Eiropas Komisija: Par tiešo maksājumu izlīdzināšanu lauksaimniekiem

12.oktobrī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji no Latvijas pavēstīja, ka, pateicoties viņiem, pieņemts pirmais ES dokuments, kas pēc 2013.gada iesaka izlīdzināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) trīs Latvijas pārstāvji informēja par 30.septembra EESK plenārsesijā pieņemtajiem atzinumiem NAT/432 un NAT/430 par “Kopējās lauksaimniecības politikas perspektīvām pēc 2013.gada”.

Īpaši nozīmīgs sasniegums Latvijas lauksaimniekiem ir NAT/432 atzinuma galaredakcijas 4.4.punkta teksts, kurā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina izlīdzināt maksājumus. “Sākotnējā ziņotāja tekstā bija: “EESK pauž cerību, ka vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, laika gaitā tiks vismaz daļēji izlīdzinātas.” Sadarbojoties ar Igaunijas un citu valstu kolēģiem, mēs panācām konkrētu aicinājumu izlīdzināt maksājumus: “EESK pauž cerību, ka vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013.gada tiks izlīdzinātas.”,” uzsvēra Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Šis atzinums tika pieņemts ar 167 balsīm par, 3 balsīm pret un 13 atturoties.

Savukārt atzinums NAT/430 ir nozīmīgs mazāk labvēlīgo apvidu statusu noteikšanai nākotnē. “Mēs iestājāmies par tādu principu pieņemšanu, pēc kuriem atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem tā sauktajā Ziemeļu dimensijā pienāktos ne tikai Somijai, bet arī Igaunijai un Latvijai,” pavēstīja Armands Krauze.

Cerību, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieteikumu uzklausīs gan Eiropas Komisija, gan ES Padome, gan Eiropas Parlaments, pauda arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. “Arodbiedrība par šiem principiem iestājas tāpēc, ka laukos dzīvojošajiem vai nu būs vairāk līdzekļu, vai arī taisnīgāki konkurences apstākļi. No tā ieguvēji būs ne tikai zemnieki, bet arī citi laukos strādājošie,” viņš piezīmēja.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ārējās tirdzniecības dokumentu daļas vadītājs Viesturs Kociņš piebilda, ka lauku uzņēmēji, saņemot līdzvērtīgus tiešos maksājumus ar veco dalībvalstu zemniekiem, kļūtu konkurētspējīgāki un vairāk pārtikas varētu ražot eksportam, kā arī sekmētu tautsaimniecību, vairāk pērkot ražošanai nepieciešamos preces un pakalpojumus no Latvijas uzņēmējiem.

Kaut gan formāli vēl netiek spriests un lemts par to, kādiem jābūt tiešmaksājumiem pēc 2013.gada, neformālas diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni faktiski ir sākušās Francijas un Čehijas prezidentūras laikā. “Eiropas Komisija pašlaik ieklausās dažādajos viedokļos, tāpēc EESK atzinums ir savlaicīgs,” teica EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Viņš informēja, ka Eiropas Komisija diskusijas par KLP oficiāli sāks 2010.gadā (vasarā vai rudens sākumā), savu priekšlikumus iestrādājot Paziņojumā un uzsākot sabiedrisko apspriešanu. Likumdošanas priekšlikumus paredzēts iesniegt 2011.gada vidū kopā ar Finanšu perspektīvu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nodrošina organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādu ekonomisko un sociālo aprindu pārstāvību. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir 1957.gadā uz Romas līguma pamata nodibināta padomdevēja iestāde, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības, lauksaimniekus, patērētājus un citas interešu grupas. Ar to ES Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai ir jāapspriežas pirms lēmumu pieņemšanas par ekonomikas un sociālo politiku. EESK darbojas 344 locekļi, no kuriem septiņi ir no Latvijas

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa