Par ģenētiski modificētu organismu izmantošanu pārtikā

Saeimas Eiropas lietu komisija aicina atbildīgās institūcijas nodrošināt, lai pārtikas produkti, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēti (ĢMO) organismi, tiktu atbilstoši marķēti un sabiedrība saņemtu adekvātu informāciju par ĢMO klātbūtni pārtikā.

Eiropas lietu komisijas deputāti 8.aprīlī iepazinās ar Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas nostāju ĢMO jautājumā.

Diskusijās par ĢMO jāņem vērā, ka iespējams runāt par trim dažādiem ĢMO izmantošanas veidiem: audzēšanu, izmantošanu cilvēku pārtikā un izmantošanu lopbarībā. Kā norādīja komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone, izpildvaras un politiķu atbildība ir radīt noteikumus šiem izmantošanas veidiem, veidot pētījumu bāzi, kontroles kapacitāti un iespēju sabiedrībai saņemt informāciju. Krīzes apstākļos, kad trūkst naudas pētījumiem un sašaurinās kontroles iespējas, nepieciešams stingrs regulējums un plašāka sabiedrības informēšana, uzsvēra K.Pētersone.

Kā sēdē noskaidroja deputāti, šobrīd Latvijā ģenētiski modificēti augi netiek kultivēti, tomēr lopbarībā ģenētiski modificēta kukurūza un soja tiek izmantota un arī veikalu plauktos ir atrodama pārtika, kuras sastāvā ir ĢMO.

Vai iedzīvotāji ir pietiekami plaši informēti, ka, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas nozarē vairumā gadījumu cepšanā tiek izmantota tieši no ģenētiski modificētiem augiem iegūta eļļa, vaicāja deputāts Dzintars Rasnačs. Viņš pauda viedokli, ka atbildīgajām institūcijām daudz plašāk jāinformē sabiedrība par ĢMO klātbūtni pārtikā.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piekrita, ka skaidri jāmarķē pārtikas produkti, kuri satur ĢMO, lai iedzīvotāji varētu pamatoti izvēlēties, vai pirkt parasti lētāko, bet no ĢMO izgatavoto pārtiku. Komisijas deputāti interesējās par iespēju attiecīgi marķēt arī veikalos nopērkamo gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu barību. Kā paskaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve, vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izvēlējušās nedaudz citādu ceļu – tajās ar īpašu uzrakstu “Brīvs no ĢMO” tiek marķēta gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nav baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.

Latvija ES līmenī konsekventi iebilst pret ĢMO audzēšanu un arī turpmāk saglabās šādu nostāju, teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņaprāt, ĢMO audzēšanu būtu iespējams salīdzināt ar sava veida lēnu okupāciju, kad to nedaudz pieļaujot vai “atdodot mazo pirkstiņu, Latvija tiktu ievilkta līdzīgi kā purvā”. Ministrs piebilda, ka zemnieki, kuri Latvijā izlemtu audzēt ĢMO, ātri vien bankrotētu, jo, piemēram, ģenētiski modificēto augu sēklas tiem katru gadu vajadzētu pirkt no jauna, tās nedrīkstētu paši audzēt.

Tāpat R.Vējonis uzsvēra, ka joprojām nav veikti nopietni pētījumi par ĢMO iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Līdz šim notikušie pētījumi veikti tikai pēc pašu ĢMO audzējošo lielo biotehnoloģiju kompāniju pasūtījuma un par to līdzekļiem.

Arī zemkopības ministrs atzina, ka Latvijai ir pārāk maza teritorija un tādēļ tajā nav pieļaujama eksperimentēšana ar ĢMO audzēšanu. Savukārt ZM pārstāve informēja par Latvijā veikto ĢMO audzēšanas iespējamās ekonomiskās ietekmes novērtējumu. Saskaņā ar pētījuma datiem ĢMO audzēšana Latvijas bioloģiskajai un tradicionālajai lauksaimniecībai, sēklu audzētājiem un tūrismam nodarītu aptuveni 15 miljonu latu zaudējumus.

Saeimas preses dienests