Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 16.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.2008., Nr. 164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/182704

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ASV Bruņoto spēku komandiera vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

22.10.2008., Nr. 164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 16.oktobrī

 

EM: Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un 16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē nodod starpinstitūciju saskaņošanai un publiskai apspriešanai jaunu tūrisma politikas plānošanas dokumenta projektu – Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam, kas noteiks nozares attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Pamatnostādņu galvenais mērķis ir noteikt stratēģiskos virzienus tūrisma nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, veicinot valsts eksportspējas palielināšanos un Latvijas kā vadošā ceļojuma galamērķa pozicionēšanos Baltijas jūras reģionā.

Lai īstenotu pamatnostādnēs noteikto mērķi, tiks veicināta tūrisma nozares attīstība, nodrošinot efektīvu nozares regulējumu gan tūrisma komersantiem, gan produktu patērētājiem. Vienlaikus tiks veicināta konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstība, nodrošinot jaunu un inovatīvu produktu izstrādi, kā arī plānots attīstīt kvalitatīvu tūrisma infrastruktūru. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir jānostiprina Latvijas kā atpazīstama un pievilcīga ceļojuma galamērķa pozīcijas Baltijas jūras reģionā, nostiprinot un izmantojot visu līmeņu sadarbības mehānismus Latvijas tūrisma nozares attīstībai.

Pamatojoties uz definētajiem mērķiem, pamatnostādnēs ir noteikti šādi galvenie rīcības virzieni:

• kvalitātes paaugstināšana tūrisma nozarē, nodrošinot labākus regulējumus, cilvēkresursu attīstību, kā arī tūrisma statistikas pilnveidošanu;

• Latvijas tūrisma produktu attīstība, kas paredz atbilstošas, kvalitatīvas un visiem pieejamas tūrisma infrastruktūras veidošanu, tūrisma produktu kvalitātes paaugstināšanu, lietišķo pētījumu veikšanu tūrisma nozarē. Līdz 2015.gadam prioritāri atbalstāmās jomas būs kultūras tūrisms, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu tūrisms, veselības tūrisms un aktīvais un lauku tūrisms;

• Latvijas tūrisma produktu atpazīstamības veicināšana, nodrošinot Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu virzību tirgū, Latvijas kā droša, kvalitatīva un atraktīva tūrisma galamērķa pozicionēšanu, kā arī īstenojot dažādas mārketinga aktivitātes prioritārajos un perspektīvajos tūrisma tirgos;

• sadarbības veicināšana gan publiskā un privātā sektora, gan starpinstitucionālā, gan arī starptautiskā līmenī.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka, mērķtiecīgi īstenojot šīs aktivitātes, nodrošināsim stabilu tūrisma un ar tūrisma saistīto nozaru ieguldījumu valsts IKP 7–8% līmenī; tūrisma pakalpojumu eksports pieaugs vidēji par 5–10% gadā, savukārt ārvalstu tūristu izdevumi Latvijā palielināsies vidēji par 5–10% gadā. Bet, lai šos mērķus sasniegtu, būtu jāpalielina finansējums tūrisma politikas īstenošanai.

Ar 2009.gadu tiks izstrādāti arī īstermiņa plānošanas dokumenti – rīcības plāni, kuros jau būs noteikti veicamie pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. EM aicina sociālos partnerus aktīvi iesaistīties Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2009.–2015.gadam projekta apspriešanas procesā, sniedzot savu redzējumu par nozares attīstību nākotnē un konkrētus priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Priekšlikumus un viedokli par pamatnostādņu projektu aicinām līdz 30.oktobrim iesniegt Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu un privāto pensiju fondu darbību

16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi valsts fondēto pensiju likumā un likumā par privātajiem pensiju fondiem.

Likumprojekts par valsts fondētajām pensijām paredz paplašināt līdzekļu pārvaldītāju loku, ļaujot pildīt šo funkciju arī Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī reģistrētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrību filiālēm Latvijā. Vienlaikus tiek paplašināts arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāju loks, reglamentējot, ka līdzekļus būs tiesīgas turēt Latvijā reģistrētas bankas un ES vai EEZ dalībvalstī reģistrētu banku filiāles Latvijā.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem vairs nebūs jāsaņem licence valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. To aizstās elektroniskā reģistrācija.

Likumprojekts paredz noteiktu maksimālo maksājumu apmēru, ko līdzekļu pārvaldītāji un turētāji ir tiesīgi ieturēt no ieguldījumu plāna līdzekļiem, kas ir shēmas dalībnieku papildu aizsardzības mehānisms. Turpmāk maksājumi par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot līdzekļu pārvaldītājam un turētājam izmaksājamās atlīdzības, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, nepārsniegs 2% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā.

Dokuments precizē ieguldījumu apjomu ieguldījumu fondos, reglamentējot, ka ieguldījumu kopsumma ieguldījumu fondos, kas nav atvērtie ieguldījumu fondi vai tiem pielīdzināmie kopējo ieguldījumu uzņēmumi, nedrīkst pārsniegt 10% no ieguldījumu plāna aktīviem. Savukārt kopējais ieguldījumu apmērs riska kapitāla tirgū paliek nemainīgs jeb 5% no ieguldījumu plāna aktīviem.

No likuma tiek izslēgta norma, kas noteica līdzekļu pārvaldītājam pienākumu ievērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās kapitāla prasības, kā arī ieviesti vēl vairāki grozījumi.

Otrs izsludinātais tiesību akts – likumprojekts par privātajiem pensiju fondiem – reglamentē vienotu kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savas funkcijas trešajām personām. Likumprojekts paredz izslēgt no likuma ierobežojošu normu, kas noteica, ka slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs, kā arī līdzekļu turētājs un fonda dibinātājs nedrīkst būt saistītās personas. Tomēr, lai tiktu ievērota lēmumu pieņemšanas, uzraudzības un izpildes funkciju nodalīšana pensiju fondā un ar to saistītos uzņēmumos, likumu plānots papildināt ar normām par interešu konflikta novēršanu.

Tāpat projekts paplašina pensiju plāna pārvaldītāju loku, nosakot, ka pensiju fonds, kas izpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju funkcijas. Tiek precizēta arī nekustamo īpašumu, kuros ir ieguldīti pensiju plāna līdzekļi, reģistrācijas kārtība publiskā reģistrā. Vienlaikus privātajiem pensiju fondiem un pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājiem plānots aizliegt pašiem apsaimniekot nekustamo īpašumu, kurā ir ieguldīti pensiju plāna līdzekļi.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē abus tiesību aktus saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

 

FM: Par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes, naudas plūsmas un darbības finansiālos pārskatus

Valsts sekretāru sanāksmē 16.oktobrī tika izsludināta Finanšu ministrijas (FM) sagatavota Ministru kabineta instrukcija par kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem.

Valsts kase pēc 2007.gada pārskata sagatavošanas veica budžeta iestāžu izteikto priekšlikumu analīzi par darbības finansiālo rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un budžeta izpildes pārskatu un secināja, ka nepieciešami papildu paskaidrojumi un precizējumi par pārskatu sagatavošanas un aizpildīšanas kārtību. Līdz ar to FM ir sagatavojusi jaunu instrukcijas projektu.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo tiesību aktu, precizētas vairākas instrukcijas normas. Pārskatā par budžeta izpildi precizēta tāmes aile, detalizēti aprakstīts, kas jāiekļauj sadaļā “cita informācija”, precizēta papildu informācijas uzrādīšana – neizmantoto līdzekļu uzrādīšana no FM pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, naudas līdzekļu atlikumi no ziedojumiem un dāvinājumiem. Tāpat norādīts, kā jāuzrāda iepriekšējo gadu valsts budžeta programmu un apakšprogrammu dati pēc uzkrāšanas principa, ja tās nav iekļautas gadskārtējā likumā par valsts budžetu.

Pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem valsts sektora iestādēm izvērsti paskaidrota tā aizpildīšana, pielietojot vienotus pamatprincipus ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas kodiem.

Instrukcijas projektā arīdzan noteiktas darbības par budžeta izpildes uzrādīšanu daļēji no valsts budžeta finansētām atvasinātām publiskām personām. Savukārt naudas plūsmas pārskatā precizēti ieņēmumu un izdevumu klasifikācijas kodu pielietojumi.

 

FM: Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam. Grozījumu projekts 16.oktobrī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ar grozījumiem rīkojumā plānots svītrot uzdevumu Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt MK līdz šā gada 1.novembrim instrukcijas projektu par kārtību, kādā, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam, visu institūciju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas tiek apkopotas un izvērtētas atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram.

Tā kā Finanšu ministrija, izstrādājot grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ir iekļāvusi normu, kurā noteikts, ka ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, šāda instrukcija nav jāizstrādā, jo līdz 2009.gada 1.aprīlim tiks sagatavots atbilstošs Ministru kabineta noteikumu projekts.

 

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ar grozījumiem tiesību aktā plānots precizēt maksas pakalpojumu nosaukumus, kā arī samazināt muitas nodrošinājuma uzlīmju realizācijas cenu.

Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos reglamentēs, ka VID turpmāk realizēs muitas nodrošinājuma uzlīmes par zemāku cenu. Šobrīd VID muitas nodrošinājuma uzlīmes realizē par 0,34 latiem. Atbilstoši plānotajiem grozījumiem MK noteikumos paredzams, ka turpmāk šīs uzlīmes cena būs 0,12 lati.

Lai novērstu situāciju, ka VID realizē stingrās uzskaites plombas par cenu, kas zemāka par iepirkuma cenu, plānots precizēt maksas pakalpojuma cenu, nosakot to 0,05 lati. Šobrīd stingrās uzskaites plombas cena ir 0,044 lati.

Tāpat Ministru kabineta noteikumos tiks precizēti pakalpojumu veidu nosaukumi. Pakalpojuma nosaukums “Muitas kravu nodrošinājuma trosīšveida plomba” tiks aizstāts ar nosaukumu “Muitas nodrošinājuma trosīšveida plomba”, savukārt pakalpojuma nosaukums “Muitas kravu nodrošinājuma plombējošās drošības uzlīmes realizācija” turpmāk noteikumos tiks mainīts uz “Muitas nodrošinājuma uzlīmes realizācija”.

MK noteikumu projekts tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm, pēc tam par to lems valdībā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

Optimizējot darba izsaukuma apstiprināšanu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, plānots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no nākamā gada 1.janvāra izskatīs arī visus ar darba izsaukuma apstiprināšanu saistītos dokumentus. Līdz šim to darīja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Paredzēts, ka NVA turpmāk piedāvās tikai divus publiskos maksas pakalpojumus: izsniegs apstiprinājumus par piešķirto brīvo vietu skaitu uzņēmuma līguma izpildei un noformēs dokumentus tiem cilvēkiem, kuri iepriekšminētā līguma ietvaros pretendēs uz darbu Vācijā.

Abiem NVA publiskajiem pakalpojumiem palielināts arī izcenojums.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumi 16.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām valsts institūcijām un jāapstiprina valdībā.

1992.gada 2.jūnijā starp Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas valdībām noslēgts Nolīgums par strādājošo darbu viņu profesionālo un valodas zināšanu paplašināšanai (Nolīgums par viesstrādniekiem). Tā kā līgums ir spēkā līdz 2011.gada 1.maijam, sākot ar 2012.gadu, starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku paredzēta brīva darbaspēka kustība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par četru otrās šķiras autoceļu posmu nodošanu pašvaldību īpašumā

Satiksmes ministrija Rīgas rajona Carnikavas novada pašvaldības un Liepājas rajona Grobiņas pilsētas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības nodos četrus 2.šķiras autoceļu posmus.

Tādējādi tiks nodrošināta šo ceļu efektīvāka sakārtošana un uzturēšana, kā arī lielāku finanšu resursu piesaiste atbilstoši pašvaldības iniciatīvai. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldībām būs iespēja saņemt dotācijas no valsts pamatbudžeta Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem.

Minēto autoceļu posmu nodošanu pašvaldībām paredz 16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie rīkojumu projekti “Par valsts 2.šķiras autoceļu nodošanu Rīgas rajona Carnikavas novada pašvaldības īpašumā” un “Par valsts 2.šķiras autoceļa V1222 Nīca–Otaņķi–Grobiņa posmu (M.Namiķa iela) 25,300.–25,900. km nodošanu Liepājas rajona Grobiņas pilsētas pašvaldības īpašumā”.

Carnikavas novada dome pārņems savā īpašumā valsts 2.šķiras autoceļus V40 Kalngale–Kalngales stacija 0,6 km garumā, V41 Garciema stacija–Mežciems1,6 km garumā un V44 pievedceļš Lilastes stacijai 0,4 km garumā. Savukārt Grobiņas pilsētas pašvaldībai tiks nodots 2.šķiras autoceļa V1222 Nīca–Otaņķi–Grobiņa M.Namiķa ielas posms 0,6 km garumā Grobiņā.

Abas pašvaldības izteikušas vēlmi pārņemt šos autoceļu posmus savā valdījumā, lai varētu izmantot īpašnieka tiesības to uzturēšanā, būvniecības plānošanā un finanšu resursu piesaistīšanā.

Rīkojumu projekti vēl ir jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par ultravieglo gaisa kuģu lidojumu veikšanas un lidojumu atļaujas saņemšanas kārtību

Ir izstrādāta ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas kārtība, kā arī pilnveidots un uzlabots Latvijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrs.

Tādējādi tiks palielināta gaisa kuģu lidojumu drošība, kā arī visas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas drošība, turklāt vienuviet būs apkopota informācija par Latvijā reģistrētajiem gaisa kuģiem, īpaši pievēršot uzmanību ultravieglo gaisa kuģu, tajā skaitā arī motodeltaplānu un motoparaplānu, reģistrēšanai.

Šādus priekšlikumus ietver 16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Ultravieglo gaisa kuģu lidojumu veikšanas un lidojumu atļaujas saņemšanas kārtība” un grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajiem gaisa kuģiem. Grozījumi paredz izveidot gaisa kuģu reģistra apakšreģistru, kurā apkopos datus tieši par motodeltaplāniem un motoparaplāniem.

Ultravieglais gaisa kuģis ir par gaisu smagāks vienvietīgs vai divvietīgs lidaparāts, kas pārvietojas ar dzinēja palīdzību; tā cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā spārnu un rotoru virsmām, maksimālais pacelšanās svars nepārsniedz 495 kg, bet iekrišanas ātrums vai minimālais vienmērīga lidojuma ātrums nosēšanās konfigurācijā ir mazāks par 65 km/h. Par ultraviegliem gaisa kuģiem, uz ko attiecas šie noteikumi, ir uzskatāmas lidmašīnas, kuras vada ar aerodinamisko stūru palīdzību, helikopteri un rotoplāni, motodeltaplāni, kas vadāmi, mainot spārna uzplūdes leņķi un sānsveri, un motoparaplāni, kurus vada, mainot spārna savērpumu un uzplūdes leņķi.

Līdz šim Latvijā ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas kārtība netika regulēta, jo lielākā daļa ultravieglo gaisa kuģu īpašnieku vai lietotāju bija apvienojušies dažādās aviācijas sporta biedrībās, kas nodrošina, ka to biedri šos gaisa kuģus ekspluatē atbilstoši Starptautiskās aviācijas sporta federācijas noteiktajām prasībām. Tomēr federācijas prasību ievērošana neattiecas uz trešajām personām, kas nav šo federāciju biedri.

Izstrādātā ultravieglo gaisa kuģu lidojumu veikšanas un lidojumu atļaujas saņemšanas kārtība nosaka gaisa kuģu aprīkojuma prasības, lai ar tiem varētu veikt lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā.

Abu minēto noteikumu projektu izstrāde ir kļuvusi sevišķi aktuāla, jo pēdējo gadu laikā strauji pieaug ultravieglo gaisa kuģu lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā. Noteikumu projekti ir izstrādāti saskaņā ar likumu “Par aviāciju”, un tie ir saskaņoti ar VAS “Latvijas gaisa satiksme” un biedrību “Latvijas aeroklubs”. Noteikumu izpildi pēc to apstiprināšanas valdībā un stāšanās spēkā nodrošinās Civilās aviācijas aģentūra.

 

SM: Par kuģošanas līdzekļu kustības ātruma ierobežošanu iekšējos ūdeņos

Valsts iekšējo ūdeņu satiksmes drošības paaugstināšanai atsevišķos rajonos paredzēts noteikt kuģošanas līdzekļu kustības ātruma ierobežojumus.

Pasākumu kopums iekšējo ūdeņu satiksmes uzlabošanai noteikts 16.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos. Grozījumi paredz kārtību, kādā plānots uzstādīt navigācijas zīmes un ierobežot kustības ātrumu iekšējos ūdeņos ar redzamības ierobežojumiem, lielu satiksmes intensitāti vai vietās, kur notikuši vairāki negadījumi.

Navigācijas zīmes noteiks ātruma ierobežojumus Lielupē, Buļļupē, Ķīšezerā, Juglas kanālā un kanālā starp Lielo un Mazo Baltezeru. Šeit kuģošanas līdzekļu kustības ātrums nedrīkstēs pārsniegt 18 km/h.

Šī ir pirmā reize, kad VAS “Latvijas Jūras administrācija”, sadarbojoties ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, ir definējusi konkrētas iekšējo ūdeņu vietas, kurās satiksme ir bīstama, līdz ar to ir nepieciešamas navigācijas zīmes ātruma ierobežošanai un papildu apgaismojums.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tam jāgūst valdības atbalsts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par valsts nodevas maksāšanas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu”, ko 16.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.

Līdz šim noteikumi, kas regulētu valsts nodevas maksāšanas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu, nav izdoti. Tāpēc, lai noteiktu šo kārtību, izstrādāts nepieciešamais noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka valsts nodevas likme par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu būs 22 lati. Valsts nodevu par katru apliecību maksās dzīvnieka pārvadātājs saskaņā ar dzīvnieku pārvadāšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tāpat arī normatīvā akta projekts paredz, ka valsts nodevas maksājuma uzdevumā par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu dzīvnieka pārvadātājam jānorāda personu apliecinoši dati un maksājuma apmērs.

Valsts nodevu dzīvnieka pārvadātājs maksās pirms pakalpojuma saņemšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu) vai skaidrā naudā, iemaksājot naudu kredītiestādē vai citā iestādē, kam ir tiesības veikt naudas pārskaitījumus. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka juridiskām personām būs iespēja veikt valsts nodevas maksājumu arī pēc rēķina saņemšanas, tādējādi vienkāršojot administratīvo procedūru.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos””, ko 16.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumu projekts paredz, ka atbalstu pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos” varēs saņemt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti akvakultūras nozares uzņēmumi, jo šā gada 1.augustā stājās spēkā MK 2.jūnija noteikumi “Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai”. Šajos noteikumos noteikts, ka akvakultūras nozares uzņēmumiem, kas nodarbojas ar akvakultūras produkcijas audzēšanu tirgum, saskaņā ar noteikumos esošajiem kritērijiem jāveic uzņēmuma atzīšanas procedūra Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Grozījumi precizēs arī dokumentus, kas ir jāiesniedz, ja akvakultūras saimniecības darbības nodrošināšanai veido dziļurbumu vai ierīko žogu. Tāpat noteikumos ir veikti vairāki tehniska rakstura grozījumi, tostarp arī projekta iesnieguma veidlapā.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!