Ekonomikas ministrs: Par sadarbību ar Krieviju ekonomikā, enerģētikā un tūrismā

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 7.maijā, tiekoties ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, atzina, ka augstu vērtē līdzšinējo veiksmīgo Latvijas un Krievijas sadarbību. “Krievija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem – 2008.gadā Krievija kļuva par Latvijas otro lielāko tirdzniecības partneri pēc preču apgrozījuma, un mēs ceram arī turpmāk attīstīt ciešu divpusējo dialogu un sadarbību,” uzsvēra A.Kampars.

Pārrunājot divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus, puses bija vienisprātis, ka svarīgi ir arī veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar KF administratīvajām vienībām. Pašlaik jau ir noslēgta vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Ekonomikas ministriju un Vologdas apgabalu un tiek gatavotas vienošanās par sadarbību ar Baškortostānu, Jaroslavļas, Pleskavas un Ivanovas apgabaliem. KF vēstnieks Latvijā informēja, ka Pleskavas apgabals ir izrādījis aktīvu vēlmi veicināt ciešāku sadarbību ar Latviju un ir ieinteresēts pēc iespējas ātrāk noslēgt vienošanos par divpusējo sadarbību.

KF vēstnieks un ekonomikas ministrs atzina, ka abas valstis ir ieinteresētas attīstīt sadarbību tūrismā. To apstiprinot, A.Vešņakovs uzsvēra, ka aviosakaru intensitāte un ceļotāju plūsma starp abām valstīm šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājusies par 20%.

A.Vešņakovs iepazīstināja A.Kamparu ar KF priekšlikumiem turpmākai sadarbībai enerģētikā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un jaunas enerģētiskās drošības ietvara izstrādei. A.Vešņakovs uzsvēra, ka ir svarīgi fiksēt savstarpējās atbildības jautājumus starp gāzes piegādātājiem, patērētājiem un tranzītvalstīm, pa kuru teritoriju notiek gāzes piegāde ES valstīm, lai palielinātu savstarpējo partnerattiecību stabilitāti.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi sadarbības jautājumi enerģētikas jomā, tostarp “Nord Stream” projekts, gāzes krātuvju izveides projekts Dobelē. Ekonomikas ministrs informēja A.Vešņakovu par 6.maijā atklāto rekonstruēto TEC-2 Rīgā, par plāniem būvēt cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē, kā arī par Baltijas valstu vienošanos par energosavienojuma izveidi ar Zviedriju.

Puses pārrunāja arī plānoto Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jautājumos trešo sēdi, kas šogad notiks Rīgā jūlija beigās. Ekonomikas ministrs atzina, ka pozitīvi vērtējama līdzšinējā ekonomiskā dialoga attīstība gan Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas, gan arī Latvijas–Krievijas lietišķās sadarbības padomes ietvaros.

Par Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses priekšsēdētāju ar valdības lēmumu ir apstiprināts ekonomikas ministrs A.Kampars.

2006.gadā Latvija ar Krieviju ir noslēgusi divpusējo vienošanos par ekonomisko sadarbību, kā arī vienošanos par starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā. 2007.gadā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Viskrievijas Darba devēju apvienību un Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu nodibināja Latvijas–Krievijas lietišķās sadarbības padomi, lai veicinātu Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības.

Pēc CSP datiem, galvenās eksporta preču grupas uz Krieviju 2008.gadā bija pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas, ķīmiskās rūpniecības produkcija, metāli un to izstrādājumi. Savukārt galvenās importa preču grupas no Krievijas pērn bija kurināmais, nafta un tās produkti, metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī koksne un tās izstrādājumi.

2008.gadā Krievijas investīcijas Latvijā bija 536,6 miljoni ASV dolāru, ierindojot Krieviju 7.vietā, savukārt Latvijas tiešās investīcijas Krievijā pērn bija 89,6 miljoni ASV dolāru, ierindojot Latvijas investīcijas uz Krieviju 4.vietā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa