Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā mājsaimniecības gūst savus ienākumus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15896

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar jaunatnes balsīm un soļiem - jaunajā gadu tūkstotī

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā mājsaimniecības gūst savus ienākumus

Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Iepriekšējos rakstos esam samērā plaši parādījuši Latvijas mājsaimniecību ienākumu lielumu tiklab vidēji valstī, kā arī dažādās sociālās teritoriālās, izglītības, tautību, demogrāfiskās, labklājības un citās grupās. Neesam analizējuši, kā šie ienākumi veidojas, pa kādiem ceļiem tie nonāk mājsaimniecībās. Šajā rakstā parādīsim, kā veidojas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums.

Atgādināsim, ka mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums ir līdzekļi naudā un natūrā, kurus mājsaimniecība saņēmusi pēc nodokļu un citu obligāto maksājumu nokārtošanas un kuri var tikt izmantoti patēriņam, citām vajadzībām un uzkrājumu veidošanai. Tātad mājsaimniecību budžetu pieņemts sastādīt pēc t.s. neto principa.

Vairumam mājsaimniecību nav tikai viens, bet vairāki ienākuma avoti. Mājsaimniecības sociālekonomisko grupu nosaka pēc galvenā pelnītāja galvenā ienākumu avota. Datu apstrādē Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iedala piecas mājsaimniecību sociālekonomiskās grupas. Turpmāk aplūkosim šo grupu ienākumu veidošanās īpatnības, parādot arī, kā veidojas valsts "vidējās" mājsaimniecības ienākumi (skat. tabulu).

 

Algoto darbu strādājošo mājsaimniecības

Algotu darbu strādājošo mājsaimniecības ir visizplatītākās, t.i., 53,5% no visu Latvijas mājsaimniecību skaita (pilsētās - 59,2%, laukos - 40,2%).

Šo mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, Ls 67,47 mēnesī, manāmi pārsniedz atbilstošo visas Latvijas mājsaimniecību vidējo ienākumu - Ls 62,33. Tā kā algoto darbu strādājošo mājsaimniecību galvenais pelnītājs galveno ienākumu daļu gūst algotā darbā, algota darba samaksa veido 76,3% no visa mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma. 74,0% dod algota darba samaksa pamatdarbā, bet 2,3% - citi darba samaksas ienākumi (visi grupu un apakšgrupu īpatsvari rēķināti no rīcībā esošā ienākuma kopsummas). Papildus strādājot, nopelnīti tikai 1,7%.

Tātad darbs divās vai pat trijās darbavietās nemaz nav tik izplatīts, kā to nereti domā. Pie algota darba samaksas pamatdarbā pieskaitīta arī atvaļinājuma nauda, komandējumu nauda un citi pamatdarba ienākumi.

Nākamais pēc nozīmības ienākuma avots (7,9%) ir pensijas. Pensiju parasti nesaņem galvenais pelnītājs, bet kāds cits (citi) mājsaimniecības loceklis. Vispirms tās ir vecuma pensijas (5,7%).

Diezgan lielu īpatsvaru rīcībā esošos ienākumus (6,5%) dod arī dažādi citi pārskaitījumi, kuri nav ieskaitāmi nevienā ienākumu pamatgrupā.

Daļa algotu darbu strādājošo mājsaimniecību strādā arī savā lauku palīgsaimniecībā, jo tīrais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas šai ekonomiskai grupai dod 4,1% no rīcībā esošā ienākuma.

Citi ienākumu posteņi ir jau relatīvi maznozīmīgāki: 2,0% dod ģimenes valsts pabalsti, 0,5% - bērnu kopšanas pabalsti, 0,4% - bezdarbnieka pabalsti u.c. (skat. tabulas 2.aili).

 

Uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības

Uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecības pagaidām Latvijā vēl maz izplatītas. Tās veido tikai 2,3% no visu mājsaimniecību skaita (pilsētās - 3,0%, laukos - 0,7%). Turpmāk viņu īpatsvars varētu pieaugt, ja tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Tomēr darba devēju vienmēr būs daudz mazāk nekā darba ņēmēju.

Saprotams, ka šo mājsaimniecību galvenie pelnītāji, kuri nereti ir darba devēji citiem, savām mājsaimniecībām nodrošina vislielākos ienākumus - Ls 93,42 mēnesī, rēķinot vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas gandrīz par 50% pārsniedz valstī vidējo.

Šīs sociālekonomiskās grupas mājsaimniecības 60,3% no rīcībā esošā ienākuma gūst kā tīro ienākumu no privātās uzņēmējdarbības un amatniecības. Taču samērā liels īpatsvars (26,2%) ir arī algota darba samaksai pamata un papilddarbos.

