Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 23.jūlijā

AM: Par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem

23.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais noteikumu projekts “Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”. Sagatavotais noteikumu projekts nosaka, ka aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts: ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus; rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus; turēt dzīvniekus un nokraut materiālus; novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par dalību Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmās

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 23.jūlijā, tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par budžeta finansētas institūcijas dalību Eiropas Savienības (ES) finansēto institūciju stiprināšanas programmu īstenošanā, ja veic šo programmu darbības laukam atbilstīgas funkcijas.

Eiropas Savienības kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm ir iespēja saņemt palīdzību ES finansēto institūciju stiprināšanas programmu ietvaros. Šo programmu mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības kandidātvalstu administratīvo kapacitāti dalībai ES, kā arī veicināt sadarbību starp ES un tās partnervalstīm. Palīdzību projekta ietvaros var sniegt jebkura ES dalībvalsts, līdz ar to arī Latvijas valsts budžeta finansētām institūcijām ir iespējas dalīties savā pieredzē un kompetencē ar līdzīgām institūcijām kādā no Eiropas Savienības kandidātvalstīm vai kaimiņvalstīm.

Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, turpmāk projektos varēs piedalīties ne tikai valsts tiešās pārvaldes iestādes, bet arī tādas valsts budžeta iestādes, kam nav šāda statusa. Precizēta un papildināta kārtība, kādā iestādes ir tiesīgas pieteikties projektu konkursiem, kā arī atrunātas iestāžu sadarbības iespējas ar citām valstīm. Tāpat noteikts, kādiem mērķiem var tikt izmantots projekta ietvaros saņemtais finansējums projekta administratīvās vadības nodrošināšanai.

Līdz ar noteikumu apstiprināšanu par spēku zaudējušiem tiks atzīti patlaban spēkā esošie 2005.gada 1.novembra MK noteikumi Nr.819 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestādes dalību Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu īstenošanā”.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projekts tiks saskaņots ar citām ministrijām un iestādēm un par to vēl lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem DNS nacionālās datubāzes izmantošanas kārtībā

Iekšlietu ministrija (IeM) izstrādājusi un 23.jūlijā saskaņošanai ar citām ministrijām valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi likumprojektu par grozījumiem DNS nacionālās datubāzes izmantošanas kārtībā. Izmaiņas paredzētas aizturēto, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu bioloģiskā materiāla uzglabāšanas termiņā, kas no 75 gadiem samazināts līdz 10, ja persona tikusi attaisnota, izbeigts kriminālprocess vai arī atcelts lēmums, ar kuru šī persona bijusi atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.

Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka šobrīd likums nosaka visu nacionālajā datubāzē iekļauto personu DNS (dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa, kas norāda uz cilvēku atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju) paraugu glabāšanu veikt 75 gadus, taču vairāku Eiropas Savienības valstu prakse ir pavisam citāda – ievērojot cilvēktiesību normas, tur nacionālajās DNS datubāzēs tik ilgu termiņu glabā tikai to personu bioloģisko profilu, kas ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgu pastrādātā likumpārkāpumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēl pagājušā gada nogalē kādā prāvā pret Lielbritāniju uzsvērusi, ka nav pieņemama DNS paraugu un profilu ilgstoša uzglabāšana par apsūdzētām un aizdomās turētām personām, ja persona ir tikusi attaisnota vai atbrīvota, jo tādējādi veidojas šīs personas nevienlīdzība attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas nedz apsūdzētas, nedz aizturētas.

Atbilstoši Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, turpmāk DNS profilus un ziņas par aizturētām, aizdomās turētām vai apsūdzētām personām DNS nacionālajā datubāzē varētu glabāt tikai 10 gadus, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu, tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona ir atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai arī ir stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums.

Savukārt notiesāto personu, neatpazīto līķu un pazudušu personu DNS profilus, kā arī izmeklēšanas laikā izņemtās bioloģiskas izcelsmes pēdas arī turpmāk glabās iepriekš noteikto termiņu – 75 gadus.

