Par ES fondu nozīmīgo lomu tautsaimniecības attīstībā

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 25.martā pēc tikšanās ar atbildīgajām ministrijām secināja: lai gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi var dot nozīmīgu stimulu Latvijas ekonomikai, šobrīd atbildīgajām iestādēm nav vienota redzējuma par ES fondu lomu tautsaimniecības attīstībā.

Komisijas deputāti un eksperti konstatēja, ka pašreizējā situācijā nav skaidri definēti stratēģiskie mērķi, kuru īstenošanai kalpotu ES fondu līdzekļi. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju, norādīja, ka ministrijas, plānojot savas nozares attīstību, nav saskatījušas kopsakarības ar citām nozarēm.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš norādīja, ka komisijas darbības mērķis nav kontrolēt atbildīgo institūciju darbu, tomēr ir ļoti būtiski izmantot visus resursus, lai panāktu efektīvu rezultātu. Viņš atzina, ka ES struktūrfondu nauda faktiski ir vienīgie līdzekļi, kas patlaban pieejami Latvijas tautsaimniecības stimulēšanai. “Ir jābūt skaidram redzējumam par to, ko mēs vēlamies panākt ar šiem ES līdzekļiem, jo drīz var rasties situācija, kad mums vairs nebūs ko stimulēt,” teica A.Bērziņš.

FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis komisijas deputātiem un ekspertiem skaidroja, ka pēdējā pusgada laikā ir ieguldīts nopietns darbs ES fondu līdzekļu pārstrukturizēšanā un administrēšanas procedūru vienkāršošanā. Viņš apliecināja, ka, izstrādājot ziņojumu Ministru kabinetam par paveikto, tiks ņemti vērā ne tikai ekspertu atzinumi, bet arī komisijas priekšlikumi.

Komisijas sēdē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norādīja, ka birokrātisko šķēršļu mazināšana ES struktūrfondu apguvē ir ļoti svarīga. “Latvija šobrīd atrodas unikālā situācijā. Nākotnē mums šādu finanšu instrumentu vairs nebūs, tādēļ ir vērts piestrādāt,” teica R.Pīpiķe.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma lūgt FM līdz 2.aprīlim iesniegt komisijai informāciju par visiem ES fondu pasākumiem un tiem atvēlēto valsts budžeta un ES finansējumu 2009.gadā.

Tāpat komisija kritiski vērtēja atbildīgo institūciju paveikto eksporta stimulēšanā un aicināja šos jautājumus padziļināti skatīt kādā no turpmākajām komisijas sēdēm.

Saeimas preses dienests