• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
11.saraksts Politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.05.2009., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/192243

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

12.saraksts
Politiskā partija "Sabiedrība citai politikai"

Vēl šajā numurā

17.05.2009., Nr. 76

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

11.saraksts

Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs”

Priekšvēlēšanu programma

Taisnīgas un sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanai Latvijā svarīgs priekšnoteikums ir dalība ES. No mums pašiem ir atkarīgs, cik pilnīgi spēsim izmantot ES radītās iespējas. Valsts varas un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdarbība, varas un tautas, dažādu sabiedrības grupu atsvešinātības pārvarēšana ir demokrātiskas attīstības galvenais priekšnoteikums. SC konsekventi aizstāvēs Latvijas intereses visās ES institūcijās, cīnīsies par vienlīdzīgu pieeju ES fondiem Latvijas uzņēmējiem, par vienādiem platību maksājumiem un subsīdijām lauksaimniekiem, iestāsies pret ES lielo valstu protekcionismu.

Sociālais taisnīgums un labklājība vienotā Eiropā

SC pamatuzdevums ir nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas baudīt brīvības un ekonomiskās attīstības augļus, palīdzēt sociāli vājākajiem. SC atbalsta ES sociālās dimensijas nostiprināšanu, paaugstinot Latvijas konkurētspēju Eiropā un vienlaikus panākot bezdarba samazināšanu, veicinot nodarbinātību, investīcijas izglītībā un pētniecībā.

Jāizstrādā stingrāki ES normatīvie akti sociālajā jomā, tajā skaitā par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu, par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī mājokļa politikas standarti. Tas ir efektīvākais veids, kā apkarot depopulāciju – galveno draudu Latvijas attīstībai.

SC atbalsta ES nodarbinātības pakta izstrādi. Bezdarba mazināšanai jāveido jaunas darba vietas, jāievieš modernas tehnoloģijas, tajā skaitā atjaunojamās enerģijas jomā. Jāstiprina ES normas administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem, pirmām kārtām nodokļu administrēšanas jomā. Jāsamazina birokrātija ES struktūrfondu apguvē.

Pasaules finanšu krīze liecina, ka brīvais tirgus nespēj nodrošināt līdzsvaru starp privātā kapitāla un sabiedrības interesēm. SC kopā ar citām Eiropas kreisajām partijām atbalsta lielāku valsts lomu finanšu tirgus regulēšanā, lai nodrošinātu ekonomikas reālā sektora dalībnieku, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju, kā arī kredītņēmēju interešu un tiesību aizsardzību.

Cilvēka tiesības – ES pamatvērtība

SC konsekventi cīnīsies par visu veidu diskriminācijas izskaušanu. SC iestājas par ES pretdiskriminācijas likumdošanas, pirmām kārtām Rasu direktīvas, efektīvu īstenošanu, izmantojot Eiropas Kopienas Tiesas sistēmu; par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; par juridiski saistošu dokumentu pieņemšanu minoritāšu tiesību un valodu daudzveidības jomā. SC atbalsta Eiropas pilsonības atzīšanu visiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ieskaitot Latvijas nepilsoņus, un nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Eiropas Savienības attīstība

Virkne mūsdienu problēmu – drošība, transporta un enerģētikas attīstība, ekoloģija, migrācija, sociālā atstumtība – nav atrisināmas vienas valsts ietvaros. SC uzskata ES par efektīvu instrumentu šādu problēmu risināšanai.

SC atbalsta Eiropas Parlamenta kompetences paplašināšanu, stiprinot demokrātisko kontroli pār ES institūciju rīcību un lēmumiem. Jāstiprina ES kopējā ārējā un drošības politika un jānovērš iespējas atsevišķām dalībvalstīm, vadoties no šauriem iekšpolitiskiem apsvērumiem, bloķēt vai bremzēt ES ārējo attiecību attīstību.

Eiropas iedzīvotāju straujas novecošanas problēma jārisina, pilnveidojot sabiedrības interesēm atbilstošu legālu imigrāciju, vienlaikus stiprinot cīņu pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. SC iestājas par atvērtu Eiropu, kur netiek apšaubīta indivīda brīvība.

SC kopā ar citām Eiropas sociāldemokrātiskajām un kreisajām partijām strādās, lai veidotu drošāku un godīgāku Eiropu, kurā cilvēka intereses ir pirmajā vietā. Vienotai Eiropai ir jāpierāda mūsdienu sadalītajai un konfliktējošajai pasaulei, ka ir iespējama valstu savienība, kas balstīta uz indivīdu, tautu, valodu un kultūru daudzveidības atzīšanu un atbalstīšanu. SC iestājas par Eiropu, kas ir “vienota daudzveidībā”.

 

Deputātu kandidātu saraksts

N.p.k.

Vārds, uzvārds

Dzimšanas

gads

Pilsonība

Dzīvesvieta

Izglītība

Darbavieta

1.

Alfrēds Rubiks

1935

Latvijas

Rīga

augstākā

pensionārs

2.

Boriss Cilevičs

1956

Latvijas

Rīga

augstākā

LR Saeima

3.

Nikolajs Kabanovs

1970

Latvijas

Rīga

vidējā

LR Saeima

4.

Sergejs Mirskis

1952

Latvijas

Rīgas rajons

vidējā

LR Saeima

5.

Armands Strazds

1970

Latvijas

Rīga

augstākā

Rīgas Tehniskā universitāte

6.

Anita Jākobsone

1954

Latvijas

Rīga

augstākā

Vācijas Tautas augstskolu savienības Starptautiskās sadarbības institūta ES finansētais projekts “Atbalsts profesionālajai izglītībai un apmācībai Tadžikijā - II posms”, Nodarbinātības valsts aģentūra

7.

Aleksandrs Mirskis

1964

Latvijas

Rīga

augstākā

LR Saeima

8.

Vladimirs Karoļs

1981

Latvijas

Rīga

augstākā

PPA “Saskaņas centrs”

9.

Anatolijs Pešehonovs

1947

Latvijas

Rīga

augstākā

LR Saeima

10.

Ivans Klementjevs

1960

Latvijas

Rīga

augstākā

LR Saeima

11.

Regīna Ūdre

1976

Latvijas

Rīga

augstākā

A/S Latvijas gāze

12.

Andrejs Klementjevs

1973

Latvijas

Rīga

augstākā

LR Saeima

13.

Vija Slišāne

1970

Latvijas

Rīga

augstākā

SIA “TBC”

14.

Valērijs Agešins

1972

Latvijas

Liepāja

augstākā

LR Saeima

15.

Valdis Blūzma

1951

Latvijas

Rīga

augstākā

Biznesa augstskola “Turība”

16.

Jānis Tutins

1966

Latvijas

Rēzekne

augstākā

LR Saeima

 

Ziņas par deputātu kandidātiem

1. Alfrēds Rubiks

Dzimis 1935.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: pensionārs. Beidzis šādas mācību iestādes: Ļeņingradas Augstākā partijas skola (1980), Augtākā partijas politiskā izglītība; Rīgas Politehniskais institūts (1963), mašīnu un aparātu būvniecība, inženieris – mehāniķis; Rīgas Elektromehāniskais “VEF” tehnikums (1954), metāla aukstās apstrādes tehnoloģija, tehniķis – tehnologs. Darbavietas un ieņemamie amati: pensionārs; Latvijas Sociālistiskā partija, priekšsēdētājs; PPA “Saskaņas Centrs”, valdes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – brīvi, vācu – pamatzināšanas, angļu – pamatzināšanas.

 

2. Boriss Cilevičs

Dzimis 1956.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1978), Fizikas specialitāte. Darbavietas un ieņemamie amati: LR Saeima; PPA “Saskaņas Centrs”, padomes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – brīvi, angļu – brīvi, franču – iesācēju līmenī.

 

3. Nikolajs Kabanovs

Dzimis 1970.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Rīgas 43.vidusskola (1987), vidējā izglītība. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts; SIA “Izdevniecības nams Fenster”, publicists; Biedrība “Demokrātisko vērtību un integrācijas neatkarīgā asociācija”, valdes priekšsēdētājs. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu– brīvi, angļu – brīvi, vācu – sarunvalodas līmenī.

 

4. Sergejs Mirskis

Dzimis 1952.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīgas rajons. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Rīgas 53.vidusskola (1969), vidējā izglītība. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts; Krievijas Tautiešu savienība Latvijā, prezidija loceklis; Politiskā partija “Tautas saskaņas partija”, Rīgas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – teicami, angļu – labi, franču – labi, vācu – sarunvalodas līmenī.

 

5. Armands Strazds

Dzimis 1970.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: Rīgas Tehniskā universitāte. Beidzis šādas mācību iestādes: Lībekas Mūzikas akadēmija VFR (1996), diplomkoponists, M.A. Darbavietas un ieņemamie amati: Rīgas Tehniskā universitāte; Zīmes fonds, direktors; Rīgas Tehniskā universitāte, pētnieks, lektors; IEEE Latvijas nodaļa, sekretārs; VIF “Par sakoptu Latviju”, viceprezidents; ES Tehnoloģiju platforma NEM, Latvijas pārstāvis. Ģimenes stāvoklis: šķīries. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, vācu – brīvi, angļu – brīvi.

 

6. Anita Jākobsone

Dzimusi 1954.g. Dzimums: sieviete. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: Vācijas Tautas augstskolu savienības Starptautiskās sadarbības institūta ES finansētais projekts “Atbalsts profesionālajai izglītībai un apmācībai Tadžikijā – II posms”, Nodarbinātības valsts aģentūra. Beigusi šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (1993), Habilitācijas un promocijas padome, filozofijas zinātņu doktore; Maskavas Jaunatnes institūts (1989), aspirantūra, filozofijas zinātņu kandidāte; Latvijas Universitāte (1977), Vēstures un filozofijas fakultāte, marksistiski ļeņiniskās filozofijas pasniedzēja, socioloģe; Skrīveru
A.Upīša vidusskola (1972), vidējā izglītība. Darbavietas un ieņemamie amati: Vācijas Tautas augstskolu savienības Starptautiskās sadarbības institūta ES finansētais projekts “Atbalsts profesionālajai izglītībai un apmācībai Tadžikijā – II posms”; Nodarbinātības valsts aģentūra; UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izglītības ekspertu grupa, locekle; Partija “Jaunais Centrs”, biedre; Latvijas Republikas Ministru kabineta konsultatīvā padome “Izglītību visiem”, locekle; Vācijas Tautas augstskolu savienības Starptautiskās sadarbības institūta ES finansētais projekts “Atbalsts profesionālajai izglītībai un apmācībai Tadžikijā – II posms”, vadītāja; Nodarbinātības valsts aģentūra, direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos. Ģimenes stāvoklis: šķīrusies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – dzimtā, angļu – brīvi runāju un rakstu, vācu – saprotu labi un runāju apmierinoši.

 

7. Aleksandrs Mirskis

Dzimis 1964.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Kauņas Politehniskais institūts (1986), inženieris – celtnieks. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts; Sporta biedrība “Militāro izpletņlēcēju asociācija”, valdes loceklis; LR 9. Saeimas PPA “Saskaņas Centrs” frakcija, priekšsēdētāja biedrs. Ģimenes stāvoklis: precējies, ir divi dēli. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – labi, angļu – labi, lietuviešu – brīvi.

 

8. Vladimirs Karoļs

Dzimis 1981.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: PPA “Saskaņas centrs”. Beidzis šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (2004), Ekonomikas un vadības fakultāte, sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā. Darbavietas un ieņemamie amati: PPA “Saskaņas centrs”, konsultants ekonomikas jautājumos. Ģimenes stāvoklis: precējies, ir viens bērns. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – brīvi, angļu – brīvi, franču – ļoti labi.

 

9. Anatolijs Pešehonovs

Dzimis 1947.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1989), aspirantūra tiesību zinātnē; Lomonosova vārdā nosauktā Maskavas Valsts universitāte (1989), juridisko zinātņu kandidāts; Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais Rīgas Potiteniskais institūts (1978), inženieris – ekonomists; Rīgas Politehniskais institūts (1970), inženieris – celtnieks; Jēkabpils 2.vidusskola (1964), vidējā izglītība. Darbavietas un ieņemamie amati: LR Saeima; PPA “Saskaņas Centrs”, padomes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – brīvi, angļu – brīvi, franču – sarunvalodas līmenī.

 

10. Ivans Klementjevs

Dzimis 1960.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Sanktpēterburgas Zinātniski pētnieciskais institūts (1993), aspirantūra; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (1993), pedagoģijas doktora zinātniskais grāds; Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (1985), Fiziskā audzināšana. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts; SIA “Brāļi Klementjevi”, valdes loceklis; Latvijas Sporta un tūrisma arodbiedrība, valdes loceklis; Latvijas Sporta veterānu savienība, viceprezidents; Latvijas Olimpiskā akadēmija, senators; Nodibinājums, fonds “Seoul-88”, valdes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – atestāts valodas prasmes 3.līmeņa prasībām, spāņu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī, poļu – sarunvalodas līmenī.