Pensiju un acīmredzot arī pensionāru īpatsvars šajā sociālekonomiskajā grupā ir daudz mazāks nekā iepriekšējā. Mazāka nozīme arī sociāliem pabalstiem, ģimenes pabalstiem u.c.

Pēc iepriekšējā spriežot, varētu domāt, ka uzņēmēju ģimenes ir skaitliski mazākas nekā vidēji, taču tā tas nav. Uzņēmēju grupā četru cilvēku mājsaimniecības ir 26,2%, bet vidēji valstī - tikai 13,5% no attiecīgās grupas mājsaimniecību skaita. Kā parādīja iepriekšējie pētījumi, šīs grupas ģimenēm ir vairāk bērnu, tās demogrāfiski vitālākas, jo drošākas par savu rītdienu.

Uzņēmēju mājsaimniecību ienākumos, tāpat kā citās sociālekonomiskās grupās, diezgan nozīmīgi ir citi pārskaistījumi, kuru sīkāks sastāvs nav izpētīts.

Uzņēmēju mājsaimniecību ienākumi ir ne vien lielāki nekā citās sociālekonomiskās grupās, bet arī pieaug daudz straujāk. 1998.gadā, salīdzinājumā ar 1996.gadu uzņēmēju mājsaimniecību nominālais rīcībā esošais ienākums uz mājsaimniecības locekli bija pieaudzis par 47,7% (vidēji visās mājsaimniecībās par 21,0%, apmēram tikpat algotu darbu strādājošo un pensionāru mājsaimniecībās). Vienīgi zemnieku mājsaimniecību rīcībā esošais ienākumus šajos divos gados ir samazinājies.

 

Zemnieku mājsaimniecības

Šo sociālekonomisko grupu CSP veido īpatnēji. Tai pieskaita ne vien tās zemnieku saimniecības, kuru galveno ienākumu dod lauksaimnieciskā ražošana, bet arī mājsaimniecības, kurās galvenais ienākumu saņēmējs ir pensionārs, ja mājsaimniecības rīcībā ir par 1ha lielāka lauksaimnieciski izmantojamā zeme un kāds darbspējīgs mājsaimniecības loceklis.

Tāda rīcība, par kuras pareizību var izteikt dažādas domas, zemnieku sociālekonomisko grupu padara plašu. Zemnieku mājsaimniecības veido 9,7% no visām valsts mājsaimniecībām (pilsētās - 0,6%, laukos - 31,0%).

Līdz ar to arī zemnieku mājsaimniecību ienākumi veidojas īpatnēji. To lielāko daļu - 41,0% - dod pensijas (36,1% - vecuma pensijas), atstājot otrajā vietā tīro ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas ar 39,2%. Zemnieku mājsaimniecību budžetos lielāka loma ir arī dažādiem sociālās nodrošināšanas pabalstiem, ģimenes valsts pabalstam u.c.

Daļa zemnieku mājsaimniecību locekļu strādā arī algotu darbu, dodot vidēji savu mājsaimniecību budžetu ienākumu daļā 8,4% (pamata un papilddarbā).

Zemnieku mājsaimniecību ienākumi salīdzinājumā ar citām sociālekonomiskām grupām ir ļoti mazi. Vēl mazāki ienākumi ir tikai grupā "citas mājsaimniecības" bez kāda regulāra ienākumu avota, kas neļauj tās pieskaitīt kādai konkrētai sociālekonomiskai grupai.

Zemnieku mājsaimniecības ir īpatnējas arī sastāva ziņā. 31,3% no tām ir vieninieku mājsaimniecības (algotu darbu strādājošo grupā - 18,1%, uzņēmēju grupā - 16,2%). Vēl vairāk (55,9%) vienienieku ir tikai pensionāru sociālekonomiskajā grupā. Tajā pašā laikā zemnieku sociālekonomiskajā grupā vēl saglabājies samērā daudz lielu - piecu un vairāk cilvēku - mājsaimniecību - 12,5% no mājsaimniecību skaita pret 7,0% vidēji valstī.

 

Pensionāru mājsaimniecības

Pensionāru mājsaimniecības, kuras veido 28,4% no visa mājsaimniecību skaita (pilsētās - 31,0%, laukos - 22,4%) izplatības ziņā ieņem otro vietu aiz algotu darbu strādājošo mājsaimniecībām. Laukos to skaits un īpatsvars varētu būt vēl lielāks, ja daļa mājsaimniecību, kuru galveno ienākumu daļu dod pensija, nebūtu pieskaitīta pie zemnieku sociālenomiskās grupas.

Pensionāru ienākumi salīdzinājumā ar citu sociālekonomisko grupu ienākumiem ir vidēji mazi. Tie ir ievērojami mazāki nekā uzņēmēju un algotu darbu strādājošo mājsaimniecību ienākumi, tomēr lielāki nekā zemnieku mājsaimniecību ienākumi (skat.tabulu).

Saprotams, ka pensionāru mājsaimniecību ienākumu lielāko daļu -76,7% - dod pensijas (65,7% - vecuma, 7,1% - invaliditātes pensijas). Piestrādājot pamata un papilddarbā, pensionāru mājsaimniecības guva tikai 6,1% no savā rīcībā esošā ienākuma. Vai bija vajadzība tik neatlaidīgi apkarot strādājošos pensionārus? Vēl 4,1% no saviem ienākumiem pensionāru mājsaimniecības gūst kā tīro ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un 9,0% kā citus pārskaitījumus. Relatīvi maz pensionāru saņem sociālās nodrošināšanas pabalstus, visai mājsaimniecībai adresētos pabalstus u.c.

 

Citas mājsaimniecības

Pie šīs nenoteiktās sociālekonomiskās grupas ir pieskaitīti 6,1% Latvijas mājsaimniecību (6,2% - pilsētās, 5,7% - laukos) arī viņu pirmais ienākumu avots ir nenoteikts - citi pārskaitījumi, kas veido 33,7% no rīcībā esošā ienākuma. Līdz ar to par šo grupu pagaidām var pateikt maz.Tā kā pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, šī grupa ir visnabadzīgākā, tās ienākumi ir neregulāri un maz apzināti, tā prasītu atsevišķu izpēti. Jau pēc esošiem datiem var konstatēt, ka šī grupa visplašāk izmanto dažādus gan personai, gan mājsaimniecībai piešķiramus sociālos pabalstus.

 

Ienākumu naudas un naturālā daļa

Vienlaikus mājsaimniecību budžetu ienākumu un izdevumu daļā ieskaita pašražotās un pašu patērētās produkcijas vērtību. Tās galveno daļu dod pārtikas produkti, ko iegūst savā zemnieku vai lauku palīgsaimniecībā.

1998.gadā no visa rīcībā esošā ienākuma Latvijas mājsaimniecības naudas formā guva 87,9%, bet natūrā - 12,1%. Naudas daļa ir lielāka pilsētās, sasniedzot 92,2%, bet mazākā laukos (75,5%). Laukos vēl apmēram ceturto daļu mājsaimniecību budžetu nodrošina naturālā saimniecība.

Tomēr naturālai saimniecībai ir tendence sašaurināties. 1998.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, mājsaimniecību ienākumu naudas daļa pieauga par 14,2% (pilsētās - par 18,0%, laukos - par 4,5%), bet naturālā daļa - tikai par 0,9% (pilsētās paliekot nemainīgā līmenī, laukos samazinoties par 1,0%).

Vērtējot ienākumu pieaugumus, jāpatur prātā patēriņa cenu pieaugums šajā laikposmā. 1998.gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, patēriņa cenas pieauga par 4,7%. Pilsētu mājsaimniecību ienākumu pieaugums (16,4%) bija lielāks, bet lauku (3,1%) - mazāks par inflācijas pieaugumu. Līdz ar to pilsētnieku reālie ienākumi ir pieauguši, bet laucinieku - samazinājušies.

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums un tā struktūra 1998.gadā

Visās Sociālo grupu mājsaimniecībās
Latvijas algotu uzņēmēju zem- pensio- citu
mājsaim- darbu un citu nieku nāru
niecībās strādā- pašno-
jošo darbināto
Rīcībā esošais ienākums vidēji
uz vienu mājsaimniecības
locekli mēnesī, Ls 62,33 67,47 93,42 46,99 55,53 39,00
Rīcībā esošā ienākuma veidošanās
(struktūra), procentos:
algota darba samaksa pamatdarbā 53,2 74,0 24,7 6,0 4,9 18,4
citi darba samaksas ienākumi 2,6 2,3 1,5 2,4 1,2 17,2
pensijas 21,8 7,9 3,3 41,0 76,7 4,2
sociālās nodrošināšanas pabalsti 0,8 0,5 0,4 0,9 0,3 8,1
stipendijas 0,3 0,3 0,2 0,2 0,1 1,3
sociālie pārskaitījumi mājsaimniecībai 3,6 3,6 2,0 4,1 3,0 9,2
tīrais ienākums no
lauksaimnieciskās ražošanas 6,7 4,1 1,5 39,2 4,1 5,6
tīrais ienākums no privātās uzņēmēj-
darbības un amatniecības 2,8 0,4 60,3 0,2 0,2 0,5
ienākumi no īpašuma 0,1 0,1 0,3 - 0,4 0,3
ienākumi no pārdošanas 0,3 0,3 0,1 0,5 0,1 1,5
citi pārskaitījumi 7,8 6,5 5,7 5,5 9,0 33,7
Kopā 100 100 100 100 100 100

Datu avots: Mājsaimniecību budžets 1998.gadā - R.: CSP, 1999. - 38.-41.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!