Latvijas Pašvaldību savienība: Par Latvijas Pašvaldību savienības 20.kongresu

Rīt, 21.augustā, Mārupē notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 20.kongress. Kongresā paredzēts ievēlēt LPS priekšsēdi un viņa vietniekus, un LPS Revīzijas komisiju. Kongresā piedalīties un uzrunāt to ir apsolījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, ekonomikas ministrs Artis Kampars, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kultūras ministrs Ints Dālderis, aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis, labklājības ministrs Uldis Augulis un finanšu ministra padomniece budžeta jautājumos Baiba Brigmane.

Kongresam ir sagatavoti rezolūciju projekti “Par krīzes pārvarēšanas programmu”, “Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes situācijā” un “Par neatliekamiem pasākumiem izglītībā”.

Rezolūcijas projekts “Par krīzes pārvarēšanas programmu” paredz aicināt valdību kopā ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem izstrādāt un īstenot jaunu politiku pasaules ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Latvijā, balstoties uz šādiem principiem: 1) normatīvā sloga minimizēšana, būtiski samazinot likumu un MK noteikumu skaitu un tajos ietvertā regulējuma apjomu; 2) birokrātiskā sloga samazinājums, būtiski samazinot novērošanas, kontroles un inspekcijas apjomu, palielinot to kvalitāti un efektivitāti; 3) finanšu un funkciju decentralizācija, nododot pašvaldībām lielu daļu no ministriju un to padotības iestāžu funkcijām un finansēm; 4) dekoncentrācija, palielinot katras iestādes tiesības patstāvīgi pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus; 5) MK koncentrēties uz stratēģiju pieņemšanu starpnozaru un starpvalstu jautājumos; 6) nodokļu sloga samazināšana un citi pasākumi, kas veicinātu uzņēmēju piesaisti Latvijai un atjaunotu uzticību valstij; 7) reāla un paātrināta ES fondu apgūšana, nosakot to par prioritāti; 8) aizņēmumu līdzekļu novirzīšana pašvaldībām vietējās infrastruktūras objektu būvniecībai, tādējādi sekmējot nodarbinātību un vietējā tirgus atdzīvināšanu visā Latvijas teritorijā.

Rezolūcijas projekts “Par veselības aprūpi kā valsts prioritāti krīzes situācijā” aicina valdību un Saeimu: 1) noteikt veselības aprūpi nākamā gada budžetā un turpmāk līdz krīzes pārvarēšanai par galveno prioritāti, kurai budžeta samazinājums ir mazāks nekā citās nozarēs; 2) pārtraukt veselības aprūpes iestāžu centralizāciju un koncentrāciju, kas balstīta uz šaurām grupu interesēm un diskriminē lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju (Pēc krīzes veselības aprūpes organizāciju un finansēšanu nodot apriņķu pašvaldībām.); 3) saglabāt līdzšinējās lokālajās (pamatā – rajonu centru) slimnīcās neatliekamās palīdzības nodaļas kā terapeitiskajiem, tā traumatoloģiski ķirurģiskajiem pacientu profiliem ar reanimācijas–intensīvās terapijas sadaļu, traumpunktu, rentgena un vizuālās diagnostikas un laboratoriskās izmeklēšanas iespējām diennakts veselības aprūpes režīmā; 4) finansēt jaunveidojamās aprūpes nodaļas tādā apjomā, lai pacientu stacionārā rehabilitācija un atveseļošana pēc ārstēšanās reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, ārstēšanās plānveida kursu realizācija un paliatīvā ārstēšana būtu reāli iespējama, t.i., būtu pietiekams personāla, gultu, medikamentu, uzturēšanās, speciālo līdzekļu un materiālu nodrošinājums; 5) nodrošināt vienlīdz labu vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu visā Latvijas teritorijā; 6) atrisināt ar pacientu plūsmu izmaiņām saistītās transporta un ceļu infrastruktūras problēmas.

Rezolūcijas projekts “Par neatliekamiem pasākumiem izglītībā” aicina Saeimu un valdību: 1) nodrošināt pedagoģisko darbinieku algas atbilstoši darbaspēka tirgum, tādējādi atjaunojot sabiedrībā cieņu pret skolotāja amatu; 2) krasi samazināt likumos un Ministru kabineta noteikumos iekļauto skolas darbību ierobežojošo normu skaitu un apjomu, atļaut pašvaldībām un skolu direktoriem elastīgi piemēroties vietējiem apstākļiem, lai sasniegtu vislabākos rezultātus; 3) atzīt, ka valsts pienākums un atbildība ir nodrošināt lielāku izglītības finansējumu maz apdzīvotās teritorijās un valsts pierobežā, nodrošināt papildu līdzekļus šā pienākuma īstenošanai; 4) atbalstīt, nevis apkarot privāto līdzekļu piesaistīšanu, attīstīt skolu pašpārvaldi; 5) kompensēt visām pašvaldībām atlaišanas pabalstus skolotājiem, kas tiek atlaisti krasa mērķdotāciju pedagogu darba samaksai samazinājuma dēļ, valstij nepildot savus pienākumus; 6) kompensēt pirmsskolas pedagoģisko darbinieku darba algas pieaugumu, kā to nosaka valdības saistības, kuras nav zaudējušas spēku; 7) pilnībā finansēt no valsts budžeta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācību, kā to paredz likums; 8) saglabāt vismaz proporcionāli valsts pārvaldes atalgojuma samazinājumam finansējumu mūzikas un mākslas skolām, sporta skolām un interešu izglītībai, lai, krīzei beidzoties, radošo industriju attīstība varētu kļūt par vienu no salīdzinošajām Latvijas priekšrocībām starptautiskajā preču un pakalpojumu tirgū.

LPS 20.kongresā tāpat tiks apspriesti grozījumi LPS statūtos. LPS statūtu grozījumu projekts paredz paplašināt LPS biedru pārstāvniecību LPS kongresā. Statūtu grozījumu projekts paredz LPS domes un valdes veidošanas principus un nosaka, ka LPS priekšsēdim ir divi vietnieki – viens no republikas pilsētu pašvaldību grupas un viens no novadu pašvaldību grupas.

LPS 20.kongresā paredzēts diskutēt par galvenajiem virzieniem Latvijas pašvaldību attīstības vadlīniju pilnveidošanā.

Tāpat piektdien, 21.augustā, pēc LPS 20.kongresa ir paredzēts sasaukt LPS domes sēdi. Sakarā ar vietējo pašvaldību apvienošanu LPS domei ir jāvienojas par turpmāko kārtību pašvaldību vadītāju pārstāvniecībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā (RK) un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

LPS valdes 4.augusta sēdē apspriestais LPS domes lēmuma projekts par pārstāvju izvirzīšanas kārtību ES Reģionu komitejā piedāvā izvirzīt trīs pārstāvjus no novadu pašvaldību deputātiem; divus pārstāvjus no republikas pilsētu pašvaldībām, vienu pārstāvi no Rīgas pašvaldības un LPS priekšsēdi, līdzīgā kārtībā izvirzot arī pārstāvju aizvietotājus. Savukārt LPS domes lēmuma projekts par pārstāvju izvirzīšanu Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam piedāvā izvirzīt vienu pārstāvi no novadu pašvaldību deputātiem, vienu – no republikas pilsētu pašvaldību deputātiem un LPS priekšsēdi, līdzīgi izvirzot arī aizvietotājus.

Dace Zvirbule, LPS padomniece