Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.12.2009., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201686

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta valstsvizītēm Gruzijā un Armēnijā

Vēl šajā numurā

08.12.2009., Nr. 192

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi Briselē

NATO.JPG (13792 bytes)
Piektdien, 4.decembrī, NATO un Krievijas Padomes sanāksmē Briselē: Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Foto: NATO

4.decembrī NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes Briselē galvenie darba kārtības jautājumi bija turpmākā alianses atvērto durvju politika un NATO operācija Afganistānā.

Afganistānas jautājums tika apspriests NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ar ne-NATO dalībvalstīm, kuras sniedz militāru ieguldījumu Afganistānā. Ministri apsprieda politisko, ekonomisko un drošības situāciju šajā valstī un tās reģionos, kā arī turpmāko stratēģiju Afganistānā. Vairākas valstis, sekojot ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumam par papildus 30 000 ASV karavīru nosūtīšanu uz Afganistānu, paziņoja arī par savu nacionālo civilā un militārā ieguldījuma Afganistānā palielināšanu.

Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā, turpinot diskusiju par NATO atvērto durvju politiku, ministri izskatīja Melnkalnes un Bosnijas un Hercegovinas pieteikumus Rīcības plānam dalībai NATO. Izvērtējot Melnkalnes progresu reformu īstenošanā, ministri vienojās piešķirt Rīcības plānu dalībai NATO. M.Riekstiņš uzrunā atzīmēja Rietumbalkānu reģiona stratēģisko nozīmi miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā un apsveica Melnkalni ar panākto progresu reformu jomā, kas nodrošinājis nākamā Melnkalnes integrācijas posma NATO sākšanu, plāna sadarbības ietvaros.

Bosnijas un Hercegovinas kontekstā ministri bija vienisprātis par spēcīga NATO valstu atbalsta signāla nepieciešamību, kas iedrošinātu tālāku reformu veikšanu Bosnijā un Hercegovinā. Apstiprinot NATO atbalstu un palīdzību Bosnijai un Hercegovinai tās reformu procesa turpināšanā, ministri izteica konceptuālu atbalstu eventuālai Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai un Bosnijas un Hercegovinas integrācijai NATO. Ministri vienojās turpināt Bosnijas un Hercegovinas reformu gaitas izvērtēšanu, kas nepieciešama plāna piešķiršanai.

Ziemeļatlantijas padomē ministri apsprieda arī NATO pretraķešu aizsardzības politiku, izsakot atbalstu ASV jaunajai pretraķešu aizsardzības politikas pieejai, un vienojās turpināt darbu pie risinājumu izvērtēšanas ASV īstenotās pretraķešu aizsardzības politikas iekļaušanai kopējā NATO pretraķešu aizsardzības sistēmā.

4.decembrī arī notika NATO un Krievijas Padomes tikšanās, kuras laikā ministri vienojās par turpmāko Krievijas Padomes darba programmu un struktūras efektivizēšanu, kā arī par kopīgu NATO un Krievijas draudu izvērtēšanu tādās jomās kā terorisms, pirātisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatība.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!