Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2009. gada 29. janvārī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien mūsu darba kārtībā ir izziņots viens jautājums – tas ir deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājums finanšu ministram Atim Slakterim “Par starptautisko aizdevumu izmantošanu”.

Finanšu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi.

Vai deputāti ir apmierināti ar rakstveida atbildi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Nē, mēs neesam apmierināti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti nav apmierināti ar rakstveida atbildi.

Tātad ministram ir jāsniedz mutvārdu atbilde.

Finanšu ministrs ir ieradies. Lūdzu, ministra kungs, ieņemiet vietu tribīnē!

Runas laiks atbildei uz jautājumu, ja ir sniegta jau rakstveida atbilde, nedrīkst pārsniegt 5 minūtes, un, ja ir rakstveida atbilde, tātad 2 minūtes papildu atbildei.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Paldies par uzaicinājumu, jo pēdējā laikā, pēdējās nedēļās un it sevišķi pēdējās dienās es tiešām cenšos ļoti daudz stāstīt, jo tomēr šī aizdevumu saņemšana, kas valstij ir ļoti nozīmīga, ir pietiekami sarežģīti strukturēta, un tāpēc jautājumu ir daudz, un par katru jautājumu es esmu tikai pateicīgs.

Un, ja man tā vizuāli papildus pie rakstītā būtu vēl kas jāparāda… kāpēc vispār tas aizdevums bija vajadzīgs, un ko tas īsti dod budžetam un tiem, kuri Saeimā lemj, tad realitātē no tā, ko mēs šajā gadā finansējam, katrs lats… tikai 67 santīmi ir tas, kas nāk no mūsu ieņēmumiem no nodokļiem. Pārējais – 33 santīmi – ir saistīts ar Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo starptautisko donoru aizdevumu. Mēs faktiski pārfinansējam mūsu parādu – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa –, un tajā skaitā katrā latā 14 santīmi ir mūsu budžeta programmu finansēšana deficīta apjomā. Jo, ja mums gadījumā nebūtu pieejams šis aizņēmums, mēs faktiski būtu spiesti samazināt… būtu spiesti samazināt tēriņus vēl par trešo daļu. Protams, mēs pieņemam, ka tāda situācija nekad nepienāks un ka mēs spējam, izmantojot aizņēmumu gan no Eiropas Komisijas, gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan arī to, ko pārējās valstis – Ziemeļvalstis, Čehija, Polija, Igaunija – mums ir gatavas aizdot… Mums tas šo krīzes situāciju, kas ir pasaulē (un Latvijā varbūt tā ir īpaši saasināta), ļauj pārvarēt vieglāk, tajā skaitā joprojām samazinot izdevumus, bet ne tādā apjomā, kā tas būtu jādara šādā krīzes brīdī. Tas mums ļauj ekonomiku tomēr “sildīt” piecu procentu budžeta deficīta apjomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministram par atbildi.

Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot arī papildu jautājumus.

Vai vēlaties uzdot papildu jautājumu? Jā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam papildu jautājuma
uzdošanai!

M.Mitrofanovs.

Jā, paldies.

Paldies ministra kungam par iespēju personīgi uzdot jautājumu, jo šis ir tas ļoti retais gadījums, kad mēs neesam apmierināti ar rakstisko variantu, un tas ir saistīts ar to, ka atbildes tekstā mēs neatradām nekā, kas līdz šim nebija izlasīts avīzēs vai uzzināts kaut kādos atklātos medijos vai avotos.

Un es gribu uzdot divus papildu jautājumus.

Pirmais. Vai jūs varat apgalvot, ka līdz 2012.gadam Latvijai nebūs jāmaksā par kredīta izmantošanu?

Otrais jautājums…

Sēdes vadītāja.

Pēc kārtas, lūdzu. Vispirms ministrs atbildēs uz pirmo jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris.

Šī programma, kas ir 5,27 miljardus latu vērta, ir kredītlīnija, kas būs iespējama. Līdz šim brīdim saņemtā nauda ir tikai 589 miljoni eiro vai 413 miljoni latu. Par katru nākamo aizņēmumu tiek slēgts atsevišķs aizņēmuma līgums, un tas, ko programma paredz… Eiropas Komisijas nauda – tā būs jāatdod pēc 7 gadiem, savukārt Starptautiskā Valūtas fonda nauda būs jāatdod pa porcijām vairākos maksājumos, kas visi būs nomaksājami apmēram 2 līdz 4 gadu laikā. Bet par katru tiek slēgts atsevišķs līgums, un līdz ar to faktiski mums pašās beigās ir izdevies pat vienoties, ka ātrāk mums tur nekas neiznāk, un arī tajā brīdī tās programmas jēga ir tāda, ka Latvijas ekonomika atgūs konkurētspēju, arī starptautiskie finanšu tirgi nostabilizējas, un mums ir iespēja gan daļēji pārkreditēt, gan refinansēt šo aizņēmumu. Nevienu brīdi nav tādas domas, ka mēs uzreiz kaut kādā īsā periodā varētu atdot. Šī ir nauda, kas pieejama mūsu tautsaimniecības atdzīvināšanai caur finanšu, banku sektoru un caur budžeta programmu finansēšanu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs.

Deputāti vēlas uzdot arī otru jautājumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mitrofanovam!

M.Mitrofanovs.

Paldies.

Gadījumā, ja šogad tiks saņemts viss, kas ir ieplānots, no finanšu institūcijām vai citām valstīm, ja šī nauda būs Latvijas rīcībā, tad kāds var būt pirmais maksājums 2012.gadā? Nu, teiksim, ja jūs nevarat pateikt absolūtos skaitļos, tad – kādu proporciju vai daļu procentos no budžeta varētu aizņemt šis pirmais maksājums 2012.gadā?

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, atbilde.

A.Slakteris.

Kā jau es teicu, šobrīd tā ir tikai kredītlīnija. Un lielākā daļa naudas… viss vēl ir tikai priekšā, un līgumi tiks slēgti. Un tādā izpratnē tā pat nav obligāti izmantojama nauda. Šobrīd runāt par precīzu gala summu, kāda būs jāmaksā pēc 2012.gada… visi šie maksājumi būs laikā izstiepti, bet par tiem vēl jāvienojas. Vēl jums jāsaprot, ka šobrīd ir saņemta ļoti niecīga daļa un pirmā nozīmīgā ienākošā summa būs labākajā gadījumā marta vidū. Es personīgi domāju, ka nemaz nebūtu slikti, ja tas būtu jau aprīļa sākumā un tas būtu ar tādiem procentiem, ar kādiem Eiropas Komisija varēs aizņemties, piemēram, tanīs tirgos, kur ir jāaizņemas. Mums nekāds lielais slogs 2012.gadā nesanāks.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tātad atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un papildu jautājumiem ir sniegtas. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Paldies par darbu. Izziņotie jautājumi šodien ir izskatīti.