Ekonomikas ministrs: Par ekonomikas atveseļošanas plānu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars ir gandarīts par 10.novembrī pieņemto valdības lēmumu atbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu. Ministrs uzsver, ka plāna galvenais uzdevums ir radīt konkurētspējīgu, uz eksportu un importa aizstāšanu orientētu ražošanu Latvijā.

“Šodien valdība akceptēja pāris mēnešu laikā radītu visaptverošu ekonomikas atveseļošanas plānu, kura galvenais uzdevums ir radīt priekšnosacījumus Latvijas tautsaimniecības pārstrukturēšanai. Gan paustās atziņas dažādās diskusijās ar ekspertiem, gan ministrijas speciālistu analīze liecina, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir tajos tautsaimniecības ražošanas un pakalpojumu sektoros, kas ir spējīgi radīt konkurētspējīgu produktu – gan ārējos tirgos, gan iekšējā tirgū, aizstājot importu. Mūsu mērķis ir sniegt šiem perspektīvajiem attīstības virzieniem selektīvu un mērķtiecīgu atbalstu, tostarp motivējot radīt un ražot produktus ar iespējami augstāku pievienoto vērtību,” uzsver A.Kampars.

Ministrs atzina, ka plāna īstenošana ir visas valdības uzdevums. Tāpēc A.Kampars sagaida, ka kolēģu vadītajās ministrijās 10.novembrī valdībā pieņemtais plāns tiks ņemts vērā, turpmāk veidojot attiecīgo nozaru politiku – kā izglītības un reģionālās attīstības politikā, tā ārpolitikā un transporta politikā.

Ministru kabinetā 10.novembrī atkārtoti tika diskutēts par ekonomikas atveseļošanas plānu un tajā piedāvātajiem ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā, kas vērsti uz konkurētspējai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanu, valsts atbalstu uzņēmējiem sniedzot daudz mērķtiecīgāk un selektīvāk.

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, jo līdzšinējās tautsaimniecības attīstības tendences ir pierādījušas, ka tirgus mehānismi paši par sevi negarantē pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm, un tādējādi netiek veicināta pāreja no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz zināšanām un inovācijām balstīta modeļa.

Latvija par galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem 2015.gadā izvirza:

• 2013.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu;

• bezdarba līmenis mazāks par 8%;

• pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, Ekonomikas ministrija uzsver, ka ir jāveido apstākļi, kas palielinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kā arī jārada priekšnoteikumi zināšanu ietilpīgu produktu ražošanai, kas nodrošinās lielākus ienākumus nākotnē.

Ņemot vērā EM veikto Latvijas tautsaimniecības nozaru analīzi, kas balstīta uz pašreizējās krīzes dziļumu, nozaru attīstības iespējām vidējā termiņā, ekonomikas paradigmas maiņu, nozares salīdzinošām priekšrocībām, pieejamajiem cilvēkresursiem un infrastruktūru, kā arī citiem ietekmējošiem faktoriem, var noteikt vairākas nozares, kurām būs vislielākais ieguldījums ekonomikas atveseļošanā.

Ekonomikas atveseļošanas plānā definēti šādi prioritārie segmenti:

• konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu. Lai izvērtētu atbalstāmos uzņēmumus, tiks izstrādāti noteikti kritēriji, kas raksturo to konkurētspēju, iespējas palielināt produktivitāti, kā arī pakārtoto ietekmi uz citu nozaru attīstību;

• apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē – pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana un tās saskarnozares, mašīnbūve un metālapstrāde;

• uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares – transports un loģistika, tūrisms, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Galvenie valsts atbalsta virzieni šo prioritāro segmentu atbalstam ir nodokļu stimuli, ES struktūrfondi un finanšu atbalsta instrumenti, izglītība un zinātne, kā arī atsevišķās nozarēs papildus identificētie specifiskie pasākumi, kuru ieviešana nepieciešama konkurētspējas veicināšanai.

Konkurētspējai labvēlīgas vides radīšanai galvenie darbības virzieni ir nodokļu politikas pilnveidošana, administratīvā sloga mazināšana, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumi, inovāciju veicināšana, finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam, tai skaitā atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem, preču un pakalpojumu eksporta stimulēšana, publiskās un privātās partnerības projektu īstenošana, apmācības, kā arī izglītība un zinātne.