Eiropas Komisija: Par lauksaimniecībai nelabvēlīgo apgabalu klasificēšanu

21.aprīlī Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, lai ieviestu jaunu klasificēšanas sistēmu lauksaimniecības apgabaliem, kuru izmantošanu kavē nelabvēlīgi dabas apstākļi. Komisija ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, lai objektīvi un skaidri klasificētu šādus apgabalus. Tomēr pirms likumdošanas iniciatīvas Komisijai vajadzīgi papildu dati kritēriju atbilstības novērtēšanai. Tālab dalībvalstīm jāveic modelēšana, izmantojot valsts datus, par potenciālo kritēriju funkcionalitāti. Visticamāk, jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014.gadā, bet līdz tam tiks izmantota līdzšinējā. Jaunā sistēma pašlaik neietekmēs ne kalnu rajonus (kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem), ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi (piemēram, salas un piekrastes), ko klasificē, pamatojoties tieši uz šādiem apstākļiem.

“Robežu noteikšana apgabalos, kur ir nelabvēlīgi dabas apstākļi lauksaimniecībai, jāracionalizē, un atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Lauksaimnieku un mūsu visu interesēs ir izmantot šos apgabalus lauksaimniecībā, lai novērstu apdraudējumu videi,” teica Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Mūsu iniciatīvas mērķis nav ne samazināt, ne palielināt mazāk labvēlīgos apgabalus, mūsu mērķis ir izveidot zemes robežu noteikšanas sistēmu, ņemot vērā tāda liela un daudzveidīga apgabala kā ES specifiku.”

Vienkāršāka un pārskatāma apgabala robežu noteikšana

Visā ES pašlaik pastāv vairāk nekā 100 dažādu valstu kritēriju, lai pieņemtu lēmumu par to, vai konkrētam apgabalam var piešķirt mazāk labvēlīgiem apgabaliem paredzētos maksājumus vai ne. Revīzijas palāta ir uzsvērusi šo problēmu, norādot, ka tā varētu izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi. Komisija ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, kas varētu būt labs pamats objektīvai un skaidrai šādu apgabalu klasificēšanai. Noteiktie astoņi kritēriji ir šādi: zema temperatūra, karstuma radīts stress, augsnes drenāža un akmeņainība, iesakņošanās dziļums augsnē, augsnes ķīmiskās īpatnības, augsnes mitruma bilance un tās vertikalitāte.

Tomēr vēl jāizvērtē, vai jaunā robežu noteikšanas sistēma, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, būs īsti piemērota; tas tiks darīts, izmantojot modelēšanu, kuru dalībvalstis veiks, pamatojoties uz valsts rīcībā esošajiem sīki izstrādātiem datiem.

Uzlabota mērķtiecība

Ilgtspējīgu lauku apsaimniekošanas sistēmu saglabāšana apgabalos, kur klimata apstākļi un augsnes īpatnības to apgrūtina, ir būtiska ainavu, dabisko dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī lai novērstu mežu ugunsgrēkus un uzlabotu ūdens un augsnes apsaimniekošanu.

ES subsīdijas lauksaimniecības saglabāšanai šādos rajonos ir jāatvēl tiem apgabaliem, kur dabas apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi un tādējādi ietekmē lauksaimniecību. Atbalsta sadalīšana lauku saimniecībām minētajos apgabalos ir jāvirza tā, lai tas nonāktu saimniecībās, kur pastāv vislielākais risks atstāt zemi novārtā.

Intensīva sadarbība

Ir notikušas vairāk nekā 100 sanāksmes starp Komisijas un dalībvalstu pārstāvjiem, un pēc sabiedriskas apspriešanas, kas notika 2008.gada 22.maijā, tika saņemts 121 viedoklis. Izteiktie viedokļi ir apkopoti ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots paziņojumam.

21.aprīlī pieņemtais paziņojums turpina vienot ES institūcijas, reģionus un grupas, kas ieinteresētas lauksaimniecības zemes izmantošanā, kopējā analīzes procesā, lai izstrādātu jaunas apgabalu robežas.

Dalībvalstis tiek iesaistītas, veicot modelēšanu, kuras būs svarīgas Komisijas priekšlikuma izstrādē.

Ierobežota darbības joma

Pārskata veikšana pašlaik neietekmēs ne kalnu rajonus (kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem), ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi (piemēram, salas un piekrastes), ko klasificē, pamatojoties uz konkrētajiem nelabvēlīgajiem apstākļiem.

Turpmākie pasākumi

Valstu iestādēm līdz 2009.gada 21.oktobrim jānosūta Komisijai modelēšanas rezultāti. Visticamāk, jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014.gadā.