• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sociālā budžeta izdevumu pārcelšanu uz valsts pamatbudžetu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.12.2009., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201310

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas projektu

Vēl šajā numurā

01.12.2009., Nr. 188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sociālā budžeta izdevumu pārcelšanu uz valsts pamatbudžetu

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti 24.novembrī vienojās aicināt Ministru prezidentu vairākus sociālā budžeta izdevumus pārcelt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu.

Deputāti izmaiņas rosina ieviest pakāpeniski no 2011.gada. Valsts pamatbudžets turpmāk varētu finansēt vecāku pabalstus un par darba stāžu piešķirtās piemaksas pie pensijas.

 

“Pensiju piemaksas un vecāku pabalsti ir labi domātas iniciatīvas, kas ieviestas laikā, kad sociālais budžets pildījās ar uzviju. Tas joprojām ir būtisks atbalsts gan ģimenēm ar bērniem, gan veciem ļaudīm. Taču patlaban, kad tik dramatiski samazinās iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas, sociālā budžeta uzkrājums kūst kā sniegs pavasara saulītē. Neko nemainot, jau tuvākajos gados būs iztērēts teju miljards latu,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

 

“Sociālais budžets finansē izdevumus, kuriem pretī nav sociālo iemaksu,” komentējot izveidojušos situāciju, komisijas sēdē atzina deputāts Aigars Štokenbergs.

Kā deputātiem skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji, neveicot reformas sociālās apdrošināšanas sistēmā, šā budžeta deficīts 2030.gadā prognozējams pieci miljardi latu. Lai sistēma varētu finansēt pati sevi, atsevišķi pakalpojumi jāfinansē no valsts pamatbudžeta, kā arī no 2016.gada pakāpeniski jāpaaugstina pensionēšanās vecums, 2021.gadā sasniedzot 65 gadu robežu.

Analizējot situāciju sociālajā jomā, vairāki deputāti uzsvēra, ka sabiedrībā ir zudusi trauslā uzticība, ko gadu gaitā bija izdevies izveidot sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kāpēc ticēt valstij un sistēmai, ja pensijas samazina, bet pabalstus ierobežo ar 350 latiem, jautāja komisijas deputāts Ainars Baštiks. “Grūti runāt par tiesisko paļāvību, ja pensiju sistēma mainīta četras reizes un ja strādājošos pensionārus padzen no darba un viņi saņem algas aploksnē,” norādīja A.Štokenbergs.

Pēc lēmuma, ar kuru no strādājošo pensionāru pensijām ietur 70 procentus, šādu pensionāru skaits sarucis no 70 līdz 30 tūkstošiem. “Bija diskusijas, ka šajās darba vietās varētu nākt strādāt jauni cilvēki, bet tas nav noticis. Tās stāv tukšas vai arī pensionāri strādā nelegāli,” konstatēja komisijas priekšsēdētāja, norādot uz šā lēmuma nepamatotību.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!