Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par novadu darba sākšanu pēc pašvaldību vēlēšanām

Lai skaidrotu novadu darba sākšanas procesu pēc pašvaldību vēlēšanām, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.

Pēc vēlēšanām līdz novada domes pirmajai sēdei, kas notiks visā Latvijā 1.jūlijā, jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem būs iespēja iepazīties ar pašvaldību darba jauno tiesisko regulējumu, kas stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā, kā arī vienoties par novada darba uzsākšanai svarīgiem jautājumiem. Vienlaikus darbu turpinās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti un pašvaldību administrācijas.

Novadu pašvaldību darba sākšanas laikā RAPLM turpinās skaidrot un sniegt atbildes uz iedzīvotāju interesējošiem jautājumiem par novadu darbu jaunajās administratīvajās teritorijās.

Kādēļ pēc vēlēšanām jauno novadu domes pirmā sēde notiks tikai 1.jūlijā?

Lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu un nodrošinātu novadu darbību pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, tika mainīts vairāk nekā 150 dažādu normatīvo aktu, kas regulē pašvaldību darbu Latvijā un attiecas uz pašvaldību funkciju izpildi. Visu noteikumu un likumu grozījumu spēkā stāšanās datums ir noteikts 2009.gada 1.jūlijs, tādēļ jaunais tiesiskais regulējums un novada reālais darbs sākams vienlaikus.

Kā noritēs darbs pašvaldībās laika posmā no vēlēšanām līdz jaunievēlētās novada domes pirmajai sēdei?

Līdz jauno novadu domju pirmajai sēdei darbojas iepriekšējās domes (padomes), tai skaitā deputāti, kuru pilnvaras beidzas ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi, t.i., 1.jūliju.

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās 6.jūnijā ievēlētie novada domes deputāti līdz pirmajai sēdei 1.jūlijā gatavojas darba sākšanai domē, iepazīstas ar saistīto tiesisko regulējumu, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem par darbu pēc novadu pašvaldību izveides.

Tāpat jaunievēlētie novada domes deputāti šajā laikā var vienoties par novada pašvaldības organizatorisko struktūru, tās nolikumu, budžetu, administratīvo centru un citiem būtiskiem jautājumiem novada darbības sākšanai. Vai šo jautājumu risināšanu veikt kopīgi ar iepriekšējā sasaukuma deputātiem vai atsevišķi, tas ir jaunievēlēto deputātu kompetencē.

Kādi ir pirmie lēmumi, kuri būs jāpieņem jaunievēlētajai novada domei?

Jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi sasauc un līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Novada domes pirmajā sēdē notiek domes priekšsēdētāja ievēlēšana, deputātiem par to aizklāti balsojot. Tāpat pirmajā sēdē tiek ievēlēts priekšsēdētāja vietnieks, un amatā tiek iecelts novada pašvaldības administrācijas vadītājs.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas metodiskajiem ieteikumiem domes pirmajā sēdē būtu jālemj arī par novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu. Novada domei obligāti jāizveido divas pastāvīgās komitejas: finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju. Ieteicams šīs komitejas izveidot jaunievēlētās novada domes pirmajā sēdē.

Papildus novada domes pirmajās sēdēs tiks lemts par novada administratīvā centra noteikšanu, bijušo vietējo pašvaldību budžetu apvienošanu, pašvaldības nolikumu un citiem novada darba sākšanai būtiskiem jautājumiem.

Kas vadīs pašvaldības darbu pēcvēlēšanu periodā līdz novada domes pirmajai sēdei un novada amatpersonu ievēlēšanai?

Laikā līdz novada domes pirmajai sēdei darbs pagastos un pilsētās norit kā līdz šim. Novada domes pirmajā sēdē tiek ievēlēts domes priekšsēdētājs, kā arī jāpieņem lēmums par izpilddirektora iecelšanu amatā. Saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas metodiskajiem ieteikumiem novada domes deputātiem būtu pēc iespējas ātrāk jāvienojas par novada struktūru, jāpieņem lēmums par novada domes administrācijas izveidi un jāievēlē amatpersonas. Tāpat šajā laikā deputātiem jālemj par pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāju iecelšanu amatā.

Kad šie lēmumi ir pieņemti, jaunā administrācija gan novada administratīvajā centrā, gan pagastos un pilsētās var sākt darbu.

Normatīvais regulējums ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību pārejas periodā.

Vai nepastāv risks, ka jaunievēlētie novada domes deputāti, kas pārstāvēs arī attālākus novada pagastus, nepārzinās novada specifiku un nespēs pieņemt lēmumu par visefektīvākās novada struktūras izveidi?

Šādu risku pilnībā izslēgt nevar, tomēr katram novadam, kurā apvienojas divi vai vairāk pagasti, ir izstrādāts novada apvienošanās projekts, kurā ir izvērtēta novada teritorijas specifika, iekļauta informācija par optimālāko novada darba organizāciju un struktūru. Šis dokuments palīdzēs jaunievēlētajiem deputātiem un novada izpilddirektoram pieņemt izvērtētus lēmumus.

No kādām struktūrvienībām sastāv novada administrācija?

Apvienojoties vairākiem pagastiem, pagastos saglabājas vietējās pagastu administrācijas. Pēc tam, kad tiek iecelts novada domes izpilddirektors, kura vadībā tiek izstrādāta jaunā administratīvā struktūra, un pieņemts lēmums par novada administratīvo centru, novada administrāciju veido centrālā administrācija un pagastu un pilsētu pārvaldes. Papildus novada administrācijas struktūrā iekļaujas dažādi departamenti, to nodaļas vai pastāvīgās nodaļas, kas kopumā nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, veic tās darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu.

Novada administrāciju var vadīt novada domes izpilddirektors vai administrācijas vadītājs.

Kā veidojas novada budžets?

Novada budžets ir novada pagastu un novada pilsētu budžetu summa.

Saskaņā ar likumu budžets novada domei ir jāapstiprina līdz 2009.gada 31.jūlijam, pieņemot attiecīgus saistošos noteikumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa