Eiropas Parlaments: Par dalībvalstu palīdzību attīstības valstīm

Valstis, kas 2004.gadā un 2007.gadā iestājās Eiropas Savienībā, no atbalsta saņēmējām kļuva par atbalsta sniedzējām. Viens no pienākumiem, ko tās uzņēmās, bija palīdzēt attīstības valstīm: līdz 2010.gadam šim nolūkam atvēlētajai nacionālā kopienākuma daļai jāsasniedz 0,17%. Tomēr apņemšanos, iespējams, neizdosies izpildīt, norādīts 13.martā pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā.

Ziņojuma autore Danute Budreikaite secina: “Galvenās grūtības efektīvi īstenot attīstības politiku jaunajās dalībvalstīs rodas grūtās pārejas dēļ no palīdzības saņēmējvalsts uz palīdzības sniedzējvalsts statusu. Trūkst centralizētu aģentūru stratēģijas plānošanai, ir nepietiekama sabiedrības izpratne.”

Ziņojumā uzsvērti ieguvumi, ko jaunās dalībvalstis gūst, piedaloties attīstības sadarbības politikā, jo īpaši ekonomiskās attīstības un tirdzniecības jomā, kā arī saistība starp palīdzību un migrāciju. Dalībvalstis aicinātas veicināt iedzīvotāju izpratni un veidot efektīvas koordinācijas sistēmas starp valsts iestādēm, lai palīdzības politiku īstenotu, kā arī efektīvāk izmantot nevalstisko organizāciju tīklus.

Kādas ir dalībvalstu prioritātes?

Sadarbības politikas prioritātes nosaka valstu vēsturiskās attiecības, līdz ar to lielāko daļu attīstības sadarbības budžeta jaunās dalībvalstis novirza saviem tuvākajiem kaimiņiem un NVS valstīm. Savukārt ES tradicionālās attīstības sadarbības pamatā bija attiecības ar Āfrikas, Klusā okeāna un Karību reģiona (ĀKK) valstīm.

Lielākā daļa no Igaunijas un Latvijas divpusējās attīstības palīdzības ir vērsta uz NVS valstīm, jo īpaši Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī Afganistānu. Igaunijas kopējie izdevumi oficiālajai attīstības palīdzībai 2005.gadā bija 0,08% no nacionālā kopienākuma, Latvijas – 0,07%, Lietuvas – 0,06% (Baltkrievija, Moldova, Ukraina, Dienvidkaukāza valstis, arī Afganistāna, Irāka).

Nākotnes plāni

Igaunija, Latvija un Rumānija saskaņā ar Eiropas attīstības sadarbības politiku nesniedz palīdzību ĀKK valstīm, lai gan Igaunija nav atteikusies nākotnē izveidot divpusēju sadarbību ar vienu no vismazāk attīstītajām Subsahāras valstīm. Lietuva 2006.gadā sāka savu pirmo divpusējo projektu Mauritānijā. Bulgārija plāno sniegt palīdzību Āfrikas valstīm, ar kurām tai ir bijušas divpusējas attiecības pirms 1989.gada, piemēram, Ganu, savukārt Čehijas Republika orientējas uz Angolu un Zambiju, Ungārija uz Etiopiju, Polija ir izvēlējusies galvenokārt Angolu un Tanzāniju, bet Slovākija orientējas uz Keniju, Sudānu un Mozambiku. Slovēnija plāno sniegt palīdzību vairākām Rietumāfrikas valstīm.

Oficiālā palīdzība attīstībai skaitļos

ES 2006.gadā piešķīra 47 524 miljonus eiro oficiālajai attīstības palīdzībai, kas ir 57% no visas pasaules ieguldījuma. Tiek prognozēts, ka šis skaitlis pieaugs līdz 78 626 miljoniem 2010.gadā.

Ziņojums pieņemts ar 378 balsīm par, 11 pret, 16 atturoties.

Eiropas Parlamenta preses dienests