Par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 3.septembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kas paredz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu piemērot jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Izmaiņas likumā paredz pastāvošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu piemērot jaunajām administratīvajām teritorijām – deviņām republikas pilsētām un 109 novadiem. Līdzšinējais regulējums noteica finanšu izlīdzināšanas kārtību pašvaldību sistēmai, ko veidoja pieci simti vietējo pašvaldību un 26 rajonu pašvaldības.

Piedāvātie likuma grozījumi ir pagaidu risinājums tuvākajiem diviem gadiem, un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanai ir paredzēts izstrādāt konceptuāli jaunu modeli, deputātus informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka.

Visām pašvaldībām finanšu nepieciešamības noteikšanai plānots izmantot vienādus kritērijus, balstoties uz 2007.gada pašvaldību budžeta datiem. Aprēķinos vairs neiekļaus bērnu skaitu bērnunamos un iemītnieku skaitu pansionātos, kuri tur ievietoti līdz 1998.gadam. Šo vajadzību finansēšanai likumprojekts paredz 3,3 miljonu latu speciālu mērķdotāciju pašvaldībām.

Grozījumi likumā arī paredz visām pašvaldībām noteikt vienādu neizlīdzināmo apakšējo robežu 95 procentu apmērā, pēc kuras aprēķina nepieciešamās dotācijas apjomu no izlīdzināšanas fonda katrai pašvaldībai. Valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā paliks līdzšinējā apmērā – 7,2 miljoni latu.

Iebildumus pret piedāvātajām izmaiņām līdzšinējā sistēmā, kas paredz nepalielināt valsts iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, komisijas sēdē pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kā arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Pašreizējos apstākļos, kad novadiem bez papildu finansējuma bija jāpārņem rajonu pašvaldību funkcijas un institūcijas, visu smagumu nedrīkst uzkraut tikai uz pašvaldību pleciem – visiem ir jāmaksā solidāri. Salīdzinot pašvaldību ieņēmumus pēc vecās sistēmas ar RAPLM rosinātajiem grozījumiem, vairākām pašvaldībām finansiālā situācija izlīdzināšanas izmaiņu rezultātā vēl vairāk pasliktināsies, uzsvēra pašvaldību pārstāvji.

 “Jāņem vērā, ka šis ir tikai pagaidu risinājums diviem gadiem, tāpēc būtu jāatrod kompromiss starp piedāvātajām izmaiņām sistēmā un pašvaldību priekšlikumu palielināt valsts iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā,” sēdē rosināja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Publiskās pārvaldes katedras docente Inga Vilka. Savukārt Finanšu ministrija Latvijas Pašvaldības savienības priekšlikumu par papildu valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām neatbalstīja.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicināja gan RAPLM speciālistus, gan arī pašvaldību pārstāvjus sagatavot detalizētu informāciju par līdzšinējās sistēmas, ministrijas piedāvāto izmaiņu un pašvaldību priekšlikuma ietekmi uz pašvaldību finansiālo stabilitāti. Informācija komisijai nepieciešama, lai sagatavotu likumprojektu izskatīšanai Saeimā, norādīja komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību izlīdzināšanu”” trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.

Saeimas preses dienests