IeM sagatavotie grozījumi tāpat nosaka, ka salīdzināmo paraugu un bioloģiskās izcelsmes pēdu izpēti veic valsts tiesu ekspertīžu laboratorijas, kuras ieviesušas kvalitātes pārvaldības sistēmu atbilstoši EN ISO/IEC 17025, tādējādi apliecinot, ka laboratorijā iegūtie rezultāti ir ne tikai ticami un izsekojami, bet arī atzīstami par līdzvērtīgiem jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju rezultātiem un izpētes procesā ir izmantotas pārbaudītas metodes, kalibrētas iekārtas un ekspertīzi veicis kompetents personāls.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē divu nedēļu laikā citām ministrijām jāsniedz savs atzinums par IeM izstrādāto grozījumu projektu, bet, lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.

DNS nacionālajā datubāzē apkopo un glabā DNS paraugus no personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, kā arī no neatpazītiem līķiem, Latvijas Republikā pazudušām personām un bioloģiskas izcelsmes pēdām. DNS nacionālās datubāzes sistēmas pārzinis un informācijas resursu turētājs ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām izglītības kvalitātei

Lai modernizētu vispārējās un profesionālās izglītības sistēmu, izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju iespējas gan ikdienas mācību procesā, gan arī skolu un nozares pārvaldībā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno izglītības sistēmas informatizācijas programmu “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītības kvalitātei” (IKTIK). Programmai ir būtiska nozīme, lai sekmīgi īstenotu izglītības nozares reformas un nodrošinātu valsts konkurētspēju nākotnē. Programmas īstenošana nodrošinās praktiskus ieguvumus visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm.

23.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par izglītības sistēmas informatizācijas programmas “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītības kvalitātei” rīcības plāna 2007.–2009.gadam īstenošanu par laiku no 2008.gada 1.septembra līdz 2009.gada 1.septembrim un programmas rīcības plāns 2010.–2013.gadam.

Programmas mērķis ir būtiski palielināt nozares efektivitāti, kas samazināta finansējuma apstākļos nodrošinās izglītības pakalpojuma kvalitāti, uzlabojot izglītības procesa kvalitāti un pieejamību, bagātinot mācību līdzekļus un metodes, izmantojot e-kursus un citas attālināto mācību iespējas. Programma sekmēs radošas un konkurētspējīgas personas attīstību, ļaujot skolēniem un pedagogiem iegūt prasmes un zināšanas, kas paaugstinās viņu konkurētspēju.

Programmas īstenošana nodrošinās praktiskus ieguvumus visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm, palielinot pedagogu darba produktivitāti, samazinās izglītības iestāžu pārvaldībai nepieciešamo laiku, nodrošinās valsts pārvaldes iestādes ar precīzu un aktuālu informāciju par nozari, samazinās administratīvo slogu (piemēram, vecākiem vairs nebūs jātērē laiks dažādu izziņu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), “Rīgas satiksmei”, jo informāciju šīs iestādes varēs saņemt no centralizētajiem reģistriem), kā arī nodrošinās skolēnus ar moderniem un pieejamiem elektroniskajiem mācību līdzekļiem, būtiski samazinot vecāku izmaksas saistībā ar mācību materiālu iegādi.

Programmas īstenošanas plāns tuvākajos četros gados paredz realizēt kompleksu pasākumu kopumu četros rīcības virzienos. Viens no būtiskiem rīcības virzieniem ir izglītības informācijas sistēmu izveide un attīstīšana, kas ir priekšnoteikums paredzēto izglītības procesu un organizatorisko izmaiņu ieviešanai.

Programmas īstenošanu ir paredzēts finansēt no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, kopējais plānotais apjoms ir 50 miljoni latu, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums informācijas sistēmu izveidei 14,5 miljoni latu. Noslēdzoties programmas īstenošanai, informācijas sistēmas paredzēts uzturēt atbilstoši publiskās privātās partnerības principiem, kur publiskie papildu servisi apmaksā arī IZM nepieciešamo funkciju uzturēšanu.

