Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

 Ministrs I.Lieģis

Uz jaut. nr.182/J9–dok. nr.5341

Par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām

Atsaucoties uz LR Saeimas 2009.gada 15.decembra vēstuli Nr. 12/2–7–n/332– (9/09), Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi rakstveida atbildi uz deputātu jautājumu Nr.182/J9 par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām.

Informēju, ka nepastāv normatīvie akti, kas valsts iestādēm paredzētu iespēju sponsorēt nevalstiskās organizācijas, tādēļ arī Aizsardzības ministrija nenodarbojas ar sponsorēšanu. Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nolikuma 7.2.punktu, tā aizsardzības nozares politikas jautājumu risināšanā var iesaistīt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus.

Aizsardzības ministrija Latvijas militārās vēstures apzināšanu īsteno caur pārraudzībā esošo valsts aģentūru “Latvijas Kara muzejs”, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izglītošanu un attīstību, vācot, saglabājot, pētot, izstādot un popularizējot ar Latvijas militāro un politisko vēsturi saistītās garīgās un materiālās liecības. Aizsardzības ministrija atbalsta to nevalstisko organizāciju iniciatīvas, kuras tematiski papildina un paplašina Latvijas militārās vēstures liecību krājumu, veic izglītojošo darbu sabiedrībā un popularizē aizsardzības jomu.

Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Rezerves virsnieku asociācija un Latviešu virsnieku apvienība apvieno karavīrus un brīvības cīnītājus, kuri apzinājās savu piederību Latvijas valstij un cauri laikmetam iznesa neatkarīgās Latvijas ideju savās sirdīs. Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedrus vienoja doma par valsts brīvību, un viņi cīnījās gan pret padomju, gan pret hitleriskās Vācijas okupācijas režīmiem. Latviešu virsnieku apvienība un Latvijas Rezerves virsnieku asociācija apvieno Latvijas brīvvalsts armijas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku veterānus.

Tieši saistībā ar to, ka šogad visā valstī tiek plaši atzīmēta Latvijas armijas 90.gadadiena, Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju piešķirt finansējumu nevalstiskajām organizācijām, kuras rīkojušas gadadienai veltītus svinīgos un atceres pasākumus.

Vēlos atzīmēt, ka Aizsardzības ministrija nenodarbojas ar piemiņas zīmju uzstādīšanu un izgatavošanu, tādējādi arī neplāno organizēt konkursu piemiņas zīmju izgatavošanai. Viena no nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar Latvijas karavīru kaujas vietu apzināšanu, ir Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, kuras galvenie uzdevumi ir apzināt Latvijas karavīru kaujas vietas un atzīmēt ar piemiņas zīmēm apbedījumu vietas, kā arī veicināt jaunatnes patriotisko audzināšanu. Latvijas Nacionālo partizānu apvienība ir iesniegusi Aizsardzības ministrijai atzīmējamo piemiņas vietu sarakstu, pēc kura šī organizācija plāno atzīmēt kritušo brīvības cīnītāju vietas ar piemiņas zīmēm – akmeni, baltu krustu vai piemiņas plāksni. Minētā apvienība piemiņas zīmes plāno izgatavot atbilstoši vienkāršiem standartiem, balstoties uz vairāku gadu pieredzi.

Informēju, ka Aizsardzības ministrija neplāno pētīt Otrā pasaules kara kauju pieredzi Kurzemē un Vidzemē. Pētniecības darbu militārajā un politiskajā vēsturē veic valsts aģentūra “Latvijas Kara muzejs”. Lai saņemtu detalizētu informāciju par Liepājas un Rīgas aizstāvēšanu 1941.gadā, kā arī Sarkanās armijas 24.teritoriālā korpusa kaujām, aicinu vērsties pie Latvijas Kara muzeja ekspertiem.

Vēršu uzmanību uz to, ka likuma “Par pašvaldībām” ietvaros par apbedījumu vietu kopšanu atbild pašvaldības. Aizsardzības ministrijai nav plānu saistībā ar atsevišķu apbedījuma vietu sakopšanu. Šajā gadījumā par Vietalvas pagasta Sarkanās armijas Latvijas Strēlnieku divīzijas karavīru memoriāla kopšanas plāniem precīzāku informāciju varētu sniegt Pļaviņu novada dome.

Papildus informēju, ka š.g. 17.decembrī pulksten 17:00 nevarēšu piedalīties mutvārdu atbildes sniegšanā, jo esmu jau iepriekš apstiprinājis savu dalību topošās partiju apvienības “Vienotība” kopīgajā valdes sēdē.

Ar cieņu,

aizsardzības ministrs I. Lieģis

Rīgā 2009.gada 16.decembrī