Saeimas 2009. gada 8. oktobra sēdes stenogramma (sākums)

 
 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 8.oktobra sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums – Ministru prezidenta gadskārtējais ziņojums par nacionālo drošību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

 V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministres kundze! Visi klātesošie!

Nacionālā drošība, īpaši iekšpolitiskajā līmenī, ir viens no aktuālajiem valdības un sabiedrības jautājumiem. Sarežģītie ekonomiskie apstākļi pastiprina sociālo spriedzi un tiesisko neaizsargātību sabiedrībā. Ņemot vērā noziedzības pieauguma tendences, valsts amatpersonām ir rūpīgi jāseko līdzi drošības situācijai valstī un jānodrošina preventīvas darbības noziedzības mazināšanai. Tomēr kopumā 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā ir vērtējama kā stabila un apdraudējuma līmenis – kā zems.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu esmu iesniedzis gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību 2008.gadā un vēlos vērst jūsu uzmanību uz galvenajiem ziņojumā atspoguļotajiem jautājumiem.

Pirmkārt, attiecībā uz ārpolitiku. Kā svarīgākie instrumenti Latvijas ārpolitiskās drošības veicināšanai nemainīgi saglabājas NATO un Eiropas Savienība. Nozīmīga valsts drošības politikas sastāvdaļa ir mūsu dalība EDSO, ANO, kā arī citos starptautiskajos forumos. Īpaša loma Latvijas un plašāka reģiona drošības stiprināšanā ir politiski militārajai sadarbībai ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir vērtējamas kā nozīmīgākais Latvijas stratēģiskais partneris.

Aktualitāti starptautiskās drošības politikas darba kārtībā saglabā tradicionālie drošības politikas jautājumi – cīņa ar globālo terorismu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, reģionālie konflikti. Šajā kontekstā prioritāti saglabā Latvijas ieguldījums NATO operācijā Afganistānā un valsts atbalsts starptautiskajiem centieniem stabilitātes un attīstības veicināšanā Afganistānā plašākā nozīmē.

Latvija konkrēti palīdz Afganistānas nacionālās armijas un policijas stiprināšanā, infrastruktūras projektu realizēšanā, izmantojot Latvijas attīstības sadarbības politiku.

Mūsdienu pasaulē aizvien aktuālāki kļūst arī civilie izaicinājumi, piemēram, enerģijas resursu netraucēta pieejamība un kiberdraudi. Klimata pārmaiņas Ziemeļu puslodē gan paver iespējas attīstīt jaunus kuģošanas ceļus un pieeju nozīmīgiem enerģijas resursiem, gan rada saspīlējuma potenciālu līdz šim samērā drošā pasaules daļā. Saspīlējuma pieaugums un Arktikas militarizācija neapšaubāmi ietekmētu arī Baltijas reģionu.

Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijai svarīgi turpināt centienus veicināt Eiropas Savienības saskaņotu un kopīgu rīcību, sekmējot enerģijas piegāžu diversifikāciju, alternatīvu enerģijas avotu meklēšanu un īstenojot politiku, kas mazinātu Eiropas Savienības neaizsargātību no ārējiem faktoriem. Šajā kontekstā svarīgi ir veicināt izpratni par Centrālāzijas valstu nozīmīgo lomu alternatīvu enerģijas resursu piegāžu nodrošināšanā.

Aizvadītajā gadā jaunu izpausmi guvuši reģionālie konflikti. Gruzijas un Krievijas militārais konflikts apliecināja, ka konvenciālo militāro konfliktu draudi Eiropas kontinentā nav pagātne. Tas rada principiāli jaunu situāciju Eiroatlantiskajā telpā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības rīcība konflikta situācijā un Eiropas Savienības misijas izveidošanā parādīja, ka, rīkojoties dinamiski un vienoti un pastāvot dalībvalstu politiskajai gribai, Eiropas Savienība spēj būt nozīmīgs faktors konfliktu risināšanā. Lai gan netika panākta atgriešanās pie pirmskonflikta situācijas un Eiropas Savienības misijai bija liegta pieeja konfliktu teritorijām, Eiropas Savienības iesaistīšanās palīdzēja apturēt militārā konflikta eskalāciju.

Gruzijā no 2008.gada 1.oktobra darbojas Eiropas Savienības novērotāju misija, kas savu darbu sāka jau divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas par tās izveidi. No civilo krīžu vadības viedokļa misija ir nozīmīgs pasākums, jo tā ir redzama, tai ir skaidrs mandāts un tā dod konkrētus rezultātus. No mūsu interešu viedokļa ir svarīgi Eiropas Savienības dalībvalstīs arī turpmāk veicināt lielāku izpratni par Eiropas Savienības kaimiņu politikas nozīmi.

Šajā ziņā jāņem vērā korekcijas, ko starptautiskajā drošības situācijā ievieš globālā ekonomiskā krīze, mazinot Eiropas valstu ietekmi un rīcības iespējas starptautiskās drošības darba kārtības izaicinājumu risināšanā.

Eiropas iekšējo ekonomisko problēmu risināšanai iegūstot prioritāru nozīmi, vēl nozīmīgāka kļūst Latvijas aktīva ārpolitiskā rīcība, veicinot turpmāku Eiropas Savienības iesaisti reģionu drošības situācijas uzlabošanā, atbalstu konfliktu miermīlīgā risināšanā, uzticību veicinošu pasākumu ieviešanā un Eiropas Savienības Austrumu partnerības tālākā attīstībā.

Eiropas Savienības misijas kontekstā jāturpina centieni panākt pilnīgu misijas mandātu izpildi, nodrošinot piekļuvi konfliktu reģioniem. Svarīgs starptautisko un Latvijas drošību ietekmējošs faktors ir masu iznīcināšanas ieroču izplatība, Irānas kodolprogramma un tās iespējamā militārā komponente, bet it īpaši Ziemeļkorejas kodolbruņošanās attīstība.

Otrs jautājums. Attiecībā uz terorismu. Terorisma apdraudējums Latvijā pārskata periodā nav mainījies un ir saglabājies relatīvi zems. 2008.gada laikā Latvijā nav noticis neviens teroristisks akts, tostarp neviens noziedzīgs nodarījums, kas būtu saistīts ar teroristiskām darbībām.

Tomēr Latvija aizvien vairāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. Tas ir viens no svarīgākajiem pamatelementiem veiksmīgai cīņai pret starptautisko terorismu kopumā. Savukārt Latvijas iedzīvotāju apdraudējums ārvalstīs ir atkarīgs no draudu situācijas valstī, kurā persona atrodas. Ārējo teroristisko apdraudējumu valstij teorētiski var izraisīt arī atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība ar Latvijas NBS dalību NATO pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās. Taču pārskata periodā apdraudējuma līmenis nav mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs. Pašlaik nav konstatēts, ka Latvijā pastāvētu izteiktas un spēcīgas, galēji labējas vai kreisi orientētas ekstrēmistiskas vai radikālas organizācijas.

Latvijas apstākļos var runāt par indivīdiem, personu grupām, kustībām vai organizācijām ar kreisi vai labēji orientētu ievirzi, kuru atbalstītajā ideoloģijā, paustajos uzskatos un atsevišķos gadījumos arī rīcībā ir saskatāmas ekstrēmisma pazīmes.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka, lai arī šobrīd sabiedrībā netiek pausts vērā ņemams atbalsts Latvijā esošām ekstrēmi orientētām grupām, kustībām vai organizācijām un to dalībnieku skaits ir neliels, tomēr, pasliktinoties sociālekonomiskajiem apstākļiem valstī, tādu grupu, kustību vai organizāciju nozīme, dalībnieku skaits un rīcības kapacitāte pārskatāmā periodā var būtiski palielināties un radīt apdraudējumu valsts un sabiedriskajai drošībai.

V.Dombrovskis

Attiecībā uz ekonomisko drošību. Šobrīd viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošiem un raksturojošiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Pēc vairāku gadu izaugsmes situācija Latvijas ekonomikā ir strauji pasliktinājusies. Izaugsmes tempu samazināšanos ir nomainījusi lejupslīde, ko lielā mērā noteica globālā finanšu krīze. Finanšu krīzes ietekmes dziļumu pastiprina Latvijas ekonomikas izteiktā nelīdzsvarotība, kas izveidojusies iepriekšējās straujās izaugsmes gados. Privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas notika straujāk nekā kopējā ekonomiskā izaugsme, lielā mērā balstījās uz nozīmīgu ārējā kapitāla ieplūdi. Tas arī noteica lielu tekošā konta deficītu maksājumu bilancē un līdz ar to Latvijas ekonomikas neaizsargātības palielināšanos. Tagad, izsīkstot finanšu ieplūdei, notiek straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums un ir jūtamas korekcijas ekonomikā, proti, preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances uzlabošanās vienlaikus ar ekonomisko aktivitāšu kritumu, samazinoties iekšējam pieprasījumam.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē valsts finansiālo situāciju. Nodokļu ieņēmumu sarukšana un izdevumu sloga palielināšanās izraisīja budžeta krīzi, kas ierobežo fiskālās politikas telpu un rada nopietnus šķēršļus ekonomikas stabilizācijas un sociālā atbalsta programmu īstenošanai. Paaugstināta sociālā spriedze un valdības ierobežotās spējas mazināt to ir vērā ņemams politiskās situācijas risks. Ekonomiskās krīzes apstākļos, valsts amatpersonām būtiski samazinot atalgojumu vai pat palielinot rīcības brīvību ar valsts un pašvaldību naudu un mantu, pieaug riski, ka kukuļa piedāvājuma gadījumā amatpersona neatteiksies to pieņemt, amatpersonas pašas pieprasīs vai izspiedīs kukuļus un citus labumus, pašas organizēs dažādas noziedzīgas shēmas tādu personu interesēs, kuras var nodarīt kaitējumu nacionālajai drošībai.

Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību. Pirmkārt, par starptautisko drošības vidi. Nākamais aktuālais nacionālās drošības jautājums ir starptautiskā drošības vide. Latvijas drošība nevar tikt skatīta atrauti no starptautiskās drošības vides attīstības tendencēm un drošības izaicinājumiem. Terorisms, masu iznīcināšanas ieroču nesankcionēta izplatība, nestabilitāte dažādos pasaules reģionos var radīt draudus mūsu drošībai. Jauno draudu nopietnību apstiprina aizvadītajos gados veiktie kiber­uzbrukumi Igaunijai, Lietuvai un Gruzijai. 2008.gadā tieši militārie draudi, kas varētu ietekmēt Latvijas neatkarību, ekonomisko attīstību un iedzīvotāju drošību, nepastāvēja. Galvenais riska faktors ir atsevišķu valstu pieaugošā bruņošanās tendence un gatavība lietot militāru spēku savu politisko un ekonomisko interešu realizācijai.

Lai stiprinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem, NATO 2008.gadā turpināja īstenot transformācijas procesu, kas ļaus pielāgot un pilnveidot NATO spējas mūsdienu drošības situācijā, nodrošinot gan kolektīvo aizsardzību, gan spēju cīnīties ar jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Runājot par Latvijas dalību starptautiskajās operācijās, jāmin, ka Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan NATO starptautiskajās operācijās un citos kolektīvās drošības stiprināšanas pasākumos. Kopš 2006.gada Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās NATO Ātrās reaģēšanas spēkos, kurus rotācijas kārtībā komplektē no dalībvalstu vienībām. Dalība NATO spēkos Latvijai sniedz gan lielākas drošības garantijas, gan ļauj iegūt pieredzi un pilnveidot sadarbību ar sabiedroto spēkiem, tādējādi paaugstinot savas kaujas spējas. Kopumā 2008.gadā Latvija turpināja dalību piecās starptautiskajās operācijās: NATO vadītajās operācijās Afganistānā un Kosovā, ASV vadītajā operācijā Irākā (dalība tika pārtraukta 2008.gada novembrī), Eiropas Savienības vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā Gruzijā – kopumā 381 karavīrs. Piedaloties starptautiskajās operācijās, Latvija ne tikai deva ieguldījumu starptautiskajā drošībā, bet arī nostiprināja NBS karavīru kaujas spējas.

2008.gadā Saeima apstiprināja jauno valsts aizsardzības koncepciju, kas atšķirībā no iepriekšējās nosaka precīzākas prasības Latvijas militāro spēju attīstībai. Tajā pašā laikā koncepcijas galvenais pamatprincips ir palicis nemainīgs – Latvija savu drošību un aizsardzību balsta uz dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmās. Tā paredz, ka, attīstot kaujas spējas, valsts apdraudējuma gadījumā NBS jānodrošina Latvijas sauszemes, jūras un gaisa telpas neaizskaramība. Vienlaikus NBS jāpilnveido spēja piedalīties dabas un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanā.

Runājot par Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību, reizē ar pārmaiņām Latvijas ekonomiskajā situācijā un samazināto aizsardzības budžetu tiek būtiski pārstrādāti NBS attīstības plāni, vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstības plāns. NATO dalībvalstu ministru sanāksmē 2008.gada jūnijā tika apstiprināti NATO spēku attīstības mērķi turpmākajiem 10 gadiem. Alianses skatījumā Latvijai primāri jātiecas attīstīt sauszemes spēku bataljona kaujas grupas ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām, attīstīt pretmīnu cīņas spēju un izveidot tīklveida sakaru sistēmu. Vienības nepieciešams sagatavot kā izvēršamas, lai nodrošinātu Latvijas kaujas vienību spēju pilnvērtīgi līdzdarboties NATO operācijās. 2008.gadā tika apstiprinātas vadlīnijas valsts gaisa telpas aizsardzībai, lai izpētītu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanu pēc 2018.gada, un izveidota kopēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darba grupa, kurai priekšlikums par iespējamiem risinājumiem jāsagatavo līdz 2010.gada 1.janvārim.

Attiecībā uz robežkontroli un migrāciju. Būtisks valsts drošības jautājums ir robežkontrole un migrācija. Lai arī Latvija nav raksturojama kā izteikta imigrācijas valsts, tomēr ar katru gadu imigrantu skaits palielinās. Pēc Latvijas pievienošanās Šengenas konvencijai galvenais uzdevums ir novērst nelegālo imigrantu ierašanos Latvijā. Tāpat svarīgi ir nepieļaut, ka Latvija varētu kļūt par tranzītvalsti nelegālo migrantu plūsmā uz Eiropas Savienību. 2008.gadā tika atklāti ārzemnieku mēģinājumi, šķērsojot Latviju, izbraukt uz ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm. Latvija pieder pie Eiropas Savienības valstu loka, kas atbild par Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību. Tāpēc viens no Latvijas primārajiem uzdevumiem 2008.gadā bija nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas uzraudzību, ieviešot Šengenas valstu standartus un sakārtojot infrastruktūru gan sauszemes robežkontroles punktos, gan lidostās un ostās.

2008.gadā valstī aizturēto nelegālo robežšķērsotāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski pieaudzis, bet ir kardināli mainījusies nelikumīgo robežšķērsotāju valstiskā piederība, kā arī robežas nelikumīgās šķērsošanas veidi. Līdz ar Latvijas iekļaušanos Šengenas līguma telpā viens no imigrācijas struktūrvienību svarīgākajiem uzdevumiem ir nelegālās nodarbinātības atklāšana un apkarošana, piemērojot jaunas metodes un stiprinot pašreizējo sadarbību nelegālās nodarbinātības novēršanā.

Latvijas migrācijas politika nodarbinātības jomā patlaban ir vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Darbaspēka uzņemšanas kārtība no trešajām valstīm ir administratīvi un finansiāli reglamentēta. Lai arī Latvijā ekonomiskās attīstības līmenis ir pazeminājies, nelegālo imigrantu interese par Latviju nemazinās. Ir konstatēts aizvien pieaugošs pārkāpumu skaits gan nelikumīgas uzturēšanās, gan nelikumīgas robežšķērsošanas jomā. Pārkāpumu dinamika imigrācijas jomā tikai pieaugs, bet pasaules ekonomiskā krīze vēl vairāk stimulēs cilvēku kustību no reģioniem ar zemu ekonomisko līmeni uz attīstītām valstīm. Cilvēki, kas nelikumīgi uzturējās Eiropas Savienības zonā un zaudēja darbu, mēģinās meklēt jaunas darba iespējas citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc pastāv reāla iespēja, ka imigrācijas, arī nelegālās imigrācijas jomā pieaugošā tendence saglabāsies. Atklātie pārkāpumi liecina, ka nelegālo imigrantu tranzīts kļūst aizvien labāk organizēts, aizvien aktīvāk tāda veida prettiesiskiem nodarījumiem pievēršas organizētie noziedzīgie grupējumi. Tādējādi pieaug preventīvo analītisko un plānošanas pasākumu nozīme pārrobežu noziedzības novēršanas, terorisma un nelegālās imigrācijas riska personu kontroles jomā.

Būtisks priekšnosacījums sekmīgai cīņai ar Latvijas valsts robežas drošības apdraudējumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem ir kompensējošo mehānismu izmantošana un efektīva informācijas apmaiņa pārrobežas noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā.

Būtisks risks robežkontrolē un migrācijā ir iespējamā korupcija valsts robežsardzē un muitā, izmantojot personas, kuras, apejot nepieciešamās pārbaudes uz robežas, var iekļūt Latvijā ar mērķi veikt pretvalstisku darbību. Var tikt ievesti ieroči, munīcija, radioaktīvie, bioloģiskie vai ķīmiskie materiāli, kurus izmanto ieroču izgatavošanā. Šādi ieroči potenciāli ir izmantojami teroristu akcijās. Sadarbībā ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iegūtie pierādījumi par nelikumīgām darbībām Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos norāda uz vairāku tiesībsargājošo struktūru pārstāvju, policijas, robežsardzes un muitas ilglaicīgu iesaistīšanos noziedzīgu shēmu izstrādāšanā un realizācijā.

Nākamais jautājums – korupcijas risks politiskajās organizācijās un valsts pašvaldību pārvaldē.

Viens no nacionālās drošības jautājumiem ir korupcijas riski. Tiem visvairāk pakļautie sektori ir valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, kur, izmantojot koruptīvas metodes, amatus var iegūt nekompetentas un nacionālajai drošībai nelojālas personas. Savukārt politisko partiju finansēšana ir saistīta ar potenciālajiem korupcijas riskiem, kā rezultātā partiju sponsori, kuru intereses var būt pretrunā ar valsts interesēm, var gūt kontroli pār ievēlētajām personām.

2008.gadā par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma normu pārkāpumiem KNAB amatpersonas sastādīja 21 administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēma sešus lēmumus par administratīvo sodu piemērošanu, kopumā 2250 latu apmērā, kā arī tika pieņemti 16 lēmumi par pretlikumīgi saņemto finanšu līdzekļu un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegumu atmaksāšanu valsts budžetā – 1,6 miljonu latu apmērā.

Veicot politisko partiju finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, KNAB darbības laikā kopējais atklātais pretlikumīgais finansējums politiskajām partijām pārsniedz 2 miljonus latu. No šīs summas partijas atmaksājušas valsts budžetā tikai 15 procentus.

Attiecībā uz noziedzību. Pats būtiskākais nacionālās drošības jautājums šobrīd ir noziedzības stāvoklis valstī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noziedzības līmenis 2008.gadā valstī ir palielinājies. Runājot par noziedzīgo nodarījumu struktūru, jāatzīmē, ka tradicionāli lielāko īpatsvaru – 64 procentus – veidoja dažāda veida mantiskie noziegumi. Kā bīstama tendence jāatzīmē tā, ka pieaug noziegumu skaits, ko izdara nevis tā saucamie profesionālie noziedznieki, bet gan personas, kuras pirms tam nav bijušas saistītas ar noziedzīgo pasauli, bet ir sākušas izdarīt likuma pārkāpumus, nonākot naudas grūtībās.

Nobeigumā vēlreiz vēlos norādīt, ka 2008.gadā situācija nacionālās drošības jomā sāka pasliktināties un galvenokārt tieši mainoties valsts ekonomiskajai situācijai. Lielā mērā tieši ar ekonomiskajiem procesiem ir saistīti virkne manis jau minēto jautājumu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šobrīd visi nacionālās drošības aizsardzībā iesaistītie dienesti spētu pildīt savas funkcijas pilnā apmērā, neskatoties uz lielajiem izaicinājumiem 2010.gada budžeta veidošanas procesā.

