Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Vēlreiz par patērētāju vienībām

Iedzīvotāju labklājība veidojas mājsaimniecībās, jo visus lielākos izdevumus — par uzturu, dzīvokli, mājas inventāru u.c. — mājsaimniecības locekļi sedz kopīgi. Vispār, jo lielāka mājsaimniecība, jo vairāk izdevumu un prasību. Lai salīdzinātu atsevišķu mājsaimniecību un to sociālo, demogrāfisko un citu grupu labklājību, ir vajadzīgs kāds mājsaimniecību lieluma samērotājs. Par tādu parasti kalpo mājsaimniecības locekļu skaits. Tādēļ līdz šim visus labklājības rādītājus — mājsaimniecību ienākumus, patēriņa izdevumus, normatīvos iztikas minimumus — parasti izteica, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības locekļu skaits raksturo mājsaimniecības lielumu, bet neraksturo to sastāvu. Ir vispārzināms, ka, dzīvojot ģimenēs, dzīve izmaksā lētāk, nekā tam pašam personu skaitam dzīvojot kā vieniniekiem. Bērniem, it īpaši līdz skolas vecumam, izdevumi ir mazāki nekā pieaugušajiem.

Lai ņemtu vērā ne vien mājsaimniecību lielumu, bet arī to sastāvu, jau kopš pagājušā gadsimta vidus līdz pat mūsu dienām gandrīz visu valstu statistika izmanto nosacītas patērētāju vienības. Lai noteiktu katras mājsaimniecības patērētāju vienību skaitu, izmanto īpašas vajadzību ekvivalences skalas. Pašreiz Latvijas statistika izmanto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skalu. Šī skala mājsaimniecības pirmo pieaugušo pieņem par 1 patērētāju vienību, nākamos pieaugušos — katru par 0,7 vienībām, bērnus līdz 14 gadu vecumam — par 0,5 patērētāju vienībām (skat. O.Krastiņš "Ģimeņu budžets un bērni vecāku acīs" — "LV", 1997. g. 19. decembrī Nr. 334/335 (1049/1050). — 1., 7. lpp., O.Krastiņš "Par labklājību, vecumu un vientulību" — "LV", 1998. g. 14. maijā Nr. 134/135 (1195/1196). — 1., 6. lpp.; O.Krastiņš "Uz labklājības kāpnēm: Ģimenes un vieninieki" "LV", 1998. g. 10. decembrī Nr. 366 (1427). — 1., 7. lpp.; O.Krastiņš "Kas apdraud labklājību" — "LV", 1999. g. 3. augustā Nr. 244/245 (1704/1705). — 1., 2. lpp. u.c.).

OECD skalai Latvijas apstākļos piemīt vismaz divi trūkumi: 1) tā neatspoguļo vieninieku palielinātās vajadzības, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošo tāda paša pieaugušo skaita vajadzībām; 2) neņem vērā dažāda vecuma bērnu atšķirīgas vajadzības.

Lai novērtētu šos trūkumus, autors kopā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktoru Edmundu Vaski ir iesniedzis Ministru kabineta nodibinātai darba grupai nabadzības novēršanas ieteikumu izstrādei pilnveidotu ekvivalences skalu, nosaucot to par Latvijas ekvivalences skalu. Atbilstoši šai skalai vieninieka vajadzības vērtē ar 1,3 patērētāju vienībām, lielāko mājsaimniecību pirmo pieaugušo — ar 1, pārējos pieaugušos — ar 0,7, bet skolas vecuma bērnus (6 – 13 g. vecus) — ar 0,6, bet jaunākus (līdz 6 g. vecumam) — ar 0,4 patērētāju vienībām. Darba grupa šo skalu ir akceptējusi "pirmajā lasījumā" (O.Krastiņš, E.Vaskis. Par nabadzības novēršanu — "LV", 1999. g. 22. septembrī, Nr. 310/311 (1770/1771). — 1., 7. lpp.).

Turpmāk šajā rakstā pensijas vecuma vieninieku rīcībā esošais ienākums un patēriņa izdevumi ir aprēķināti uz vienu Latvijas patērētāju vienību (koeficients 1,3). Dati par visas Latvijas mājsaimniecībām tehnisku apstākļu dēļ nav pārrēķināti, bet saglabāti iepriekšējie aprēķinu rezultāti — uz vienu OECD patērētāja vienību. Salīdzināšanas iespējas tas traucē minimāli.

Vecie ļaudis noslāņojas mazāk

Rīcībā esošais ienākums 1998. gadā, rēķinot vidēji uz patērētāja vienību, vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 79,18 mēnesī, bet veco ļaužu grupā — tikai Ls 51,68, tātad vismaz par trešdaļu mazāk. Izdarot precīzākus aprēķinus, izgaist diezgan bieži kultivētais mīts, ka Latvijā visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem, kas tiek pamatots ar primitīvo aprēķinu vidēji uz mājsaimniecības locekli. Te gan jābilst, ka lielās daudzbērnu ģimenes ar trim un vairāk bērniem ir grūtā stāvoklī, vērtējot arī pēc precizētiem aprēķiniem. Bet jaunu vecāku ģimenes ar vienu vai diviem bērniem, ja vien vecāki nav bezdarbnieki, ir viena no vislabāk situētajām demogrāfiskajām grupām valstī.