnē ir efektīva kontrole gan attiecībā uz raidījumu izvēli, gan attiecībā uz to organizāciju programmās un katalogos. Šie noteikumi neattiecas uz programmu retranslāciju.

26.pants. Programmu veidošanas ierobežojumi

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

27.pants. Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgi notikumi

(1) Ministru kabineta apstiprinātos Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgos notikumus, kurus pēc iepriekšēja plāna rīko to organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības, Latvijas jurisdikcijā esošie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, raida tā, lai vismaz 95 procentos Latvijas teritorijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar bezmaksas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.

(2) Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgs notikums atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem:

1) tas ir Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs valstisks vai kultūras pasākums;

2) tas ir starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās Latvijas nacionālā komanda;

3) pasākums tradicionāli ir atspoguļots ar bezmaksas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas uzmanību.

(3) Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības raidīt tādus notikumus, kurus cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts ir iekļāvusi savā sabiedrībai īpaši svarīgo notikumu sarakstā, šis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis attiecībā uz citas dalībvalsts jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem neizmanto savas ekskluzīvās tiesības, ja tādējādi būtiskai citas dalībvalsts sabiedrības daļai tiktu liegta iespēja sekot līdzi attiecīgajam notikumam ar bezmaksas televīzijas starpniecību.

(4) Ja Latvijas jurisdikcijā esošam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir ekskluzīvas tiesības atspoguļot notikumus, par kuriem ir liela sabiedrības interese, cits Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var brīvi izvēlēties un iekļaut ziņu reportāžās attiecīgo notikumu pārraižu materiālus, ja to raidlaiks ziņu reportāžā nepārsniedz 90 sekundes. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas izmanto šādus materiālus, norāda to avotu. Par šādu materiālu izmantošanu var prasīt maksu, kas nepārsniedz šo materiālu nodošanas (pārraidīšanas) vai kopēšanas izmaksas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pārraižu materiāli netiek iekļauti raidījumos, ko izplata pēc pieprasījuma. Šis nosacījums neattiecas uz to elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem pēc pieprasījuma, kuri attiecīgo ziņu raidījumu pirms tā iekļaušanas katalogā ir izplatījuši kā savas programmas sastāvdaļu.

(6) Informācijas izvietošana raidījumos nav atlīdzināma. Jebkuras informācijas, sižeta, komentāra, apskata, ziņu iekļaušana vai dalībnieka uzaicināšana piedalīties raidījumā, saņemot par to atlīdzību, uzskatāma par audio vai audiovizuālu komerciālu paziņojumu.

28.pants. Raidījuma un reklāmas valoda

(1) Katrs raidījums notiek vienā valodā — raidījuma valodā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Raidījuma fragmenti citās valodās nodrošināmi ar tulkojumu raidījuma valodā. Šis nosacījums neattiecas uz raidījuma fragmentiem valsts valodā, valodas mācību raidījumiem, interaktīvajām tiešajām pārraidēm (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumiem un starpvalstu sadarbības raidījumiem tiešraides laikā.

(3) Demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Dublētais un ieskaņotais teksts paralēli oriģinālās skaņas pavadījumam un subtitri valsts valodā veidojami tādā kvalitātē, kas nodrošina pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni. Bērniem paredzētās filmas dublē vai ieskaņo valsts valodā. Šie nosacījumi neattiecas uz retranslāciju, kā arī tādām filmām, kuras saskaņā ar izsniegtajām apraides atļaujām un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem tiek raidītas Latvijas mazākumtautību pirmsskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem vai, izmantojot satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklus, mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji. Filmas var būt ieskaņotas tikai vienā valodā, neskaitot oriģinālo skaņas pavadījumu.

(4) Televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

(5) Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veido un izplata televīzijas ziņu raidījumus svešvalodā, tas nodrošina attiecīgo ziņu kopsavilkumu valsts valodā slīdošas teksta rindas veidā.

(6) Raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā. Šis nosacījums neattiecas uz retranslāciju, kā arī uz satelīttelevīzijas elektronisko sakaru tīklos izplatītajām programmām, kuras atbilstoši apraides atļaujai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegtajiem attiecīgā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pamatnosacījumiem ir paredzētas mērķauditorijai, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

(7) Ja Ministru kabinets konstatē, ka kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta vai arī tās lietošana vai izplatība ir būtiski nepietiekama, tas lemj par pasākumiem valsts valodas lietošanas veicināšanai attiecīgajā teritorijā.

29.pants. Programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katrs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina, lai visas tā izplatītās programmas, izņemot retranslētās programmas, tiktu pilnībā ierakstītas tādā kvalitātē, kas ļauj skaidri un nepārprotami konstatēt ikvienas programmas saturu. Šo ierakstu uzglabā ne mazāk kā kalendāro mēnesi pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas. Tā kopija bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzama Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.

(2) Katrs programmu veidojošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti. Šie uzskaites materiāli bez maksas pēc pieprasījuma izsniedzami Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesai, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādei, kā arī citām kompetentajām valsts iestādēm.

(3) Pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieprasījuma elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz tai informāciju par programmas un raidījuma nosaukumu, pārraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, blakustiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem, kā arī audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem. Šo informāciju uzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro gadu pēc attiecīgās programmas izplatīšanas dienas un bez maksas pēc pieprasījuma izsniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

(4) Audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma 32. un 33.pantā minēto programmu un audiovizuālo darbu uzskaiti un reizi gadā iesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārskatus par šo pantu noteikumu izpildi.

30.pants. Raidījuma izlaiduma dati

(1) Katra raidījuma beigās norādāmi tā izlaiduma dati.

(2) Raidījuma izlaiduma datos ietverami tā autori.

(3) Raidījuma izlaiduma dati veidojami valsts valodā. Ja raidījums veidots svešvalodā, raidījuma izlaiduma datus var norādīt raidījuma valodā.

31.pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidoti literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un tamlīdzīgi radošie darbi;

2) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstoši audiovizuālie darbi, kas veidoti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.

(2) Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un nepiemēro diskriminējošus noteikumus Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, par Eiropas audiovizuālajiem darbiem tiek uzskatīti arī kopražojuma audiovizuālie darbi, kas atbilst minēto nolīgumu nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no šīm valstīm;

3) šo valstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām, un kopražojumu nekontrolē viens ārpus šo valstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti saskaņā ar divpusēju kopprodukcijas līgumu, kas noslēgts starp Latviju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas pastāvīgi dzīvojošs producents vai vairāki šādi producenti.

32.pants. Papildnosacījumi Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanai un valsts valodas lietošanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51 procentu no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu Eiropas audiovizuālie darbi.

(2) Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40 procentus no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika, izņemot spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, aizņemtu audiovizuālie darbi valsts valodā.

(3) Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65 procentus no raidlaika.

(4) Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

33.pants. Neatkarīgie producenti un to veidoto darbu iekļaušana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās ne mazāk kā 10 procenti no visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, paredzami neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem. Audiovizuālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta pēdējo piecu gadu laikā neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

(2) Šis pants neattiecas uz vietējiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

34.pants. Informācija par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina pastāvīgu piekļuvi vismaz šādai informācijai:

1) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums;

2) adrese, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis veic uzņēmējdarbību;

3) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kontaktinformācija, tostarp elektroniskā pasta adrese vai mājaslapa internetā;

4) atbildīgās uzraudzības iestādes — Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes — kontaktinformācija.

VI nodaļa. Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi, to veidošanas vispārīgie noteikumi un sponsorēšana

35.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus veido atbilstoši šā likuma, Reklāmas likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Konkurences likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(2) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst:

1) mudināt uz vides aizsardzībai kaitīgu rīcību;

2) izmantot tādu personu tēlus un balss materiālu, kuras regulāri vada ziņu raidījumus vai sabiedriski nozīmīgus raidījumus;

3) tieši vai netieši popularizēt produktus vai pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta;

4) veicināt vai mudināt uz rīcību, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;

5) ietvert, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēka izturēšanos pret dzīvniekiem;

6) aizskart cilvēka cieņu;

7) kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

8) reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus un smēķēšanu;

9) reklamēt maksas tālruņa pakalpojumus ar seksuālu raksturu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās no pulksten 7.00 līdz 22.00;

10) attēlot personas seksuāli pazemojošā veidā;

11) izrādīt necieņu pret Latvijas nacionālajām vērtībām un valsts simboliem.

(3) Audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma sniedzējam, kas nav attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, nedrīkst būt redakcionāla ietekme uz elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai raidījuma saturu.

(4) Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs.

(5) Par audio un audiovizuāla komerciāla paziņojuma izvietošanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

(6) Audio un audiovizuālā komerciālā paziņojumā izmanto tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumus.

(7) Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu.

(8) Audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu laika intervālā pirms audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma pārraidīšanas sākuma.

(9) Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir aizliegti.

(10) Produktu izvietošana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir aizliegta, izņemot šā likuma 45.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(11) Šajā likumā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

(12) Izvietojot audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, tos sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem atdala no citām programmas daļām tā, lai šie paziņojumi būtu uzreiz atpazīstami un viegli identificējami.

(13) Reklāma elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās izvietojama blokos.

(14) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās aizliegts izvietot reklāmas, kurās izmantots tāds akustisks līdzeklis, kas atgādina operatīvo transportlīdzekļu speciālo skaņas signālu. Šādu akustisku līdzekli aizliegts izmantot arī reklāmas bloka sākuma un beigu atdalīšanai no pārējās radio programmas daļas.

36.pants. Ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi

(1) Ir atļauta alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti.

(2) Izvietojot ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītus audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus, ievēro šādus noteikumus:

1) tos nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie;

2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu;

3) tajos nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) tie nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

5) tie nedrīkst uzsvērt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos;

6) tie nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šajā pantā minētie audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (reklāmas plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes u.tml.) un no tiem nav iespējams izvairīties.

37.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz zālēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem un ārstniecisko palīdzību

(1) Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā vai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras centralizētajai zāļu reģistrācijas procedūrai nereģistrētām zālēm, kā arī neatļautiem ārstnieciskajiem līdzekļiem un neatļautu ārstniecisko palīdzību.

(2) Ir aizliegti audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi attiecībā uz Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamām zālēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem un ārstniecisko palīdzību.

38.pants. Audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgām personām

(1) Audio un audiovizuāli komerciāli paziņojumi nedrīkst:

1) radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem;

2) rosināt nepilngadīgos, lai viņi pārliecina savus vecākus vai citas personas iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus;

3) izmantot nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām;

4) nepamatoti parādīt nepilngadīgos bīstamās situācijās;

5) tieši mudināt nepilngadīgos iegādāties vai īrēt (nomāt) preces.

(2) Tādu audio un audiovizuālu komerciālu paziņojumu mērķauditorija, kuros piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, nedrīkst būt nepilngadīgas personas.

(3) Audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgas personas, nedrīkst, reklamējot preci, norādīt uz papildu produktu, ja tas nav integrēts pamatprodukta sastāvā.

39.pants. Sponsorēšana un tās aizliegums

(1) Sponsorētā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu (īri). Sponsorētā raidījumā drīkst ievietot sponsora vai citas personas reklāmu atbilstoši reklāmas izvietošanas noteikumiem.

(2) Ja kāds raidījums tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēts, šā raidījuma sākumā vai beigās par to informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu.

(3) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un programmu.

(4) Privātpersonas, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt raidījumu sponsori.

(5) Aizliegts sponsorēt ziņu (izņemot laika prognozi, sporta apskatus un citas šauri tematiskas ziņas) un sabiedrībai aktuālām problēmām veltītus raidījumus.

VII nodaļa. Audiovizuāli komerciāli paziņojumi un produktu izvietošana

40.pants. Reklāmas veidi

Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkst izvietot šāda veida reklāmu:

1) reklāmas klips;

2) ilgstoša reklāma;

3) daļēja ekrāna reklāma;

4) virtuālā reklāma;

5) interaktīvā (mijiedarbības) reklāma.

41.pants. Papildu prasības atsevišķu veidu reklāmas izvietošanai

(1) Izvietojot ilgstošu reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) visā ilgstošas reklāmas laikā ir norāde, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstošu reklāmu nedrīkst pārraidīt no pulksten 19.00 līdz 23.00.

(2) Izvietojot daļēja ekrāna reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) daļēja ekrāna reklāma nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu trešdaļu ekrāna;

2) daļēja ekrāna reklāmas laukums ir nemainīgs, viegli identificējams un skaidri, ar vizuāliem līdzekļiem nodalīts no pārējā ekrāna. Ja daļēja ekrāna reklāma tiek izvietota uz kadrā redzamā pulksteņa raidījumu starplaikos, to var nenodalīt ar vizuāliem līdzekļiem no pārējā kadra;

3) neatkarīgo producentu vai citu audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajos raidījumos elektroniskais plašsaziņas līdzeklis drīkst izvietot daļēja ekrāna reklāmu tikai ar tiesību turētāja piekrišanu;

4) daļēja ekrāna reklāma tiek ieskaitīta stundas un diennakts reklāmas apjomā.

(3) Izvietojot virtuālo reklāmu, ievēro šādus noteikumus:

1) raidījuma sākumā un beigās elektroniskais plašsaziņas līdzeklis informē par raidījumā iekļauto virtuālo reklāmu;

2) audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nedrīkst izvietot virtuālo reklāmu bez pasākuma organizētāja, raidījuma producenta vai autora iepriekšējas piekrišanas;

3) pasākuma organizētājs nedrīkst ievietot virtuālo reklāmu televīzijas signālā bez pārraidīšanas tiesības ieguvušā audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iepriekšējas piekrišanas;

4) virtuālo reklāmu aizliegts izvietot uz fizisko personu attēliem;

5) virtuālo reklāmu drīkst izvietot tikai uz tām virsmām, kas parasti tiek izmantotas reklāmai. Sporta sacensībās virtuālo reklāmu drīkst izvietot arī uz laukuma virsmas ārpus sacensību laika.

(4) Nodrošinot pieeju interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas videi, pirms piekļūšanas detalizētam reklāmas saturam uz ekrāna raidījuma valodā izvieto brīdinājumu par iziešanu no raidījuma un iekļūšanu interaktīvās (mijiedarbības) reklāmas vidē.

42.pants. Reklāmas un televīzijas veikala apjoms

(1) Reklāmai un televīzijas veikalam (izņemot televīzijas veikala skatlogu) atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas programmās katrā raidstundā kopumā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās televīzijas programmās vai raidījumos reklāmai un televīzijas veikalam (izņemot televīzijas veikala skatlogu) atvēlētais laiks katrā raidstundā kopumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus.

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, sponsoru paziņojumiem un produktu izvietošanas;

2) bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību, kā arī virtuālā reklāma.

43.pants. Televīzijas veikala skatloga apjoms

(1) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu televīzijas veikala skatlogu izplatīšana. Šo skatlogu raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar vizuāliem un akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā televīzijas veikala skatlogiem.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz programmām, kurās tiek demonstrēts vienīgi televīzijas veikals. Reklāma šādās programmās izvietojama atbilstoši vispārīgiem reklāmas izvietošanas noteikumiem.

44.pants. Reklāmas un televīzijas veikala izvietošana programmā

(1) Reklāmu un televīzijas veikalu izvieto starp raidījumiem. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi, reklāmu un televīzijas veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.

(2) Raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāmu un televīzijas veikalu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Filmas, izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas, un ziņu raidījumus drīkst pārtraukt ar televīzijas reklāmu vai televīzijas veikalu ne biežāk kā vienu reizi 30 minūšu laikā.

(4) Valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā reklāmas un televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta.

45.pants. Produktu izvietošana

(1) Produktu izvietošana programmā pieļaujama tikai šādos gadījumos:

1) filmās un seriālos, kurus izveido audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai kuri izveidoti pēc audiovizuāla elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pasūtījuma, sporta un izklaides raidījumos, izņemot bērniem paredzētos raidījumus;

2) ja tā netiek apmaksāta un noteiktas preces vai pakalpojumi, piemēram, ražotāja aksesuāri un balvas, tiek sniegti bez maksas, lai tos iekļautu raidījumā.

(2) Raidījumi, kuros izvietoti produkti, obligāti atbilst visām šādām prasībām:

1) raidījuma saturs un programma nekādā ziņā netiek iespaidoti tā, ka tiktu ietekmēta elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā atbildība un neatkarība;

2) raidījums atklātā veidā, īpaši ar speciālām preces vai pakalpojumus ieteicošām atsaucēm, neveicina preču vai pakalpojumu pirkšanu vai nomu;

3) raidījumā attiecīgais produkts nav pārmērīgi izcelts;

4) skatītāji ir skaidri informēti par produktu izvietošanu. Lai izvairītos no jebkādas skatītāja maldināšanas, raidījumos, kuros izvietoti produkti, tas pienācīgi tiek norādīts katra šāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes.

(3) Audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos ir aizliegts izvietot šādus produktus un pakalpojumus:

1) tabakas izstrādājumi vai cigaretes, vai tādu uzņēmumu produkti, kuru pamatnodarbošanās ir cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu ražošana vai pārdošana;

2) Latvijā tikai pēc ārsta receptes vai norādījuma pieejamas zāles, ārstnieciskie līdzekļi un ārstnieciskā palīdzība.

VIII nodaļa. Audio komerciāli paziņojumi

46.pants. Papildu prasības ilgstošas reklāmas izvietošanai audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

Izvietojot ilgstošu reklāmu audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, ievēro šādus noteikumus:

1) reklāmas sākumā un beigās norāda, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma;

2) ilgstoša reklāma nedrīkst atgādināt jau esošu raidījumu, un to nedrīkst vadīt attiecīgajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī strādājoši žurnālisti.

47.pants. Reklāmas apjoma ierobežojumi audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās

(1) Reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās radio programmās vai raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus.

(2) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) audio elektronisko plašsaziņas līdzekļu paziņojumi par to raidījumiem un citiem produktiem, kas ir tieši atvasināti no to raidījumiem, sponsoru paziņojumiem un produktu izvietošanas;

2) bez maksas izplatīti sociālie paziņojumi, sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību.

48.pants. Radio veikala un radio veikala skatloga apjoms un izvietošana programmā

(1) Radio veikalam (izņemot radio veikala skatlogu) atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās radio programmās vai raidījumos radio veikalam (izņemot radio veikala skatlogu) atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus.

(2) Diennaktī atļauta ne vairāk kā astoņu radio veikala skatlogu izplatīšana. Šo skatlogu raidlaika kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, un tiem jābūt skaidri, ar akustiskiem līdzekļiem identificētiem kā radio veikala skatlogiem.

(3) Radio veikalu izvieto starp raidījumiem. Radio veikalu var iekļaut arī raidījumos, bet tikai tādā veidā, lai nekaitētu raidījumu viengabalainībai un autortiesību īpašnieku tiesībām.

(4) Raidījumos, kas sastāv no neatkarīgām daļām, sporta raidījumos un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, radio veikalu izvieto tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(5) Valsts svētku un reliģisko ceremoniju atspoguļošanas laikā radio veikala izvietošana ir aizliegta.

IX nodaļa. Tiesības uz informāciju un atbildība

49.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesības uz informāciju

Visiem Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai tie varētu veidot un izplatīt īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes, tiek nodrošināta brīva piekļuve signālam plašai sabiedrībai paredzētiem, vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, kurus ekskluzīvā kārtā pārraida Latvijas jurisdikcijā esošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

50.pants. Personas tiesību aizsardzība nepatiesu ziņu izplatīšanas gadījumā

(1) Persona, par kuru kāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā paustas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tas pats elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izplata šo ziņu atsaukumu, kā arī tās atbildi. Persona ir tiesīga pieprasīt, lai tās atbilde tiek izplatīta neatkarīgi no tā, vai šī persona ir pieprasījusi attiecīgo ziņu atsaukumu.

(2) Personai, kura uzskata, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītās nepatiesās ziņas to aizskar, ir tiesības tajā pašā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī bez maksas noskatīties vai noklausīties attiecīgo raidījumu, kā arī saņemt šā raidījuma ieraksta kopiju. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis par raidījuma ieraksta kopijas izsniegšanu pieprasa maksu, tā nedrīkst pārsniegt faktiskos kopijas izgatavošanas izdevumus.

51.pants. Tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukumu

(1) Iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukuma izplatīšanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas.

(2) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas ne vēlāk kā piektajā dienā pēc iesnieguma izskatīšanas dienas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, bet, ja tas nav iespējams, — līdzvērtīgā laikā šīs ziņas atsauc.

(4) Izplatot nepatiesu ziņu atsaukumu, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis norāda, tieši kuras ziņas tiek atsauktas.

(5) Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tas septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to paziņo iesniedzējam, norādot atteikuma iemeslus. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis šajā pantā noteiktajā kārtībā neizplata nepatiesu ziņu atsaukumu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt nepatieso ziņu atsaukumu.

52.pants. Tiesības pieprasīt atbildes izplatīšanu

(1) Iesniegumu par atbildes tiesību izmantošanu iesniedz elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim rakstveidā 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas, norādot konkrētās raidījumā paustās ziņas, un šim iesniegumam pievieno atbildes tekstu.

(2) Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

(3) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iesniegumu izskata septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(4) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atbildes sniegšanai nodrošina tikpat ilgu laiku, cik ilgi tika sniegtas nepatiesās ziņas, vai vismaz 90 sekundes, ja nepatiesās ziņas tika sniegtas par 90 sekundēm īsākā laikā.

(5) Ja elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tas ne vēlāk kā piektajā dienā pēc iesnieguma izskatīšanas dienas tāda paša nosaukuma raidījumā un tajā pašā raidījuma laikā, bet, ja tas nav iespējams, — līdzvērtīgā laikā nodrošina atbildes izplatīšanu. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis atsakās izplatīt atbildi, ja tā ietver acīmredzami krimināli sodāmu paziņojumu.

