Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 26.oktobrī

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu vairākiem ienākumu veidiem

No 2010.gada 1.janvāra ir plānotas vairākas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), paredzot nodokli piemērot kapitāla ienākumiem, samazināt neapliekamo minimumu un attaisnoto izdevumu normas, kā arī citi grozījumi. Ministru kabineta ārkārtas sēdē 26.oktobrī akceptētas izmaiņas likumā par IIN, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu 2010.gadā nepieciešamo valsts budžeta konsolidāciju.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa bāzes paplašināšanu ar ienākumu no kapitāla un ienākuma no kapitāla pieauguma, nosakot šādus jaunus kapitāla aktīvu veidus, no kuriem gūto ienākumu apliek ar nodokli (10% likme):

1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti,

2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos,

3) īstermiņa (dzēšanas termiņš mazāks par 12 mēnešiem) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības),

5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;

6) dividendes;

7) ienākumi no procentu maksājumiem un tiem pielīdzināmiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem saistītie ienākumi;

8) intelektuālā īpašuma objekti.

Attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ir noteikts izņēmums – ar nodokli netiks aplikts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis fiziskās personas īpašumā vismaz piecus gadus un tikpat ilgi kalpojis kā personas deklarētā dzīvesvieta. Papildus tam paredzētas normas, kas atbrīvos no nodokļa maksāšanas gadījumos, kad dzīvošanai izmantots nekustamais īpašums tiek atsavināts saistībā ar mantas sadali laulību šķiršanas gadījumā.

Ienākumam no kapitāla tiks piemērota vienota nodokļa likme – 10%, lai vienkāršotu administrēšanu un mazinātu nodokļu plānošanas risku.

Tāpat turpmāk ar nodokli paredzēts aplikt arī ienākumu no augoša meža un tajā iegūtu kokmateriālu pārdošanas. Apliekamajā ienākumā paredzēts iekļaut arī saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai vai ES atbalstu lauksaimniecībai. Pašnodarbinātajiem plānota IIN likmes paaugstināšana līdz 23%. Paredzēts samazināt vairākus atvieglojumus – atbrīvojums ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas tiks samazināts līdz 2000 latiem gadā, kā arī paredzēts likvidēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu 20% apmērā no apliekamā ienākuma par ieguldījumiem ieguldījumu fondos un samazināt IIN atvieglojumu no 20% līdz 10% no apliekamā ienākuma par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos un par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Likumprojekts paredz samazināt slieksni no 150 līdz 100 latiem un no 3000 līdz 1000 latiem, kādā ar nodokli ir apliekamas visas konkursos un sacensībās saņemtās balvas (prēmijas), kā arī publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās saņemtās balvas un prēmijas. Arī dāvinājumus paredzēts iekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē, izņemot gadījumus, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai šķirai. Atvieglojumu samazināšana saistīta ar nepieciešamību paplašināt nodokļa bāzi un nodrošināt vienmērīgāku visa veida ienākumu aplikšanu ar IIN. Papildus paredzēts ar nodokli aplikt darbinieka labumu no darba devējam piederošas automašīnas izmantošanas: paredzēts nosacītu vērtību – 150 latus mēnesī aplikt ar IIN par darba devējam piederošas automašīnas lietošanu personīgajām vajadzībām.

Savukārt, lai neveidotos situācija, ka uz tiesu sprieduma pamata no valsts budžeta izmaksājamās kompensācijas tiek ieturēts nodoklis un tiek atpakaļ pārskaitīts valsts budžetā, likumprojektā tiek paredzēts, ka minētās kompensācijas turpmāk nav apliekamas ar IIN. Lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēts, ka turpmāk darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām tikai pēc darbinieka rakstiska pieprasījuma.

Likumā tiek dots deleģējums valdībai izdot noteikumus, kas palielinātu nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām daudzbērnu ģimenēm – 10 latu apmērā par katru apgādībā esošo. Tādējādi kopējā atvieglojuma summa šādās ģimenēm par katru apgādājamo būtu 35 lati mēnesī.

Tiek prognozēts, ka IIN grozījumu ietekmē valsts budžeta ieņēmumi 2010.gadā palielināsies par 11 miljoniem latu, bet pašvaldību budžetu ieņēmumi – par 44,1 miljonu latu.

Vienlaikus Ministru kabinetā akceptēti arī grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, paredzot arī sociālajām iemaksām no 20% uz 10% samazināt atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un iemaksām par dzīvības apdrošināšanu. Tas nodrošinātu sociālajā budžetā 5,43 miljonu latu papildu ienākumus.

Tāpat valdība ir akceptējusi arī grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos:

• grozījumi noteikumos par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, paredz aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli visas darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam (līdz šim dāvanas aplika, sākot no 180 latiem). Prognozētie papildu ieņēmumi valsts budžetā 2010.gadā ir 1,72 miljoni latu, pašvaldību budžetos – 6,88 miljoni latu;

• grozījumi noteikumos par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai paredz 2010.gadā neapliekamo minimumu noteikt 25 latu apmērā (pašlaik 35 lati), nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām – 25 latu apmērā (pašlaik 63 lati). Prognozētie papildu ieņēmumi valsts budžetā 2010.gadā ir 9,98 miljoni latu, pašvaldību budžetos – 39,92 miljoni latu;

• grozījumi noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem paredz samazināt attaisnoto izdevumu par izglītību un medicīnas pakalpojumiem apmēru no 300 latiem līdz 150 latiem. Papildu ieņēmumi budžetā tiek prognozēti tikai 2011.gadā: 800 tūkstoši latu valsts budžetā, 3,2 miljoni latu – pašvaldību budžetos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments