Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar jaunatnes balsīm un soļiem - jaunajā gadu tūkstotī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15926

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar jaunatnes balsīm un soļiem — jaunajā gadu tūkstotī

DZIED.JPG (23340 BYTES) Ar Latvijas skolu jaunatnes 8.dziesmu un deju svētku rīcības komitejas un mākslinieciskās padomes apvienoto sēdi, kas 23.novembrī notika Ministru kabineta zālē, izgāja finiša taisnē gatavošanās šim 2000.gada lielākajam kultūras dzīves notikumam. Ar uzrunu sēdi atklāja svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs, Ministru prezidents Andris Šķēle, raksturojot Skolēnu dziesmu un deju svētkus kā svarīgu posmu Dziesmusvētku tradīciju attīstībā un labu ievadījumu Rīgas 800 gadu jubilejai, ko svinēsim 2001.gadā.

Ziņojumus sniedza rīcības komitejas priekšsēdētāja vietniece, izglītības un zinātnes ministre Silva Golde, svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja vietnieks, svētku virsdiriģents Arvīds Platpers un svētku izpilddirektors Ringolds Beinarovičs.

Kā informēja svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Platpers, mākslinieciskā padome apstiprinājusi šādu svētku māksliniecisko vadītāju sastāvu:

dziesmu svētku goda virsdiriģents Jānis Dūmiņš;

dziesmu svētku goda viesi Jānis Brants, Pauls Kvelde, Jānis Dzintars Sprancmanis;

deju svētku goda virsvadītāji Uldis Žagata, Ingrīda Saulīte, Osvalds Štrauss;

apvienoto koru virsdiriģenti Jānis Erenštreits, Arvīds Platpers, Māris Sirmais, Romāns Vanags, Eduards Grāvītis;

apvienoto deju kolektīvu virsvadītāji Indra Filipsone, Olga Freiberga, Baiba Šteina, Janīna Nurka, Arta Melnalksne, Jānis Purviņš, Ilze Mažāne, Vaira Dundure;

apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģenti Haralds Bārzdiņš, Jānis Ābols, Agris Celms, Andris Muižnieks;

svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis;

dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskā vadītāja un režisore Mirdza Zīvere;

deju svētku koncerta "Zelta kamolītis" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis, režisore Anna Jansone un scenogrāfs Guntars Kambars;

pūtēju orķestru koncerta režisors Arnis Ozols;

koncertuzveduma "Ceļojums sapnī" mākslinieciskā vadītāja Rita Spalva un režisors Valdis Liepiņš.

Organizēts Latvijas skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētku logo zīmes konkurss. No 9 iesniegtajiem darbiem par labāko atzīts Ineses Mailītes piedāvātais darbs. Apspriesti un akceptēti dziesmu un deju svētku norises projekts, svētku noslēguma koncerta repertuārs, deju svētku programmas "Zelta kamolītis" koncepcija, norise un repertuārs, pūtēju orķestra koncerta norise un repertuārs un koncertuzveduma "Ceļojums sapnī" koncepcija.

Atbildot uz pašvaldību vadītāju un valdības locekļu dažkārt izteiktajām iebildēm, ka svētki ir pārāk gari un līdz ar to — lielas dalībnieku uzturēšanās izmaksas, Arvīds Platpers kā koru virsdiriģents paskaidroja: "Esam darījuši visu, lai gatavošanās lielajiem koncertiem noritētu ātrāk un raitāk, bet mēģinājumu skaitu un laiku nekādā ziņā nevar samazināt. Kopkoris ir tāda interesanta parādība, kas prasa laiku un pacietību, lai panāktu augstas kvalitātes kopskaņu. Bērniem jāpierod pie svešas rokas, pie virsdiriģenta žesta. Lai nav tā, ka no kādas grūtākas dziesmas jāatsakās tikai tāpēc, ka nav pieticis laika kopmēģinājumiem. Skolēni un viņu pedagogi taču arī šai dziesmai veltījuši divus gadus! Ar šādu atteikšanos viņiem tiek nodarīts pāri. Nav iespējams atsacīties arī no koru sacensībām Lielajā aulā. Tā ir Dziesmusvētku tradīcija!"

Patlaban svētkiem gatavojas 52 tūkstoši skolēnu visos Latvijas novados. No marta līdz 21.maijam notiks rajonu skates, kurās žūrijas komisija izvērtēs korus un deju kolektīvus. Uz Rīgu varēs doties labākie, jo maksimālais svētku dalībnieku skaits nevar pārsniegt 30 tūkstošus. Tie kolektīvi, kas rajonu skatēs būs kļuvuši par laureātiem, piedalīsies sacensībās Rīgā. Izstrādāts precīzs dalībnieku ierašanās grafiks. Pirmie Rīgā pulcēsies deju kolektīvu konkursu laureāti. Tā būs pirmdiena, 26.jūnijs. Otrdien viņiem pievienosies pārējie dejotāji un koru konkursu laureāti. Tādējādi visi dalībnieki būs klāt tikai ar trešdienu, 28.jūniju.

Svētku svinīgā atklāšana notiks 2000. gada 28.jūnijā 11.Novembra krastmalā pie Daugavas. Tradicionālais svētku dalībnieku gājiens — svētdien, 2.jūlijā.

Svētdienas vakarā svētki arī izskanēs ar noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Pirmo reizi Skolēnu dziesmu un deju svētkos tiek organizēta plaša vizuālās un lietišķās mākslas izstāde, jo vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu apmeklē mākslas skolas vai pulciņus. Labāko darbu autori tiks aicināti uz Rīgu kā svētku dalībnieki. Paredzēti arī folkloras kopu koncerti. Notiks vairākas labdarības akcijas. Mūzikas un deju kolektīvi dosies uz bērnu namiem, slimnīcām un speciālajām skolām, līdzi vedot programmu "Svētki atnāk ciemos". Folkloras kopas savukārt iepriecinās pansionātu un sanatoriju iemītniekus. Pirmo reizi ar atsevišķu programmu Latvijas skolēnu svētkiem piekļausies Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls, uz kuru gaida ierodamies ap 500 jauniešu. Atbilstoši Eiropas prasībām viņi paši segs dalības maksu.

Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kam piekrīt būtiska loma Dziesmusvētku tradīciju kopšanā, paredzēts trīspusējs finansējums — no valsts budžeta, no pašvaldību līdzekļiem un sponsoriem. Tā kā svētku dalībnieku vecums ir no 8 līdz 20 gadiem, īpašas prasības tiek ievērotas viņu veselības un drošības garantēšanā. Pirmo reizi visi dalībnieki būs apdrošināti. Pašvaldību vadītāji tika aicināti atbalstīt sava pagasta bērnus un jau laikus plānot līdzekļus, lai skolēni vasarā varētu piedalīties svētkos.

No valsts budžeta svētkiem atvēlēti 320 tūkstoši latu — apmēram trešā daļa no plānotajām svētku izmaksām. Par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem paredzēts nokārtot atsevišķu autordarbu apmaksu un izdot Svētku informatīvo bukletu. Tiek meklēti līdzekļi dokumentālas filmas uzņemšanai. Kā atgādināja Ringolds Beinarovičs, 1995.gada dziesmusvētki netika filmēti, un var teikt, ka tie aizgājuši nebūtībā.

Kā sēdes nobeigumā uzsvēra Silva Golde, līdzdalība dziesmu un deju svētkos ikviena bērna sirdī iededz liesmiņu, kas gaiši deg cauri gadiem. Ar šo domu veidots arī svētku logo: tas zied visās varavīksnes krāsās (klāt ņemta vēl astotā krāsa, jo šie būs astotie svētki) un mazliet atgādina propellerīti, kas ir enerģijas zīme.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!