Tieši tāpēc valdība ir pieņēmusi lēmumu valsts sabiedrisko kārtību un drošību noteikt par prioritāti un piemērot tai ievērojami mazāku budžeta samazinājumu nekā citām valsts īstenotajām funkcijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais premjer! Jā, noklausījāmies šo ziņojumu, bet tā principā ir faktu konstatācija, kurus mēs jau zinām. Bet mūsu galvenā problēma ir tā, ka mēs ļoti labi konstatējam jau esošās problēmas, bet nekādā veidā neprognozējam, kādas problēmas varētu būt nākotnē, un galvenais jautājums – kā mazināt šos riskus.

Šajā ziņojumā gandrīz nav priekšlikumu, kādā veidā varētu mazināt šos riskus. Šie riski... Protams, militārā joma ir ļoti svarīga, bet mēs redzējām iepriekšējo divu gadu laikā situāciju… kādēļ mums vajag uzturēt armiju, ja ekonomikā izveidojās situācija, ka jebkurš oligarhs vai jebkura ārvalsts varētu sniegt mums palīdzību 5 miljardu latu apmērā un tādējādi kontrolēt mūsu budžeta veidošanu, kontrolēt mūsu ekonomiku un tā tālāk. Un tas ir ļoti… izveidojusies ļoti tāda interesanta situācija. Lūk, tur ir problēma. Šeit nav atspoguļots… nav analīzes, kāpēc izveidojās tāda situācija, ka mūsu banku sistēmu varēja tik viegli destabilizēt, ka pāris vietējo banku un dažas ārvalstu bankas varēja veidot tādu politiku, kuru neierobežoja valsts, un izraisīt tādu krīzi, kādā mēs tagad dzīvojam.

Daudzi jautājumi šeit, šajā ziņojumā, skarti ļoti pavirši, piemēram, demogrāfijas jautājums. Godātie kolēģi, domāsim stratēģiski! Mēs redzam, kāda ir mūsu demogrāfiskā situācija – mūsu iedzīvotāju vidējais vecums ir relatīvi augsts, bet dzimstība ir ļoti zema. Dzimstības koeficients – 1,4 bērni uz vienu ģimeni. Tas nozīmē, ka katra nākamā paaudze neatražo iepriekšējo paaudzi. Tas nozīmē, ka pēc kāda laika izveidosies – un demogrāfi to apstiprina! – tāda situācija gan ekonomikā, gan sabiedrībā, ka Latvija būs spiesta ievest darbaspēku. Un līdz ar to izveidosies pavisam cita situācija! Kāpēc šajā ziņojumā šis aspekts nav izanalizēts līdz galam? Kāpēc nav izanalizēta iespēja, ka krīzes laikā ļoti daudzi darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji varētu aizbraukt kopā ar ģimenēm, kopā ar bērniem?

Nav izanalizēta situācija ar pensijām. Protams, mēs varam runāt, ka pagaidām pensiju sistēma ir ļoti droša, bet mēs taču redzam, ka paaudžu solidaritātes sistēma nākotnē nedarbosies, jo demogrāfiskā situācija ir ļoti slikta. Arī situācija ar pensiju otro un trešo līmeni ir diezgan slikta. Diemžēl attiecībā uz pensijām atbildes šajā ziņojumā nav. Tas ir tāds ļoti formāls papīrs.

Un var konstatēt, ka tieši tāpēc, ka mums ir tik formāla pieeja, mums ir tik lielas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Noklausījos mūsu valsts premjera ziņojumu, un man gribas teikt, ka tika aizmirsts viens ļoti būtisks aspekts. Diezin vai kļūdīšos, ja teikšu, ka viens no nacionālās drošības jautājumiem ir jautājums par sociālo drošību.

Un šajā sakarā es gribu aicināt premjeru turpmāk, strādājot Latvijā, domāt, kā izvērtēt sociālās drošības riskus, jo ziņojumā tas neizskanēja absolūti nemaz. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Latvijā mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ļoti, ļoti daudzās ģimenēs strauji pasliktinās, it sevišķi pēdējā laikā. Tas, protams, ir saistīts ar darba algu samazināšanu, ar bezdarbu, kurš nu jau milzu soļiem iet pār Latviju. Ar naudas līdzekļiem, kādi jātērē jau šodien un nākamajā gadā gan valstij, gan pašvaldībām, lai kaut cik noturētu – nu jau tas ir par modes vārdu kļuvis – sociālās drošības spilvenu. Vēlos teikt, ka cilvēkiem, kuri palikuši absolūti bez ienākumiem, garantētais minimālais ienākums uz vienu personu ir 40 lati, uz vienu bērnu – 45 lati. Tas arī ir ļoti, ļoti maz. Jo tomēr šie 40 lati būs jāsadala četrām nedēļām un ar šiem 40 latiem personai vajadzēs sevi vismaz pabarot, lai bioloģiski izdzīvotu. Un kur nu vēl maksāt komunālos maksājumus, uzturēt savu veselību un tā tālāk!

Es domāju, ka šie ir jautājumi, par kuriem valdībai būtu ļoti daudz jādomā un čakli jāstrādā.

Es vēlos šodien teikt – un masu medijos mēs visi ļoti daudz šādu gadījumu redzam –, kas notiek ar tām ģimenēm un personām, kuras ir ņēmušas kredītu – ļoti bieži vienu vienīgo – sava mājokļa iegādei. Jo valsts bija pateikusi: “Lemiet paši, jo pašvaldībām un valstij dzīvokļu nav!” Protams, es akceptēju to, ko ir teicis premjers pēdējās dienās, uzrunājot banku sektoru. Es ļoti ceru, ka patērētāju tiesību aizsardzības biroji un visi pārējie, kas cenšas cilvēkiem palīdzēt, izdarīs kādus labus darbus.

Es vēlos norādīt, ka ļoti nopietni jādomā par to, kā mūsu valstī atbalsta vai, manuprāt, pašreiz vēl nepietiekami atbalsta uzņēmējus, it sevišķi mazos un vidējos. Es vēlētos, lai viņus vairāk atbalstītu vai vismaz sāktu atbalstīt arī bankas ar kredītlīdzekļiem un lai par to domātu arī valdība, it sevišķi Ekonomikas ministrija. Jo galu galā visiem ir pilnīgi skaidrs, ka, samazinoties ienākumiem, šajā gadījumā – darba algai, mums nav ko brīnīties, ka samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, un mēs esam ļoti satraukti par to, kas notiks ar pensionāriem, kas notiks ar ģimenēm, kuras saņem dažādus valsts pabalstus.

A.Barča.

Man gribētos ticēt, ka mūsu valdībai un premjeram izdosies šos jautājumus atrisināt. Bet pēc gada, ja mums būs lemts šeit šādu ziņojumu noklausīties… Es noteikti aicinu Dombrovska kungu domāt arī par sociālās drošības jautājumiem, kas tik tiešām ir vieni no nacionālās drošības pamatjautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Nacionālais ikgadējais ziņojums par situāciju drošības jomā 2008.gadā, protams, ietver sevī arī citas sadaļas – ietver gan sociālo drošību, gan vides jautājumus, gan veselības jautājumus. Šis dokuments Saeimas deputātiem ir pieejams.

Attiecībā uz sociālo stabilitāti vēlos informēt deputātus par sekojošo. Globālās finanšu krīzes un 2008.gadā notikušā ekonomikas straujā krituma sekas ir būtisks nacionālo drošību ietekmējošs faktors. Krīzes izpausmes var saasināt spriedzi starp noteiktām sabiedrības gan etniskajām, gan sociālajām grupām, jo iepriekšminētās problēmas skar visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas un vecuma. Galvenie ar labklājības sfēru saistītie faktori, kuri var destabilizēt sabiedrisko kārtību, tādējādi radot nacionālās drošības apdraudējumu, ir bezdarbs (īpaši – ilgstošs) un personu zemie ienākumi, kas tieši ietekmē nabadzības un sociālas atstumtības palielināšanos. Vienlaikus jāatzīmē, ka zemie ienākumi un bezdarbs veicina arī noziedzības izplatību. Latvijā galvenās iedzīvotāju grupas, kuras bezdarbs un zemie ienākumi ietekmē visvairāk, ir personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri), bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma personas, daudzbērnu un nepilnās ģimenes, bērni un jaunieši, bezpajumtnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietām, un citas.

Pēc statistikas datiem, kas apkopoti līdz 2009.gada 15.februārim, jāsecina, ka no reģistrētajiem bezdarbniekiem 9,7 procenti bija ilgstoši bezdarbnieki, kas atradušies uzskaitē ilgāk par gadu, un 14,3 procenti – jaunieši. Un 0,3 procenti no reģistrētajiem bezdarbniekiem bija personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām. Jauniešu bezdarbnieku grupā, kuri ir reģistrējušies no 2009.gada 1.janvāra līdz 15.februārim, ir augsts tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuriem ir pamatizglītība vai vidējā izglītība. Līdzīga bezdarba struktūra bija vērojama arī 2008.gadā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra publicētie dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem apliecina to, ka pastāv cieša sakarība starp zemiem ienākumiem vai bezdarbu un noziedzības līmeni valstī. Proti, 2008.gada laikā ir ievērojami palielinājies zādzību, krāpšanas gadījumu, kontrabandas, noziedzīgu nodarījumu saistībā ar narkotikām, smagu miesas bojājumu un citu noziedzīgu nodarījumu skaits.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šis ir ziņojums par situāciju 2008.gadā. Un, protams, nākamajā ikgadējā ziņojumā tiks analizēta situācija šogad, tātad arī jau pieminētie sociālās drošības tīkla pasākumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godāto Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Klātesošie! Vispirms es gribu pateikt paldies Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par šo ziņojumu. Manuprāt, ziņojums ir līdzsvarots, tajā ir mēģināts runāt par pilnīgi visām tēmām. Protams, šis ziņojums sava ierobežotā apjoma dēļ varētu tikt arī saukts par zināmā mērā formālu, jo, protams, es saprotu, ka nav iespējams pilnīgi visus jautājumus sīki jeb detalizēti apskatīt. Tomēr es gribu teikt, ka jebkuram sabiedrības loceklim, kurš vēlas iepazīties ar Latvijas valsts drošību, šis ziņojums, protams, rada priekšstatu par to, kas notiek valstī. Un, galvenais, tas, manuprāt, veido nopietnu sistēmisku priekšstatu par lietu savstarpējo saistību, lietu kārtību un par veidu, kādā tas viss tiek darīts.

Protams, lasot šo dokumentu, rodas jautājumi. Pirmais jautājums, kas man radās, bija šāds: vai šis dokuments ir rakstīts tādēļ, ka likums nosaka to, ka Ministru prezidentam ir jānāk un Saeimā periodiski jāziņo par šo jautājumu, vai rakstīts tāpēc, ka, pamatojoties uz šo drošības situācijas analīzi, valdība turpmāk mēģinās kaut kādā veidā šos jautājumus risināt, attiecīgi paredzot tam noteiktus līdzekļus budžetā?

Godājamie kolēģi! Jautājums, kuram es gribu šodien pieskarties sīkāk, ir ārpolitika. Manuprāt, šajā ziņojumā ļoti precīzi ir pateikts, ka ārpolitika ir viena no svarīgākajām jomām, jo Latvijai no drošības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi būt starptautiskajās organizācijās. Ziņojumā ir uzskaitīta vesela virkne šo organizāciju, tādas kā Eiropas Savienība, NATO, Apvienoto Nāciju Organizācija, EDSO un tā tālāk, un tā tālāk. Šajā ziņojumā ir ļoti nopietni runāts ārpolitiskā kontekstā arī par to, ka prioritāti saglabā politiski militāra sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm, Ziemeļu valstīm un mūsu stratēģisko partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm. Dažādās ziņojuma sadaļās vēl un vēlreiz tiek uzsvērts, cik svarīga ir Latvijas vieta starptautiskajā jomā un cik svarīga ir tieši ārpolitiskā dimensija.

Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mēs jau divas reizes Ārlietu komisijā esam skatījuši jautājumu par to, kā tad šie svarīgie uzstādījumi, kas ir šeit, šajā ziņojumā, atspoguļoti, radīs atbalstu nākamā gada budžeta projektā jeb tajos sākotnējos skaitļos, kuri, tā teikt, ir ministrijām doti, budžeta projektu sastādot.

Godājamie kolēģi! Es gribu teikt, ka mani pārņem ļoti lielas bažas, jo, vakar šo jautājumu skatot Ārlietu komisijā, kļuva skaidri redzams tas, ka no resursu esamības viedokļa Ārlietu ministrija ir atmesta atpakaļ 2004.gadā, bet no cilvēkresursu esamības viedokļa pēc jau esošajiem, jau izdarītajiem samazinājumiem Ārlietu ministrija ir laikposmā starp 1999.gadu un 2000.gadu. Taču pat tagad Ārlietu ministrija ir saņēmusi veselu virkni uzstādījumu, ka ir līdzekļi vēl un vēl jāsamazina! Man, kolēģi, rodas ļoti nopietnas bažas par to, kā šī funkcija – ārpolitiskā funkcija – tiks veikta un vai ārlietu dienests to vispār spēs veikt.

Katrā ziņā es gribu teikt, ka šis dokuments savā ziņā ir, tā teikt, jāprioritizē un tas svarīgākais, kas ir valsts drošība, ir no šā dokumenta jāpaņem un jāmēģina kaut kādā veidā attiecināt arī uz valsts budžetu tā, lai šis dokuments nebūtu tikai formāls dokuments, kuru mēs visi varam izlasīt un pieņemt zināšanai; manuprāt, šim dokumentam būtu jākļūst par dokumentu, ar kuru valsts budžeta kontekstā tiek saliktas noteiktas prioritātes.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Paldies Ministru prezidentam par nacionālās drošības pārskata izlasīšanu.