(6) Atteikumu izplatīt atbildi elektroniskais plašsaziņas līdzeklis septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas paziņo iesniedzējam rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav šajā pantā noteiktajā kārtībā nodrošinājis atbildes izplatīšanu, iesnieguma iesniedzējam ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt atbildes izplatīšanu.

X nodaļa. Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi

53.pants. Radio datu sistēma

Radio datu sistēma ir informācija, kas tiek pārraidīta vienlaikus ar radio programmu FM diapazonā, lai atvieglotu klausītājiem programmas formāta izvēli, veicinātu programmu atpazīstamību un sniegtu radiouztvērēju lietotājiem papildu operatīvo informāciju par transporta satiksmi, kā arī citus pakalpojumus.

54.pants. Transporta kustības paziņojums

(1) Transporta kustības paziņojums ir tāda audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidota un izplatīta informācija par transporta kustību, kas uztverama, izmantojot radiouztvērēja radio datu sistēmas tehniskās iespējas.

(2) Ministru kabinets nosaka transporta kustības paziņojumu veidošanas un izplatīšanas kārtību.

55.pants. Audio elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas nosaukuma izplatīšana

Audio elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir tiesības tā programmas nosaukumu pārraidīt radio datu sistēmā, izmantojot statisku rakstu zīmju izvietojumu. Šādā veidā izplatīts programmas nosaukums nedrīkst būt garāks par astoņām rakstu zīmēm.

XI nodaļa. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

56.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs

(1) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēlē Saeima. Padomes ievēlēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis.

(2) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus, kuri atbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

(3) Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija.

(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt:

1) politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;

2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

3) sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Darbs Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir Padomes locekļa pamatdarbs. Uz Padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

57.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes statuss

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

(2) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(3) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta. Padomes budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez saskaņošanas ar Padomi nav grozāms.

58.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšana

(1) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu organizē, kā arī par tās uzdevumu izpildi atbild Padomes priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu Padomes darbību un uzdevumu izpildi, tās priekšsēdētājs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi publisku personu institūcijās, kā arī attiecībās ar privātpersonām;

2) ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs;

3) rīkojas ar Padomes finanšu līdzekļiem;

4) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretariāta darbiniekus;

5) slēdz līgumus, kas nepieciešami Padomes darba nodrošināšanai.

(2) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa vietnieks.

(3) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pienākumus un tiesības reglamentē Padomes apstiprināti noteikumi par darbības iekšējo kārtību.

(4) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.

(5) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padomes locekļiem un sekretariāta darbiniekiem atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma prasībām.

(6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta darbinieki nedrīkst tieši vai ar citu personu starpniecību saņemt atalgojumu no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

59.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās

(1) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar Padomes locekļa atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja Padomes loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar Padomes locekļa nāvi.

(3) Saeima atbrīvo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli no amata, ja:

1) Padomes loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) Padomes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies Padomes darbā, tai skaitā nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

60.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:

1) kārto izsniegto apraides atļauju un retranslācijas atļauju reģistru;

2) vāc, apkopo un analizē informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un attīstību;

3) sadarbojas ar citu valstu institūcijām, kas risina elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības un attīstības jautājumus, un ar Eiropas Komisiju;

4) pasūta elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas funkciju nodrošināšanai nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par nozares darbību un attīstību;

5) uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību;

6) pieprasa no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem raidījumu ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz galīgai sūdzības izskatīšanai;

7) pieprasa no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem dokumentus, kas apliecina, ka tie ievēro šā likuma 46., 47. un 48.panta noteikumus;

8) veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus;

9) nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietošanu sabiedrības interesēs;

10) veicina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū;

11) rada vienlīdzīgus darbības nosacījumus visiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem plašsaziņas līdzekļiem;

12) veicina elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu lietotprasmi;

13) veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku;

14) nodrošina sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu profesionālo un izglītības institūciju pārstāvju līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un izpildes uzraudzībā, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādē;

15) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(2) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kontrolē šā likuma ievērošanu:

1) uzklausot un pārbaudot sūdzības;

2) kontrolējot elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu uzskaiti;

3) veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā un ar normatīvajiem noteikumiem apstiprina Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir ārējs normatīvais akts.

(4) Apstiprinot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju un veicot citas šajā likumā noteiktās funkcijas, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome veicina konkurenci elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.

61.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības:

1) pārbaudīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus;

2) pieprasīt no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem to finansiālās darbības pārskatu, ja šie plašsaziņas līdzekļi pieprasa vai iegūst valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.

62.pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānus.

(2) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānu izpildei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kā arī pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma un tā grozījumu pieņemšanas lemj par piešķirto līdzekļu sadalījumu atbilstoši apstiprinātajiem sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plāniem.

(3) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, balstoties uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plāniem, nosaka pamatotu un taisnīgu valsts budžeta dotācijas sadalījumu starp sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(4) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu statūtus.

(5) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ieceļ un atceļ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes. To locekļus izrauga atklāta konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(6) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot, vai tā atbilst šajā likumā reglamentētajiem sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumiem, šo plašsaziņas līdzekļu programmas sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem un vai finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši apstiprinātajiem budžetiem.

(7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības izbeigšanu vai turpināšanu, to reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.

(8) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome gada pārskatu par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma izpildi un finanšu darbību publisko savā mājaslapā internetā un iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

63.pants. Sabiedriskā konsultatīvā padome

(1) Sabiedriskā konsultatīvā padome ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Sabiedriskās konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(2) Sabiedriskās konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj biedrību, nodibinājumu, profesionālo iestāžu un citu organizāciju pārstāvjus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

(3) Sabiedriskās konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

XII nodaļa. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

64.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumi

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir redakcionāli neatkarīgi, finansiāli patstāvīgi un darbojas sabiedrības interesēs.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nav privatizējami ne kopumā, ne pa daļām, un to manta nav ieķīlājama, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, iegādāties citu komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, kā arī ieķīlāt tiem piederošas komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, ja tas tieši vai netieši nepasliktina vai neapdraud sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu kvalitāti.

(4) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties to darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai iegādātos nekustamo mantu par valsts budžeta līdzekļiem vai lai šādu nekustamo mantu atsavinātu, nepieciešama Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišana.

(5) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir Latvijas Radiofona, bijušās Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, valsts uzņēmumu “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, kā arī valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” un valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija” tiesību un saistību pārņēmēji.

65.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvalde

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada valde.

(2) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir laba reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.

(3) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nedrīkst:

1) darboties politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, bet gadījumā, ja viņš darbojas kādā politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, šī darbība ir jāaptur;

2) būt neviena elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

3) būt sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(4) Uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valžu locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

66.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina informāciju, kas nepieciešama, lai katrs sabiedrības loceklis varētu veidot pamatotu un brīvu viedokli.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas tiek veidotas atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām un atspoguļo sabiedrības uzskatu dažādību. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās nedrīkst atspoguļot tikai atsevišķu politisko, ideoloģisko, ekonomisko, reliģisko vai citu grupu intereses.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanā tiek ievērota Latvijas sabiedrības dažādība sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas ziņā, respektējot cilvēka tiesības un pamatbrīvības, visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā, uzskatu un izteiksmes brīvību, tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju, nevainīguma prezumpciju, personiskās dzīves, kā arī goda un cieņas neaizskaramību.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā pirmo programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā programma pamatā ir valsts valodā. Daļu no raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem citās valodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

(5) Latvijas Televīzijas programmās ne mazāk kā 30 procentus raidlaika paredz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

67.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšana

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pieejamība nodrošināma visā Latvijas teritorijā.

(2) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pārraidīt programmas jebkurā tehniskā veidā.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas publiskajos elektronisko sakaru tīklos pakalpojumu galalietotājiem tiek nodrošinātas nemainītā veidā.

(4) Ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi sniegt papildu programmu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes vai finansējuma veida.

68.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvi (videokrātuves un fonotēka)

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotie vai to programmām veidotie audio un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, kuru uzrauga, saglabā un izmanto atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Ja valsts arhīvu sistēmas ietvaros paredzēts veikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvos esošo materiālu pārkopēšanu nolūkā tos uzglabāt pastiprinātas drošības apstākļos, arhīvs sedz pārkopēšanas tehniskās izmaksas. Programmām ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi izgatavojamas vismaz divas kopijas, tās paredzētas tikai uzglabāšanai, un nav atļauta šo kopiju jebkāda veida lietošana vai publiskošana.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi izmantot sava arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā raidīšanas nolūkos, kā arī ikvienā citā veidā atbilstoši Autortiesību likumam. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības savu programmu veidošanā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros izmantot valsts arhīva fondus, sedzot tikai nepieciešamās tehniskās pavairošanas izmaksas. Pieeju var liegt vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

69.pants. Latvijas Televīzijas pienākumi, sniedzot atbalstu Latvijas filmu nozarei

(1) Latvijas Televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, savās programmās demonstrējot tās un veicot citus Latvijas filmu nozares atbalsta pasākumus saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem.

(2) Latvijas Televīzija nacionālo filmu mantojuma jautājumos sadarbojas ar valsts tiešās pārvaldes iestādi “Nacionālais kino centrs”.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestāde “Nacionālais kino centrs” un Latvijas Televīzija noslēdz vienošanos, kurā nosaka kārtību, kādā Latvijas Televīzijai ir pienākums tai piešķirtā budžeta ietvaros iesaistīties nacionālo filmu kopražošanā un iepirkšanā. Vienošanās termiņš ir trīs gadi, un tā ik reizi noslēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma datuma.

70.pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālais nodrošinājums

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, turklāt tā nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

(2) Ja kādai nozīmīgai sabiedrības daļai svarīga notikuma atspoguļošana nav ietverta sabiedriskajā pasūtījumā, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pieprasīt no attiecīgā pasākuma organizatora savu izdevumu atmaksu, ja notikums atspoguļots pēc pasākuma organizētāja iniciatīvas.

(3) No valsts budžeta nodrošina ikgadējo sabiedriskā pasūtījuma izpildi:

1) šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanu;

2) programmu izplatīšanu visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām;

3) darbinieku algošanu un īpašam riskam pakļauto darbinieku apdrošināšanu.

(4) No valsts budžeta un no citiem šā panta pirmajā daļā noteiktajiem finansēšanas avotiem nodrošina:

1) infrastruktūras uzturēšanu:

a) valdījumā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma iegādi un uzturēšanu,

b) lietošanā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma nomas, komunālos un nodokļu maksājumus,

c) citus ar uzturēšanu saistītos izdevumus;

2) sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai.

(5) Ja kādai nozīmīgai sabiedrības daļai svarīga notikuma atspoguļošana nav ietverta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānos, sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pieprasīt no attiecīgā pasākuma organizatora savu izdevumu atmaksu, ja notikums atspoguļots pēc pasākuma organizētāja iniciatīvas.

(6) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts budžeta finansējuma saņemšanai un nepieciešamo izdevumu veikšanai atver kontus Valsts kasē.

XIII nodaļa. Sabiedriskais pasūtījums

71.pants. Sabiedriskais pasūtījums

(1) Sabiedriskais pasūtījums ir pasākumu kopums, kura uzdevums ir:

1) veicināt patriotisku attieksmi pret neatkarīgās Latvijas valstiskumu, tās demokrātisko valsts iekārtu;

2) veicināt cilvēktiesību un pamattiesību īstenošanu;

3) sekmēt demokrātijas un ētikas principu nostiprināšanos, atspoguļojot sabiedrības viedokļu daudzveidību;

4) nodrošināt objektīvu, neatkarīgu un tematiski līdzsvarotu ziņu, analīzes un komentāru veidošanu par notikumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē;

5) izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem, nodrošinot to sistēmisku aptvērumu;

6) veicināt sabiedrības integrāciju un saliedētību uz latviešu valodas pamata;

7) nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, attīstību un lietošanu, tās kā valsts valodas funkcionēšanu pilnā apjomā, it sevišķi veicinot latviešu valodas kā visu Latvijas iedzīvotāju kopējās saziņas valodas lietošanu;

8) nodrošināt latviešu kultūras attīstību, it sevišķi veicinot oriģinālraidījumu veidošanu latviešu valodā;

9) veicināt cieņu pret latviešu valodu, popularizēt Latvijas vēsturi un kultūras vērtības;

10) sekmēt nacionālās identitātes apzināšanos Latvijas, Eiropas un globālajā telpā, kā arī reģionālās un lokālās identitātes izpausmes un attīstību Latvijā;

11) saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi nodrošināt politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām iespēju izteikt savu viedokli, kā arī iespēju veikt aģitāciju un sniegt informāciju pirms vēlēšanām un tautas nobalsošanas;

12) novērtēt, saglabāt un izplatīt nacionālo un Eiropas kultūras mantojumu;

13) ar dokumentāriem un mākslinieciskiem līdzekļiem veicināt Latvijas vēstures un mūsdienu procesu izpratni un veidot priekšstatu par nākotnes attīstības iespējām;

14) nodrošināt bērnu un jaunatnes auditorijai atbilstošus informācijas, izglītības, kultūras un izklaides resursus;

15) veidot vidi brīvām un viedokļu ziņā daudzveidīgām diskusijām par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem;

16) attīstīt mūsdienīgus un daudzveidīgus žanrus un formātus;

17) veicināt dažādu sabiedrības grupu pārstāvju līdzdalību programmu un raidījumu satura veidošanā;

18) paredzēt raidījumus mazākumgrupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

19) paredzēt atsevišķu raidījumu pieejamību cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem;

20) nodrošināt plašai auditorijai būtisku notikumu (politisku, sociālu, kultūras, sporta u.c.) tiešu atspoguļojumu;

21) iekļaut programmu un raidījumu saturā reģionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu sagatavoto informāciju, kas atbilst attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa mērķiem un uzdevumiem;

22) nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu žurnālistiku, kas garantē informācijas izpēti un analīzes kvalitāti un veicina profesionālo cilvēkresursu attīstību;

23) veikt Latvijas Radio kora fondu ierakstus, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;

24) paredzēt ekumēnisku dievkalpojumu atspoguļojumu.

(2) Sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Daļu sabiedriskā pasūtījuma atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var konkursa kārtībā nodot citiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas bez maksas ir pieejamas galalietotājam, ja kopējā izmaksu summa šiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma izpildei attiecīgajā kalendārajā gadā nepārsniedz 15 procentus no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem.

(3) Raidījumu satura, izņemot ziņu raidījumu saturu, veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojuma principi un struktūra tiek noteikta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izstrādātā nolikumā.

(4) Sabiedriskā pasūtījuma apjoms elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas nav sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, atbilst ikgadējā valsts budžeta apakšprogrammā piešķirtajiem līdzekļiem. Par šā sabiedriskā pasūtījuma izpildi tiek slēgts līgums uz laiku, kas nepārsniedz vienu saimniecisko gadu.

XIV nodaļa. Televīzijas programmu zemes apraide ciparformātā

72.pants. Televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā nodrošinošais komersants

(1) Televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā šā likuma 13.panta trešajā daļā minētajos gadījumos nodrošina pretendentu atlasē izraudzīts, Ministru kabineta apstiprināts komersants (turpmāk — apstiprinātais komersants). Pretendentu atlases nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir apstiprinātajam komersantam televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā nepieciešamā radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kā arī nosaka likumam atbilstošos pienākumus, saistības un tiesības.

(3) Apstiprinātais komersants var būt elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.

(4) Satiksmes ministrija uzrauga un kontrolē apstiprinātā komersanta darbības atbilstību šā likuma prasībām.

(5) Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā apstiprinātais komersants iekasē maksu, kuras aprēķināšanas metodiku un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

73.pants. Televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā nodrošinošā komersanta pienākumi

(1) Apstiprinātais komersants nodrošina šādu apraides tīkla servisu:

1) klientu diennakts apkalpes zvanu centra darbību;

2) maksas programmu klientu uzskaiti, apkalpošanu un pieprasīto pakalpojumu sniegšanu atbilstoši saistībām pret lietotāju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajam retranslējamo maksas programmu sarakstam un uz pieprasījuma pamata izsniegtajām retranslācijas atļaujām;

3) iespēju klientiem iegūt nepieciešamo zemes ciparu televīzijas uztveršanas iekārtu;

4) interaktīvos pakalpojumus, izmantojot dažādus piekļuves tīklus;

5) izveidoto zemes ciparu televīzijas apraides tīklu izmantošanu tikai ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi saskaņoto televīzijas programmu izplatīšanai;

6) ciparu televīzijas uztvērēju programmatūras atjaunināšanu sadarbībā ar šo iekārtu ražotājiem, izmantojot zemes ciparu televīzijas apraides tīklu.

(2) Apstiprinātais komersants nodrošina elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem iespēju ierīkot un izmantot raidošos elektronisko sakaru tīklus saskaņā ar līgumiem un atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtajām apraides atļaujām.

74.pants. Televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā nodrošinošajam komersantam piešķirto tiesību anulēšana

Ministru kabinetam ir tiesības anulēt apstiprinātajam komersantam piešķirtās televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā nepieciešamās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja:

1) apstiprinātais komersants savu darbību izbeidzis;

2) trešo reizi viena gada laikā konstatēts, ka apstiprinātais komersants nepilda šā likuma 73.pantā noteiktos pienākumus.

75.pants. Jauna televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā nodrošinošā komersanta apstiprināšana

(1) Ministru kabinets, ja tas ir anulējis apstiprinātajam komersantam piešķirtās tiesības, piecu mēnešu laikā pretendentu atlasē izraugās citu komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, un apstiprina to.

(2) Līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums par jauna komersanta apstiprināšanu, darbu turpina līdzšinējais apstiprinātais komersants.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Radio un televīzijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24.nr.; 2001, 6.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 12.nr.; 2005, 2.nr.; 2009, 2., 3., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.).

2. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesību un saistību pārņēmēja.

3. Tie Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi, kuri atbilstoši Radio un televīzijas likumam ievēlēti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, turpina pildīt pienākumus kā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi līdz tā termiņa beigām, uz kādu tie tika ievēlēti atbilstoši Radio un televīzijas likumam. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras beidzas pirms termiņa atbilstoši šā likuma 59.panta otrās daļas 1., 3. vai 4.punkta nosacījumiem.

4. Līdz 2010.gada 1.septembrim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”, kā arī apstiprina šo sabiedrību statūtus, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par sabiedrību pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šajā punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to ierakstīšanu komercreģistrā kā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”. Līdz attiecīgo sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā to uzņēmējdarbība veicama atbilstoši tiem likumiem, saskaņā ar kuriem šīs sabiedrības darbojās līdz 2004.gada 31.decembrim.

5. Līdz 2011.gada 1.janvārim Latvijas Radio un Latvijas Televīzija izstrādā nolikumu par sabiedriskā pasūtījuma veidošanai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

6. Līdz 2013.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.714 “Kārtība, kādā tiek ieviesta elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidoto programmu apraide ciparformātā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Līdz 2011.gada 1.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem.

8. Pēc 2011.gada 1.decembra, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim reģionālie un vietējie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var turpināt savu televīzijas programmu zemes apraidi analogajā formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, ja tas attiecīgajā frekvencē ir tehniski iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidei ciparformātā, iepriekš saskaņojot to ar Elektronisko sakaru direkciju. Šajā gadījumā valsts nenodrošina izmantoto frekvenču aizsardzību no tādu citu raidītāju traucējumiem, kuri frekvenču piešķīrumu lietošanas atļaujas saņēmuši saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem.

9. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi klasificējami atbilstoši šā likuma 10.panta pirmās daļas un 11.panta prasībām.

10. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punkts nav attiecināms uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri nodibināti pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Šādu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu zemes apraide nodrošināma ciparformātā.

11. Lai uzsāktu zemes apraidi ciparformātā, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pārreģistrē iepriekš saņemtās apraides atļaujas un retranslācijas atļaujas zemes apraidei. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minētajās atļaujās, ja nepieciešams, izdara grozījumus.

12. Līdz 2013.gada 31.decembrim elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu zemes apraides raidīšanas daļu ciparformātā nodrošina šā likuma 72.pantā noteiktais komersants. Līdz 2012.gada 31.decembrim Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz nosacījumus, ar kādiem no 2014.gada 1.janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļi vai nu izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās viņu programmu izplatīšanu, vai paši nodrošinās savu programmu zemes apraidi ciparformātā.

13. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

14. Līdz šā likuma 18.panta trešajā daļā un 19.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1617 “Noteikumi par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, speciālās atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai izsniegšanas un pārreģistrācijas valsts nodevu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

15. Šajā likumā lietotais termins “elektroniskais plašsaziņas līdzeklis” atbilst citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem “radio”, “televīzija” un “raidorganizācija”.

16. Šā likuma 28.panta piektā daļa un 32.panta otrā un trešā daļa piemērojama no 2011.gada 1.janvāra.

17. Šā likuma 71.panta otrā daļa piemērojama no 2012.gada 1.janvāra. Līdz 2011.gada 31.decembrim attiecībā uz sabiedriskā pasūtījuma izpildītājiem ir piemērojams tiesiskais regulējums, kāds attiecībā uz nacionālā pasūtījuma izpildītājiem bija noteikts šo pārejas noteikumu 1.punktā minētā Radio un televīzijas likuma 56.pantā.

18. Šā likuma 72.panta piektā daļa piemērojama no 2014.gada 1.janvāra.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Šajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 12.jūlijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 28.jūlijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!