 

11. Regīna ūdre

Dzimusi 1976.g. Dzimums: sieviete. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: A/S “Latvijas gāze”. Beigusi šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (2000), sociālo zināņu maģistra grāds ekonomikā; Rīgas Aviācijas universitāte (1998), bakalaura grāds ekonomikā; Rīgas Aviācijas universitāte (1998), uzņēmējdarbības tiesiskais nodrošinājums. Darbavietas un ieņemamie amati: A/S “Latvijas gāze”; Partija “Jaunais centrs”, valdes locekle; Partiju apvienība “Saskaņas centrs”, padomes locekle. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu valoda – brīvi, angļu valoda – brīvi, franču valoda – ar vārdnīcu.

 

12. Andrejs Klementjevs

Dzimis 1973.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Rīgas Aviācijas universitāte (1998), Bakalaurs ekonomikas zinātnē. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts – Saeimas sekretāra biedrs. Ģimenes stāvoklis: precējies, ir divi dēli. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī.

 

13. Vija Slišāne

Dzimusi 1970.g. Dzimums: sieviete. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: SIA “TBC”. Beigusi šādas mācību iestādes: Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts (MGIMO universitāte) (2001), Starptautisko attiecību fakultāte (ar svešvalodu zināšanām); Latvijas Universitāte (1992), finanšu un kredīta speciāliste, ekonomiste. Darbavietas un ieņemamie amati: SIA “TBC”, valdes priekšsēdētāja. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – labi, angļu – labi.

 

14. Valērijs Agešins

Dzimis 1972.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Liepāja. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes: Baltijas Krievu institūts (2002), jurista kvalifikācija; Latvijas Universitāte (1998), pedagoģijas maģistra grāds; Kaļiņingradas Valsts universitāte (1994), vēsturnieks, vēstures pasniedzējs. Darbavietas un ieņemamie amati: LR 9. Saeima, deputāts; PPA “Saskaņas centrs” frakcija, priekšsēdētāja biedrs; Tautas saskaņas partija, valdes loceklis, domes loceklis; Baltijas Starptautiskā akadēmija, lektors. Ģimenes stāvoklis: neprecējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu – pārvaldu brīvi, angļu – sarunvalodas līmenī.

 

15. Valdis Blūzma

Dzimis 1951.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rīga. Darbavieta: Biznesa augstskola “Turība”. Beidzis šādas mācību iestādes: Latvijas Universitāte (1998), vēstures doktora zinātniskais grāds; Latvijas Valsts universitāte (1980), aspirantūra, vēsture; Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1974), vēstures specialitāte. Darbavietas un ieņemamie amati: Biznesa augstskola “Turība”, Publisko tiesību katedras profesors; recenzējamais žurnāls “Latvijas Vēsture”, redkolēģijas loceklis; žurnāls “Baltijskij Juridičeskij žurnal”, redkolēģijas loceklis; Politiskā partija “Jaunais Centrs”, domes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu valoda dzimtā, angļu – brīvi.

 

16. Jānis Tutins

Dzimis 1966.g. Dzimums: vīrietis. Pilsonība: Latvijas.

Dzīvesvieta (rajons vai republikas pilsēta): Rēzekne. Darbavieta: LR Saeima. Beidzis šādas mācību iestādes:
Newport International University (2006), Bakalaurs biznesa administrēšanā; Rīgas 4.medicīnas skola (1985), feldšera specialitāte. Darbavietas un ieņemamie amati: LR Saeima, 9. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs; Politiskā partija “Tautas saskaņas partija”, domes un valdes loceklis. Ģimenes stāvoklis: precējies, ir meita. Latviešu valodas un citu ES oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums: latviešu valoda – dzimtā, angļu – sarunvalodas līmenī.

 

Šā saraksta kandidāti norādījuši, ka:

nav un nav bijuši PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki; nav sadarbojušies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; nav darbojušies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās pēc 1991. gada 13. janvāra, izņemot Alfrēdu Rubiku, kurš norādījis, ka ir darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās pēc 1991.gada 13.janvāra.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!