Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 11.augustā

 

AM: Par pabalstu un kompensāciju apmēriem un izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts

11.augustā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.365 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem un pabalstu un kompensāciju izmaksas kārtību karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”. Grozījumi nosaka, ka karavīra ģimenes locekļiem paredzētos pabalstus un kompensācijas karavīram ir tiesības saņemt, ja tā dienests ārpus valsts ir ilgāks par vienu gadu. MK noteikumos šāds nosacījums patlaban jau ir paredzēts attiecībā uz pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, tāpat ierobežots ir pabalsts dienesta transporta izmantošanai.

Pamatojums MK noteikumu projektam ir finanšu līdzekļu optimizācija, kā arī karavīru atšķirīgais dienesta ilgums ārpus valsts, kas, piemēram, kaimiņvalstīs ir tikai viens gads, tajā pašā laikā tālākās ārvalstīs sasniedz pat trīs gadus.

Dienot Igaunijā vai Lietuvā, karavīram ir iespēja ģimeni apmeklēt biežāk, proti, salīdzinoši nelielo attālumu dēļ var doties uz Latviju brīvdienās, savukārt, dienot tālākās ārvalstīs, šī iespēja ir ierobežota. Tāpat, pārceļoties uz dienestu ārvalstī, kas mazāks par vienu gadu, un ņemot līdzi ģimeni, bērniem ir jāmaina skola, bet laulātajam jāmeklē cita darbavieta, kas īsā termiņa dēļ nav lietderīgi, jo, beidzoties dienestam ārvalstī, karavīram ar ģimeni ir jāatgriežas Latvijā un jāatjauno sākotnējā situācija.

2009.gadā pieci Nacionālo bruņoto spēku karavīri dienē Lietuvā un divi – Igaunijā. Igaunijā esošo karavīru dienesta ilgums pārsniedz vienu gadu, savukārt Lietuvā dienošie tur atrodas komandējumā un viņiem tiek atlīdzināti komandējuma izdevumi, līdz ar to MK noteikumu projekts neskars šogad ārvalstīs dienošos karavīrus.

Apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr.365 gada laikā radīs 28 640 latu ietaupījumu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par vienlīdzīgu nodokļu normu piemērošanu rezidentiem un nerezidentiem

11.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Likumprojekts izstrādāts, lai vienādotu nodokļu režīmu, ko piemēro apliekamā ienākuma korekcijai par rezidentiem un nerezidentiem izmaksātajiem procentiem. Grozījumi likumā paredz arīdzan nodrošināt nodokļa piemērošanu publiskā un privātā partnerības (PPP) līguma ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

Pašlaik apliekamo ienākumu palielina, ja procentu maksājumu saņēmējs ir nerezidents un ja šie maksājumi pārsniedz likumā noteiktos kritērijus attiecībā uz procentu apmēra atbilstību finanšu tirgus vidējām procentu likmēm vai aizņemtā un pašu kapitāla attiecību. Par procentu maksājumiem, kas šobrīd tiek veikti, rezidentiem apliekamais ienākums nav jāpalielina. Līdz ar to pastāv atšķirība UIN normu piemērošanā, ja procentu maksājumu saņēmējs ir Latvijas rezidents vai citas ES valsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents.

Grozījumi likumā paredz saglabāt Latvijā noteiktās starptautiski atzītās nodokļa pretizvairīšanās normas apliekamā ienākuma palielināšanai par procentu maksājumiem, kas pārsniedz noteiktus kritērijus, paplašinot tās arī uz rezidentiem.

Likumprojekts paplašina to subjektu loku, kuriem izmaksātie aizdevumu procenti nav jāvērtē atbilstoši likuma noteiktajiem kritērijiem, ar kredītiestādēm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas rezidentes vai to valstu rezidentes, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Grozījumi paredz nepiemērot likumā noteikto kritēriju par aizņemtā un pašu kapitāla attiecības izvērtēšanu attiecībā uz tādiem procentu maksājumiem, kas izmaksāti finanšu iestādei, kura sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, kuras uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu sektora uzraudzības institūcija un kura ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir nodrošināta informācijas apmaiņa.

Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka ilgtermiņa ieguldījumus, kas veikti ar PPP līgumu nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos, privātais partneris noraksta vienlīdzīgās daļās PPP līgumā paredzētajā periodā. Tādējādi grozījumi regulēs PPP rezultātā veiktos ieguldījumus publiskā partnera pamatlīdzekļos. Pašlaik likuma normas neparedz iespēju atzīt saimnieciskās darbības izdevumos ieguldījumus, kas veikti publiskā partnera pamatlīdzekļos, ja nav noslēgts pamatlīdzekļu nomas līgums starp privāto un publisko partneri un līgumā nav atrunāta ieguldījumu veikšanas kārtība.

Lai nodrošinātu UIN piemērošanu sakarā ar PPP likumā paredzēto PPP iesaistīto privāto partneru izdevumu un ieņēmumu atzīšanas specifiku nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, ir jānodrošina pakāpeniska PPP projektos iesaistīto privāto partneru kapitālo izdevumu atzīšana nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

 

FM: Par personiskā zīmoga pārreģistrācijas termiņa pagarināšanu

11.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts par kārtību, kādā reģistrējami saimnieciskās darbības veicēju ar dārgmetāla izstrādājumiem personiskie zīmogi.

Ar 2008.gada 4.jūliju stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”, saskaņā ar kuriem tika paplašināts personu loks, kuri zīmogo savus dārgmetāla izstrādājumus ar Valsts proves uzraudzības inspekcijā (VPUI) reģistrētu personisko zīmogu, radot šādu iespēju visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz šim savus dārgmetāla izstrādājumus ar VPUI reģistrētu personisko zīmogu zīmogoja tikai dārgmetāla izstrādājumu izgatavotājs.

Tāpat ar grozījumiem likumā “Par valsts proves uzraudzību” tika pagarināts personiskā zīmoga pārreģistrācijas termiņš no viena gada līdz pieciem gadiem. Līdz ar to atbilstošas izmaiņas jāveic arī attiecīgajos MK noteikumos, lai tos saskaņotu ar likuma normām.

Noteikumi izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, un tie nosaka personiskā zīmoga reģistrācijas kārtību tām personām, kuras veic saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Noteikumu projekts neparedz veikt izmaiņas esošajā zīmoga reģistrācijas vai pārreģistrācijas procedūrā.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem par spēku zaudējušiem tiek atzīti MK 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.366 “Dārgmetāla izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrācijas kārtība”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par valsts materiālo rezervju glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas un izmantošanas uzraudzību

Valsts materiālo rezervju glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas un izmantošanas uzraudzību turpmāk varētu uzticēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kuram būtu jākontrolē šo rezervju atbildīgie glabātāji. To nosaka otrdien, 11.augustā, Ministru kabinetā izskatītie likumprojekti par grozījumiem Valsts materiālo rezervju likumā un Civilās aizsardzības likumā.

Saistībā ar strukturālajām reformām Iekšlietu ministrijā un tās padotības iestādēs šogad būtiskas pārmaiņas skārušas līdzšinējo valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju un uzraudzītāju – valsts aģentūru “Materiālās rezerves”, kas tagad apvienota ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru un veido jaundibināto Nodrošinājuma valsts aģentūru. Šī aģentūra arī turpmāk būs atbildīgā institūcija par valsts materiālajām rezervēm, taču, kā skaidro likumprojektu izstrādātāji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atbilstoši Civilās aizsardzības likumā noteiktajam jau šobrīd veic pārbaudes par civilās aizsardzības jomā konstatētajiem trūkumiem, līdz ar to dienesta speciālistiem ir nepieciešamās zināšanas attiecīgajā jomā un atbildīgo glabātāju uzraudzības nodošana viņiem ļautu šo uzdevumu izpildīt daudz efektīvāk.

