Godātie ministru kungi! Cienījamie konferences dalībnieki! Dāmas un kungi,

Šis laiks ir ļoti nozīmīgs visām mūsu valstīm, visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Mēs visi esam ceļā no mūsu kopīgās pagātnes uz kopīgu nākotni. Pagātne – tas ir laiks, aizvadīts sabiedriskajā iekārtā, kura ir deformējusi mūsu saimniecību, mūsu vidi, mūsu sabiedrību un, pats sliktākais, mūsu cilvēkus. Tā ir pagātne, no kuras mēs ar maksimāliem spēkiem cenšamies izrauties. Mums ir kopīga nākotne – atgriezties tajā sabiedrībā, no kuras mēs ilgus gadu desmitus bijām šķirti. Mums ir kopīgs nākotnes mērķis – vienota Eiropas māja – Eiropas Savienība.

Aizvadītajā nedēļā mēs, Eiropas Savienības asociētās valstis, saņēmām skaidru signālu attiecībā uz mūsu nākotni. Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz kandidātvalstīm un to perspektīvām iestāties Eiropas Savienībā. Šis lēmums vēl ir jāapstiprina Helsinku sanāksmei, taču, sākoties nākamajam gadu tūkstotim, dalījuma līnija starp kandidātvalstīm tiks nojaukta un mēs, es domāju — Eiropas Savienības kandidātvalstis, dosimies brīvā kuģojumā uz mūsu kopīgo mērķi. Latvija atbalsta tā saukto regates principu ceļā uz Eiropas Savienību.

Kad un kā mēs katrs sasniegsim šo mērķi, tas būs atkarīgs no mums pašiem, no mūsu individuālā spēka, individuālās prasmes un arī pareizi izvēlētās taktikas. Mūsu virzība būs mūsu pašu rokās.

Brīvas robežas, vienota ekonomiskā telpa, brīva cilvēku un kapitāla kustība — tās visas ir vērtības, kuru dēļ mums jāiet šis ceļš uz mūs vienojošo mērķi. Taču šajā ceļā mēs nedrīkstam aizmirst par mūsu kopīgajām interesēm un kopīgajām problēmām.

Viens no draudiem, ar ko saskaras visas, ne tikai postsociālisma, valstis, ir transnacionālās noziedzīgās struktūras, kurām neeksistē starpvalstu robežas un kuras cenšas izmantot visas iespējas, ko mēs paši netieši sagādājam ar līdz galam nesakārtotu sadarbību starp mūsu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Noziedzīgās struktūras cenšas izmantot visus formālos šķēršļus, kas rodas mūsu valstu sadarbībā. Mums jāsaprot un jāapzinās, ka noziedzīgās struktūras bieži vien integrējas straujāk nekā valstis.

Organizētā noziedzība, korupcija, terorisms – tas apdraud demokrātiju, demokrātijas principus, it īpaši mūsu valstīs, kas virzās no postsociālisma telpas uz Eiropas Savienību.

Noziedzības apkarošana vienmēr ir bijusi viena no prioritātēm ikvienai demokrātiskai valstij. Šādu mērķu kopīgai risināšanai ir radīts Interpols, kura pārstāvji arī piedalās šodienas konferences darbā.

1996. gada maijā, kad Visbijā tikās Baltijas jūras valstu valdību vadītāji, mēs vienojāmies par to, ka nepieciešams veikt tiešu un saskaņotu darbu, lai apkarotu organizēto noziedzību. Kā pirmais praktiskais solis jāmin darba grupas izveide, kurā darbojas valdību vadītāju pārstāvji. Tas ir sekmīgs Eiropas Savienības un asociēto valstu sadarbības piemērs, jo šīs grupas darbības rezultāts ir vairākas sekmīgas operācijas narkotiku izplatīšanas, nelegālās migrācijas un organizēto automašīnu zādzību apkarošanai.

Dāmas un kungi! Lai kopīgi cīnītos pret transnacionālo noziedzību, Eiropas Savienības valstīs izveidots Eiropols ar mērķi pilnveidot un eiropeizēt Interpola metodes un pieredzi. Arī mums, valstīm, kuras paredz tuvākajā laikā iestāties un integrēties Eiropas Savienībā, ir jāņem vērā šī realitāte un konceptuāli jālemj par Eiropola darbību Viduseiropā un Austrumeiropā, kas, neapšaubāmi, palīdzēs kopīgā darbībā pret noziedzību visās tās formās. Ceru, ka šīs divas dienas Rīgā dos impulsu procesam, kas mūs tuvinās Eiropolam.

Dāmas un kungi! Atļaujiet jūs vēlreiz sveikt Rīgā un novēlēt konferences dalībniekiem ražīgas un konstruktīvas diskusijas, radošu darbu, jaunus kontaktus un sekmes tālākā darbā jūsu sarežģīto un svarīgo uzdevumu veikšanā.

Runa, atklājot konferenci "Viduseiropas valstu sadarbības pilnveidošana transnacionālo noziegumu apkarošanā", 1999.gada 20.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 20.oktobrī, tikās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.

Sarunā pārrunāts Eiropas Komisijas ziņojums. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ziņojums ir objektīvs un novērtē gan Latvijas progresu, piemēram, tirgus ekonomikas nostiprināšanā, gan jomas, kurās vēl risināmi jautājumi, minot administratīvo sistēmu, sabiedrības integrāciju, korupcijas novēršanu.

V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvijai ir iespējams, mērķtiecīgi un aktīvi strādājot, apsteigt citas kandidātvalstis.

Valsts prezidente interesējās par sabiedrības integrācijas koncepcijas apspriešanas gaitu. A.Šķēle informēja, ka Ministru kabinetā plānots to izskatīt novembra vidū, kā arī izteica cerību, ka jaunā koncepcija tiks apstiprināta.

V.Vīķe–Freiberga interesējās par iekšlietu un tieslietu sistēmas jautājumiem, kas saistīti ar trešā pīlāra sakārtošanu.

Tikšanās laikā apspriests jautājums par Latvijas Nacionālo operu. A.Šķēle informēja Valsts prezidenti par lēmumu šajā sakarā Ministru kabineta 19.oktobra sēdē.

Tā kā Valsts prezidente ir saņēmusi daudz vēstuļu par akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, abas amatpersonas apsprieda arī šo jautājumu. A.Šķēle informēja, ka nākamajā Ministru kabineta sēdē šis jautājums tiks izskatīts atkārtoti.

Valsts prezidenta preses dienests