Par internetā savstarpēji savienotu objektu tīklu veidošanu

Internets attīstās strauji. Pirms 25 gadiem šis tīkls savienoja tikai aptuveni tūkstoš lietotāju, bet patlaban – jau aptuveni 1,5 miljardus cilvēku visā pasaulē. Šobrīd katram Eiropas iedzīvotājam vidēji ir vismaz viena internetam pieslēgta ierīce, piemēram, dators vai mobilais tālrunis. Tomēr turpmāko piecu līdz piecpadsmit gadu laikā simts vai pat tūkstoš reižu pieaugs sarežģītāku, mobilāku, tīklā saslēgtu un tik tikko samanāmu ierīču skaits ap mums. Eiropas Komisija 18.jūnijā paziņoja par darbībām, lai nodrošinātu Eiropas vadošo lomu šādu jaunu, savstarpēji savienotu objektu, piemēram, grāmatu, automobiļu, elektroierīču, pārtikas u.c., tīklu veidošanā. 18.jūnijā paziņotais rīcības plāns palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no šādas attīstības, vienlaikus risinot ar to saistītās problēmas, piemēram, attiecībā uz privātumu, drošību un personas datu aizsardzību.

 “Ik dienu mēs redzam jaunus tādu lietojumu paraugus, kas saistīti ar objektu pieslēgšanu internetam un to savstarpēju savienošanu, piemēram, automobiļu–luksoforu tīkls, lai mazinātu sastrēgumus, viediem elektrotīkliem un energopatēriņa mērierīcēm pieslēgtas mājsaimniecības ierīces, kas ļauj cilvēkiem sekot enerģijas patēriņam, un tīklam pieslēgti kājāmgājēju celiņi, kuri palīdz orientēties cilvēkiem ar redzes traucējumiem,” stāsta ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Šā interneta attīstības jaunā virziena iespējas ir tikpat neierobežotas kā to objektu skaits, ar kuriem sastopamies ikdienā. Tomēr mums jānodrošina, ka Eiropas iedzīvotāji, uzņēmēji un patērētāji paši attīsta šo tehnoloģiju, nevis tikai seko tās attīstībai.”

Internets savieno aptuveni 1,5 miljardus datoru un mobilo ierīču lietotāju visā pasaulē (aptuveni 300 miljoni Eiropas Savienībā). Viens no turpmāko gadu svarīgākajiem pavērsieniem būs tas, ka globālajam tīmeklim aizvien plašāk pieslēgs ne tikai datorus, bet dažādas citas iekārtas un fiziskus objektus, tādējādi izveidojot “lietisko internetu”. Pieslēgt iespējams vienkāršas un ikdienišķas lietas, piemēram, jogurta trauciņus, kas visā piegādes cikla laikā reģistrē temperatūru, vai recepšu zāles, kas brīdina pacientu par iespējamu savstarpēju nesaderību. Tie var būt arī sarežģītāki objekti, piemēram, veselības uzraudzības sistēmas vai pārstrādes sistēmas, kas var palīdzēt risināt sabiedrībā pašlaik pastāvošās problēmas, piemēram, saistībā ar sabiedrības novecošanos vai klimata pārmaiņām. Tā kā ikdienā mēs katrs saskaramies ar vairākiem tūkstošiem objektu, šāda fizisku objektu savstarpēja savienošana pastiprinās milzīgo ietekmi, ko modernā saziņa atstāj uz sabiedrību.

Starp tām 14 darbībām “lietiskā interneta” attīstībai ES, ko Komisija izklāstījusi 18.jūnijā publicētajā rīcības plānā, ir saistīto tehnoloģiju standartizācija Eiropā un uzlabots finansējums pētniecībai, kā arī pasākumi cilvēku privātuma, datu un drošības aizsardzībai, jaunajai tehnoloģijai pilnveidojoties. Jau iepriekšējā mēnesī Komisija norādīja, cik svarīgi ir rūpēties par personas datu aizsardzību, ieviešot jaunās tehnoloģijas, piemēram, viedmarķējumu (radiofrekvenciālās identificēšanas ierīces – RFID), un sniedza ieteikumus par to, kā to labāk nodrošināt.

Komisija strādā arī pie tā, lai nodrošinātu, ka ir pieejams pietiekami liels interneta adrešu skaits (tās nepieciešamas ne tikai tīmekļa vietnēm, bet arī lai jebkuru objektu pieslēgtu internetam), kad internetam regulāri sāks pieslēgt dažādas lietas. Tas nozīmē, ka jāizmanto jaunākais interneta protokols (IPv6) un jānodrošina apstākļi tā plašai ieviešanai, lai objektiem, piemēram, mājsaimniecības ierīcēm, varētu piešķirt pašām savas IP adreses savienojuma veidošanai ar citām ierīcēm.

Priekšvēsture

Eiropas Komisija 2006.gadā uzsāka sabiedrisko apspriešanu par viedo mikroshēmu (t.i., RFID tehnoloģiju) izstrādi un izmantošanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija 2007.gada martā pieņēma paziņojumu, kurā uzsvēra, ka RFID ir tikai aisberga redzamā daļa plašākas attīstības kontekstā, ko apzīmē ar nosaukumu “lietiskais internets”.

18.jūnijā izklāstītais rīcības plāns tiek pamatots uz minēto paziņojumu, un tajā ir ieteiktas četrpadsmit darbības, lai pilnībā izmantotu jaunā attīstības virziena potenciālu. Komisija kopā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenos šo plānu un par paveikto informēs nākamajā paziņojumā pēc trim gadiem.