Par elektroniskajiem pakalpojumiem veselības aprūpē

Eiropas Komisija 25.aprīlī publicējusi Eiropas mēroga pētījumu par elektroniskajiem pakalpojumiem veselības aprūpes jomā (e-veselība), kas liecina, ka 87% Eiropas ģimenes ārstu lieto datoru un 48% ir platjoslas interneta pieslēgums. Eiropas ārsti aizvien vairāk pacientu datus, piemēram, laboratorisko izmeklējumu rezultātus, uzglabā un nosūta elektroniski. Liekot lietā šādus e-veselības risinājumus, ārsti un ārstniecības dienesti jau ir uzlabojuši veselības aprūpi Eiropā, jo administrēšana kļuvusi efektīvāka, bet pacientiem vairs nav tik ilgi jāgaida. Ziņojumā arī iztirzāts, kādās jomās ārsti varētu lietderīgāk izmantot informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), lai piedāvātu tādus pakalpojumus kā attālināta uzraudzība, recepšu izrakstīšana elektroniski un pārrobežu medicīniskie pakalpojumi. 

“Eiropa sākusi baudīt ieguvumus no platjoslas pieslēgumiem e-veselības nozarē. Es atzinīgi vērtēju veselības aprūpes pārvaldes iestāžu un ārstu centienus strādāt efektīvāk,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Šī diagnoze arīdzan liecina, ka pienācis laiks elektroniskos pakalpojumus izmantot daudz plašāk, jo tie var sniegt ārkārtīgi lielu labumu visā Eiropā.”

Kā lasāms 25.aprīlī publiskotajā Komisijas pētījumā “Salīdzinošais novērtējums par IST izmantošanu ģimenes ārstu vidū Eiropā”, e-veselības lietojumi ārstu praksē kļūst aizvien nozīmīgāki. Tomēr to pieejamība un izmantošana Eiropā krasi atšķiras. Aptuveni 70% Eiropas ārstu izmanto internetu, un 66% izmanto datoru konsultācijām. Tomēr valstu starpā atšķirības ir iespaidīgas: Dānijā platjoslas pieslēgums pieejams 91% ģimenes ārstu, bet Rumānijā – tikai 5%.

80% ģimenes ārstu prakšu administratīvos datus par pacientiem glabā elektroniski, no tām 92% elektroniski glabā arī medicīniskos datus par diagnozēm un zālēm; 35% elektroniski glabā radioloģiskos uzņēmumus. Eiropas ārsti bieži vien elektroniski nosūta datus laboratorijām (40%), bet retāk –
citām veselības aprūpes iestādēm (10%).

Pētījums liecina, ka valstīs, kurās visvairāk attīstīta piekļuve IST un internetam, šīs iespējas vairāk izmanto profesionāliem nolūkiem. Piemēram, Dānijā, kur ātrdarbīgs interneta pieslēgums pieejams plašāk nekā citur Eiropā, aptuveni 60% prakšu ārsti un pacienti saziņā plaši izmanto internetu (ES vidējais rādītājs ir tikai 4%).

Pētījumā arī iztirzāts, kādās jomās vajadzīgi uzlabojumi un kādas iespējas būtu jāizmanto plašāk, piemēram, elektroniska recepšu izrakstīšana (e-recepšu izrakstīšana), ko pašlaik praktizē tikai 6% ES ģimenes ārstu. Šo iespēju plaši izmanto tikai trīs dalībvalstīs: Dānijā (97%), Nīderlandē (71%) un Zviedrijā (81%).

Attālināto uzraudzību, kas ļauj mediķiem attālināti uzraudzīt pacienta slimības gaitu vai hronisku kaišu norisi, izmanto tikai Zviedrijā (9% ārstu piedāvā attālinātas uzraudzības pakalpojumus), Nīderlandē un Īslandē (abās aptuveni 3%). Komisija iecerējusi vēl šogad ziņot par telemedicīnas potenciālu un attīstību.

Pārrobežu apmaiņa ar pacientu datiem arī vērojama reti – to veic tikai 1% ES ģimenes ārstu, visvairāk Nīderlandē (5%). Šogad Komisija plāno sagatavot ieteikumus par elektronisko pacienta veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspēju un kopā ar vairākām valstīm sāks īstenot projektu saistībā ar pārrobežu e-veselības pakalpojumiem pacientiem, kas ceļo pa ES.

Vairums Eiropas ārstu atzīst, ka IST uzlabo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Ārsti, kas neizmanto IST, apgalvo, ka lielākie kavēkļi ir apmācības un tehniskā atbalsta trūkums. Lai vairotu e-veselības risinājumu izplatību, ārsti iesaka medicīniskajā izglītībā vairāk aplūkot IST, nodrošināt plašāku apmācību un labākas elektronisku kontaktu dibināšanas iespējas tiem veselības aprūpes darbiniekiem, kas vēlas apmainīties ar klīniskiem datiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa