• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nesakiet, ka veciem ļaudīm labāk nekā pārējiem! (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1999., Nr. 347 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16536

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ASV ģenerālis par Latvijas virzību uz NATO

Vēl šajā numurā

21.10.1999., Nr. 347

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nesakiet, ka veciem ļaudīm labāk nekā pārējiem!

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums  no 1.lpp.

Citāda situācija veidojas visnabadzīgāko deciļgrupā. Ja pieņem, ka arī par nabagu var būt vēl nabagāks, tad, kā redzams tabulā, veco vieninieku mēneša ienākums, rēķinot vidēji uz patērētāja vienību, ir bijis Ls 27,95 mēnesī, bet visas sabiedrības visnabadzīgāko desmitdaļa - tikai Ls 18,52. Kaut gan izdzīvot nevar ne ar vienu, ne otru, pensionāriem ir vismaz minimālā pensija, bet bezdarbniekiem, cilvēkiem bez noteikta ienākuma avota, nereti nav nekā.

Pavisam citādas attiecības veidojas salīdzināmo grupu turīgākajā (desmitajā) deciļgrupā. Ja šīs deciļgrupas vidējais rīcībā esošais ienākums veco ļaužu grupā ir Ls 108,47, tad visas Latvijas sabiedrības atbilstošā desmitdaļā - Ls 221,58, resp., vairāk nekā divas reizes lielāka summa.

Salīdzinot pirmās deciļgrupas ienākumus ar desmitās grupas ienākumiem, veco ļaužu kopā trūcīgie iztika ar 25,8% no turīgāko vidējā ienākuma, bet vidēji visā sabiedrībā tiem bija jāiztiek tikai ar 8,4%. Pastāvot garantētām un lielākajai veco ļaužu daļai ļoti mazām pensijām, viņi noslāņojas daudz mazāk nekā sabiedrība kopumā.

Patēriņa izdevumu īpatnības

Aplūkojot patēriņa izdevumu lielumu uz vienu patērētāja vienību mēnesī latos, jānonāk pie tiem pašiem secinājumiem, kādus jau izdarījām iepriekš, balstoties uz rīcībā esošo ienākumu. Tā kā sabiedrības lielākās daļas ienākumi ir tik mazi, ka uzkrājumu veidošanas iespējas ir minimālas, patēriņa izdevumu lielumi ļoti cieši korelē ar rīcībā esošo ienākumu lielumu. Izpētot vienu, diezgan droši var spriest par otru. Jaunu informāciju sniedz patēriņa izdevumu struktūra, ja to salīdzina veco ļaužu grupā (izpētes kopā) ar visas Latvijas mājsaimniecību struktūru (kontrolkopā).

Veco ļaužu kopā ir daudz lielāks izdevumu īpatsvars, kas saistīts ar dzīvokli un komunāliem maksājumiem. Vērtējot procentu punktos, vecie ļaudis izdod divas reizes vairāk nekā vidēji Latvijā veselības aprūpei, īpaši dārgajām zālēm. Ja vēl pieskaita izdevumus uzturam, kas dominē absolūti un relatīvi tiklab izpētes, kā kontrolkopā, tad pārējām izdevumu grupām veco ļaužu budžetos neatliek gandrīz nekā. Saprotams, viņiem nav izdevumu par izglītību, divkārt mazāki nekā citiem ir izdevumi apģērbu un apavu iegādei, mājokļa iekārtošanai, transportam. Gandrīz nekas nepaliek sakariem, sabiedriskajai ēdināšanai, ceļojumiem. Arī tādus grūti labojamus netikumus kā alkohola un tabakas lietošana vecu vientuļnieku dzīvē izlabo gandrīz par pusi (iespējams gan, ka paštaisītie dzērieni un pašaudzētā tabaka, lietojot modesvārdu, kļūst par "ēnu ekonomiku").

Salīdzinot ienākumu struktūru labklājības deciļgrupās, galvenais secinājums paliek vispārzināmais: nabadzīgo grupās ir nenormāli liels izdevumu īpatsvars uzturlīdzekļu iegādei. Tas paņem daudz vairāk nekā pusi no visa patēriņa budžeta, turklāt nešķiro, kas ir nabags - vecs vai jauns. Tādēļ pārējām izdevumu grupām atliek ļoti, ļoti maz. Augstākā labklājības grupā uzturam pietiek ar trešdaļu - ceturtdaļu no patēriņa budžeta, tādēļ atliek līdzekļi arī citām izdevumu grupām, kā normālā sabiedrībā tam vajadzētu būt.

Nobeigums

Pabeidzot pētījumu ciklu par veciem ļaudīm veco ļaužu gadā, gribas aicināt sabiedrību: nesakiet, ka veciem ļaudīm Latvijā labāk nekā kādiem citiem! Ar atsevišķiem piemēriem, protams, var ilustrēt visu, bet ne pierādīt to. Ir labi situēti vecie ļaudis, ir grūtdieņi starp jauniem un pusmūža cilvēkiem. Bet masveida dati liecina pretējo. Turklāt veco ļaužu dzīvi nomāc ne vien materiālo līdzekļu trūkums, bet arī slikta veselība, ierobežota kustības un izvēles brīvība, tuvinieku zaudējums, tuvās aiziešanas priekšnojautas.

Būsim iecietīgi un līdzjūtīgi pret tiem, kas mums tik daudz laba darījuši! Negudrosim likumus un noteikumus, kas viņus apbēdinātu vēl vairāk un spiestu atstāt šo pasauli ar vilšanos!

Latvijas veco vieninieku rīcībā esošais ienākums, patēriņa izdevumi un patēriņa izdevumu struktūra,

rēķinot vidēji uz vienu patērētāja vienību* mēnesī 1998. gadā

Vidēji visās labklājības deciļgrupās Galējās (visnabadzīgāko un visturīgāko) deciļgrupās
Vidēji visās Vecu vieninieku Pirmā (nabadzīgo) deciļgrupa Desmitā (turīgo) deciļgrupa
Latvijas māj- mājsaimniecībās Vidēji visās vecu vieninieku Vidēji visās vecu vieninieku
saimniecībās visu atsevišķi Latvijas māj- mājsaimniecībās Latvijas māj- mājsaimniecībās
vīriešu sieviešu saimniecībās visu atsevišķi saimniecībās visu atsevišķi
vīriešu sieviešu vīriešu sieviešu
Rīcībā esošais ienākums, Ls 79,18 51,68 54,69 50,88 18,52 27,95 27,83 28,20 221,58 108,47 139,36 100,40
Patēriņa izdevumi, Ls 74,87 50,20 55,36 48,82 23,08 34,17 36,63 38,85 204,82 88,40 116,93 81,45
Patēriņa izdevumu struktūra, %
Uztura produkti 42,1 48,6 46,4 49,1 66,1 61,8 56,0 61,4 26,1 36,5 24,2 41,2
Dzīvoklis, komunālie maksājumi 17,0 24,9 22,5 25,6 12,4 20,4 22,8 20,8 13,7 23,3 27,7 22,1
Apģērbi un apavi 7,1 3,4 3,4 3,4 3,8 1,6 0,0 2,3 10,4 5,8 3,8 6,2
Transports 6,9 3,9 5,9 3,4 2,7 1,6 3,0 1,2 9,5 6,4 12,2 4,2
Atpūta, brīvā laika pavadīšana 5,6 4,3 3,9 4,4 2,0 1,9 2,8 1,6 9,9 8,5 3,7 10,7
Mājokļa iekārtošana 4,2 2,2 2,2 2,2 1,5 1,7 1,0 1,9 9,4 2,7 0,9 2,8
Veselības aprūpe 3,5 6,7 3,9 7,6 1,9 6,4 3,5 8,7 3,5 4,6 1,4 5,8
Sakari 3,2 0,2 0,1 0,3 2,2 0,1 0,0 0,1 3,7 0,3 0,0 0,5
Sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas 2,5 0,9 1,9 0,6 1,3 0,8 3,3 0,1 4,0 3,2 5,6 2,3
Alkoholiskie dzērieni 1,4 0,8 2,3 0,4 0,9 1,2 3,8 0,2 2,0 1,1 2,2 0,5
Tabakas izstrādājumi 1,4 0,6 2,1 0,1 2,5 1,3 3,4 0,1 0,9 0,4 1,2 0,1
Izglītība 1,0 0,0 0,0 0,0 0,5 0,0 0,0 0,0 1,2 0,0 0,0 0,0
Pārējās preces un pakalpojumi 4,1 3,5 5,4 2,9 2,2 1,2 0,4 1,6 5,7 7,2 17,1 3,6

* Visās Latvijas mājsaimniecībās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas patērētāju vienību; veco vieninieku grupās - uz Latvijas patērētāju vienību

Kopā 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!