Nepieciešamo finanšu resursu trūkuma dēļ no 2007.gada līdz 2009.gadam IKTIK programmas mērķtiecīga īstenošana visos četros rīcības virzienos nav notikusi. ES struktūrfondu līdzekļu apguve, kas tika plānota kā galvenais Rīcības plāna pasākumu finansējuma avots 2008. un 2009.gadā, tiks sākta tikai 2009.gada otrajā pusgadā. Taču, lai gan programmas īstenošanai netiek piešķirts finansējums, pārskata periodā bija nodrošināta Izglītības iestāžu reģistru un Nacionālo izglītības iespēju datubāzes uzturēšana, VIIS ieviešana un izglītības reģistru integrācija ar iedzīvotāju reģistru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Rīgas domes informācijas sistēmas datiem, sākta Nacionālo izglītības iespēju datubāzes NIID.LV savietošana ar EK portālu PLOTEUS II. Kopš 2004.gada tiek īstenota EK “Lifelong Learning” programmas apakšprogramma “eTwinning”.

Ar informatīvo ziņojumu par izglītības sistēmas informatizācijas programmas “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītības kvalitātei” rīcības plāna 2007.–2009.gadam īstenošanu par laiku no 2008.gada 1.septembra līdz 2009.gada 1.septembrim un programmas rīcības plānu 2010.–2013.gadam var iepazīties IZM mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Sociālās pakalpojumu pārvaldes likvidāciju

Lai veiktu sociālās jomas optimizāciju un sekmētu efektīvāku valsts pārvaldes darbu, Labklājības ministrija (LM) ir pārņēmusi un jau aptuveni mēnesi nodrošina likvidētās Sociālās pakalpojumu pārvaldes (SPP) funkciju izpildi.

Līdz ar to SPP likvidācijas rezultātā LM veic valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordināciju, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un reģistra uzturēšanu, administratīvo pasākumu organizēšanu u.c.

23.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti precizējumi rīkojumā par SPP likvidāciju. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti arī normatīvie akti, kas paredz SPP maksas cenrāža un nolikuma atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par veselības pārbaudēm civilajā aviācijā

Ņemot vērā starptautisko organizāciju ieteikumus, Latvijas pilotiem, dispečeriem un stjuartiem tiks paaugstinātas veselības pārbaudes prasības.

To nosaka ceturtdien, 23.jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Civilās aviācijas personāla veselības pārbaudes veikšanas, veselības apliecības izsniegšanas, aviācijas medicīnas centru un aviācijas medicīnas ekspertu sertificēšanas kārtība”.

Turpmāk veselības pārbaudes prasības būs stingrākas un daudzveidīgākas nekā līdz šim. Vispārīgās pārbaudes vietā pretendenta veselības stāvoklis tiks vērtēts pēc 17 pamatkritērijiem, kas fiksēti normatīvā akta pielikumā.

Šā normatīvā akta prasības neattieksies uz personām, kas pretendē vai ir jau saņēmušas gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecību. Pārējam civilās aviācijas personālam (gaisa kuģu pilotiem, gaisa satiksmes vadības dispečeriem, stjuartiem) veselības pārbaude būs jāveic atbilstoši šā normatīvā akta prasībām.

Lai pilnvērtīgi izvērtētu civilās aviācijas personāla veselības stāvokli, noteiktu iespējamos ierobežojumus un izvērtētu gaisa kuģu lidojumu drošības risku, veselības pārbaudi veiks aviācijas medicīnas eksperts vai aviācijas medicīnas centrs. Lai izsniegtu veselības apliecību, ekspertu veikto pārbaužu rezultātus un ziņojumu izskatīs Civilās aviācijas aģentūras Aviācijas medicīnas daļas vadītājs – galvenais aviācijas medicīnas eksperts.

Aviācijas medicīnas ekspertus un aviācijas medicīnas centrus Latvijā sertificēs un veselības apliecības izdos Civilās aviācijas aģentūra.

Noteikumu projekts vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par garantijas naudas iekasēšanu no ārvalstniekiem pārkāpuma izdarīšanas gadījumā

Lai no ārvalstniekiem iekasētu naudas sodu par Latvijā izdarītu pārkāpumu, izstrādāti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz iespēju piemērot jaunu piespiedu līdzekli – garantijas naudu.

Jauno piespiedu līdzekli drīkstētu piemērot par šādiem administratīvajiem pārkāpumiem: par transportlīdzekļa vadīšanu bez autovadītāja apliecības, braukšanas ātruma un distances neievērošanu, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, sīko huligānismu, strādāšanu bez darba atļaujas un par citiem pārkāpumiem.

Garantijas naudas pieprasījumu varēs attiecināt arī uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem, kuru izdarīto administratīvo pārkāpumu izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē (piemēram, pārkāpts transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīms, pārsniegta transportlīdzekļa faktiskā masa un gabarīti).

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 23.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi tapuši, jo patlaban soda piedziņa no ārvalstniekiem ir gandrīz neiespējama, jo pietiekams ir tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz naudas soda piedzīšanu, piemēram, no Latvijas autovadītājiem.

Garantijas naudas apmēru noteiks amatpersona, kas sagatavos administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja lēmumu par soda uzlikšanu pieņems pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudas apmērs nosakāms tikpat liels kā uzliktais sods. Savukārt, ja protokolu nodos izskatīšanai pēc piekritības, garantijas nauda nosakāma tādā apmērā, kāds ir maksimālais sods par konkrēto pārkāpumu.

Ja ārzemnieks izdarījis likumprojektā norādīto administratīvo pārkāpumu (piemēram, pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu), bet neiemaksā garantijas naudu, viņam jāparaksta saistību raksts par apņemšanos triju darba dienu laikā to izdarīt. Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē, tiek aizturēti mašīnas reģistrācijas dokumenti un vadītāja apliecība līdz garantijas vai soda naudas iemaksāšanai.

Garantijas nauda nebūs jāmaksā, ja naudas sods tiks uzlikts uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas un pārkāpējs to samaksās.

Pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem, autopārvadājumu uzraudzības jomā 2007.gadā netika samaksāta soda nauda 63 035 latu apmērā, bet 2008.gadā – 77 445 latu apmērā. Līdzīgas tendences vērojamas arī citās jomās, piemēram, pērn par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu ārvalstnieki soda naudās nesamaksāja 126 145 latus.

Parādnieku sarakstu galvenokārt veido Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un vēl dažu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji.

Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas autovadītājiem, kas vairāk nekā 90% gadījumu uzlikto naudas sodu samaksā. Atbalstot Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiktu nodrošināts soda neizbēgamības princips arī attiecībā uz likumpārkāpējiem ārzemniekiem. Turklāt garantijas nauda kā piespiedu līdzeklis sastopama arī citās ES dalībvalstīs – Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Austrijā.

Jauno ieceri atbalsta Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija “Latvijas Auto”, Latvijas Tūrisma aģentu asociācija, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.

Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par garantijas naudas iemaksu, termiņiem, par veidu, kādā institūcija (amatpersona) atmaksā noteikto garantijas naudu, par dokumentu aizturēšanu, kā arī jānosaka saistību raksta veidlapas forma. Plānots, ka grozījumi spēkā stāsies 2010.gada 1.jūlijā.

Likumprojektam vēl jāgūst valdības un Saeimas atbalsts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”

23.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Likumprojektā precizēti zemes dzīļu izmantošanas veidi un attiecīgi arī noteikti zemes dzīļu izmantošanas termiņi.

Likumprojekts paredz, ka Valsts vides dienests saskaņo derīgo izrakteņu ieguves projektus. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veido un uztur derīgo izrakteņu atradņu reģistru, veido derīgo izrakteņu krājumu bilanci, iegūst, apkopo un uzglabā ģeoloģisko informāciju Valsts ģeoloģijas fondā, veic valsts teritorijas ģeoloģisko kartēšanu.

Likums papildināts ar nosacījumiem attiecībā uz iekšzemes publiskajiem ūdeņiem un teritoriālo jūru un ekskluzīvo ekonomisko zonu – ka zemes dzīļu izmantotājs ir persona, kas saņēmusi nepieciešamo licenci vai atļauju.

Noteikts, ka gadījumā, ja derīgos izrakteņus vēlas iegūt pašvaldība, tai jāsaņem licence. Precizēti nosacījumi par konkursu valsts un pašvaldību zemes izmantošanai, sasaistot konkursu par zemes nomas tiesībām ar licences izsniegšanu. Ir izslēgta prasība rīkot konkursu licences saņemšanai valsts nozīmes atradnēs, bet paredzēts deleģēt Ministru kabinetam noteikt nosacījumus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanai.