Tāpat valdībā 11.augustā skatītajā likumprojektā par grozījumiem Valsts materiālo rezervju likumā nav paredzēts turpmāk saglabāt tiesību normu, kas nosaka Nodrošinājuma valsts aģentūrai pienākumu veikt noslēgto glabājuma līgumu saistību izpildes uzraudzību. Līguma pušu saistību izpilde un kārtība ir noteikta noslēgtajā glabājuma līgumā, tāpēc par to izpildi ir atbildīgas pašas līgumslēdzējas puses un jebkādas pretenzijas lietderīgāk būtu risināt civiltiesiskā kārtībā, nevis papildus fiksēt Valsts materiālo rezervju likumā, uzskata likumprojekta izstrādātāji. Valsts materiālās rezerves ir speciāli izveidots materiālo un finanšu resursu kopums, kuru izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.

 

IeM: Par dalības laika pagarināšanu vienam Latvijas ekspertam misijā Kosovā

Tā kā budžeta izdevumu samazinājuma dēļ iepriekš tika pieņemts lēmums Eiropas Savienības likuma varas misijā Kosovā (EULEX KOSOVO) turpmākajam periodam saglabāt tikai vienu Iekšlietu ministrijas ekspertu, valdība 11.augustā vienojusies pagarināt dalības laiku Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra priekšniekam (kinologam) kapteinim Valdim Bikovskim, kas amata pienākumus misijā pilda kopā ar savu dienesta suni Roxxi.

Viņam mandāts pagarināts līdz 2010.gada 12.oktobrim, un misijas turpināšanai šogad nepieciešamais finansējums 3831 lata apmērā tiks meklēts no neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem.

Kā vēstīts iepriekš, visiem desmit šobrīd misijā nosūtītajiem Latvijas ekspertiem mandāts beidzas šā gada otrajā pusē, tāpēc Iekšlietu ministrija bija saņēmusi ES Padomes Ģenerālsekretariāta lūgumu pagarināt mūsu valsts pārstāvju dalību likuma varas nodrošināšanas misijā arī nākamgad. Sarežģītās budžeta situācijas dēļ MK vienojās, ka dalības laiks misijā pagarināms tikai vienam ekspertam, bet pārējiem pēc termiņa beigām būs jāatgriežas atpakaļ Latvijā.

Eiropas Savienības misijas galvenais mērķis ir palīdzēt Kosovas tiesībaizsardzības iestādēm to darbā, tiecoties panākt stabilitāti un atbildīgumu, kā arī turpinot veidot un stiprinot gan neatkarīgu un daudznacionālu tiesu sistēmu, gan arī daudznacionālu policijas un muitas dienestu. Šo iestāžu darbam jānorit bez politiskas iejaukšanās, ievērojot starptautiski atzītus standartus un Eiropas labāko praksi.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas reorganizāciju

Lai nodrošinātu Baltijas jūras reģionā vecākās zinātniskās bibliotēkas – Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) – un J.Misiņa bibliotēkas krājumu saglabāšanu un darbības turpināšanu, kā arī rastu iespējas bibliotēku fondu papildināt, tādējādi nodrošinot bibliotēkas attīstību, Ministru kabinets (MK) 11.augusta sēdē apstiprināja rīkojuma projektu “Par valsts aģentūras “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” reorganizāciju”, kas paredz valsts aģentūru “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” pārveidot par Latvijas Universitātes (LU) pamatstruktūrvienību. Rezultātā LU no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārņems visas LAB funkcijas, personālu, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, krājumus, arhīvu utt., tādējādi nodrošinot pēctecību.

Šāds risinājums panākts, sadarbojoties IZM, LAB, LU, kā arī ar bibliotēkām saistītajām institūcijām. IZM ik gadus ir atbalstījusi LAB, tajā skaitā iespēju robežās palielinot finansējumu un meklējusi bibliotēkas turpmākās darbības attīstības iespējas. 2009.gadā finansiālā situācija ir īpaši sarežģīta, tāpēc IZM, izvērtējot visus iespējamos riskus un apzinoties, ka ir būtiski nodrošināt bibliotēkas veicamo funkciju īstenošanu, rosinājusi bibliotēkas vadītāju V.Koceri, kā arī zinātnes nozares institūciju un bibliotēku nozares speciālistus nākt klajā ar savu redzējumu par iespējām nodrošināt bibliotēkas darbu esošā finansējuma ietvaros. Tā rezultātā LAB ar 2009.gada 29.maija vēstuli un LU ar 2009.gada 29.jūnija Senāta lēmumu atbalsta LAB iekļaušanu LU sastāvā.

11.augustā apstiprinātais rīkojuma projekts nosaka līdz 2009.gada 1.septembrim izveidot LAB reorganizācijas komisiju, kurai līdz 2009.gada 1.oktobrim jāveic LAB materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka LAB mantas vērtība un saistību apjoms, kā arī jānodrošina LAB finanšu līdzekļu, mantas, saistību, arhīva un lietvedības nodošana LU. Līdz 2009.gada 15.oktobrim reorganizācijas komisijai jāsastāda LAB slēguma bilance. Līdz 2009.gada 1.septembrim IZM arī jāiesniedz MK ar LAB reorganizāciju saistītie tiesību aktu projekti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par zemi valsts autoceļa Viskaļi–Koknese projekta īstenošanai

Lai īstenotu jauna ceļa posma Viskaļi–Koknese būvniecību, ar valdības atļauju Satiksmes ministrija plāno pirkt 38 zemes vienības, kuru kopējā platība ir vairāk nekā 62 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi Aizkraukles rajona Kokneses pagastā paredz 11.augustā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecības projekta īstenošanai”. 38 zemes vienības nepieciešams iegādāties, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmu Viskaļi–Koknese, kas kļuvis par vienu no būtiskākajiem infrastruktūras projektiem austrumu virzienā.

Satiksmes ministrija zemes vienību iegādei paredzējusi gandrīz 623 tūkstošus latu. Izdevumi, kas saistīti ar to pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Tvaikoņu ielā 3, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā

11.augustā MK pieņēma rīkojumu par nekustamā īpašuma Rīgā, Tvaikoņu ielā 3, saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Tieslietu ministrijas valdījumā. Rīkojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījumu vietas pārvaldes (IeVP) speciālisti.

Uz zemesgabala atrodas IeVP Iļģuciema cietumam piederošās ēkas un būves.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, minētā nekustamā īpašuma sastāvā ir viena zemes vienība 19 948 m2 platībā un 15 būves. Būvju īpašumtiesības apliecina izziņa par IeVP Iļģuciema cietuma bilancē esošām ēkām jeb būvēm.

Latvijas Valsts vēstures arhīva sniegtā informācija liecina, ka 1940.gada 27.jūlijā zemesgabala Rīgā, uz kura pašlaik izvietotas Iļģuciema cietuma ēkas un būves, īpašniece bijusi AS “Iļģuciema Manufaktūra”. Savukārt Rīgas pilsētas zemes komisijas izziņas apliecina, ka uz zemesgabaliem Rīgā, Tvaikoņu ielā, līdz 1994.gada 1.jūnijam bijušie īpašnieki nav pieteikušies.

Līdz ar to zemesgabals Rīgā, Tvaikoņu ielā 3, piekrīt valstij.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu

11.augustā Ministru kabinets akceptēja likumprojektu, saskaņā ar kuru Latvija pievienosies Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrijā speciāli izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Drošības policijas, Finanšu ministrijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, ar šo likumu tiks nodrošināta tā sauktās Varšavas konvencijas pieņemšana un apstiprināšana.

Lai konvencija Latvijā pilntiesīgi darbotos, veikti grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos. Plānotās izmaiņas valdība 11.augustā akceptēja.

Piemēram, grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz kā subjektu iekļaut Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tas nepieciešams, lai paredzētu Kultūras ministrijai uzraudzīt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju kā likuma subjektu, kurš veic pasākumus valsts kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā, tostarp kontrolē kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas no valsts izved un ieved mākslas un antikvāros priekšmetus.

Konvencija pagaidām pilnībā nav pārņemta arī Kriminālprocesa likumā (KPL). Tādēļ izstrādāti grozījumi, kas paredz, ka varēs konfiscēt ne tikai tādu noziedzīgi iegūtu mantu, kas ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, bet arī tādu, kas ir nomaskēta. Vienlaikus KPL paredzēts iekļaut regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad konfiscējamo noziedzīgi iegūto mantu var aizstāt ar finanšu līdzekļiem.

KPL tiks paredzēts, ka arestu var uzlikt mantai noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem. Šobrīd Latvijā nav iespējams uzlikt arestu līdzekļiem, ja likumīgi iegūtie sajaukti ar nelikumīgi iegūtajiem.

Grozījumi paredzēs iespēju veikt kredītiestādes vai finanšu iestādes klientu konta pārraudzību noteiktā laika periodā. Šāds regulējums papildinās procesa virzītāja tiesības prasīt informāciju par klientu kontos veiktajām operācijām. Līdz ar to izstrādāti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par ziņu pieprasīšanas un sniegšanas kārtību, veidu un termiņiem.

Savukārt grozījumi Operatīvās darbības likumā precizē operatīvo ziņu iegūšanas no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm definīciju, proti, ka šī darbība ir kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu vai dokumentu, kuri satur šādas ziņas, pieprasīšana un iegūšana vai kredītiestādes vai finanšu iestādes klientu konta pārraudzības pieprasīšana.

Likumu grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par Latvijas Medicīnas bibliotēkas un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja reorganizāciju

11.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināta Veselības ministrijas padotībā esošās Latvijas Medicīnas bibliotēkas un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja reorganizācija ar šā gada 1.oktobri.

Reorganizācija paredz Latvijas Medicīnas bibliotēku pievienot Rīgas Stradiņa universitātei, kā rezultātā no aģentūras 59 štata vietām tiks likvidētas 39. 2010.gadā līdzekļu ekonomija veidos 317 tūkstošus latu.

Savukārt Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju plānots pārveidot par tiešās pārvaldes iestādi, jo šāda iestādes juridiskā forma ļauj veselības ministram izdot rīkojumus un ātrāk ietekmēt iestādes darbību. (Aģentūras statuss ir pārraudzības minimālā forma, tādēļ ministrs tikai pēc notikuša fakta var atcelt aģentūras pieņemto lēmumu.) Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, muzejam turpmāk nebūs jāpublisko muzeja pētījumi, jāgatavo pedagoģiskās programmas, jāsniedz konsultācijas un lekcijas un jāpiedalās starptautiskos projektos. Reorganizācijas rezultātā tiks likvidētas 12 štata vietas. 2010.gadā tas ļaus ietaupīt 152,9 tūkstošus latu.

Jau ziņots, ka Sabiedrības veselības aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra tiek reorganizētas un šā gada rudenī beidz savu pastāvēšanu, bet to būtiskākās funkcijas tiek pārdalītas pārējām iestādēm. Rezultātā veselības nozares administrācijā jau no oktobra paliek tikai trīs iestādes: Veselības norēķinu centrs, Veselības ekonomikas institūts un Veselības inspekcija. Attiecīgi no 1.oktobra Veselības ministrijā un tās padotībā esošajās administrējošajās iestādēs strādājošo skaits no 1375 darbiniekiem samazināsies līdz 603 (2004.gadā nozares administrējošajās iestādēs strādāja 1699 darbinieki).

 

VesM: Par Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras reorganizāciju

11.augustā MK sēdē apstiprināta Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras reorganizācija, pievienojot to Latvijas Infektoloģijas centram ar šā gada 1.oktobri.

Lai lietderīgāk izmantotu valsts budžeta līdzekļus, paredzēts veikt iestāžu apvienošanu, kuras rezultātā tiks likvidētas 16 administratīvā sektora štata vietas (tai skaitā direktora, direktora vietnieku, galvenā grāmatveža, personāldaļas vadītāja u.c. vietas), šajā gadā ietaupot 35 420 latu, savukārt 2010.gadā līdzekļu ekonomija būs 231 884 lati.

Reorganizācijas rezultātā nepasliktināsies pacientu ārstēšanas kvalitāte un Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras pacienti varēs turpināt ārstēties līdzšinējā kārtībā tajās pašās telpās. Tāpat reorganizācijas rezultātā savas darbavietas saglabās medicīniskais personāls.

Jau ziņots, ka ar 1.oktobri Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), Medicīnas profesionālās izglītības centrs (MPIC) un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra (VSMTVA) tiek reorganizētas un šā gada rudenī beidz savu pastāvēšanu, bet to būtiskākās funkcijas tiek pārdalītas pārējām iestādēm – Veselības norēķinu centrs, Veselības ekonomikas institūts un Veselības inspekcija.

Attiecīgi no 1.oktobra Veselības ministrijā un tās padotībā esošajās administrējošajās iestādēs strādājošo skaits no 1375 darbiniekiem samazināsies līdz 603 (2004.gadā nozares administrējošajās iestādēs strādāja 1699 darbinieki).

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

11.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pārņemtu atsevišķas prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 22.decembra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido vienotu sistēmu kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

Grozījumi nosaka 33 prioritārās vielas un astoņas citas piesārņojošas vielas, kuru koncentrāciju uzraudzība ir īpaši nozīmīga virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai, šo vielu vides kvalitātes normatīvus un to piemērošanas kārtību.

Izvērtējot iepriekšējos gados iegūtos pazemes ūdeņu monitoringa rezultātus, citu valstu pieredzi un rekomendācijas, kā arī ekspertu sniegtos priekšlikumus, noteikumu projektā ir precizēti nosacījumi pasākumu veikšanai piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām. Ir izvērtēts atsevišķu parametru – cinka, alvas un bārija – nozīmīgums pazemes ūdeņu piesārņojumā.

Noteikumu projektā ir veikti grozījumi, kas saistīti ar valsts aģentūras “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” dibināšanu; lai precizētu administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī precizētu ūdenstilpju un ūdensteču nosaukumus saskaņā ar valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” Vietvārdu datubāzē ietverto informāciju.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par vairāku Zemkopības ministrijas aģentūru reorganizāciju

Valdība 11.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par “Par valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”, valsts aģentūras “Latvijas Lauksaimniecības muzejs” un valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” reorganizāciju”.

Rīkojuma mērķis ir veikt ZM padotības iestāžu optimizāciju, tādā veidā samazinot iestāžu administratīvos izdevumus, kā arī taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Apvienojot valsts aģentūru “Latvijas Lauksaimniecības muzejs”, valsts aģentūru “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” un valsts aģentūru “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” (VTUA), tiks veidota jauna valsts aģentūra, kas apvienos visas iepriekš minētās iestādes, kā arī nodrošinās valsts deleģēto funkciju izpildi un pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Lai reorganizācijas procesā nerastos papildu izdevumi, kas saistīti ar izsniedzamās dokumentācijas (traktortehnikas reģistrācijas, vadītāju, braukšanas instruktoru apliecības un citu dokumentu) nomaiņu, jaunā iestāde saglabās nosaukumu “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra”.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par projekta sākšanas procedūras atvieglošanu Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākumiem

Valdība 11.augustā apstiprināja ZM izstrādātos grozījumus MK noteikumu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā” pasākumos “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”, “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” un “Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās”.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk projektu īstenošanu varēs sākt pēc tam, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) būs apstiprinājis projekta iesniegumu un pieņēmis lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Iepriekš projektus varēja sākt īstenot tikai pēc līguma noslēgšanas starp LAD un atbalsta pretendentu.

Tāpat, lai precizētu atbalsta saņemšanas nosacījumus, noteikumos veikti vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi. Savukārt pasākumam “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” precizēti pasākuma projektu atlases kritēriji.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām medus bišu pārraudzības kārtībā

Valdība 11.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa noteikumos Nr.246 “Medus bišu pārraudzības kārtība””.

Izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic bišu pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šī darba veikšanai vienā bišu ganāmpulkā jeb dravā.

Dravu īpašniekiem turpmāk nebūs obligāta prasība slēgt rakstisku līgumu ar pārraugu, un dravas īpašnieks par pārraudzības veikšanu ar pārraugu varēs vienoties arī mutiski. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs darvas īpašniekiem. Paredzēts arī, ka dravas īpašniekam jānodrošina pārraudzībai atbilstoši apstākļi un datu pieejamība pārbaudes veicējiem un laikus jāsniedz pieprasītā informācija pārraugam, ja dravas īpašnieks pats neveic pārraudzību savā dravā.

No noteikumiem ir svītrota tiesību norma, kas nosaka pārrauga un dravas īpašnieka tiesības ziņot par pārkāpumiem pārraudzības darbā, jo šāda tiesību norma ir paredzēta Iesniegumu likumā. Tāpat noteikumos ir svītrota tiesību norma par pārrauga kvalifikācijas paaugstināšanu, jo šī tiesību norma ir noteikta normatīvajos aktos par sertificējamām fiziskām personām, kas veic dzīvnieku vērtēšanu un pārraudzību, tādēļ nav nepieciešams to atkārtoti iekļaut bišu pārraudzības noteikumos.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām cūku pārraudzības kārtībā

Valdība 11.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumos Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība””.

Izmaiņas noteikumos precizē atbilstības kritērijus personām, kuras veic cūku pārraudzību, nosakot, ka to var veikt fiziska persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu pārraudzības darba veikšanai vai apliecību šī darba veikšanai vienā ganāmpulkā.

Grozījumi paredz arī, ka turpmāk ganāmpulka īpašniekam nebūs jāslēdz līgums ar pārraugu, nosakot, ka tas Civillikumā noteiktajā kārtībā vienojas mutiski ar cūku pārraugu par pārraudzības darba veikšanu, ja īpašnieks pats neveic pārraudzību savā ganāmpulkā, tā mazinot administratīvo slogu ganāmpulka īpašniekam.

Tāpat ganāmpulka īpašniekam jānodrošina pārraudzības ciltsdokumentācijas kārtošana un jāsniedz pārraudzības informācija šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai, ja ganāmpulks pieder šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības īpašniekam.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku barības piedevu un bioproteīnu aprites kārtību

Valdība 11.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību”.

Noteikumi paredz atļauto dzīvnieku barības piedevu un bioproteīnu aprites kārtību, kas nosaka, ka atļauts ražot, izplatīt un lietot tās dzīvnieku barības piedevas, kas publicētas Eiropas Kopienas dzīvnieku barības piedevu reģistrā, kā arī atļauts ražot, izplatīt un lietot tos bioproteīnus, kuri uzskaitīti šo noteikumu projekta 1.pielikumā.

Tāpat noteiktās prasības nepiemēros dzīvnieku barībai, kas paredzēta eksportam uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Dzīvnieku barībai, kas paredzēta eksportam, piemēro importētājvalsts normatīvo aktu prasības.

Noteikumu izpildi uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa