• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par drošību mūsu mājās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1999., Nr. 347 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16528

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Igaunijas parlamenta prezidenta vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

21.10.1999., Nr. 347

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par drošību mūsu mājās

Sākoties apkures sezonai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) dome iedzīvotājiem atgādina, ka bojātas apkures ierīces ik gadu izraisa daudzus traģiskus ugunsgrēkus. Tā aizvadītajā ziemā (oktobris–marts), lietojot bojātas apkures ierīces vai nepareizi tās izmantojot, izcēlās 495 ugunsgrēki, kuros sapostītas dzīvojamās ēkas ar iedzīvi, dzīvību zaudēja 34 cilvēki, vairāki cilvēki saindējušies dūmos vai guvuši apdegumus.

Apkures dēļ 1998./1999. gada ziemā notikušo ugunsgrēku skaits (bojāgājušo cilvēku skaits): oktobrī — 60(2), novembrī — 119(6), decembrī — 99(14), janvārī — 61(2), februārī — 89(6), martā — 67(4), aprīlī — 63(0).

Katrs desmitais ugunsgrēks valstī izceļas no apkures ierīcēm (malkas, gāzes, šķidrā kurināmā, elektrības).

Tā 1998. gada 6. decembrī Alūksnē dūmos nosmaka 4 bērni, jo pieaugušie bija atstājuši bērnus un iekurinātu krāsni bez uzraudzības.

4. decembrī nodega dzīvojamā ēka 4000 latu vērtībā Aizputes pagastā. Dzīvību zaudēja bērns Jānis J. (1996). Ugunsgrēks izcēlies no apkures sistēmas bojājuma.

Lietojot elektriskos sildītājus ar defektiem vai tos atstājot ilgstoši ieslēgtus, pērn izcēlušies 78 ugunsgrēki, kuros gājuši bojā 14 cilvēki, bet 1999. gadā notikuši 39 ugunsgrēki ar 6 upuriem.

7. decembrī divi cilvēki zaudēja dzīvības, sildītāju izmantojot laivu garāžās Rīgā, Brīvības ielā 429. Dzīvojamā māja 9000 latu vērtībā nodega Rēzeknes rajona Verēnu pagastā 1998. gada 23. novembrī, paņemot arī mājas saimnieces G. (1946) dzīvību, kura bija lietojusi elektrisko sildītāju un ugunsgrēka dūmos nosmakusi. 1999. gada 13. februārī, izceļoties ugunsgrēkam no elektriskās sildierīces Rīgā, Buru ielā 9/1, trīs cilvēki sadega, bet ugunsdzēsējiem pēdējā brīdī izdevās glābt trīs bērnus un četrus pieaugušos. Ugunsgrēkā izdega dzīvojamās telpas un bēniņi 350 kvadrātmetru platībā.

Balvu rajonā savā mājā 23. novembrī sadega K. (1955), kurš bija pārkurinājis krāsni.

Iedzīvotāji neuzmanīgi rīkojas arī ar gāzes pavardiem un šķidrā kurināmā apkures katliem. Lietojot bojātu 5 litru gāzes balonu, izcēlās ugunsgrēks tālbraucēja autovadītāja kravas automobilī, mašīnai izdega kabīne, sadedzis arī pats šoferis.

Kļūmes pieļauj arī algotie kurinātāji. 22. novembrī Jūrmalas ugunsdzēsēji izglāba Slokas namu pārvaldes kurinātāju, kurš alkohola reibumā bija izraisījis aizdegšanos katlumājas telpās.

Protams, visintensīvāk apkures ierīces tiek lietotas vēlā rudenī un ziemā, bet arī drēgnajās pavasara vai pat vasaras dienās cilvēki labprāt ieslēdz elektriskos sildītājus, bet lauku apvidū ļaudis kurina plītis, lai vārītu ēdienu sev un mājdzīvniekiem, pirtiņas tiek kurinātas ik nedēļu, neapdomība gadās, arī žāvējot gaļu. Ugunsdrošības pārkāpumi, ekspluatējot apkures ierīces, tiek pieļauti arī ražošanas un sabiedriskās ēkās, tā apdraudot daudzu cilvēku un materiālo vērtību drošību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki un brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sabiedriskie ugunsdrošības instruktori apseko iestādes, uzņēmumus un dzīvojamās mājas. 1998. gadā ir aizliegta ap 1000 bojātu apkures ierīču lietošana, tā novēršot iespējamus ugunsgrēkus.

BUB ir sertificējusi savus dūmvadu tīrītājus, tādēļ garantē pakalpojumu kvalitāti, par paveikto darbu izdarot atzīmes speciālā žurnālā un izsniedzot stingrās uzskaites kases ieņēmuma orderus par saņemto apmaksu (BUB pieņem maksu arī BUB kasē vai uz pārskaitījuma). Skursteņslaucītāji zina teikt, ka iztīrīts dūmvads un sausa malka ļauj ietaupīt pat 40 procentus kurināmā.

Skursteņslaucītāji nes laimi un drošību. Aiciniet tos savā namā!

Daudzi iedzīvotāji, nevarēdami samaksāt par siltumu, ko piegādā daudzstāvu namiem centralizēti, vēlas dzīvokli apkurināt no vietējiem apkures katliem, bet nesaskaņo to izbūvi ar ugunsdzēsības dienestu, tā radot bīstamas situācijas gan sev, gan namam.

Daudzdzīvokļu namu ventilācijas sistēmām nedrīkst pieslēgt apkures ierīču dūmu novadi. Tāpat jaunos apkures katlus vai krāsniņas nedrīkst pieslēgt bojātiem dūmvadiem.

Izvēloties alternatīvos apkures veidus, to pieslēguma tehniskie risinājumi noteikti jāsaskaņo ar VUGD vai BUB dūmvadu tīrītājiem.

Ugunsdzēsēji uzkrājuši arī pieredzi dažādu ekonomisku un drošu apkures sistēmu izveidē, tādēļ labprāt sniegs bezmaksas konsultācijas namu īpašniekiem vai pārvaldniekiem.

VUGD un BUB atgādina, ka krāsnis un pavardus, elektriskās ierīces nedrīkst atstāt bez uzraudzības vai kurināšanu uzticēt maziem bērniem. Karstās sildvirsmas nereti aizdedzina tuvu noliktās mēbeles, apģērbu vai malku.

VUGD un BUB uzaicina iedzīvotājus un iestāžu, uzņēmumu vadītājus: nelietot bojātas apkures un elektroierīces, gāzes plītis, remontu uzticēt sertificētiem amatniekiem; neatstāt bez uzraudzības ieslēgtus sildītājus, iekurinātas plītis un krāsnis, nepārslogot tās; aizdegšanās gadījumā evakuēt cilvēkus, uzsākt dzēšanu ar ūdeni vai ugunsdzēšamajiem aparātiem, izsaukt ugunsdzēsējus.

Pamanot ugunsgrēka pirmās pazīmes — dūmus, gruzduma smaku, sprakšķus, zvaniet pat tālruni 01 vai 112!

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību dome

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!