Lai nodrošinātu valsts īpašumā esošo resursu saimniecisku izmantošanu, noteikts, ka par derīgo izrakteņu ieguvi publiskajos ūdeņos ieguvējs maksā Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Tiek precizētas prasības attiecībā uz ogļūdeņražu izmantošanas licencēm.

Precizētas normas par zemes dzīļu izmantošanu, nosakot kritērijus, kad zemes īpašnieks var izmantot zemes dzīles bez licences vai atļaujas. Noteikti gadījumi, kad jāsaņem licence, ja ierīko, tīra vai padziļina virszemes ūdensobjektu.

Ir dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas kārtību. No likuma izslēgta prasība saņemt derīgo izrakteņu atradnes pasi, bet paredzēts Ministru kabineta noteikumu projektā iestrādāt procedūru, kas nodrošinās, ka, akceptējot derīgo izrakteņu krājumus, būs jāsagatavo dokuments, kas līdzvērtīgs atradnes pasei. Tādējādi tiks nodrošināta divu procedūru apvienošana, kas mazinās administratīvo slogu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atvieglotām prasībām augu izcelsmes primāro produktu ražotājiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”, ko 23.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi atceļ prasību augu izcelsmes produktu ražotājam un savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu un augu vācējam reģistrēt savu darbību Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Lai nodrošinātu augu izcelsmes primāro produktu izsekojamību un novērstu negodīgu konkurenci, grozījumi paredz, ka tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri pieņem produktus izplatīšanai mazumtirdzniecībā, būs jāpieraksta produkta ražotāja dati. Tāpat grozījumos papildināts augu izcelsmes produktu sortiments un aktualizēts to apjoms atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par sertifikāta un apliecības izsniegšanu fiziskai personai par attiecīgā darba veikšanu ciltsdarba jomā

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju pārstādīšanas speciālista apmācības, sertifikāta, kā arī apliecības dzīvnieku pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas darba veikšanai izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, ko 23.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju pārstādīšanas speciālista apmācības, sertifikāta, kā arī apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Paredzams, ka turpmāk sertifikāts un apliecība tiks izsniegta uz nenoteiktu laiku. Fiziskai personai, kura būs saņēmusi sertifikātu vai apliecību, būs pienākums piecu gadu laikā paaugstināt kvalifikāciju, apgūstot kvalifikācijas paaugstināšanas programmu.

Noteikumi izstrādāti jaunā redakcijā un aizstās Ministru kabineta 2000.gada 21.novembra noteikumus Nr.400 “Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju”.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par aitu gaļas marķēšanas noteikumiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par aitu gaļas marķēšanu”, ko 23.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi paredz kārtību, kādā marķē Latvijā audzētu un nokautu mājas aitu gaļu, ieviešot prasību kaušanas laikā identificēt visas aitas pēc vecuma, izdarot atzīmi uz liemeņa. Līdz ar to tiktu izdalītas tās aitas (jēri), kas nokautas līdz 12 mēnešu vecumam, un pārējās aitas.

Šī identifikācija aitas gaļas marķējumā būs jāsaglabā visos pārtikas aprites posmos, lai galapatērētājam būtu nodrošināta informācija par dzīvnieka vecumu, no kura iegūta gaļa, un līdz ar to arī gaļas kvalitātes un garšas īpašībām.

Paredzams, ka jaunās prasības attieksies uz Latvijā audzētu un nokautu aitu gaļu, kā arī no trešajām valstīm ievestu aitu gaļu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par dzīvnieku izcelsmes produktu aprites kārtību, kā arī to ievešanu un tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti cilvēku patēriņam, to ievešanai Eiropas Savienībā un tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm”, ko 23.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes produktiem (piemēram, dzīvnieku zarnas, asinis, nagi, kauli u.c.), kas paredzēti cilvēku patēriņam, kā arī to tirdzniecībai starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ievešanai ES no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (trešās valstis).

Noteikumu izpildi kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Produktiem, kurus paredzēts ievest no trešās valsts un kuri paredzēti tirdzniecībai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kā arī šo noteikumu prasības.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa