Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Sanita Osipova. Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā

XX gadsimts ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, tās nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. Tas nozīmē, ka jaunās iespējas vistiešākā veidā ir skārušas arī vēsturi kā zinātni.

Ir mainījušās laika robežas vēsturē un aizvēsturē, atklājot un datējot senu civilizāciju liecības, izlasot senu kultūru rakstu pieminekļus, t.sk. tiesību avotus. Pasaules tiesību vēsturē pagrieziena punkts bija 1902.gads, kad franču arheologi, kuri darbojās senās pilsētas Sūzas izpētē, atrada 2,25 metrus augstu akmens bloku, kuru sedza seni raksti – Hamurapi likumi. Var droši apgalvot, ka Hamurapi likumi ir visplašāk tulkotais, studētais un apspriestais senās pasaules tiesību avots. Līdz XX gs. Eiropas zinātniekiem bija zināmi grieķu, romiešu, ebreju un ēģiptiešu avoti, bet XX gs. atnesa jaunas senas kultūras, valodas, rakstības, daudz senākas par grieķu un romiešu kultūrām.

• Valentija Liholaja. Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties

2009.gada 1.aprīlī pagāja desmit gadi, kopš stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums (KL), kas ir nopietns pamats, lai šādas jubilejas, tiesa gan, juridiskajā sabiedrībā publiski nepieminētas, reizē izvērtētu likuma darbību, tajā ietvertā tiesiskā regulējuma efektivitāti – faktisko realizējamību, iedarbīgumu, rezultativitāti, arī krimināltiesību normu jaunrades procesu Krimināllikuma darbības laikā. Tieši tiesību normu jaunrades procesa vispārīgs raksturojums un tā atsevišķas nianses arī būs galvenais pārdomu priekšmets šīs publikācijas pirmajā sadaļā. Vēl viena publikācijas sadaļa iecerēta pārskatam par grozījumiem, kas izdarīti Krimināllikumā 2009.gadā, jo KL papildināts ar vairākām jaunām normām, savukārt izdarītie grozījumi dažu KL pantu dispozīcijā būtiski maina to saturu.

• Irina Oļevska. Bēgļa statusa piešķiršanas problemātika

2009.gada 15.jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu Patvēruma likumu, kurš stājās spēkā 14.jūlijā un aizstāja 2002.gada 7.marta Patvērumu likumu. Jaunajā likumā ir iestrādātas vairākas Eiropas Savienības 2004.gada 29.aprīļa Padomes Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu normas. Gan vecais, gan jaunais likums nosaka, ka patvēruma meklētājs Latvijas Republikā var pretendēt uz bēgļa statusu, bet gadījumā, ja viņam nevar piešķirt bēgļa statusu, – uz alternatīvo statusu. Rakstā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas saistīti ar bēgļa statusa piešķiršanu.

“Jurista Vārda” redakcija