Par Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu

Atsaucoties uz LNT raidījumā “900 sekundes” notikušo telefonsarunas polemiku ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču par solidāru atalgojuma samazinājumu valsts ekonomiskās lejupslīdes situācijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atkārtoti aicina LB prezidentu pieņemt lēmumu par LB amatpersonu atlīdzības sistēmas iekļaušanu vienotā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmā no tās stāšanās spēkā 2010.gada 1.janvārī.

14.aprīlī, kad Ministru kabineta sēdē tika izskatīta informācija par likumprojekta “Par vienotu valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” pamatprincipiem un izstrādes gaitu, LB pārstāvja argumentācijas rezultātā LB tika izņemta no sākotnēji piedāvātās vienotās atlīdzības sistēmas modeļa un sēdes protokollēmumā tika ietverts punkts, kas nosaka, ka Latvijas Bankas prezidenta amata atlīdzības noteikšanā ir jāatsaucas uz Eiropas Savienības valstu centrālo banku vadītāju atlīdzības noteikšanu regulējošām normām.

Ņemot vērā, ka valsts sektorā strādājošo atalgojums pēc likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” pieņemtajiem grozījumiem ir samazinājies no 20% līdz pat 40%, Ministru prezidents nepiekrīt tam, ka šobrīd veiktais LB prezidenta algas samazinājums līdz 2006.gada līmenim (96 486,22 lati bruto saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā pieejamo informāciju) ir solidārs jau veiktajiem un vēl plānotajiem valsts budžeta izdevumu samazinājumiem, par ko vienmēr stingri iestājies arī LB prezidents I.Rimšēvičs.

 “Ir neiespējami rast skaidrojumu tam, kādēļ situācijā, kad visas valsts institūcijas solidāri samazina izdevumus un, pirmkārt, atalgojuma apmērus, Latvijas Banka atsakās iekļauties vienotā atalgojuma sistēmā, tādējādi pēc būtības ignorējot situāciju valstī, kuras monetāro politiku tā realizē. Nav loģiska pamatojuma arī tam, kādēļ centrālās bankas prezidenta atalgojums ir trīs reizes augstāks par valsts pirmās amatpersonas – Valsts prezidenta – atalgojumu,” uzsver V.Dombrovskis.