Taču man radās iespaids, ka tas ir tikai tāds ministriju sniegts apkopojums bez padziļinātas analīzes. Es gan nezinu, vai... Šādā publiskā dokumentā, protams, viss nav jāraksta, bet ir lietas, kuras tomēr vajadzēja ierakstīt. Manuprāt, apdraudējums latviešu valodai ir uzskatāms par daļu no apdraudējuma nacionālajai drošībai. Situācija ar latviešu valodu, pirmām kārtām jau plašsaziņas līdzekļu telpā, ir acīm redzami tāda, ka krievu valoda nomāc latviešu valodu mūsu valstī. Es domāju, tas arī ir viens no apdraudējuma veidiem... Tas, ka informatīvā telpa ir pilnīgi sadalīta un ir Latvijas valstij klaji naidīgi preses izdevumi, es domāju, tas arī ir apdraudējums Latvijas valstij.

Ja ir runa par privāto sektoru, tad jāteic – ja cilvēkiem ir problēmas iekārtoties darbā, nezinot krievu valodu, tas arī ir apdraudējums Latvijas valstij.

Un, ja ir runa par pašvaldībām, tad jāteic – ja ir tādas pašvaldības, kur deputāti klaji atsakās runāt latviski, komunicēt latviski – rakstiski vai mutiski, vienalga, kā, – arī tas ir apdraudējums.

Līdz ar to es vienkārši aicinu... Cerot, ka Ministru prezidents arī nākamgad vadīs šo valdību un sniegs nākamo pārskatu, tomēr aicinu nākamajā pārskatā pieskarties arī šiem būtiskajiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij!

Ministru prezidenta kungs! Pēc iepazīšanās ar jūsu ziņojumu jāteic, ka zināms gandarījums bija par to, ka, runājot par sociālo drošību, jūs savā ziņojumā tiešām akcentējāt, ka ir daudz jautājumu, kuri ir jārisina un kuri skar gan sabiedrības, gan arī mūsu nākotnes – bērnu – drošību. Jūs ziņojumā minējāt gan bērnu traumatismu, kas ir visā Eiropā un kas Latvijā ir vislielākais, gan arī dažādus citus bērnu hospitalizēšanas un mirstības apstākļus.

Šos faktus mēs zinām jau sen, arī komisijās mēs bieži vien par to spriežam, bet nez kāpēc tālāku virzību no valdības puses šajā jomā mēs neredzam. Mēs vairākkārt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā esam norādījuši uz šīm problēmām, bet ne no Veselības ministrijas, ne no Labklājības ministrijas, ne arī no citām ministrijām iniciatīvas nav. Vienīgi redzam, ka dažas ministrijas, kas tiešām ar šiem jautājumiem nodarbojās, jau ir likvidētas esošajā situācijā.

Tāpēc es ļoti ceru, ka nākotnē pievēršanās šiem jautājumiem aktualizēsies un būs arī kaut kāds risinājums.

Vēl. Man ir ļoti lielas bažas par to, ka arī drošības sfērā, nacionālās drošības sfērā, ļoti svarīgs ir nacionālo kadru sagatavošanas jautājums. Un tas tieši skar izglītības sfēru. Mēs kādu brīdi atpakaļ sabiedrībā, parlamentā un komisijās... mēs par šo jautājumu pat nediskutējām, bet šobrīd dažas komisijas jau sāk nodarboties ar šo jautājumu, un arī valdībā tas ir atkal aktualizējies. Pieņemsim, par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju... Tas arī ir ļoti svarīgs jautājums. Un tādā veidā, kādā šī augstskola tiek likvidēta... Tādā veidā mēs varam pazaudēt šos kadrus. Tomēr tas ir ar to visu ļoti saistīts... Un tas ir ļoti jutīgs jautājums, ar kādu saskaramies tieši nacionālās drošības sfērā.

Es ļoti aicinu nākotnē nepieņemt tādus nepārdomātus, neizsvērtus, neizdiskutētus lēmumus, jo tas var tiešām radīt diezgan negatīvas sekas arī mums kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un godātais Ministru prezidenta kungs! Es vēlos šodien pirmo reizi – pirmo reizi ceturtajā šīs Saeimas sasaukuma gadā! – pavēstīt jums par to darbu, ko esmu veicis kā NATO Parlamentārās Asamblejas delegāts no Latvijas un par ko nekas nav zināms. Es uzskatu, ka tieši šodien ir īstā reize, lai kāptu tribīnē un par to pastāstītu, jo diemžēl nedz Latvijas presē, nedz arī citu mūsu politiķu runās par to netiek runāts. Proti, pašā pirmajā NATO Parlamentārās Asamblejas sesijā Madeirā, būdams Aizsardzības komisijas loceklis… Šīs komisijas darbs tieši skar NATO aizsardzības jautājumus, un es esmu uzstājies gan komisijas sēdēs, gan arī pašās lielajās plenārsēdēs ar īsām runām, cik nu tā darba kārtība to atļauj.

Pašā pirmajā sesijā, kas notika 2007.gada pavasarī Madeiras salās Atlantijas okeānā, Portugālei piederošā teritorijā, es, lūk, teicu šādus vārdus, – ka latvieši ir par to, lai NATO būtu ne vien ilgtspējīga organizācija, bet arī mūžīga organizācija (an everlasting organization), un pateicu arī, kādēļ mēs gribam tādi būt. Jo, proti, tad, kad mēs vēl nebijām NATO, tad Pleskavā dislocētās krievu karaspēka izlases vienības, Gaisa spēku divīzijas izpletņu vienības, komandieris te lielījās (taisni tā es pateicu: was boasting – lielījās), ka, ja viņam būšot pavēle, viņš dažu dienu, stundu laikā būšot Rīgā. Bet, kopš mēs esam NATO, šāda lielīšanās vairs nenotiek.

Es esmu arī uzsvēris jau pirmajā tajā sesijā un lūdzu mani saprast (un domāju, ka šāda politika mums jāpatur vienmēr), ka savā drošībā mēs esam tik ļoti atkarīgi no NATO mūžīgas vai ilgtspējīgas pastāvēšanas, ka mēs nevaram pieļaut… vērot no malas tās politiskās kļūdas, ko NATO dara Afganistānā, – proti, ka mēģina amerikāņi un briti visā pasaulē veidot šīs tā sauktās politiskās nācijas.

Tas ne pie kā laba nevedīs. Pasaulē ir tikai 192 neatkarīgas nācijas, kas ir ANO, taču par tādām vēlas kļūt vēl vairāki simti nāciju, kuras dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā un kurām ir tiesības uz patstāvību, uz savu valsti, bet viņām neviens nedod to. Un tas notiek arī Afganistānā.

Proti, puštuni ir apmēram puse no Afganistānas iedzīvotāju skaita, un viņiem tadžiks… tadžiku nacionālais varonis… Amerikāņi ar tadžiku, uzbeku, turkmēņu un hazāru palīdzību padzina grupējumu “Taleban”. Masudam tadžiki ir uzcēluši mošeju pieminekļa veidā, milzīgu, bet puštuni… Viņu valodā iznākošajā presē vēl tagad var atrast, ka Masuds ir puštunu ienaidnieks numur viens. Kādu jūs tur veidojat politisku nāciju? Jums jāievēro šo etnisko nāciju atšķirības un arī Afganistānā jādod iespēja mazām nācijām tikt vismaz pie autonomijas, bet ja ne… Es lietoju šādus vārdus, kolēģi, droši lietoju, un es domāju, ka tagad jau arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir pierādījis, ka tas tā ir… Es teicu: “Jūs esat nolemti neveiksmei, ja jūs nesapratīsiet šos politiskos jautājumus, to, ka nevar visu panākt ar militāru spēku. You are doomed to fail! Jūs esat nolemti neveiksmei!”

Un jums jāzina, ka no šīs tribīnes es par to tiku kritizēts, un arī ārlietu ministrs Riekstiņš, precīzi nepasakot, par ko, tomēr ir par to man uzbrucis. Bet NATO Parlamentārajā Asamblejā pārējās īsti demokrātiskās Eiropas vecās valstis nenāk ar kopēju viedokli, un katrs deputāts izsaka savu viedokli. Tā, piemēram, grieķu un holandiešu sociālisti izsaka droši savus viedokļus. Holandietis, viens holandiešu delegācijas pārstāvis (uzvārds man aizmirsās, jo kādreiz nepierakstu), piemēram, pateica: kādēļ NATO nesaprot drošības apdraudējumu Eiropā, ielaižot islāmticīgo miljonus un pieļaujot islāmticīgo turpmāku paplašināšanos Eiropā? Jo visi terorakti izriet no šiem islāmticīgajiem, kuri ir Eiropā.

Redziet, cik drošu valodu runā citu valstu deputāti! Arī grieķu deputāti runā ļoti drošu valodu un pasaka savu taisnību.

Sēdes vadītājs.

Jūsu laiks ir beidzies, Lāča kungs!

V.Lācis.

Beidzies… Labi! Bet vienu minūti…

Es lūdzu ņemt vērā to, ko teicis par politiskiem, ārpolitiskiem jautājumiem…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Vai deputāti piekrīt dot vēl vienu minūti Lāča kungam? (No zāles: “Piekrītam”)

V.Lācis.

…beidzamais Latvijas sūtnis Romā, Itālijā, romāņu valodu profesors Spekke, kurš pēc tam bija beidzamais mūsu sūtnis Vašingtonā pirms Dinberga. Viņš ir teicis, ka mums ir pienācis beidzamais laiks neskatīties uz to, ko tie lielie mums var dot un ko tie lielie mums var atļaut, bet pašiem droši un noteikti aizstāvēt savu politiku un mazo nāciju neatkarības politiku.

Un es to pateicu… Es esmu pieturējies pie tā un pieturēšos. Es runāju par visu nāciju neatkarības tieksmēm. Un beidzamajā sesijā es pateicu – skaidri pateicu –, ka “NATO vajadzīgs jauns garīgs virziens (spiritual tendency). Un, ja jūs to nedarīsiet, tad NATO sabruks, bet mēs, latvieši, esam tik ļoti atkarīgi no NATO, ka mēs nevēlamies NATO sabrukumu.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Ministru prezidents vēlas ko piebilst? Nē. Tādā gadījumā jautājums izskatīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Viņi lūdz to iekļaut kā 23.punktu attiecīgajā sadaļā… Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sēdes vadītājs.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par Olitas Blūmfeldes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt arī darba kārtības punktu “Par Ilutas Kovaļovas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības arī lēmuma projektu “Par Vitas Vjateres iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par Antras Zutes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Dienvidu tilta pār Daugavu 2.kārtas posmā no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei būvniecībai” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Sākas jauna diena, un ar jauniem spēkiem jāturpina darbs. Arī darbības virziens tiek piedāvāts ļoti skaidrs. Iesniedzēji par to ir parūpējušies, cerēdami uz jaunu tiesību piešķiršanu krievu valodai Latvijā.

Interesanti būtu pajautāt, cik šādu studiju programmu krievu valodā ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to augstskolās un kāds ir šādu programmu saturs.

Es nerunāju par tām programmām, kas ir speciāli veltītas dažādām slāvu valodām un slāvu valodu pētniecībai. Tas ir pavisam cits jautājums.

Un tad man ir otrs jautājums – vai tad tas krievs, kas te, Latvijā, iebrauc no jebkuras vietas, nav spējīgs studēt un apgūt studiju programmas Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās? Vai viņam ir grūtības apgūt studiju programmu, piemēram, angļu, franču, vācu, spāņu, itāļu valodā? Kur ir problēma?

Nezin kāpēc tie miljoni krievu, kas izbrauc no Krievijas un apmetas uz dzīvi Vācijā, Francijā, Spānijā, ļoti īsā laikā perfekti iemācās attiecīgās valodas un nav nekādu problēmu viņiem. Tad kāpēc Latvija atkal būs tā vieta, kur ieslidināt kaut kādā veidā šo krievu valodu?

Un tāpēc gribot negribot atceros populāro žurnālu “Atpūta”, kas pirms kara, Otrā pasaules kara, Latvijā bija ļoti populārs. Iesaku paskatīties, kāds šis žurnāls izskatījās pēc 1940.gada 17.jūnija. Tūlīt pat parādījās metodika, kā pēc iespējas ātrāk apgūt krievu valodu. Mūsu tūristi, latvieši no citām valstīm, kuri ieradās Latvijā Atmodas sākumā, sastopoties ar Latvijas miličiem, dzirdēja tādus vārdus: “Ak tu nesaproti krieviski? Nu tad es tev dažu stundu laikā iemācīšu krievu valodu!” (No zāles dep. J.Pliners: “Par tēmu jārunā!”)

Vārdu sakot, nevajag tagad… Netikuši galā ar vieniem paņēmieniem, mēģina ieslidināt kaut kādā citādā veidā šeit krievu valodu.

Nevar nepieminēt, ka visa šī ņemšanās ar krievu valodu ir tiešas okupācijas sekas. (No zāles dep. J.Pliners: “Melo, melo! Mulķības!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Līdz ar izdevumu saprātīgu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.

Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko un medicīnisko augstāko izglītību, kā arī augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.

Padomju laikos studēt tieši šīs profesijas pie mums lielā daudzumā brauca studenti pirmām kārtām no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

PCTVL frakcija iesaka atteikties no tiem ierobežojumiem Augstskolu likumā, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm. Latvijas augstskolās ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu īstenot piedāvāto grozījumu, – pasniedzēji, kuri pārvalda krievu valodu, grāmatas, nepieciešamie mācību līdzekļi un uzskates līdzekļi.

Šodien mums saka, ka Latvijā esot pārāk daudz augstskolu, apgalvo, ka daļu augstskolu nepieciešams optimizēt, veicot to apvienošanu vai pat samazināšanu. Mūsuprāt, tā ir iztēles nabadzības psiholoģija lēmumu pieņemšanas jomā.

Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus. Un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams. Augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm, – tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē. Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstākās mācību iestādes. Vai tad beidzot nav pienācis laiks eksportēt to, pēc kā vēl pastāv pieprasījums pasaules tirgū?

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 58, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī šai komisijai. Tāpat es aicināšu arī attiecībā uz jautājumu par militārpersonu izdienas pensijām un citām lietām, jo uzskatu, ka bez mūsu komisijas līdzdalības šie jautājumi nevar tikt risināti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu komisijas vārdā īsumā paskaidrot, kāpēc šie astoņi likumprojekti tik steidzami tiek virzīti.

Runa ir par invalīdiem, kas ir izdienas pensijā…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, godātais Grīnblata kungs, šis jūsu paziņojums nav šobrīd par… vairs nav par procedūru. Tā ir, teiksim, jau aģitācija par nodošanu vai pret nodošanu.

Tātad šajā brīdī mums ir divi priekšlikumi. Viens ir Saeimas Prezidija priekšlikums nodot šo likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai, un otrs ir deputāta Dalbiņa priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka… Es saprotu, ka atbildīgā komisija jebkurā gadījumā ir Sociālo un darba lietu komisija. Mums ir jāizšķiras par to, kuru no variantiem mēs pieņemsim. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” Dalbiņa kunga priekšlikumu, viens deputāts var runāt “pret” Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Es saprotu, ka deputāts Grīnblats droši vien vēlētos runāt par viņa pārstāvētās komisijas priekšlikumu. Ja jūs to vēlaties darīt, jūs to varat darīt no tribīnes.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija grib pievērst jūsu uzmanību tam, ka astoņi likumprojekti, kas skar izdienas pensijas, tiek iesniegti vienā sakarībā. Proti, invalīdi nevar saņemt pilnas pensijas, tomēr komisija ir sadarbībā ar ministrijām atradusi iespēju, ka invalīdi, kas ir izdienas pensiju saņēmēji, no 1.novembra varēs saņemt pensiju pilnā apjomā, kā arī viņiem izmaksās neizmaksāto pensijas daļu par iepriekšējiem četriem mēnešiem. Lai šie grozījumi varētu stāties spēkā no 1.novembra, būtu vēlams noteikt gan steidzamību, gan tuvāko divu nedēļu laikā pieņemt likumprojektu abos lasījumos, jo pretējā gadījumā šis process varētu tehniski aizkavēties. Komisija nav plānojusi šajos izdienas pensiju likumos skart nekādus citus jautājumus, tikai šo vienīgo. Taču, ja Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir interese veikt kaut kādas citas korekcijas šajā likumprojektā vai abos likumprojektos, tad būtu vēlams tos skatīt atsevišķi, lai nekavētu šo jau saskaņoto grozījumu stāšanos spēkā un neradītu problēmas invalīdiem, kas pārsvarā ir Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājoši invalīdi ar izdienas pensijām, saņemt šīs pensijas pilnā apjomā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt priekšlikumu nodot likumprojektu tikai Sociālo un darba lietu komisijai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ja tai ir prātā kādi citi grozījumi, startētu atsevišķi un šajā gadījumā neskartu šos.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums: vai Dalbiņa kungs joprojām uztur spēkā savu priekšlikumu?… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka komisijas savā starpā nespēj sarunāties un informēt… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienmēr centusies aizstāvēt tās jomas, par kurām tā ir atbildīga. Un šodien arī nav pilnas informācijas par to, kas tur ir… Diemžēl tāda situācija ir radusies.

Sēdes vadītājs.

Tātad…

J.Dalbiņš.

Ja jūs… Ja mēs varam ticēt tam, kas šeit ir teikts, tad es neuzstāju.

Sēdes vadītājs.

Mans jautājums jums, Dalbiņa kungs, bija šāds: vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu vai ne? Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Dalbiņam! Lūdzu, atbildiet ar “jā” vai “nē”! Jautājums: vai tas ir balsojams vēl vai ne?… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam! Jautājums: kas mums notiek ar mikrofoniem šodien?

J.Dalbiņš.

Jā. Balsojam!

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies.

Tātad jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais likumprojekts “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai – tātad divām komisijām –, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Tātad… Es paskaidroju: ja mēs šobrīd nenododam abām komisijām, tad mēs vai nu balsojot izšķiramies, vai pēc konsensa principa vienojamies par to, vai mēs nododam tikai vienai komisijai vai ne. Šobrīd notiek balsojums par to, vai likumprojekts tiek nodots abām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 41, atturas – 21. Tātad Dalbiņa kunga ierosinājums nav atbalstīts. Jautājums: vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, tiek nodots tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī”. Deputāts Jānis Klaužs ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šodien – 8.oktobrī. Saeimas kārtības rullis paredz vienu reizi sesijas laikā šādu iespēju, bet šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 8.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 2. Atvaļinājums deputātam Klaužam piešķirts.

Pirms sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija savukārt lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” un tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tagad, godātie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Sākam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4799B – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Uz otro lasījumu ir izstrādāti un komisijā iesniegti trīspadsmit priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Arī 7.priekšlikums atbalstīts. To izstrādājusi pati atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Arī 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts komisijas izveidotajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un arī pēdējais – 13.priekšlikums – izstrādāts atbildīgajā komisijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1384/Lp9.

Godājamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir izskatīts Ārlietu komisijā šā gada 30.septembrī. Uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumi netika saņemti, un Ārlietu komisijas viedoklis ir balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005.gada Protokolu un Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību, 2005.gada Protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pats dokumenta virsraksts jau pasaka, par ko tas ir. Jāteic, ka arī uz šā likumprojekta otro lasījumu Ārlietu komisijā neviens priekšlikums netika saņemts un komisija vienbalsīgi nolēma likumprojektu atbalstīt un nosūtīt Saeimai skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā otrajā lasījumā, un arī uz šo komisijas sēdi neviens priekšlikums no deputātiem un no Ārlietu ministrijas netika iesniegts. Likumprojekts tika akceptēts vienbalsīgi un bez grozījumiem nosūtīts izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Manuprāt, šā dokumenta ratificēšana šeit, Saeimā, būs ļoti nopietns stabilitātes garants Bosnijā un Hercegovinā kā tādā un arī Bosnijas un Hercegovinas virzībā uz Eiropas Savienību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešajā lasījumā, un nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 65.laidienā